Pa zariem augšup tumsa kāpj Negaidīti svēta Kā nopūta pirms mūža miega Trīs svece brīnā melnās izkapts pļauta Krīt dārzā zvaigzne nesaprasta. Ai,māt, ai, Saule, varenā Kam atstāj bērnus vienu- aiztumsā. Es cērtu tumsai pretīm smiekli līst Te milzīgs putns ceļ mani debesīs Un augstāk vēl jau līdzās zvaigzne trīs Tā tumsā dzimusī par Sauli pārtaps rīt. Kad diena uzziedēs ar tīrām smiltīm saujā Nāks atmoda kā rasa skaidra.

Labi, ar ko lai sāku? Domāju ikviens ir pamanījis cik bieži, mums neizdodas būt tagad un šeit, bet tieši Tieši vienreiz biju šeit, bija tā kā tagad, pilnīgi precīzi, eu vai tas nav dulli ko? Tikai nebija, viņa, viņš un ģitāras, tu toreiz tik labi pateici, kasi kuli ko? Es arī tā jutos, tu norāvi vāku man, bet ko tu tikko teici? Okey sākšu no sākuma, Domāju ikviens ir pamanījis cik bieži, mums neizdodas būt tagad un šeit, bet tieši, kur tad noris dzīve sākotnēji? Nejau pagātnē vai nākotnē.. Nākotne tā ir tēma, svarīga kā internets, Visu mūsu vietā darīs mākslīgais intelekts, Starp citu, vai zini kāds ir tavs IQ? Jo es sapratu, ka aizskart jūtas vairs nav cool! Ko es gribēju teikt? Aiii.. nav sakara.. Paga vajag padomāt.. Okey sākšu atkal, Domāju ikviens ir pamanījis cik bieži, mums neizdodas būt tagad un šeit, bet tieši kur tad noris dzīve sākotnēji? Nejau pagātnē vai nākotnē, un dzinumā jau katrs jūt nešaubīgi, cik būtiski ir apzināti tvert šo brīdi.. Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis, Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis Forša dziesma par vilcienu, tas ir kaut kas jauns? Vai kaut kas no vecā? Raimonds Pauls. Es arī muzicēju, drīz jau grupu vākšu, o īsziņa.. Labi, turpināšu tieši pēdējā laikā... Jā pēdējā laikā man acīs arvien vairāk krīt, tendence baigā, ļaudis nedzird viens otru, zaudē garīgo pamatu, ai iešu ieliet.. Es arī to pamanu, tieši pēdējā laikā es arvien vairāk jūtu, ka šeit un tagad... Vajag, vajag iedzert, jo tev no runāšanas, gan jau sen ir sausa mute, es esmu vairāk klusais tips, tas nav tik kruta, bija gadījums nestāstīšu konkrētāk pat, Varbūt tev ir kas sakāms? Man ir, tātad tieši pēdējā laikā, es arvien vairāk jūtu, ka šeit un tagad vēlos arvien vairāk būt, lai retāk notiku konflikti. kļūdas, dažādi negadījumi.. Tu domā sūdi? Diplomāti teiktu, lai esam biežāk vērīgi. Ā lai kļūtu tāds kā es? Nu... tas būtu vērtīgi! Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis, Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis, Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis, Kamēr tavs vilciens, tavs vilciens, vēl nav.. aizbraucis Tātad tosts, lai mums arvien biežāk izdodas būt apzinātiem, līdzīgi kā ejot pāri ielai vai dzelzceļa sliedēm, lūk lai ik mirkli esam tikpat vērīgi arī pret savām izpausmēm, un lai tas palīdz mums pilnvērtīgi izdzīvot savu dzīvi un dod tādu iespēju arī līdzcilvēkiem..

Ko tu raudi, debestiņa? Vai tev trūka zilumiņa? Tev ap malām saule vijas, Cauri stiepjas varvīksniņa! Ko tu raudi, debestiņa? Dienu mūžu gājējiņa, Vai tev sveša atdusiņa? Vai tev trūka agrā rīta? Vēla, velga vakariņa? Ko tu raudi, debestiņa? Vai tev trūka silta vēja, Mīļu glāstu atnesēja? Vēl tev smagas, lielas lāses Rit no zelta plakstieniņa — Ko tu raudi, debestiņa?

Rudenī vējos, Tevi es saucu, Tālumā aizpeld, Mākonis balts. Atkal ir lietus, un vēji. Tie sveiciena mūs. Atnācis rudens, Zeltā tīts. Piedz: Rudēni vēlu- Zvaigzne mirdz, Mēness smaidot, sauc atkal mūs līdz. Rudenī vēlu, viss ir tik īss, Gājputni lido, tie aiznes mūs līdz. Rudenī vējos, Tevi es saucu, Gājputni ceļā Tālajā upē, Pēdējas lapas jau krīt, Tā sveicina mūs, Atnācis rudens, Zeltā tīts. Piedz: x2 Rudēni vēlu- Zvaigzne mirdz, Mēness smaidot, sauc atkal mūs līdz. Rudenī vēlu, viss ir tik īss, Gājputni lido, tie sauc mūs līdz.

