Tavi mati baltām vizbulītēm vīti, Un liegām jūtām notrīs mātes sirds, Tā mūžu dzīvo mātes mīlestība, Tas katram dzīvē lemts un mātes dots ! Piedziedājums. Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,- "Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !" Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,- "Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !" Kas to var dzirdēt, kas skan mātes sirdī ? Tik viņai zināms tas un pareģots ! Kā mīlestība tek un kādreiz tirdī ! Kā mīlestība ir tas mātes gods ! Piedziedājums. Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,- "Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !" Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,- "Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies!" "Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ !" - Nav vienkāršāka teikuma par to ! Es mīlu tevi, manu mīļo māmiņ ! Nav dziesmas skaistākas par mirkli šo ! Piedziedājums. Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,- "Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !" Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ, "Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !"

Šķiet katra diena kā sākums jauns Tik daudz uz šīs zemes ir ļauts Tu vari ieskrieties sienā kā auns Un tad smieties tik saldi kā klauns Bet kāpēc ir tā, ka no tā visa kādreiz var palikt bail Un kāpēc no visa beigās kā no sapņa nevar pamosties Šķiet katras beigas kā sākums jauns Tas ir kā piedzimt vēl un vēl Un lidot kā brīvajā kritienā Un tad jautāt pēc tam kā Un kāpēc ir tā ka no tā visa kādreiz var palikt bail Bet kāpēc no visa beigās kā no sapņa nevar pamosties OOOOO.. un man šķiet, ka mēs skriesim tā līdz beigām OOOOO... un varbūt, ka mums laiks pat nepietiks... tas vienmēr būs mums par maz... Šķiet ir tik tālu līdz zemei vēl Tik tālu cik vien var būt Es redzu tevi, bet tu mani nē Es esmu citā pasaulē

Vecāmāte sēž aiz krāsnes Un uz runci dusmīga, Šis ar mieru grozā braukt, Viesiem līdz uz Rīgu. Rallā rallā rallā rallā Rallā rallā rallalā, Rallā rallā rallā rallā Rallalā. Kažokbikse, pīķa aste, Kas tev Rīgā darāms ? Te tev peles danco rijā, Strazds svilpj plūmes zarā! Vecais Kangar,Rīgā peles Skroders šuj no vates, Strazda svilpe iesvilpēta Gramafona platē. Rallā rallā rallā rallā Rallā rallā rallalā, Rallā rallā rallā rallā Rallalā. Rīgā piens no pudelēm, Ne no goves pupa, Un uz spožām klavierēm, Neatļaus tev tupēt. Kā tu skursteņgalā lēksi, Kam tu mieru malsi, Marts tur trako cauru gadu, Pazaudēsi balsi. Rallā rallā rallā rallā Rallā rallā rallalā, Rallā rallā rallā rallā Rallalā.

Guli, guli, visapkārt ir kluss, Kāds ir pārklājis debesīm zvaigžņu segu. Klusi, čukstus, vēlēsim viņam labunakti. Guli, guli, mēnestiņš tev smaida, Un uz mākoņa maliņas sēž un gaida. Klusi, čukstus, vēlēsim viņam labunakti. Guli, guli, lācītis arī gaida, Tevi pavadīs ceļā uz sapņu zemi. Klusi, čukstus, vēlēsim viņam labunakti. Labunakti 4x Guli, guli, būšu tepat blakus, Tevi sargāšu, mīļošu, dziesmiņu dziedāšu. Mazais, guli, actiņas aizver, labunakti. Labunakti 4x

Šodien mēs netiksim tālāk par vārdiem, rītdiena pati vārtus mums vērs, skanēs un atbalsis dejos kā toreiz, kad mēs vēl sveši bijām mazliet Bet vai Tev rītdienai pietiks tad spēka, pagātni manu līdzās sev likt, varbūt Tu atkal teiksi man vēlāk, tad kad jau kadiķi rūsgani degs Šodien mēs neiesim tālāk par vārdiem, nemeklēsim to,to kā vēl nav, es jau Tev neliegšu parakstu savu, īstajā brīdī,kad teiksi man drīkst Šodien mēs netiksim tālāk par vārdiem, rītdiena pati vārtus mums vērs, skanēs un atbalsis dejos kā toreiz, kad mēs vēl sveši bijām mazliet

Klau, vai tas ir spārnu švīksts, Un mirklis šis nav izdomāts, bet īsts. Mums ir tikai jānotic, Un mirklis šis kļūst bezgalīgs un dzīvs. Nu mums pieder debesjums, Kad mēs teicām jā, to putni dzirdēja - Mums savus spārnus dāvāja. Un es lidošu tevis dēļ. Un tu lidosi manis dēļ. Kāds mums čukst: tas viss ir īsts. Kāds sargās mūs no debesīm, kad līs. Mums ir tikai jānotic, Un mirklis šis kļūst bezgalīgs un dzīvs. Nu mums pieder debesjums (Un) kad mēs teicām jā, to putni dzirdēja Mums savus spārnus dāvāja. Un es lidošu tevis dēļ. Un tu lidosi manis dēļ. Un mēs lidosim mūsu dēļ. Un mēs lidosim mūsu dēļ... Ir sācies mūsu lidojums....

