Piedz. x2 Šī ir dziesma, lai es neapstātos, Saldā ambīcija un MC Motivators. Dziesmās nesam ziņu tiešu, Neapstājies, ej tik uz priekšu! Kad visi nomirst, tu paliec viens un kad beidz kačāties, tad arī paliec tievs. Bet es palieku dusmīgs, slavēts dievs, Kurš man dod spēku dienā, lai es pārplēstu sienas. Spiež manu dvēseli tumsā, Tad es atradu dvēseli bumbā. Katru dienu mēs kapājam strītu. Tev ir problēmas? Tad mēs risinām strīdus. Kā tu dzīvosi, ja tu melo pats sev? Piedod man, ja esmu melojis tev. Mīlu savu pilsētu, sveicieni bračkām, Melodiju sirdī, nevis pozeru maskām. Jā, un tu nevari mani salauzt. Esmu dziļš tā kā Alauksts. Un, ja pakrīti, piecelies fiksāk, Met snapback'u gaisā, tu piecēlies stiprāks! Piedz. x2 Nespēj noturēt mani tehnikums, Es gāj' tik uz priekšu, tas mans netikums. Jūs spiedāt mani lejā, citu veiksme netīk jums. Mans motivācijas lukturis spīd, kad i' priekšā tums'. Es eju tik uz priekšu, es neapstājos, Ieķīlāts man bembis, ieķīlāts man mājokl's. Manu kustību te neviens neapturēs, Pseidointelektuāls reps motivēt spēs. Atmaksas termiņš drīz, liekas, nepaspēšu, Man vienalga,jo kredīts kredītu dzēš. Neiedos man Swedbank, es ņemšu Vivus, Nepietiks ar vienu, es ņemšu divus. Neapturēs mani mana kredītu vēsture, Rakstu rīmes uz kredītreformas vēstules. Nav man konkurentu, parādi man kādu, Stilu un flow'u repā nesu unikālu! Piedz. x2 Jou, te Kumārs no bročiem, jo man ir ko teikt: Visi, kas mani heito var heitot mani beigt. Nē, man nevajag naudu, dod tik iespēju vienu, Ja man blakus stāv draugi, kas stāv stipri kā siena. Mīlu tos, kas mīl mani, kopā neapturams spēks, Sirdī esmu bagāts, kaut vai izskatos es lēts. Vienmēr gatavs cīņai, no bailēm nav ne miņas, Ja tu nezini mani vēl, gaidi rītdienas ziņas. Es tev saku, ej uz priekšu, tavs ceļš ir brīvs, Dari visu, ko vari, kamēr esi vēl dzīvs. Nekad nepadodies vienmēr cīnies līdz galam, Acīs uguņi spīd par spīti vējam un salam. Ja tu kaut kam tici, visi sadosies rokās, Ja tu nevari viens, mēs to paveiksim kopā. Un atceries, ja šodien nespīd tev saule, Tas nenozīmē,ka rītdien nespīdēs saule. Piedz. x2 Jā, man bij' grūti šajā dzīvē, Es gāju tik uz priekšu, es negāju atpakaļ. Man bija kārtībā, man teica, ka uzmetīs, Bet es gāju vēl tālāk, ouuuu. Viņi zināja, ka es esmu labākais, Bet viņi nesaprata, ka es varu tālāk iet, ooo. Un grūti man būt pilsētā vienam pašam bez visiem pārējiem. Jā, tu zini, kāpēc man kedas kājās, Jo man mamma tās nepirka. Jā, un grūti ļoti būt bez savas mīļotās, Bet es viņai dziesmu nerakstīšu, jā. Tu zini, ka tu manas dziesmas slēdz iekšā, Bet es tevi slēdzu ārā. Esmu studijā, nevis kādā bārā, Atvainojiet, atskaņas nav manā garā. Piedz. x2

