Varbūt, ka debesis ir man kāds nonesis Man pie kājām zvaigznes krīt Pat naktis nemelo tās tikai izjoko Liek pa brīdim pamosties Un ja kādreiz pārstās tā būt Mēs taču varam samelot Teikt, ka beigās auksti mēdz kļūt Pilnu galvu piestāstīt Ka jālec tālāk un augstāk Kamēr spārni lūzt Un ja baidies un svaidies Tavi sapņi sniegā kūst Tā tas vienmēr būs Bijis ir - varbūt, mani šaubas māc Mēs varam paslēpties, uz zemes nolaisties Tā, ka NLO pat smies

Es redzu laiku kā nogriezi no A līdz Z, Un katru dzīves notikumu, kā ejot sānslīdē, Filma gar acīm, kā vērot no malas, Bez ieejas biļetes , bez popkorna un alus, Smilšu graudi birst, ēna krīt un ceļās, Laiks iet , kāds mirst , kamēr citur smejās, Pazīstamās sejās, es lasu laika pēdas, Ar katru tikšķi, jūtu paliek arvien mazāk spēka, Mazāk bēdas un arvien mazāk prieks, izmisīgi centieni izmēģināt to, kas liegts, Vērtīgāko paturēt, atšķirot, kas lieks, Līdz brīdim, kad kliedzot, jālūdz vēl mazliet, Kad pēdējais zobrats knapi grozas, Izpratne tad par iztērēto laiku mostas, Izbērtie smilšu graudi, ko vairs nevar savākt, Kapēc es nedomāju ātrāk? Velti iztērēts laiks, Tevi vairs nežēlos, Esi labākais, To kādam dāvājot Liela daļa strādā strādāšanas pēc, Kāds strādā ar domu - nopelni un pērc Atdod savu laiku minimālām stundas likmēm Neatliekdams muguru, kad kāds priekšā diktē Astoņas stundas dienai tikmēr jau "kirdih" Ceļā aiziet viena, četras internetā, starpcitu Trīs paikai, astoņas, kā vienmēr, miegam Jautājums man, cik stundu paliek tavam priekam? Tavam tuviniekam un tam, ko gribi sasniegt Nabagam būt, nenozīme roku pastiept Atliek tik saprast, cikos nāks kapracis No pienākumiem atradis Būs tad katrs matracis Viss, kas tev ir , ir laiks Tā ir tava valūta, Neiztērē to, lai tik pretī naudu dabūtu Neapmaldies melos ,atrodi sevi patiesībā, Pērc pieredzi, atdod laiku attiecībām. Velti iztērēts laiks, Tevi vairs nežēlos, Esi labākais, To kādam dāvājot Vai nošķirt to spēj? Kurš ceļa vējš? Un kurš naidu sēj? Vai atšķirt to spēj? 2x Velti iztērēts laiks, Tevi vairs nežēlos, Esi labākais, To kādam dāvājot, Velti iztērēts laiks, Mūžam Tev nepiedos, Esi labākais, Savos laika griežos

Sēžu krastā es viens un man blakus neviens Savas bēdas es atstāju mājās Esmu es tāds kaut kāds, Bet man priecīgs ir prāts Metu makšķeri atvarā iekšā Un pēc mirklīša plukš pludiņš pazūd un tukšs Velku ārā - zelta zivtiņa galā Lūdzu laid mani vaļā tad tev būs dzīve zaļā Tad man dod trīs vēlēšanās Piedz: 2x Lūdzu zeltu man, māju man, Sievu man un piecus skaistus bērnus Lai tie ķer zivtiņas, lai tie ķer zivtiņas Mazas zelta zivtiņas Zelta zivtiņa saka, makšķernieks, āķis liels Izvēlies vienu no visa tā Ko lai tagad daru es, māju zeltu vajadzēs Kā lai atsakos no visa tā Atliek man tikai tā, no visām vēlmēm kvēlākā Vēlos meiteni visskaistāko Zelta zivs upē lec un man klēpī mīļā lec Saka laime mūs jau gaida kāpostos Piedz.: 2x Starpspēle Piedz.4x

