Cik vienkārši nobirst zieds, Un ienākas sēklotnē sēklas, Tad vēji tās zemē triec, Un uzdīgst no jauna asni. Piedziedājums - 2x. Neaizmirsīsim izauklēt, Mazu svecīti, svečulēnu, Vienu bižainu meitenīti, Vienu spriganu zēnu ! Tā rodas jaunas puķes, Tā iedzimst jauni koki, Tā dzīvība turpinājas - Tā pati, vien citā lokā. Piedziedājums - 2x. Neaizmirsīsim izauklēt, Mazu svecīti, svečulēnu, Vienu bižainu meitenīti, Vienu spriganu zēnu ! Un mēs kā sveces degam, Un katrs cik spējam spīdam, Bet, kamēr vēl liesmai pa spēkam, Mūžīgai naktij spītēt - ... Piedziedājums - 2x. Neaizmirsīsim izauklēt, Mazu svecīti, svečulēnu, Vienu bižainu meitenīti, Vienu spriganu zēnu !

C Dm Starp lielajiem radiem un kaimiņiem G C Slīd mākonis - lielībnieks mazs C Dm Un stāsta, ka samērcēt saulīti G C Tam nebūtu itin nekas. Ka lietu un pērkonu sūtīšot, Ar zibeņiem mētāsies tas. Lai nesmaida radu un kaimiņi, Nemaz jau viņš neesot tik mazs. G C Saule nožāvājas gari, F G Nogroza galvu tā: F G C Laikam jau nedarbus darīt F G C Prot pat tāds mākonis mazs. Jau mēness pie debesīm uzrāpies ir. Sauc mākonis, lielībnieks, tam: Uz tava raga es šūpošos, Aiz deguna turēšos tam Un zvaigznes kā sudraba podziņas Sev kabatā sabēršu drīz. Lai nesmaida radi un kaimiņi: Nemaz jau es neesmu tik sīks. Mēness nožāvājas gari, Nogroza galvu tas: Laikam jau nedarbus darīt Prot pat tāds mākonis mazs.

Ak, Dievs! Vai tiešām tu tas esi, kas uz sliekšņa nostājies, nostājies? Tad nāc vien iekšā, drošāk taču. Ja reiz esi atgriezies, atgriezies. Bez tevis neslikti man klājās. Bet ja nu atkal esi mājās, Sēdies tad līdzās man un pastāsti, kā gāja, gan! Piedz. Velns, lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi Te mēs šķirti, te mēs divi, divi. Kam,klusēji kā ūdens tev jau šobrīd mutē sasmēlies, sasmēlies. Tu taču vienmēr esi pratis ļoti labi izlikties, izlikties. Tu domā : Asaras es lēju un tevi aizmirst nevarēju.. Mīļais mans, vai'g tik brīdi, ak, drusku pagaidīt. Piedz. Divi tie esmot meli? Tiešām? Jo es arī protot izlikties, izlikties... Tad saki man par ko, lai skumstu, ja tu esi atgriezies, atgriezies... Nu sēdi, kam tu kājās celies, Vai tiešām šajā brīdī vēlies atkal jau projām skriet?! Mans mīļais!!! Mans mīļais, nu pagaidi mazliet! Piedz. Mans mīļais... Pagaidi mazliet, pagaidi.. Kam tu apvainojies, es taču tāpat vien. Galvu augšā gan jau viss būs labi, dzirdi, pasmaidi, pasmaidi! Rezi nu tu atkal smaiid... Piedz. 2x(no lēnāka uz ātrāku) Velns, Lai parauj tādu dzīvi!!! :)

1. Kur gan tik ātri steidzamies mēs Šai dūmakainā rītā? Vai nokavēt ko varam vēl, Kas būtu nepateikts? 2. Nāc, apstājies un ieklausies, Kas notiek tevī pašā; Uz citu soļiem neskaties, Krāj vārdus savā stāstā! P. Es nebaidos, es nebaidos Tev tuvoties vēl- Šai steidzīgajā laikmetā Vajag apstāties spēt. Un ieraudzīt, un ieraudzīt, Cik tuvu esam mēs; Jo cits neviens, kā tu un es To (nekad) neredzēs. 3. Kā atkal garām nepaiet tev Šai pilsētā tik spožā; Vai tās nav svešas ugunis, Uz kurām skrienam mēs? 4. Vai varam pabūt klusumā Un kopā lēkt bez vārdiem- Tai mūsu karstā putenī, Kur apmaldīties abiem?

Kas to zina, Tieši kurā brīdī, Jūnijnaktī tavi ziedi plauks? Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs. Tā kā tu, Pie kuras ceļš nav iemīts, Savu smaržu klusi atdod mums. Sirdis vienkāršās, Tām visu mūžu piemīt, Meža rozes kautrais burvīgums. Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs.

Rokas kopā saliekot, Rokas kopā saliekot, Mūsu mūža gājums, Paļāvībā turpinās, Paļāvībā turpinās, Jaunas dzīves Aicinājums. Solis solim blakus ies, Solis solim blakus ies, Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Tu, kas viņus pavadi, Tu, kas viņus pavadi, Sargi, sargi , visus stiprini ! Sargi, sargi , visus stiprini !

Es satiku tevi Tu satiki mani Mēs pagājām viens otram garām Acīs neskatoties Neskatoties Neskatoties Neskatoties Es varēju tev Tu varēji man Uzdāvināt skaistas Brīnišķīgi satraucošas Skumji priecīgas Atmiņas Atmiņas Es varēju tev Tu varēji man

Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils Nodegs barona stiprā pils Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns...

Rīgā Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst Rīgā Kur ielās netīrās ēdiena paliekas pūst Rīgā Es meklēšu tevi starp veikaliem, mājām un ielām Rīgā Es satikšu tevi un skūpstīšu stiprāk un stiprāk Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Rīgā Mēs paliksim kopā tik ilgi, cik sērkociņš deg Rīgā Mēs raudāsim kopā, līdz aizmirsīsim visu, kas sāp Rīgā Līdz pēdējam tramvajam mīlēsim mēs Rīgā Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas

[C] It kā pateikts nav [F] daudz, Bet tomēr [C] gana. Ziedēja [Dm] ievas, kad skūpstīju [E] Tevi es pēdējo [Am] reiz. Un ja pat beigsies viss [F] drīz, Vēl paliec [C] mana. Pēdējā [Dm] sapnī es redzēju [E] putnu, kas sapinies [Am] krīt. Piedz. Un varbūt viņš kā [F] strauts, Kas mierīgi plūst Un neaizsalst ziemas [C] vidū. Bet, zinot [G] tevi, kaut kur Kādam [F] dvēselē noteikti [C] snieg. Un ar pēdējo [F] lapu vasarai līdz Tu velti [C] steidzies, Manām [G] ābelēm zari tik [F] smagi Tiem atliek vien [C] lūzt Itkā zaudēts nav daudz Bet tomēr ir gan Ziedēja ievas kad skūpstīju tevi es pēdējo reiz Ja tu negaidi vairs Nozied vasara mana Jo pēdējā sapnī es redzēju Dienu kad spoguļi plīst Piedz. 2X