Tas tik ir viens dīvains joks, dīvains joks, dīvains joks, Cienīgtēvam izsists logs, izsists logs, jā. Pa šauru ceļu ejot, pa ceļu ejot, pa ceļu ejot, Tam iepatīkās, tīkas zvejot Šai skaistā bērzu birzītē, birzītē. Pretī nāca skuķīte, skuķīte, skuķīte. Daiļa tā kā puķīte, puķīte, jā. Ar sarkanbaltiem vaigiem, ar sārtiem vaigiem, ar sārtiem vaigiem. Un debeszilām, zilām, acīm, Ar skaistām, zilām actiņām, actiņām. Šis nu sāk tai pieglausties, pieglausties, pieglausties. Un jo ciešāk piespiesties, piespiesties, jā. Un, kad vairs nav ar godu, kad nav ar godu, kad nav ar godu. Tad sitīs tam pa podu, Ka šis nu zemē noveļas, noveļas.

Es sēžu viens,visapkārt klusums, tik sveces liesma lēni dziest, bez Tevis sirdī savāds tukšums, tik ļoti ceru-tas nav viss Man glāzē vīns,kas skaisti laistās, cik viltīgs ir šīs sārtais prieks, es ņemu to un triecu grīdā, lai ledus lūzt,tā sirds man bija Kādēļ Tu nenāc,Tevi gaidu, man Tevis trūkst,Tu zini to, kā negribu es Tevi zaudēt, šo mirkli saukt par pēdējo (2x) Tā dzirdu soļus,tā kā senāk, un manā priekšā stāvi Tu, Tavs debess zilais acu mirdzums, šai glāzē neatspīdēs vairs Tev sniedzu skūpstu,sirds man stājās, ir grūti pateikt,izjust to, jo tikai Tu tā proti piedot, jā ,tikai Tu,es zinu to Kādēļ Tu nenāc,Tevi gaidu, man Tevis trūkst,Tu zini to, kā negribu es Tevi zaudēt, šo mirkli saukt par pēdējo (2x) Šo mirkli saukt par pēdējo(2x)

Redzu vēl – gadiem pāri mirdz, Tik smaidošs, mīļš mātes vaigs. Pretī man pāri gadiem skan Vēl tālās bērnības laiks. Piedziedājums. Sniegs likās tik balts Un mirdzošs, un tik tīrs, Jo rīts, katras dienas rīts,- Bij' laimīgs reiz manā bērnībā. Tēva stāsts, viņa roku glāsts Vēl šodien ir prātā man. Katrs vārds, ko reiz teica viņš, Vēl šodien sirdī man skan. Piedziedājums. Sniegs likās tik balts Un mirdzošs, un tik tīrs, Jo rīts, katras dienas rīts,- Bij' laimīgs reiz manā bērnībā. Redzu vēl gadiem pāri mirdz Tiks smaidošs, mīļš mātes vaigs. Dienas ies, gari gadi skries, Bet sauks vēl bērnības laiks. Piedziedājums. Sniegs likās tik balts Un mirdzošs, un tik tīrs, Jo rīts, katras dienas rīts,- Bij' laimīgs reiz manā bērnībā.

Em Am D G G D Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz! G Vai zini, kā lielāko brīnumu sauc? Em Am Kas ūdenī plīvo, kas virszemē zied, D G Kas zemzemē dzīvo, kas debesīs dzied. Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz! Par lielāko brīnumu dzīvību sauc. Peld zivtiņa jūrā un skudriņa tek Un kaķītis murrā un svecīte deg.(x2) Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz, Bet lielākais brīnums ir tas, kā tu audz, Kā brīnumu gaidot tev actiņas mirdz, Kā brīnumam ticot pukst tava sirds. Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz! Es zinu kā lielāko brīnumu sauc, Kas dvēseli veldzē kā sidraba strauts- Par mīlestību šo brīnumu sauc. Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz! Es zinu kā lielāko brīnumu sauc, Kas dvēseli veldzē kā sidraba strauts- Par mīlestību šo brīnumu sauc. Kas dvēseli veldzē kā sidraba strauts- Par mīlestību šo brīnumu sauc.

