Sarkan` Saule selgā brien, Balta kaija dusēt steidzas. Tikai vilnis skrien un skrien, Vilnis krastā neizbeidzas. - 2x Vilnis nāk un vilnis zūd, Vilnis vienmēr aizskrien garām, Ne mēs varam viļņi būt, Ne mēs līdzi izskriet varam. - 2x Bet zem kājām liedags balts, Tāls pa dzimto zemi gājums. Visu mūžu ausīs šalc Zilā viļņa aicinājums. - 2x

1. Kad logā iespīd rīta saule, vai vakarā kad gulēt ej Mazs pulkstenītis krūtīs spēlē, dzīvi kā deju tev… Lai brīžos kad tu jūties priecīgs ,un arī tad ja grūti Iet Tevi vienmēr tas iepriecina, dejo par prieku sev Dejo par prieku sev, un citiem, laimē un nelaimē, arvien Dejo gan vakarā , gan rītā, ziemā un vasarā, oooh. Piedz. Tu tikai dejo vēl, un tev vienalga ko sacīs, Tev kāju nav žēl… Tu tikai dejo vēl ( un) kamēr vien vēl tu elpo, tu dejosi vēl… Tu dejo vēl , tu dejo vēl Nav kurpju žēl, nav kurpju žēl 2x 2. Tu novelc ikdienu un rūpes, un paslēpj dziļI atvilknē Tad uzvelc jaunās deju kurpes, dzīve lai smaida tev Lai bungas skan , lai ļaudis dejo, Par spīti laikiem dejo vēl Kamēr krūtīs tev sirds ir jauna, dejo par prieku sev….. Dejo kad lietus līst , dejo kad saule spīd Dejo, jo deja ir kā liesma ,sirdi tā sasildīs…oooh

C Gm Mūžu mūžos būs dziesma Eb Gm Un mūžu mūžos alus smeķēs Eb Bet pāri no dziesmu svētkiem Gm Bet pāri no dziesmu svētkiem Bb Ab A D Gm Nāks meitene baltās zeķēs Ziedu un vainagu jūra Ak zilacainā skuķe Viņa nāk no Dundagas dārziem 2x Un rokās tai balta puķe (PIEDZIED.) C Zīles un jāņuzāles F Kur lai to puķi es lieku C G Ziedu un vainagu jūrā Gb F C Tik tikko līdz vārtiem tieku Un paskatos atpakaļ Meitene baltās zeķēs auta Kaut kur saplūst tālajā balsī 2x Tur mana tauta Dziesma, tā svinīgi šalc Un tāds kā svētums visapkārt stīdz Un zieds ir tik balts 2x Ka pavisam bail nest sev līdz (PIEDZIED.) Nolieku to vārtu staba galā Un dzirdu balsi, kad projām eju Dzied bāliņi tu pret mani, Es pret tevi gavilēju

Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst, līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst, un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā, kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā Kāpeč vēl un vēl mani mājās sauc, Pāri upei naktī dzeguzes balss, Kāpēc vēl un vēl saule lec un tumst, kāpēc upei pāri vairs netikt mums Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz dziest, mūsu bērnības saule,kuru neatgriezt, un spriedām bez steigas,kapēc tas,kapēc tā, kapēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā Kamēr rietēja saule,Tevī skatījos es mēs ļāvāmies straumei,lai tā nes, jo varam mēs iet,varam klusu ciest, jo tajā krastā zvaigznes vienmēr skaistāk dziest Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst, līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst, un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā, kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā

Ļauds iz mani izrunōja, Nazinamys volūdeņis, Oi, volūdeņis, oi, volūdeņs’. Cyts jau mežā leiksti cierta, Cyts jau kōra šyupeleiti, Oi, šyupeleiti, oi, šyupeleit. Šyupojiti, aukliejiti, Munis bādis, asareņis,Oi, asareņis, oi, asareņs. Pōri , pōri leita tyuce Par tū zemis gabaleņi, Oi, gabaleņi, oi, gabaleņ. Pōri ļaužu volūdeņis Par tū munu augumeņu, Oi, gumeņu, oi, augumeņ. As pacieļu vainadzeņu Pōri byra volūdeņis, Oi, volūdeņis, oi, volūdeņis.

Rīts tik bezrupīgi skaists, Man tik žēl to projām laist, Varbūt velreiz ticēt tai, Savai sirdij tuvākai. Vecas lietas vārtrūmē, Sen neviens vairs nemeklē, Plauktā dažas vēstulēs, Kuras rakstīju tev es. Piedz: Mēness stari jūrā lēni ,lēni krīt, Arī lietus pārstāj līt, Un šai brīdī domas mani projām nes, Vēlos būt ar tevi es. Rīts tik bezrūpīgi skaists, Visas skumjas projām gaist, Tagat ticu tikai tai, Meitenei visskaistākai. Piedz:x2 Mēness stari jūrā lēni ,lēni krīt, Arī lietus pārstāj līt, Un šai brīdī domas mani projām nes, Vēlos būt ar tevi es. Mēness stari jūrā lēni,lēni krīt, Atkal saule ausīs rīt, Un šai brīdi domas mani projam nes, Vēlos būt ar tevi es.

