Man tā vienmēr šķitis bet vai zināji Ka par sapni kļūsti vēl pirms piedzimsti Un nav tik svarīgi vai tam noticam Tāpat mēs tajā gandrīz vienmēr noslīkstam Ātrāk, ātrāk vēl Un manī sāk bailes plīst No debesīm zvaigznēs kritīs mums tad Tālāk, tālāk vēl Gribu savus soļus spert Un mūžību un mirkļus sirdī tvert Dod man roku un aizmirstam Cik elpas kādam par to atdodam Un krājkasē drīz dienas vairs nebūs kur likt Būs jātēlo muļķi, jābrauc pa zaļi Tā drošāk galā var tikt

Es negribēju, lai tu iemīlies Es vispār negribēju, lai tu šeit esi Paldies, tu piešķīli uguni manī, Bet tu pati sadegi tajā Es gribu lai tu raudi, Bet raudi no laimes, Asaras uz tava vaiga, tā ir mana vaina Paldies, tu piešķīli uguni manī, Bet tu pati sadegi tajā Es dzeru vodku litros, Viņa šņauc līnijas metros, Viņa brauc manā džipā, brauc manā džipā, Negaida vilcienu, metro Mana mazā piš Molliju, Bet viņa mīl mani skaidrā, Kad mēs abi pišam dragus, mēs viens otru gribam vairāk Mīlestībai no pirmā acu skatiena, neticu, neticu, Bet kad satiku tevi, acis kā rentgens, Prāts bija netīrs Es zvanu tev, piecos no rīta, man tagad ļoti slikti, Man neko nevajag teikt, tu tāpat visu sapratīsi Tu sauc taksi, tajā kāp, braucam taisni, braucam taisni atverās dzīvokļa durvis, tu ienāc un parādās gaisma Visa pasaule pret mani, bet ja tu esi man blakām, nekritīšu ceļos, padod man lodes, nākamā aptvere Es neredzu sapņus, kad tu esi ar mani sapnis piepildījas, suka, tu tak esi ar mani Tu gaidīji princi baltā zirgā, bet man ir melns X5, Apmetņa vietā Prada kožaks, Bet tu saki man piestāv Es negribēju, lai tu iemīlies Es vispār negribēju, lai tu šeit esi Paldies, tu piešķīli uguni manī, Bet tu pati sadegi tajā Es gribu lai tu raudi, Bet raudi no laimes, Asaras uz tava vaiga, tā ir mana vaina Paldies, tu piešķīli uguni manī, Bet tu pati sadegi tajā Tu atnāc "no reason" mana redze "night vision" Tu atkal attālinies, Es varu būt cilvēks, ar augstām manierēm restorāni, teātri, maestro tur pie klavierēm, bet tikpat labi es varu, tevi izvālēt, pielaikošanas kabīnē, tici tu tam vai nē Tavas draudzenes saka, ko tu viņā atradi, grūti pateikt, un būs vēl grūtāk saprast Es tinu dienas, tu viņas dedzini tu taisi līnijas starp mums, bet tu mani nezini, zināt vienam otru, nevajag mums es esmu tavs lielākais mīnuss, bet tu mans lielākais pluss Mūsu džinss nāk no pudeles, bet ne no lampas, vēlme rotas piepilda, izdzēšu vakardienu, nahuj...

ES STRĀDĀJU PANSIONĀTĀ, ESMU TĀDA KĀ AUKLĪTE ES VIŅUS VISUS AUKLĒJU TOS VECOS KRABJUS KAS IR IZMESTI NO MĀJĀM VECOS KRABJUS KAS NESTĀV KĀJĀS MAN VIŅI VISI NORIEBUŠIES LĪDZ KAKLAM ES VIENREIZ VIENAM AKLAM IEMAUCU AR KĀJU PA RĪKLI NU TĀ ĪSTENĪBĀ NORMĀLA SAJŪTA TOREIZ BIJA NĀKAMAJĀ DIENĀ VIŅŠ MANI IESŪDZĒJA TIESĀ A ES PĒC DIVĀM DIENĀM IELAIDU VIŅAM SVINU MIESĀ UN VIŅŠ VAIRS NAV TAJĀ PANSIONĀTĀ BET NEKAS VIŅŠ VEL MAN IR PALICIS PRĀTĀ BET TUR JAU VEL IR DAŽI NAŽI KAS NAV NORMĀLI BESĪ KATRU VAKARU TAISA PRESĪT DESMIT REIZES SALAUŽ MUGURKAULU UN TAD VĒL TUR VIENA VECENĪTE IRA KURAI VISLAIKU MATI KRĪT ĀRĀ KATRU DIENU VIŅA SĒŽ PANSIONĀTA BĀRĀ UN RIJ TIKAI PA SIMTNIEKAM UN TAD VIŅA IR JĀNES AUGŠĀ ZB VIŅAI IZKRĪT VIENA PLAUŠA ĀRĀ AI ES VIŅU VIENKĀRŠI NOSPĀRDU UN PIEMETU PIE VISIEM PĀRĒJIEM LĪĶIEM. VIENREIZ MĀJĀS SĒDĒJU NEBIJA KO DARĪT IZDOMĀJU AIZIET UZ VIETĒJO KAFEINĪCU PARĪT PA CEĻAM SATIKU UZMINI KO? REINI ZINI TO ĀKSTU? KAS VIŅŠ ĪSTI TUR BIJA? TA MOŠK DZEJNIEKS, TA MOŠK ZVEJNIEKS

