G Es dzīvē viena ceļa turos, Am vai dubļos tas ,vai sniegots balts, C man ābeļdārzā vēji elpo, D G un kalnā ozols sirmo stalts G Es savas pārliecības turos, Am kaut sveša dūre mani sit, C un stūrgalvībā neizmainos, D G kad burās vējš vai asras rit C Es jāņugunīs palikšos, G kad paņems Dievs no manis nastu, D un sirdī klusi palūgšos. G lai atrod vilnis dzimto krastu 2x Es dzīvē sava vārda turos, kas pateikts tam kā dūjai traukt, es spēku rodu rudens salnās, un smejos tad,kad zibeņo Es dzīvē viena ceļa turos, līdz salta roka pieklauvēs, tad dēli augstu krustu turēs, un tēvu tēvi apstāvēs Es jāņugunīs palikšos, kad paņems Dievs no manis nastu, un sirdī klusi palūgšos. lai atrod vilnis dzimto krastu 2x un sirdī klusi palūgšos. lai atrod vilnis dzimto krastu 2x

Ir grūti nosēdēt uz vietas, kad viss iekšā dīdās Soda kvītis čupā liekas, bet gāze spiežās grīdā Nemiers šķiet jau kļuvis daļa gaisam, kas plūst plaušās Savukārt miers - ekskluzīvi tik tam kungam tur augšā Meklējam ātrumu, kas pārspēs pašu gaismu Vajag tik atrast, kur kosmosā paverās skrejceļš ar segumu taisnu Pirksti mūsu noskrien pa klaviatūru vairāk nekā kājas Domas aizlido kosmosā, bet ķermeņi nepamet mājas Info nimfomāni, izsalkuši tekstuāli Bet vai viss, ko zinam, baro intelektuāli Seksuāli kustīgas bildes uzrunā mūsu prātus Ļaujot asarām birt no dziesmām, kurām pat nezinam vārdus Piedz. 2x Viss, ko vajag, lai Tu esi ātrs Lai Tu nevis projām ej, bet nāc Viss ko vajag, lai Tu nāc man līdz’ Jo ja nelieto, tad krīt Ja Tu nepeldi, tad slīksti Maigā vara caur internetu mīkstus dara Mēs sēžam dīvānos, kamēr milijoni bēg no kara Jo nedrīkst sēdēt uz vietas, kamēr kāds tēmē uz pieres Kā ugunsgrēkā - paņem pasi, naudu, bērnus un skrien Kustās zemeslode un taj kustās visi līdz’ Ja kāds pārstās kustēties, tad pārstās pastāvēt tas drīz Laiks pat akmeņiem būt savāktiem un mestiem Gadiem paskriet, lai no jauniem top par veciem Visi, kas likums saka, ka viss kas dzīvs, tas kustās Urna pelnu krītot pret grīdu tik sadalās sīkās druskās Kur vien apkārt raugos visā piemīt dzīvības spars Kapēc mums jāmeklē dzīvības pazīmes (klints būt jū)? uz marsa Mēs kustamies, bet tik bieži daudz par ātru Tam, ko mēs saucam par dzīvi paskrienam garām taj vēsu prātu Kas ir rezultāts un balva mūsu sprintam Biļete žurku skrējienā nav tas dēļ kā mēs dzimstam Piedz. 2x Kamēr sitas mana sirds, tikmēr sviedros mana miesa mirkst, mana miesa mirkst 2x. Piedz. 2x.

Guli, mīlulīt, acis ver ciet, šodien diezgan tev skraidīts un skriets. Vakars bez miega ir tumšs, vakars bez sapņiem ir skumjš. Guli mīlulīt, acis ver ciet, šodien diezgan tev skraidīts un skriets. Vakars bez miega ir dus, tie uzplaukst ja apkārt ir kluss. Piedziedājums Pār zemi kad noguļas nakts, Saknītes zemi sāk rakt, tur smaržas un krāsas tās rod un plaukstošiem ziediem dod. Puķes naktī kad rotāties beidz, tās aplūkot rīts šurpu steidz, lai ziedus redzēt tas var, saules spuldzi pie debesīm kar.2x

Es ticu,ka ir liktenis, ik vienam zem šīm debesīm, es ticu,ticu liktenim Es ticu,ka ir brīnumi, es ticu vecām pasakām, es ticu,ticu brīnumam Es ticu laimei nejaušai, es ticu,ka var neveikties, es ticu nabagam,kas ceļu iet Es ticu bēdām,lai jau nāk es ticu vēl būs savādāk es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs Es ticu tam,ka bēdas nāks, es ticu tam,ka labi būs es ticu tam,ka debesis mīl mūs Es ticu,ka ir liktenis, ko nevar ņemt un izmainīt, es ticu tam un ticēšu vēl rīt Es ticu lietām nelabām, es ticu,ticu Dievam ar, es ticu tam,ka man vēl ticēt var Es ticu bēdām,lai jau nāk es ticu vēl būs savādāk es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs Es ticu tam,ka bēdas nāks, es ticu tam,ka labi būs es ticu tam,ka debesis mīl mūs

Grūti salst jūra lūdz aizsalst Ar ledu kā ēna plānu Soli tuvāk Tev pienāk krasti Soli tuvēk Tev salstu. Grūta saule pusceļā paliek Auksta kā vīlusies sieva Tavu vārdu izkliedz Tad rietā aizbāl melot Ka bijusi diena Tumsa kā zagle no meža jau izlien Ar saplēstu lakatu plecos Un pārvelk svītru pār balto masku Tavu seju, kas nenovecos.