Jo mēs ejam, ejam, ejam Pretī vakardienas vējam Deviņvīru spēks ir modies Tālāk ej un nepadodies Mēs atstāsim pēdas uz palodzes Ejam tālāk Un lidosim projām uz rītam Ejam tālāk Tur zināsim pilsētas vālodzes Ejam tālāk Un tieši no rīta mēs krītam Ejam tālāk Piedz. Jo mēs ejam, ejam, ejam Pretī vakardienas vējam Deviņvīru spēks ir modies Tālāk ej un nepadodies Un tāpēc būsim mēs kā raķetes Ejam tālāk Kā lauvas ar izriestām krūtīm Ejam tālāk Mēs atstāsim pēdas uz palodzes Ejam tālāk Un asiņu lāses uz rūtīm Ejam tālāk Piedz. Jo mēs ejam, ejam, ejam Pretī vakardienas vējam Deviņvīru spēks ir modies Tālāk ej un nepadodies Būs visiem vienalga ari mums, arī mums Mums gluži vienalga par viņiem Šī dzīve ir iespēja aizlidot Vai palikt par sūnainiem cīņiem --- Starpspēle --- Piedz. 2x Jo mēs ejam, ejam, ejam Pretī vakardienas vējam Deviņvīru spēks ir modies Tālāk ej un nepadodies Ejam tālāk

Ķeras aiz ceriem Mūsu pēdas Lēkājam dejojam Lāpstas kā karogs Dakšas kā dakšas Par dakšām paliek (x2) Zemenes Zemes krūšu gali Zemenes Dievs, cik to galu ir daudz (x2) Tas kas paliks pāri no manis No tevis zem zemes Domāju ēdīs to mūsu bērni Tavus krūšu galus (x2) Zemenes Zemes krūšu gali Zemenes Dievs, cik to galu ir daudz (x2) Dēls mums būs meita Meita ārsts Padēlu atstāsim meitai Varbūt, ka redzot tās krūšu galus Viņš pagaršos arī tavus (x2) Zemenes Zemes krūšu gali Zemenes Dievs, cik to galu ir daudz (x2)

Tavs skatiens man vēl ,joprojam bUr, liekas,kā eņģels ar lieliem sparņiem mani tur. Tu biji,kā pasaka,ko man stāstiji. kad man bij auksts,Tu mani glāstīji. Tajos brīžos pārņem sajūtas, kā butu lemts Tevi satikt, Nezinu kāpēc Tu man sāki patikt. Manas jūtas pret Tevi ne sekundi nav rimušas Es adotu visu lai tās būtu mirušas bet greizi viss nogāja kur,mēs nonācam, pasaule sagriezas, Viss mainijas.. viss kas bija,bijis skaisti Tie smiekli no mūsu puses nāca viegli āāāā... Es esmu viens, Tā paiet katra diena, Nakts tumst, Diena gaist, Saule riet, Bet vajadzeja mums katru savu ceļu jau vajadzēja iet! skrējām mēs kopā, Celies spārnos, mana sirds mokās, itkā stāstos, viss mūs prātos lēnām pazūd nakts, Tevi sadrūm, saldie sapņi sabrūk. Tavas acis,tavas lupas,un Tavs apbrinošais skatiens, Mans mērķis uz šis pasaule esi vienīgi Tu... Tevis dēļ darīšuu visu,lai ko tās ari prasītu.. mani nesatrauc seks, kamēr blakus esi Tu, no manis nebīsties,nebaidies,bet tāds es bieži esmu Jā tev kaut kas nepatīk,to kopa varam labot, lai tās viss būtu skaisti,lai Tev būtu skaisti Jāāā!!! Vienigi apnikuši meli,lūdzu saki man taisnību,es nedzīvošu melos, negribu pieņemt to kā taisnību ,bet tās kā mīlu Tevi , Tu zin kā, Ta ir taisnība ,man pašam nevajag neko, kamēr blakus esi Tu, paliec šeit vai ej vienreiz prom tulīt un tagad saki jā vai nē Tu paskatijies,pasmaidiji,be jēgas nebij nekādas.. jo beigas vienkarši pagreizi aizgāji prom. skrējām mēs kopā, Celies spārnos, mana sirds mokās, itkā stāstos, viss mūs prātos lēnām pazūd nakts, Tevi sadrūm, saldie sapņi sabrūk. Celies ar apziņu par To kas Tevi kaite,kā no Tukša atspulga paslēpties aizbēgt bet, Tevis man ir viegli ar tevi vel vieglāk<333 patīk tas rīts,kā ar skupstus cienā, ir gŗuti sūrkāt vien šeit kļūst ,tik stulba tik tuvi bijām ,bet nu tālu vien stāri nekas vairs nav iegūts,gala nu es smaidu,ja Tevis ļoti pietrūkst , vēlos Tevi sagrābt,un vaļa nekad nelaist, vēlos Tevi apskaut diemžel To es negaidu, atceros ka divi mēs stavējam lietāvas Emocijas salūt mūs varēja ielikt iekāvas zinu viss. Viss ir beidzies es darišu pilnīg visu lai Tavas zilas acis es redzētu ik rītu.. es nespēju Tevi aizmirst ,lūdzu par To piedot es vēl joprojam mīlu,bez Tevi esmu viens, BEZ TEVI ESMU VIENS!!! skrējām mēs kopā, Celies spārnos, mana sirds mokās, itkā stāstos, viss mūs prātos lēnām pazūd nakts, Tevi sadrūm, saldie sapņi sabrūk.