Koku zari debesīs skrāpē manu vārdu, tāpēc ka es nāku un zem kājām zeme plīst. Tāpēc ka, es nāku koki pašķiras uz visām pusēm bērni kliedz, tāpēc ka, es nāku. Tāpēc ka, es māku satricināt un paši zināt uz,ko es esmu spējīga, Jau no pašas bērnības esmu skaļāka par visiem, Bet skaļāks par visiem nav labāks par citiem, Tāpēc kopā ar virzienu barā starp vilkiem, Tā ir pelēkā ikdiena un tie pelēči ir tie, Kuru balsis es dzirdu,tie tik saldi tās izstiepj, ka kļūst auksti, es zinu. 2x. Au-u viņi mani sauc Piedz. 2x Balsīm galvā pievienojas arī tavējā. Pārspēj pārējās tā, pārkliedz pārējās. 2x.Kas tas ir? Kas tas ir? 2x.Tā ir VIŅA, tā ir VIŅA! Es redzu pārāk daudz, Es dzirdu pārāk daudz, Es zinu pārāk daudz, Es gribu pārāk daudz. Es redzu, ko tu redzi un redzu, ko tu neredzi. Jūtu, ko tu jūti un jūtu, ko tu nejūti. Kuru-kuru-kuru-kuru-kuro dienu jau. Sēžu nesaprotu kā es to pieļāvu, tāpēc sarežģīju to, kas ir tik sasodīti vienkārši. Jārunā ir man un jāklausās ir jums. Jā, jārunā ir man un jāklausās ir jums. Bet tās nolādētās balsis Piedz. 2x Balsīm galvā pievienojas arī tavējā. Pārspēj pārējās tā, pārkliedz pārējās. 2x.Kas tas ir? Kas tas ir? 2x.Tā ir VIŅA, tā ir VIŅA! Ko tu skaties uz mani tik trakām acīm? Droši skaties. Ir labi! Man tā kā patīk. Ko tu skaties uz mani tik trakām acīm, dodu vairāk kā vajag, tu atsāc prasīt. Piedz.2x Balsīm galvā pievienojas arī tavējā. Pārspēj pārējās tā, pārkliedz pārējās. 2x. Man ir atbildes uz visu, kas tev par mani ir sakāms, pat ja tava balss par citām skan skaļāk La-la-la-la-la-la-la

Laiks atgriezties atpakaļ Kā tas viss bija Es nekur nepazudu, es gatavojos šim brīdim Kad neviens tev netic ir grūti noticēt sev Bet kad tu notici tik ļoti, tad visi kas nodirsa tevi Tagad klanās tavā priekšā un grib būt tavi draugi Bet es eju savu ceļu un man ir pilnīgi vienalga Vajag sevi pilnveidot, es ķeru pildspalvu uz galda Un beidzot sakārtoju savu dzīvi, te viss ir pilns un par daudz Astoņos no rīta uz strīpas , parād savu attieksmi Tu jau zini kur tiek glabātas tās panākuma atslēgas Savāc un atslēdz, šitās durvis jau nav parasti atvērtas Bet tu paver tās uz otru pusi un parādās pasaule Dzirdi visi ka es mainos, visi kas mani šķiro Es lēkāju tik daudz, jo gribu iemācīties lidot Tas viss likās neiespējami līdz notika Paldies visiem, kas man tic , jo mēs darām to kopā Piedz. Vīrs un vārds Katram sava dzīve un katram savs stāsts Ja tu par mani neko nezini, tad nerunā Ej savu ceļu, ej savu ceļu Blatot, skaļi runāt tikai muļķim liekas grūti Klusēšana ir zelts, tāpēc turi savu muti Ticēt savām sajūtām un darīt laiks man iemācīja Esi labs, bet netērē savu laiku, lai to pierādītu Zaudējums ir daļa no uzvaras Man nav bail pamest visu, pašam paliekot tukšā Es eju uz priekšu, Arvien vairāk sanāk saprast patiesās vērtības Jo tā nauda ir apmāns Ieskatīties acīs savam dziļākajam es Saprast savu uzdevumu, kāpēc esmu te Nav svarīgi cik tu skaļi bliez, Svarīgi cik stipri savainots vari turpināt iet Piedz. Vīrs un vārds Katram sava dzīve un katram savs stāsts Ja tu par mani neko nezini, tad nerunā Ej savu ceļu, ej savu ceļu