1. Ne dzīvs, ne miris es trimdā sēžu Un Latvijā no malas noskatos – Par to, ka mīlēju par stipru, Par to, ka darīju, kā sirdsbalss teica man. 2. Ir citur labi, ir citur jauki, Bet biju savai zemei pārāk pieķēries, Un nevarēju, nu nevarēju, Kā posta to no malas raudzīties. 3. Ne dzīvs, ne miris es trimdā sēžu, Aiz spieģeļa nu atskan mana balss, Bet dzīve aizrit kā tai jārit, Tik manis nav vairs jūsu pulciņā. 4. Kad tavu līķi dakters uzšķērž, Tak labi, lai jau tavi radi zin, Bet ko lai dara, nu ko lai dara, Ja dzīvam esot tā kā drusku sāp. 5. Kad tavi darbi lēnām izplēn, Kad taviem draugiem tevis nevajag, Tad ko lai dara, nu ko lai dara, Ja dzīva m esot tā kā drusku sāp.

Tu trakais purva āzi, Kur tu to bozi bāzi? Tā sapuvusi smird, Un kairina man nāsi. Tu trakā purva zivs, Es gribu palikt dzīvs. Tu pumpē, pumpē purvu sausu, Pumpē agresīvs. Tu esi maza kaza, Tu nobijies no aida. Ar mazu, mazu nazi Tevi bobolaizi baida. Tu trakā kakā kaka, Kam liela smaga smaka. Kas peld pa vidu upi, Un meklē kur ir aka. Tu trakais purva āzi, Kur tu to bozi bāzi? Tā sapuvusi smird, Un kairina man nāsi. Kas tas tur tev par ārpu, Kā kartupeļu kārba. Visapkārt rudzu lauks, Un vidū liela vārpa. Pump, ..., pump, pump. Pumpē, pumpē, pumpē,..., pumpē, pumpē purvu, agresīvs. Tu esi maza kaza, Tu nobijies no aida. Ar mazu, mazu nazi Tevi bodolazi baida. Tā traka tā kā kaka, Kam liela smaga smaka. Kas peld pa upi vidu, Un meklē kur ir aka, kur ir kaka, kur ir kas. Tu trakā purva zivs, Es gribu palikt dzīvs. Tu pumpē, pumpē, pumpē, pumpē, pumpē, pumpē, pumpē, pumpē purvu, pumpē agresīvs. It's a jungle out there

Par zibeņzelli mani sauc, kaut zibens nav man rados. Un, vispār, esmu vīrelis Es labākajos gados. Par mums ja saka meitenes: “Priekš kā mums tādi veci?”, tad jaunas vēl un nezin tās, ka galvenais nav pleci! Kad veci zirgi vagu ar – tad sanāk tā ar glanci un jaunais dzīvo skaudībā par labāk veiktu šanci. Kad vīri gados labākos iet savas puķes stādīt, tad viņiem ir ko meitenēm un zēniņiem ko rādīt! Nav ko domāt, nāc tik opā: Šodien, mīļā, būsi topā! Štrunts par to, ka māte rūc - labi tur, kur vēl nav būts! Pa šoseju pat dauņi brauc un dāmas blondiem matiem. Bet pamēģiniet bezceļos ar saviem glauniem ratiem! Zin vīri gados labākos kā stūrēt katrā vietā; tie zin, kur vajag piebremzēt un gāzi likt kur lietā. Par zibeņzelli mani sauc, kaut zibens nav man rados. Un, vispār, esmu vīrelis labākajos gados. Jūs varat man’im neticēt, Jūs varat manim ticēt, bet pie meičām gudrākām mēs vienmēr būsim spicē! Nav ko domāt, nāc tik opā: šodien, mīļā, būsi topā! Štrunts par to, ka māte rūc - labi tur, kur vēl nav būts!

C+ Bbm Riebums aprīs visu šo pilsētu rīt C+ Bbm Slēpjas mana ēna zem zilām debesīm A Gbm Gbm/E Grūti dievam kāpņutelpā C+ Bbm Pretīgajai galvai ir uzmeties pints C+ Bbm Uzpampušā purnā dejo aptumsums A Gbm Gbm/E Tā ir īsta mīlestība A Gbm Gbm/E Īstākā no visām lielām mīlestībām C+ Bbm Cerams ka līdz pavasarim sanāks izdzīvot C+ Bbm Skaistākajām dāmām nebūs skaisti novecot A Gbm Gbm/E Veca paliks arī viņu mīlestība C+ Bbm Jāturas pie rokturiem lai nesasistos C+ Bbm Jāsāk biežāk melot sev lai nesapistos A Gbm Gbm/E Tā ir īsta mīlestība A Gbm Gbm/E Īstākā no visām lielām mīlestībām Am Karstas naktis smagi rīti Svešas gultas segas grīdas C Esmu iesists tavā krustā Dzeru alu autobusā Am Lieksies zari augļi kritīs Viļņi tāli tuvi šķitīs C Tā ir īsta mīlestība