Reiz kādā vakarā, nakts un diena satikās, Divas sirdis satikās, kas viens otram patikās, Mēs esam zieds, vairs jau neprasām atļauju plaukt, Mums jau ir doti spārni, lai varam debesīs traukt. Tu skūpsti manas acis un ļaunu neredz tās, Bet Tu pārāk bieži aizej, Tu pārāk reti nāc, Tu esi vienvienīga, kas vienreiz tik var būt, Man ir palicis pēdējais foto, ko lūdzu. Un tai stundā, kad saule grimst jūrā, Aicinu mainīties gredzeniem rietā, Es šonakt dziedu dziesmu ar visskumjākajiem vārdiem, Es Tevi mīlēšu - līdz mūža laika vārtiem, Tu reiz man jautāji, ko es mīlu vairāk, Tevi vai savu dzīvi, teicu, ka savu dzīvi vairāk, Un Tu aizgāji un nemaz nezināji, Ka visa mana dzīve, jau arī esi Tu. Nekas nav izmainījies, viss ir pa vecam, Tai pašā pusē sauli redzu katru rītu lecam, Viss muļķīgais ir muļķīgs, viss patiesais ir patiess, Ir izmainījies tikai tas, kā Tu uz mani skaties. Tā gaisma no Tavām acīm, kas manās acīs krīt, Visbargākajā dzīves salā, abus sasildīs, Un bija tik viegli, tik labi - pie Tevis tuvu būt klāt, Un sajust, ka Tu arī, vēlies būt pasargāta. Un tai stundā, kad saule grimst jūrā, Aicinu mainīties gredzeniem rietā, Es šonakt dziedu dziesmu ar visskumjākajiem vārdiem, Es Tevi mīlēšu - līdz mūža laika vārtiem, Tu reiz man jautāji, ko es mīlu vairāk, Tevi vai savu dzīvi, teicu, ka savu dzīvi vairāk, Un Tu aizgāji un nemaz nezināji, Ka visa mana dzīve, jau arī esi Tu.

Uz kurieni Tu ej, vai pietiek,ja Tev seko debespuses, laiks pilnu kausu lej, vai pietiek,ja to izdzerot Tu klusē Ko gaidi šodien vēl, jau atkal Tavu dzīvi citi krāso, Vai skumsti kāda dēļ, vai ilgojies.. Bet ja Tev jāiet ir,tad neapstājies, un ja Tev jāizdzer tas kauss,tad nešaubies, un vēlies un ilgojies,kā vienīgo šo dienu dzīvotu, jo otreiz šo dzīvi neviens Tev neiedos