Šajā tik skaistajā, samtainā naktī, nevaru aizmigt es,kaut kas man traucē varbūt,ka nejauši ,varbūt,ka īsti. atceros Tevi es ik katru brīdi Zvaigznes augstu,augstu,augstu debesīs, savus starus ieliks manā plaukstā, un varbūt sirds Tava sajutīs, es Tevi mīlu,es Tevi mīlu Nakts jau grib projām,notiek dīvainas lietas, vienīgi Tava sirds paliek uz vietas un ko darīt tagad man,kā atgriezt Tevi, jo zaudējot Tevi es,es zaudēšu sevi Zvaigznes augstu,augstu,augstu debesīs, savus starus ieliks manā plaukstā, un varbūt sirds Tava sajutīs, es Tevi mīlu,es Tevi mīlu (2x)

Tu mani klejot sauci, kā jūra baltu buru, Un kā Tu skūpstīji mani, kad galvā domas gura, Mana dzīve reiz beigsies, tavējā tāpat, Tāpēc skūpsti mani biežāk, vienkārši tāpat. Man palikuši Tavi vārdi, palikusi Tava sirds, Un liekas ka ikvienā zvaigznē Tavas acis pretī mirdz, Aiz katra paliek dzīve un pasacītais vārds, Bet atmiņas tik dārgās, sirds ilgi saglabās. 2x Satver manu roku un es esmu Tev, To, ka Tevi mīlu, lūdzu, paturi sev, Man ir nedaudz skumji un man nedaudz sāp, Jo es viņu mīlu citādāk. Un pat ja izskatās, ka esam kopā smaidīgi, Vai esam pārāk dažādi, lai būtu laimīgi ? Varbūt viss būs labi, varbūt mēs vēl smaidīsim, Tas nekas, ja divas dzīves mēs šo mirkli gaidīsim. Uzliec man mīlestību, uzliec kā vainagu galvā, Tu esi mana skaistā, bet vai būsi mana sirmā? Kaut kur dziļi mūsu sirsniņās vēl liesmiņa gail, Tikai dusmās nenopūt, jo tai no vēja ir bail, 2x Satver manu roku un es esmu Tev, To, ka Tevi mīlu, lūdzu, paturi sev, Man ir nedaudz skumji un man nedaudz sāp, Jo es viņu mīlu citādāk.

Bez tevis man nav laika, Kaut uz minūti būt kā rīt, Kad būšu tev pie rokas, Un sākšu pasaulei stāstīt Kā lidoju es projām Un ļauju tev lidot man līdz, Tur nav laika vai līdzīgu mums, Tur esam tikai es un tu. Bez tevis es apmaldos, Svešos sapņos, vārdos ieklausos, Bet kad tu nāc un runāt sāc Es varu atkal sevī mieru modināt. Tavās rokās kā mājās, Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt. Tā var būt, ja es bez tevis Pat neatceros, kā var ieelpot. Bez tevis man nav laika, Kaut uz minūti būt kā rīt, Bet kad tu nāc un runāt sāc Es varu atkal sevī mieru modināt. Tavās rokās kā mājās, Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt. Tā var būt, ja es bez tevis Pat neatceros, kā var ieelpot. Tavās rokās kā mājās, Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt. Tā var būt, ja es bez tevis Pat neatceros, kā var ieelpot.

No kurienes Tu nāc un kāds ir Tavs stāsts? Pagātnes notikumu iedvesmots vai vajāts? Peldi pa straumi, kā pīle pa upi, rauj tai pretī vai uz vietas tupi? Un kas Tev svarīgāks? Citu izskats vai prāts? Viņam bija astoņi gadi, kad māte nomira autoavārijā, Tēvs, lai sāpes slīcinātu, katru vakaru pārrijās. Katru vasaru puikam iekšas vārījās, Kad katru mīļu dienu bija jāpavada piecstāvu krātiņā, Un, protams, skola bija ellejā, Jo tēva nevīžības dēļ puika bieži smirdēja, haha, Vakaros, kad tēvs komā gulēja, puika kliedza spilvenos: “Kur Tu esi, māt? Man tik nenormāli sāp, nav it neviena ar ko parunāt!” “Kāpēc Tu neesi man klāt?” Viņš bija apjucis. Viss labais, ko tam iemācījusi māte nu jau ar gadiem pazudis. Asfalts, betons, pliki koki un lamuvārdi, tā viņa bērnība, ko pavadīja tukšu cerību, Ka tēvs mulsumu un sāpes viņa acīs pamanīs, Un visu sapratīs, un visas huiņas atmetīs, Kaut tikai vienu sūda dienu ar viņu skaidrā pavadīs, Bet tēvs neko neredzēja, jo viņa acis bija aizlietas, Par māti runāt bija aizliegts, Viņas vietu ieņēma vielas un ielas, kas viņu mierināja, Jo viņam riebās tās sienas, tā māja, Un tēvs gulēja uz grīdas, kad viņš no mājām aizgāja. Neredzēdams iemeslu apstāties, viņš dzēra un pīpēja, un zaga, un ticēja, Ka nu ir vīrietis. Un tad jau nāca netīras sievietes un netīrs sekss, netīros dzīvokļos. Ne kripatiņas mīlestības vai tīras laimes viņa redzokļos, Tā izauga noziedznieks, tā izauga dzērājs. Kurš to par tādu pataisīja? Ka tik ne tēva mājas, ka tik ne tēva mājas.

B Visi ceļi guņiem pilni, 2x Visi ceļi atslēgām. 2x Jaš būs ieti visam cauri, 2x Ar dieviņa palīdzīb. 2x Visam gribu ieti cauri, 2x Ar dieviņa palīdzīb. 2x Visam varu ieti cauri, 2x Ar dieviņa palīdzīb. 2x