JĀ! IZSKATIES ĻOTI KUSTIES TU PROTI PATĪK BEZ MOKIEM, BEZ LIEKIEM JOKIEM PALIEC UZ NOTĪM ROAAR PĀLĪ TU ZVANI NU PALIEC PIE MANI PATĪK KĀ KUSTIES, FORŠI TU SKŪPSTIES, BET ATCERIES: 2X-SALDAIS! SALDAIS? JĀ, MAZĀ ES SALDAIS UN MAN PATĪK MEITENES KURAS PASAUKS DRAUDZENES JO ES SALDAIS BEZ LIEKIEM VĀRDIEM DODAMIES PROM DODAMIES ĀRĀ VAJAG VĒL DZĒRIENU ES PAŅEMŠU NO BĀRA DODAM PIE TEVIS TIKAI TU UN ES MĒS ĒDĪSIM ZEMENES TU IZĢĒRBSIES UN PASAUKSI DRAUDZENES BET ATCERIES: 2X SALDAIS! SALDAIS? JĀ, MAZĀ ES SALDAIS UN MAN PATĪK MEITENES KURAS PASAUKS DRAUDZENES JO ES SALDAIS TU SALDAIS! JĀ, MĪĻAIS TU SALDAIS UN MAN GARŠO ZEMENES ES PASAUKŠU DRAUDZENES JO TU SALDAIS! SALDAIS! JĀ, MAZĀ ES SALDAIS UN MAN PATĪK MEITENES KURAS PASAUKS DRAUDZENES JO ES SALDAIS SALDAIS! TU SALDAIS! JĀ, MĪĻAIS TU SALDAIS UN MAN GARŠO ZEMENES ES PASAUKŠU DRAUDZENES JO TU SALDAIS! SALDAIS! JĀ, MAZĀ ES SALDAIS UN MAN PATĪK MEITENES! TU PASAUKSI DRAUDZENES ES PASAUKŠU DRAUGUS VAKARS BŪS JAUKS TU UZPŪTĪS BALONS ES PASAUKŠU KLAUNUS SMIEKLĪGUS ,NEVIS TOS ĻAUNOS VAKARS BŪS JAUKS BET ATCERIES TO KAD DRĪZ AIZIEŠU PROM UN MAINĪŠU DOMU MAINĪŠU ADRESI MAINĪŠU NUMURU MAINĪŠU VĀRDU NODZĪŠU BĀRDU UZVILKŠU KEPKU UN SKAITĪŠU REPU JO ES SALDAIS! TU SALDAIS? ES SALDAIS! TU SALDAIS? JĀ, MAZĀ ES SALDAIS UN MAN PATĪK MEITENES KURAS PASAUKS DRAUDZENES JO ES SALDAIS TU SALDAIS? ES SALDAIS! TU SALDAIS!? JĀ, MĪĻAIS TU SALDAIS UN MAN GARŠO ZEMENES ES PASAUKŠU DRAUDZENES JO TU SALDAIS! SALDAIS! JĀ, MAZĀ ES SALDAIS UN MAN PATĪK MEITENES KURAS PASAUKS DRAUDZENES JO ES SALDAIS SALDAIS! TU SALDAIS! JĀ, MĪĻAIS TU SALDAIS UN MAN GARŠO ZEMENES ES PASAUKŠU DRAUDZENES JO TU SALDAIS! SALDAIS! JĀ, MAZĀ ES SALDAIS UN MAN PATĪK MEITENES