Es lūdzos debesīm,es lūdzos mātei dabai, lai cīruļputenis uz mirkli mitējas, lai atnāk rīts ar zelta vārdiem mutē, un mazu laimes mirkli izauklē Tad būšu kluss un sevī prieka pārpilns, man jābūt šeit pirms sētnieks ielās iet, uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē, nāc kaut vai sapņos padejot mazliet Smaidu pa smaidam, Soli pa solim, uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē, mēs pienākam viens otram tuvu klāt Skatiens pie skatiena, plecs pie pleca, ielās šais,kur viens otram bijām sveši, liek laika ritumam uz brīdi apstāties Kaut nenotiek kā izzīlēts,kā plānots, tas viss ir nieks,ja pieder viens Tavs smaids, nu esmu kluss un sevī prieka pārpilns, man Tavos vārtos pavasara glāsts Smaidu pa smaidam, Soli pa solim, uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē, mēs pienākam viens otram tuvu klāt Skatiens pie skatiena, plecs pie pleca, ielās šai,kur viens otram bijām sveši, liek laika ritumam uz brīdi apstāties

Nekad, nekur, nekādā tālā malā Sev laimes zemi nemeklēšu es, Jo maija nakts ar tūkstoš lakstīgalām Man laimes dziesmas dzied pie Aiviekstes. Piedz. Lai gadi plūst kā ūdeņi uz jūru Un sīku kārklu ziedus projām nes. Kā ozols bēršu krastā zīļu pūrus, Kā liepa ziedēšu pie Aiviekstes. Ja dzimtā zeme tālos ceļos sūtīs, Lai ozols spēkus, sirds, tev līdzi nes, Lai liepu smarža, pieelpota krūtīs, Nāk mūžam līdz no dzimtās Aiviekstes! Piedz(2x). Kad skumju pilns kā miglas sirmais vītols Zem savām mūža sāpēm liekšos es, Uz kaiju spārniem sauli nesot rītos, Šalks jaunu dienu prieks pie Aiviekstes.

Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils Nodegs barona stiprā pils Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns...

Esi reāls Esi reāls Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks sev un tev Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks Stipriem treniņ nevajag, vājiem nepalīdzēs Mūsu barā katrs džeks ir reāls kekss 3 reiz pa 12 sets Mans otrs vārds- i’m the best Nogurst hantele neviss es, nedēļā tā reiz’s 6 Darba svars, tas mūsu darba svars Darba svars, tas mūsu darba svars No krūtīm dzelzi tas spiež Telefona grāmatas plēš 6 paka vietā kur pres’ Gluži vai kā Olimpiets Darba svars, tas mūsu darba svars Darba svars, tas mūsu darba svars Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks sev un tev Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks Tas, kurš nepeld neatpeld, bet arī nenoslīgst Tas, kurš nekačā, tam bicītis ir mīksts Mums vieno padusēs spārni Mums vieno testataroni, Mēs spiežam fenomināli, Mēs zālē maniakāļi Darba svars, tas mūsu darba svars Darba svars, tas mūsu darba svars Augam mēs ponenciāli, nekādi ķimikāli Mēs ēdam nehormonāli, lai labi potenciāli Darba svars, tas mūsu darba svars Darba svars, tas mūsu darba svars Veiksmei nepatīk tūļas, tūļas Grudaks, Spārni, Biceps , Triceps, Grudaks, grudaks atkal Biceps Tai patīk uzņēmīgi puikas, puikas Grudaks, Spārni, Biceps , Triceps, Grudaks, grudaks atkal Biceps 2X Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks sev un tev Esi reāls, Steigā sevi vien tērē Esi reāls, Kur gan paliek laiks

Aizmirstiet manus vārdus Ļaujiet tiem viļņus auklēt, Bet ja vētra tos izskalo krastā- Ieariet- Tuksnesī - ūdenī virs degošā meža Ugunī - pie ceļnieka telts Klīstoša suņa rūpēs Un māmuļas sviestmaizēs. Atstājiet, - atstājiet un aizmirstiet...