Pēdējo sniegpārslu lietus, kad aizskalo prom, Pēdējo atmiņu ziema, kad auksta bij vēl, Saules stars maigi, kad zemei jau skūpstu sniedz, Sniegpulkstenītes par dzīvi mums priecāties liek. piedz: Uzzied sniegpulkstenītes un šķiet dzīve gaišāka kļūst. Neskumsti draugs, bet sniegpulkstenītes uz galda sev liec. Kaut gan šur tur vēl vējš asi sejā grib pūst, Pasmaidi sniegpulkstenītēm, lai pavasar's pasmaida mums! Visu, kas sasāpēts ziemā, tās aiznesīs prom, Visur, kur laime zied, klusi tās pasmaidīs līdz. Baltas kā pirmais sniegs tagad tā vietā nu būs, Mīļas kā pirmais skūpsts tagad tās pasmaidīs mums!

Mēs satikāmies nejauši un diez vai es ļaušu, tev kādreiz vēl skumt, kopā tiksim uz augšu, Es pat nenojaušu, kā tas ir par tevi nedomāt, dzīve bez tevis ir vieta kurā ceru nenonākt., 2x. Es redzu laimi kad uz tevi skatos, viņš to pazaudēja, es atradu, un man īsāk sakot nav ne jausmas, kas notiks tālāk Uz maniem plauktiem vairs nav kārtības kas bija agrāk, jo tev pārāk labi sanāk izjaukt visus manus plānus Mēs esam tik maz pazīstami, bet tu pierunā uz visu, kad norauj drānas, maz kā kopīga mums, viena no lietām ir tā Ka viens bez otra nevaram un laikam tā ir vienīgā, bet pretpoli jau pievelkas, tā runā, nepamanīju pa kuru laiku Kļuvi tu tik tuvu, vakari bez tevis truli un šķiet neciešami rīti, starp mums ir tik daudz pilsētu to nevar izmainīt Man bija grūti nemanīt kā tu baidījies ļaut jūtām visu sarežģīt, bet viss mainījies strauji Tu jau pazīsti ģimeni manu un es tavu, neviens nevienam nepieder bet tu vari saukt mani par savu., Piedz. Prom no visa mēs varam aizbēgt tālu, viss ko gribu mainīt tevī ir tavu uzvārdu, tu mani saproti kad nesaprot citi Tu vienīgā, kas blakus ir kad man slikti un lai jau runā cik vēlas, ka esi kārtējā man, atkal no rīta laužam gultu Kaut kavējam darbu, mēs neprotam vairs viens bez otra lidot, bet visam pienāk beigas un to zinot ir tik dīvaini atkal Tos trīs vārdus teikt, tev nevajag greznu dzīvi, dimantus, vai dārgas kleitas, tu esi mīļa, skaista, gādīga Man laikam veicas, mūsu sajūtas nav beigtas vēl un tauriņi dzīvi, Dieva pirksts ka mūs kopā abus saveda Rīga Tāpēc baudīsim kopīgos brīžus , kamēr strīdus nepazīstam, šī nav pirmā reize kad liekas, ka viss ir pa īstam Es negribu neko prognozēt, kamēr līdzi man nāc, pat ja nelīdzeni ceļi priekšā, bīstami, bez krāsas, Piedz. Tu esi viss ko man vajag lai es laimīgs būtu, un nav pat lietas ko es tevī mainītu un lai kādi vēji ar ī tālāk pūstu, šī dziesma par mums paliks, tā būs tikai mūsu!

Nenes sniegpulksteņu zvanus, Tie ar ledus baltām asarām raud ! Nāc ar neļķi tu pie manis, Nāc un vasaru pie krūtīm spraud ! Nāc ar neļķi tumšsarkanu, Lai no ziediem liesmas līst ! Nāc un sadedzini bēdu manu, Skurbās neļķu ugunīs ! Piedziedājums - 2x. Neļķu ugunīs, neļķu ugunīs, Neļķu liesmā laime tvan ! Neļķu ugunīs, neļķu ugunīs, Neļķu liesmā sadegt man ! Vienmēr laimes zvaigzne neviz, Tikai mirkli pazib cerību stars, Bet uz mūžu pieburt tevi, Viena tumšsarkana neļķe var. Nenes ziedu baltos zvanus, Nenes rozes, kuras vīst ! Nāc ar neļķes ziedu tumšsarkanu, Meklē sirdi ugunīs ! Piedziedājums -2x. Neļķu ugunīs, neļķu ugunīs, Neļķu liesmā laime tvan ! Neļķu ugunīs, neļķu ugunīs, Neļķu liesmā sadegt man !

Ko vēl vari iedomāties, Kas vēl pa naktim piepildīsies, Tu nāc man klāt, Tu nezini ka, No rīta visi sapņi piepildīsies. Ko vēl vari atcereties, Ko kāds, kāds Tev sliktu dara, Kad sirds Tevi ved pretī mīlestībai, Līdz rītam, ar smaidu, tā cieši piekļauties un aizmirst, ka Tev sāp. Piedz.: Un kad Tu esi blakus man, Un Tavi smiekli tik viegli skan, Tu esi blakus man - kad sirds Tev sāp, Man Tevi pieburt nesanāk. Kā vēl varam satikties mēs, Vai tikai, tikai sapnī manā, Kad mums tur abiem laimes salā, Līdz rītam, ar smaidu tā ilgi aizsnausties un necelties, nekad.