Es nesen sarakstīju albumu un es izlaidu to, Es jūtu iedvesmu naktī, kad Rīga izgaismota, Es nesen pa*isu draudzību, bet man vienalga par to, Stāsta beigās punkts, un to vairs neizmantošu. Es sevi darbinu ar mūziku, kā lietu degvielu pakā, Esmu dvīnis, un viens no tiem nelietīgi ārdās, Es gribu iemīlēties patiesi, pirms es nonāku zārkā, Es gribu teikt savai sievietei ''Es Tevi mīlu Dārgā!'' Katram vārdam ir nozīme, pat ja tos nesaprot kāds Un ja sirds sāp, zini man ir iedvesmots prāts, Es bez vārdiem esmu tukšs tā, kā akālis jūra Man pie sāniem būris, kurā savus dēmonus turu....

Negaidīs,neviens mūs negaidīs, kad izudīs mūžīgums jo varbūr rīt,kas zina- varbūt rīt, pie Tevis atnāks pārsteigums Bet mani vārdi nezin kā bez Tevis atmosties, būs grūtak nekā celties debesīs, un es saucu Tevi vēl,un es saucu Tevi vēl un es kliedzu Tavu vārdu vēl,nāc man līdz,nāc man līdz Satumsīs,viss satumsīs, ja Tavi soļi tālu izgaisīs, un ļoti drīz,es zinu ļoti drīz, Tev manās rokās uzausīs rīts Bet mani vārdi nezin kā bez Tevis atmosties, būs grūtak nekā celties debesīs, un es saucu Tevi vēl,un es saucu Tevi vēl un es kliedzu Tavu vārdu vēl,nāc man līdz,nāc man līdz un es saucu Tevi vēl,un es saucu Tevi vēl un es kliedzu Tavu vārdu vēl,nāc man līdz,nāc man līdz Nav viegli šai steigā, kas tālāk visus dzen būt vienam tai dienā, kad atskan solījums Bet mani vārdi nezin kā bez Tevis atmosties, būs grūtak nekā celties debesīs, un es saucu Tevi vēl,un es saucu Tevi vēl un es kliedzu Tavu vārdu vēl,nāc man līdz,nāc man līdz

Kas mēs bijām pirms gada un kas mēs esam tagad, Jā, es esmu cilvēks, pilns ar trūkumiem un kļūdām , bet pagaidi, Man sāp, kad Tu esi viena, man sāp, kad Tevī nav miera, Bet visvairāk man ir bail, ka var pienākt tā diena. Kad mūsu sirdīs vairs nespēlēs mīlestības akords, Kad kādu dienu būs izsmelts it kā mūžīgais avots, šobrīd esam kaut kur, starp drīkst un nedrīkst, Mēs esam kliedzoša brūce, kura gandrīz nedzīst....

Kas Kaitēja Nekaroti , Latvju zēnu strēlniekos'i Kas Kaitēja Nekaroti , Latvju zēnu strēlniekos'i Kas Kaitēja Nekaroti , Latvju zēnu strēlniekos'i Meitas Deva Saldas Bučas ,Saimeniece Saldu Pienu Meitas Deva Saldas Bučas ,Saimeniece Saldu Pienu Meitas Deva Saldas Bučas ,Saimeniece Saldu Pienu krievu zemi pārstaigāju viksētiem'i zābakiem'i krievu zemi pārstaigāju viksētiem'i zābakiem'i krievu zemi pārstaigāju viksētiem'i zābakiem'i Lodes Krūšu Somiņā'i , apelsīni kabatā'i Lodes Krūšu Somiņā'i , apelsīni kabatā'i Lodes Krūšu Somiņā'i , apelsīni kabatā'i Pie jostiņas asmenītis , mērkaķītis mugurā'i Pie jostiņas asmenītis , mērkaķītis mugurā'i Pie jostiņas asmenītis , mērkaķītis mugurā'i Kas Kaitēja Nekaroti , Latvju zēnu strēlniekos'i Kas Kaitēja Nekaroti , Latvju zēnu strēlniekos'i Kas Kaitēja Nekaroti , Latvju zēnu strēlniekos'i

1. Vai ziniet, kas var palīdzēt, Kad mati izjukuši. Kad nogurušas kājiņas Un nezin kur ir mājas? X2 Piedz. Nu protams tās ir mūsu māmiņas, Kas visu zin un prot, Bet motorā kad vajag pētīt, Tad sauksim talkā tēti. X2 2. Vai ziniet kas var palīdzēt, Ja kustas piena zobi, Ja saplīst sulas krūzīte Un iztrūkst poga blūzei? Piedz. 3. Vai ziniet kas var palīdzēt, Ja čības pazudušas Ja biksēm vīle vaļā ir, Un brālim mati zaļi?...