Ievads. Db F Bbm Eb Db F Bb Db F Bbm Vakar, vēl vakar dejojām šo deju, Eb Db Ab Db F Skurbā deja, tā skan pa logu atvērtu. Db F Bbm Smejot, gar logiem rudens vēji vējo, Eb Db Ab Bbm Visi četri, tas piektais atkal esi tu. Piedz. Db F Bugi, lai skan bugi, Gb Lai mūs mūzika ņem līdz. Db F Bb Vējiem tālu tikmēr iesim divatā. Db F Bugi, lai skan bugi, Gb Rūgtā rudens atbalsī. Db F Gribu dejot, bugi bugi, Bb Vienmēr tā. Klausies, kā deja rudens vējiem skries Tik dēļ vējiem, dēļ tiem es tevi neredzu Dejot, šo tikko iesākušos deju Gribu dejot, bet lai tas otrs esi tu, jā Piedz. (2x)(tad starpspēle, vēl 2x, otrajā skanot 2 balsīm, ar mazu pauzi pa vidu)

Tu neaizdzīsi mani mūžs Tavs mani sargās Un es atzīšos Tev mīlā, katrā Triumfa arkā Es palikšu tāpat, kā dzīvo Žanna Darka Bet es smaidīšu Tev pretī, katrā Triumfa arkā Es gribu uz visiem laikiem te palikt Es gribu uz visiem laikiem te klīst Es gribu būt te , kur milēta esmu Es gribubūt te un nekad neizdzist Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Nevar ieslodzīt vēju, nevar jūru izdzert sausu Kurš gan saskaitīt iespēs tukšos kalvadosa kausus Tik tāla, tik nezināma mana atmiņu fotomargāna Nevar noliegt kas bijis svēts Kā panākt to kas nokavēts Es gribu uz visiem laikiem te palikt Es gribu uz visiem laikiem te klīst Es gribu būt te , kur millets es esmu Es gribubūt te un nekad neizdzist Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Starpspēle Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas

Vēl esmu es mūža mežā Kur lodīgas ēnas viļ Vēl roka pēc elpas cērt Pēc izejas sit mana sirds. Tur pie izejas malā gaišā Ar zāli aizmirsts dus ceļš. Un mans ugunskurs dūmainu roku Zvaigznes debesu maisā ber. Pa vienai vien, pa dienai Mana uguns tumšāka top. Un neviens nezin vai rīt jau Nenāk aklums un nenodod Aiz manis tad paliks Paliks aiz manis vārdu trauki tukši Tukši kā cauru aku dobumi.

G Klau, kā nāk uz pirkstu galiem G D Miega rūķis klāt, G C Spilvenā man sapņus saliek, G D G Sāk jau ieaijāt. G Paliek kaktā brūnais lācis, G D Leļļu pāris dus, G C Miegs no tāliem ciemiem nācis, G D C Krīt kā sniedziņš mīksts. G Klusi, klusi, silti, silti, G D Runcis murrā vien, G C Un pa balto sapņu tiltu G D G Rūķis mājup brien.

Pamodos no rīta smaidīju. Pamodos un atkal gaidīju. Ieraudzīju meiteni. saldāku par konfekti. Tumšiem matiem un neaizmirstamiem acu skatiem. Es vēlos skaistas dienas Un mājās baltas sienas Uz kurām zīmēt Un vēstules no tevis līmēt. 2x Pamodos no rīta smaidīju. Pamodos un atkal gaidīju. Tavu acu skatienu, tavu pieskārienu Tavas rokas lai nebeidzamas manas mokas. Es vēlos skaistas dienas Un mājās baltas sienas Uz kurām zīmēt Un vēstules no tevis līmēt. 2x

Am Mēs Daugavas vanagu cilts Tur gaiss liesmo šķepi, deg smilts E Am Pat naidnieks viss baigais mums nedara bēdas E Am Un nebaida sātans ik soli kas mēdas Am E Am Ar nāvi mēs esam uz tu Am E Am Ar nāvi mēs esam uz tu Kausu pie kausa kas skan Rīt kaujā ir jādodas man Lai uzdziedam skaļāk Šo Tramtaritramu Pret tādiem kā mēs Lauzīs ienaidnieks sprandu Ar nāvi mēs esam uz tu Ar nāvi mēs esam uz tu Ja kādreiz mums lemts būtu mirt Nieks vien tas šī dzīve var irt Uz kapa kad līgosies vaivari zaļi Pa pazemes pelti mēs dzīrosim skaļi Ar nāvi mēs esam uz tu Ar nāvi mēs esam uz tu Liec zobenu zem galvas Kad naktī jāatdus Lai Latvju tauta modrus Zin savus kareivjus Lai Latvju tauta modrus Zin savus kareivjus