Un es pieradu būt pieradināts, gluži kā vilks ķēdē Eņģeļu pasaulē nebija likumu, ja gribēji Tu uz mākoņa malas sēdēt Viņa bija kaut kas melnbalts, kurai tik smacīgi dzīvot uz pasaules Uz sarkanā paklāja pavadīju viņu - viņa dega kā uguns un momentā sasala Es apturēju laiku un gaidīju likteni, citi manā vietā jau pazuda prom Tu padarīji mani tik nejūtīgu un tajā pašā brīdī man pastiepi roku Es izraku bedri, lai glabātu čūsku, kura visu dzīvi mani grauza un bendēja Katrs pa savam to saprot un jūt - slīkstam tik daudz, bet nemācamies peldēt Vakara miers un nakts vētra - plēšamies ceļā uz nirvānu Katram ir kontrole pār iekšējo bērnu, bet Tu vienmēr biji man pirmā Es Tev skrēju pakaļ katru minūti, jo labākais vienmēr ir mugurpusē Kliedzu, jo sajutu, ka nebiju imūns, tu dari mani mierīgu, kad Tu klusē Gājputniem līdzi Tu lidoji bieži - neatkarīgi no laika logos Fonā uz apli tā pati dziesma - Tavas acis mani atkal jau nodod Tu mani paralizē, kad skaries klāt - es pierodu pie Tevis kā atkarīgs Un laikam beidzot es palieku tāds - tāds, kādu Tu mani saskatīji Mēs izgājām cauri pa vienam tai ellei - satikāmies tā kā likteņa saukti Lai dotos tur kopā un vēlreiz - lai dotos kur izejas nav Es dauzīju pudeles pret sienu dusmās, jo meklēju kādu, kas sen jau bija blakām Visa mana galva tūlīt ņems un uzsprāgs - un paliks pāri tikai veselais saprāts Mēs nomirām vienreiz un tagad ir haoss - Tava roka gluži kā manējā Katram jānomaldās, lai beigās filmai nonāktu pie savējā Un es gaidīju momentu - momentu, kurā Tu planētu griezīsi Tik ilgi kamēr uz rokām Tevi nesīs tie, kuri agrāk Tevi ienīda Melns smaids - Tev acis nemelo Izliecies, pieskaries, atņem man kaunu Uguns par aukstu - ar Tevi es salstu Caurspīdīgs aklums, krāsainā tumsā (x2) Tu bradā pa mežu un Tu nejūti robežu - varbūt es sapņoju, varbūt es klīdu Degu tik ilgi kamēr viņa mani nodzēsa - tā, ka rīt Tu mani nepamanīsi Viņa nogrima dziļi, nogrima jūrā - bezdibenī, kur zelta nav Viņa bieži dega kā ugunskurā un palika pāri tikai pelnu trauks Es biju stipri niknāks - nekā man likās, jo vilki gāja man garām bieži Kad es gāju gulēt zem priežu kokiem - Tu man acu priekšā te parādies Un es kailām rokām nogalināšu - to, kas Tev dara te pāri Mēs esam kā zvēri - tik alkatīgi un mēs nekontrolējam to prātu Zobeni mugurā, bet turpinam iet - solījām atdot viens otram it visu Alfabēta burti tagad ir lieki - gaisa man nepietiek un Tu man tici Ievaino mani, bet nedari mani vāju - neatstāj nomirt uz zaļajām sūnām Tur, kur esi Tu - tur ir manas mājas, es pacietu visu tik ilgi kamēr dūrās Grūd mani lejā, lūdzu - lejā pa milzīgo krauju Vulkāni parāda Tev ko es jūtu un dzīve ir lasāma uz saujas Grūd mani lejā, lūdzu - lejā pa milzīgo krauju Vulkāni parāda Tev ko es jūtu un dzīve ir lasāma uz saujas Melns smaids - Tev acis nemelo Izliecies, pieskaries, atņem man kaunu Uguns par aukstu - ar Tevi es salstu Caurspīdīgs aklums, krāsainā tumsā(x2)