G G Aizbrauc tramvajs, pāris sadodas rokās Cm G Tas ir tik skaisti, bet mēs tie neesam G G Tumsa pie krāsns smēķē un sajūt Cm G kustību aiz muguras, bet mēs tie neesam Am Eva Eva Eva Eva, Eva Eva Eva Eva Em Tie visi trīcošie kakli Tās visas nostieptās vēnas Am Eva Eva Eva Eva, Eva Eva Eva Eva Em Tie visi iesim pie manis Un skaisti krītošās ēnas Eva Eva - Eva Eva, Eva Eva Eva G Ar to brīdi, kad pazūd saule Cm G Visas mūsu norunas ir anulētas G Tu vairs neredzi man cauri Cm G Arī pati krēslā izsmērēta Am Eva Eva Eva Eva, Eva Eva Eva Eva Em Tie visi trīcošie kakli Tās visas nostieptās vēnas Tie visi iesim pie manis Un skaisti krītošās ēnas Ir tādi paši kā tavējais Ir tādas pašas kā tavējās Tās cirtas jau šeit Bet tavējās, bet tavējās... Eva Eva, laikam nesanāks ar tevi

Vēja pulksteņi lēni stājas Saulei ir uzklāta gulta Vēl viena diena aizslīd aiz laika Tālu aiz horizonta Vēl viena diena aiziet naktī Meklēt to ceļu, ko gājām. Kuru mēs abi kopā gājām un kuru mēs nenosargājām Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Kaut kur starp abām pasaules malām Skrien manas domas pie tevis Skrien mūsu naktis augstu kalnos Un baidās pašas no sevis Kā lai to zina, kur ir tie vārti, Kur ir tie slēģi un durvis, Kuras mēs slēdzām viens otram vaļā Un kuras mēs neatslēdzām Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Laiks, sapurini mūs. Es nezinu, vai pašiem mums, Es nezinu, vai pašiem mums Vēl tik daudz laika būs Es nezinu, vai pašiem mums es nezinu, vai pašiem mums es nezinu, vai pašiem mums vēl tik daudz laika būs... Var jau būt, ka mums Pie sevis nevis jātiek, Pie sevis nevis jātiek, Bet gan - jāpaliek Laiks, sapurini mūs. Es nezinu, vai pašiem mums, Es nezinu, vai pašiem mums Vēl tik daudz laika būs

Jura Karlsona apdare Tīšām sēdu upmalēje, Upes dziesmu klausījos: Ūdens sauca, akmens vilka, Kraujmalītis vizināja. Visas upes klusu tecēj’, Gauja klusu netecēj’. Gauja tecēj’ skanēdama Sidrabiņu sijādama. Sidrabiņa upe tek Caur zaļoi priedulāj’, Vēl būt’ zelta tecējuse, Kaut skujinas nebiruš’. Kas kaitēja nedzīvoti Gaujas līču maliņā: Baltu vilku mugurāi, Melnu mērcu ūdenī. Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēj’? Pati Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņ’.

Dzīve ir pārāk īsa,lai es to izniekotu ar tevi.... Es ceru, ka tevi nesatikšu vairs nekad, Mūs vairs nekas nesaistīs,dzīvo dzīvi savu, Man ir vienalga kā tu jūties,kas ar tevi notiks, Vēlu tev to sliktāko,man ir laiks projām doties, Aizvāc savu tēlu,lūc no manas atmiņas Atceroties tevi,paliek slikti,it kā būtu paģiras, Aizmirsti visu kas bijis,es tevi vairs nemīlu, Neesmu es tavs zaķītis,labāk sauc mani par debīlu, Un, ienīsti mani un visu kas ar mani saistīts, Savaldi emocijas,nevajag atkal drāmu taisīt, Tu priekš manis,jau sen kā esi tukša vieta, Jā es biju kretīns,pie tevis braucu tik pēc kniebiena, Tu labi izskaties un drāzies,bet ar galvu bij kā bij, Kad nebiji blakus,es ar citām laiku pavadīju, Un tai skaitā bij arī dažas labas tavas draudzenes, Kurām es dotu pseidonīmu - mauķeles, Es zinu,ka arī tu tāda kļūsi, Tu biji mana lielākā kļūdā,man tikai prieks par tevi būs, Ja atradīsi kādu citu,kas mani aizstāt spēs, No sākuma tēlos ideālu,pēctam smadzenes čakarēsi, Teiksi ka slimo ar vēzi,ka esi stāvoklī vēl, Tāda topmodel',bet nevar noturēt pie sevis savu draugu, Piedod,man rēka rauj,ja? Tavas visas bildes - lētas un mauciskas, Tev tā ir māksla? Man būtu kauns tikai, Tu saki,ka esi bez kompleksiem? Es pielabošu, Tu esi bez prāta,Tvaika ielā,tev jau palāta rezervēta Es beidzot jutos brīvs,kad viss ir galā, Tākā akmens būtu novēlies no sirds,jeb ir daudz labāk, Pat metot miskastē,tavas bildes,man nav emociju, Ir palicis tikai naids pret tevi,gribu paturēt viņu, Visi mani vārdi bija tukši,tāpat kā solījumi, Es tev vairs pat sūkāt nedotu,labāk nopērc saldējumu, Tu prasi,par ko man tāda attieksme? Mazāk vajadzēja dirst,ka mīli mani patiesi, Ja tev tas silda,tad pirmais gads bij ja ne ideāls,tad tiešām labs bet kā sakot tālāk bija vāks Tev uzradās kautkādi mistiski draugi, Kļuvi citādāka,tev pat mainījās mūzikas gaume, Tu man kļūvi sveša kā ķīniešu valoda, Sajuties kā zvaigzne,uz eglītes galotnes, ķipa pārāka par citiem,sāki krist uz nerviem, Kļūvi tu lētāka,pat par smaržu paraugiem, Kaut es nebūtu tevi saticis,tā tiešām bija nejaušība, Nepalīdzēšu, ja pat būsi bez samaņas uz grīdas, Katrs rīts,kad neguļ blakus aizpampusi piepe, Man daudz patīkamāk tas liekas un paldies, Ka aiz muguras runāji par mani sliktu, Bet sejā teici ka esmu labs,nemainītu ne pret vienu citu, Tu tik turpini gulēt ar saviem kursabiedriem, Kas smird pēc sviedriem,ganjau tev būs gaiša nākotne sieviete..