F C Dm C Bb Bm7 E7 A Snieg, snieg, tik lēni snieg F#m Bm Man tevī jāaizmieg F Pusnaktī aukstā Dm E7 A Deg tavā plaukstā uguns maigs A Snieg, snieg, tik lēni snieg F#m Tev manī jāaizmieg F Līdz ūdens tecēs Dm A Lāsteku svecēs sastingst laiks Piedz. Am G F Kā gaisma gaismiņā F C Dm Kā pārsla pārsliņā C Bb Mēs abi gulēsim Bm E A Ziemas miegu tad Snieg, snieg, tik lēni snieg Vēl daudz kam jānotiek Brīnumu gaidot Šūpojas smaidot egles zars Snieg, snieg, tik lēni snieg Mums šeit būs jāpaliek Līdz rīta palos Dvēseles skalos saules stars Kā gaisma gaismiņā Kā pārsla pārsliņā Mēs abi gulēsim Ziemas miegu tad Kā gaisma gaismiņā Kā pārsla pārsliņā Mēs kopā kusīsim Mūžam un nekad

Ja vienu dienu, laimes pavedienu Sev piesietu, ar viņu dietu. Neredzētu no rietus mietu pa, Par lietu, ja varētu es vienu dienu, Kaut uz vienu dienu, vienu. Nomāktības zied, Nu to jau tu ar vienu pieskārienu, Kas nekad nepārietu.

Vējš no ziemeļiem stāj Kuģu masti un matroži māj Bet tevis šeit nav Nē, tevis šeit nav... nav Dienvidu mols Pie jūras, kur reiz bija sols Bet tevis šeit nav Nē, tevis šeit nav... nav Tu jautā - vai tā mūžība, vai mirklis īss Tu jautā - kā man pamosties no sapņa šī Kā man pamosties no sapņa šī Meklējot tevi no rieta līdz rītam Karalis klīst viens pats bez svītas Sen rakstīts ir - kas meklē, tas atrod To pašu dārgāko To pašu dārgāko Varbūt man tikai izlikās tā Viss ir pilnīgi savādāk Bet tevis šeit nav....

ne pirmo reizi runājam par atrunām pinos kā vista pa pakulām rūgtā patiesība liekas pūles neprasa sākumā vai beigās var pielikt vārdu nekas visam savs laiks, savi apstākļi un vieta piecas pāri plikai rokai, veikals jau ir ciet ja nedēļā būtu vismaz savas dienas astoņas es noteikti visu paspētu, aizvest, savākt, atdot kam man trakot, tā zemeslode pati griežas laiks nav inkaso, lai tak min uz papēžiem mazsvarīgām lietām laika neatrodas viss kas nav parāds, pagaidīs, var neatdot uzlieku uz svariem, ģimeni un darbu kausiņš nosveras pa lab’, un es arī mīļotās rokas vietā rokā telefons, TV discovery par rozā NLO veltīgām lietām grēda uzmanības kur pazudusi diena tu jautā sev pusnaktī kaut kas iesākts, kaut kas pusdarīts bet tuvajiem neatlika laika uzzvanīt liekas, ka esmu tepat, blakus tepat, bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x) liekvārdība draugu starpā kā sunim blus’ ikdienas mainīgā informācijas plūsma šodien nepateiktais, rīt pateikts būs apsēstības paveids, kas stumda, grūsta mūs kad izdevīgi pašam, laiks top elastīgs tā ir tikai vēstule no ģimenes var nelasīt svarīgāk ir pretī atlaidēm skriet nekā zvans mammai, sveiki, kā tev iet piecas stundas internetā pavadīt ir nieks bet aizbraukt uz kapiem neatrodas stunda liek’ kad pakaļa svilst, tad dievam uzklausīt pienākas bet par to, ka viss ir labi, pateikties piemirstās jautājuma beigas noskaidrotas, jau ir gabalā reto reizi pirms cilvēks pamosties pamanās ar vaigu sevi salamāt neizbrauks cauri sākam tikai saprast tad, kad atpakaļceļa nav ar āmuru pa galvu, lai tu tagad aptvertu tevi ir tukšas rokas, bet dzīvei pilna atvere visiem viens liktenis, biļete vienā virzienā mosties, tas ir mīts, ka dzīve sākas pirmdienā liekas, ka esmu tepat, blakus tepat bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x) kaut kur esmu es, kaut kur esam mēs kaut kur tālu prom, prom tik tālu, tālu, tālu, tālu liekas, ka esmu tepat, blakus tepat bet tik tālu, tālu, tālu, tālu (2x)

Cilvēks, jebkurš cits tituls ir lieks Negribu, lai mana dzīve ir kā Pitbulla dziesma Ieslēdzu kompi, sarakstu vārdus Lai katra dziesma ir kā Vollesa grāmatas vāks Lai man nav neko teikt bail Bet, kad esmu pie miķa, visiem tas atgādina 8 Mile Uzliec vinilu, lūdzu, nu Lai piektdienas vakars atgādina kādu dokumentālo filmu par mūziku Mēs sēdējām ilgāk Mēģinot noķert Kalifornijas sauli, kuru redzējām filmā Tā nebija krīze, es notēloju Redzēju labāku dzīvi, kāds to nošēroja Piedz....