G Es dzīvē viena ceļa turos, Am vai dubļos tas ,vai sniegots balts, C man ābeļdārzā vēji elpo, D G un kalnā ozols sirmo stalts G Es savas pārliecības turos, Am kaut sveša dūre mani sit, C un stūrgalvībā neizmainos, D G kad burās vējš vai asras rit C Es jāņugunīs palikšos, G kad paņems Dievs no manis nastu, D un sirdī klusi palūgšos. G lai atrod vilnis dzimto krastu 2x Es dzīvē sava vārda turos, kas pateikts tam kā dūjai traukt, es spēku rodu rudens salnās, un smejos tad,kad zibeņo Es dzīvē viena ceļa turos, līdz salta roka pieklauvēs, tad dēli augstu krustu turēs, un tēvu tēvi apstāvēs Es jāņugunīs palikšos, kad paņems Dievs no manis nastu, un sirdī klusi palūgšos. lai atrod vilnis dzimto krastu 2x un sirdī klusi palūgšos. lai atrod vilnis dzimto krastu 2x

Ir grūti nosēdēt uz vietas, kad viss iekšā dīdās Soda kvītis čupā liekas, bet gāze spiežās grīdā Nemiers šķiet jau kļuvis daļa gaisam, kas plūst plaušās Savukārt miers - ekskluzīvi tik tam kungam tur augšā Meklējam ātrumu, kas pārspēs pašu gaismu Vajag tik atrast, kur kosmosā paverās skrejceļš ar segumu taisnu Pirksti mūsu noskrien pa klaviatūru vairāk nekā kājas Domas aizlido kosmosā, bet ķermeņi nepamet mājas Info nimfomāni, izsalkuši tekstuāli Bet vai viss, ko zinam, baro intelektuāli Seksuāli kustīgas bildes uzrunā mūsu prātus Ļaujot asarām birt no dziesmām, kurām pat nezinam vārdus Piedz. 2x Viss, ko vajag, lai Tu esi ātrs Lai Tu nevis projām ej, bet nāc Viss ko vajag, lai Tu nāc man līdz’ Jo ja nelieto, tad krīt Ja Tu nepeldi, tad slīksti Maigā vara caur internetu mīkstus dara Mēs sēžam dīvānos, kamēr milijoni bēg no kara Jo nedrīkst sēdēt uz vietas, kamēr kāds tēmē uz pieres Kā ugunsgrēkā - paņem pasi, naudu, bērnus un skrien Kustās zemeslode un taj kustās visi līdz’ Ja kāds pārstās kustēties, tad pārstās pastāvēt tas drīz Laiks pat akmeņiem būt savāktiem un mestiem Gadiem paskriet, lai no jauniem top par veciem Visi, kas likums saka, ka viss kas dzīvs, tas kustās Urna pelnu krītot pret grīdu tik sadalās sīkās druskās Kur vien apkārt raugos visā piemīt dzīvības spars Kapēc mums jāmeklē dzīvības pazīmes (klints būt jū)? uz marsa Mēs kustamies, bet tik bieži daudz par ātru Tam, ko mēs saucam par dzīvi paskrienam garām taj vēsu prātu Kas ir rezultāts un balva mūsu sprintam Biļete žurku skrējienā nav tas dēļ kā mēs dzimstam Piedz. 2x Kamēr sitas mana sirds, tikmēr sviedros mana miesa mirkst, mana miesa mirkst 2x. Piedz. 2x.