Es arī esmu bagāts, man arī pieder daudz, kad tēvu zemi manu par zaļo zemi sauc: Cik viensētas te zaļas un ziemāji, kas dīgst, vecs ozols jūraskalnā kā mūžība tik līks. Kā vaska ritenītis aust dzeltens jāņusiers un zaļā zālē govis jau ir tas dievamiers. Vējš laivām baltas buras no ievuziediem auž, un laivas slīd gar kalmēm un tad ir jūrā jau. piedz. Kad sarkanbalti sarkans pār zaļo zemi plīv, tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs, tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs. Zaļš mežu vilnis augšup! Zaļš vilnis - atpakaļ! Cik rudzupuķes zilas, tik rudzulauks ir zaļš. No tīra zelta zibens tev acīs gaismu sveļ - gar kļavu birzēm zaļām svēts vijas maizes ceļš. piedz. * dziesma no Jāņa Strazda un Jāņa Petera dziesmu cikla (CD albuma) "LINS"

Tur, tur, kur lietus krīt Tur, tur, kur lietus krīt Pēdējie vārdi tev Tās ir pirmās asaras dienā Neraudi, lūdzu es Tevi tā Putni jau aizlido Man nesaki vairs neko Tālumā mani sauc Tikai nakts Piedz. Tur, kur lietus krīt Satiksi mani tu rīt Redzi kā naktī zvaigznes Tālumā mani aiznes Nakts ir kā putni bez spārniem Kas klusumā mani jūt Pēdējie sapņi ar tevi Nevar būt Nepalaid mani vējā Sasildi vēl mazliet Diena, kad aizmirsīs tevi Var iet Piedz. Tur, kur lietus krīt Satiksi mani tu rīt Redzi kā naktī zvaigznes Tālumā mani aiznes Tur, kur lietus krīt..

Ļipa kust, ļipa kust, Kas tū ļipu kustynova? x2 Kvīšu maize, rudzu maize, Tei tū ļipu kustynova. x2 Maize aug, maize aug, Kas tū maizi audzynova? Orōjen(i), acātōj(i), Tī tū maizi audzynova. Orōjen(i), buolelen(i), Vysas tovas kuojas zīd: Nu kuojuomi zīdi byra, Nu rūkomi sudabreņš. Oi, manlnuo(i) vabalīte, Grīz celeņi orōjam: Orōjam(i) gryutas kuojas, Pylnas smilšu pībyrušs.

Kupla līpa izauguse Muna tāva pogolmā. Ramtai rīdi rallalā, muna tāva pogolmā. Kad es gōju gūvu slaukti, Līpā kōru vainuceņ’. Cīma puiši leli zagļi, Nūzoguši vainuceņ’. Es jums soku cīma puiši Atdūtditi vainuceņ’. Īš pi jauna, īš pi vaca, Pi atraiša vin naīš’. Atraišami smoga rūka, Div laulōti gredzenteņ’. Īš pi jauna, īš pi smuka, Lai byus loba dzeivōšon’.

Es pārtrūkstu starp divām gaismām No dieviem Saules atspulgiem Tā vien sauc uz mēness ceļiem Tā otra Tavā logā māj. Es pārtrūkstu starp divām gaismām No diviem klusiem brīnumiem Tā vien sauc uz mēnes ceļiem Tā otra Tavā logā māj. Es pārtrūkstu starp divām gaismām No divējādiem zibeņiem. Vai krist pret tumsu - nāves cīņā Vai sadegt gaismu turpinot.

Te,Es esmu piedzimis, Bet man pazīstams ir viss. Un tas viss, manās asinīs, Ir no tevis. Tas nekad, vairs nekad, Mani neatstās. Piedz. 2x. Un neviens, Man neatņems vēju zem kājām. Es iešu to ceļu, ko gājām, Un saukšu šo vietu par mājām. (otrajā reizē) Un saukšu šo vietu... Bet, mans māls un mana smilts, Vēl, ir mana stiprā cilts. Un no dzelzs ir mans rokenrols, Nepareizais. Ko neviens, tā pat vien, Nespēs nodziedāt. Piedz. 2x Un neviens, Man neatņems vēju zem kājām. Es iešu to ceļu, ko gājām, Un saukšu šo vietu par mājām. Par mājām.. Piedz. 4x

Tas neesmu es - tā mana ēna, Kas pie kājām Tev klājienā krīt; Tur nedaudz tālāk - aiz septiņiem vārtiem, Es mācos ar kokiem vārdus mīt. Tas neesmu es, tā nav mana roka, Kas ik sitienam pretī sit. Manas rokas, ak, naidniek, vēl lūgsnā par Tevi Kā ūdenskritumā sirmā krīt.

Vaidava - Pusnakts Stundā Ievads: F C Gm Bb C F C Gm F Pusnaktis zied, krīt ēnas no namiem C Dm Gm C Un ielas jau snauž dzirdu balsi tavējo F C Gm F Lietus līst, krīt lapas no kokiem C Dm Gm C Uz manīm tās krīt, bet es nejūtu neko. Dm F/C Bb Naktī kad klusumā viss stīdz F C Dm Vienīgi lietus vēl līst un līst F/C Bb C Sirdī ar tukšums sēro viens vientulīgs. Piedz: F Dm Am Bb Pusnakts stundā balsis mani sauc C F Dm Am Bb Pusnakts stundā balsis mani sauc C Dm C Bb C Debesīs... Iespēle: F C Gm Bb C F C Gm F Pusnaktis zied, krīt ēnas no namiem C Dm Gm C Un ielas jau snauž dzirdu balsi tavējo Dm F/C Bb Naktī kad klusumā viss stīdz F C Dm Vienīgi lietus vēl līst un līst F/C Bb C Sirdī man tukšums sēro viens vientulīgs. Piedz: Beigas/iespēle: F C Gm Bb C

C D Bm Em Am D G D Mammīt, es tavs pūpolīts, Am7 D Tu mana pienenīte! G D Skrienu es kā kamolīts, Am D Tu līdz kā adatiņa. Piedz. C D Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Bm Em Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Am D G Mammīte labiņā - tu mīļa man! Rītos tu man saulīte, Es naktīs zvaigznīte. Jo bieži tevi saucu, Un tavu miegu jaucu, Piedz. Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Mammīte labiņā - tu mīļa man! Ir naktis garas, tumšas, Bez tevis tukšas, skumjas, Pie tevis maigi kļaujos, Un beidzot miegam ļaujos! Piedz. Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Mammīte labiņā - tu mīļa man!

Man šķiet es esmu kaut ko pārpratis Scenārijs ir cits un tas ir viss Es sapņoju daudz Domās es apceru visu no jauna Un kad no rīta es ceļos ar sauli Liekas, Tu sauc Liekas, Tu sauc Es jau varu sevi apturēt Lai par mani vari nedzirdēt Bet kā varēju tam noticēt Es gaidu vēl, vēl, vēl, vēl, vēl Tomēr gaidu vēl Dzirdi? Varbūt mazliet žēl Varbūt viss jau ir par vēlu Tomēr gaidu Tevi vēl Es novērtēju visu kas man ir Draugi, mūzika un Dievs, kurš mīl Bet viegli man nav Domās es apceru visu no jauna Vakarā vēlu kad dvēsele raud Liekas, Tu sauc Liekas, Tu sauc Te nu ir brīdis Viņš saliek pa plauktiem to visu kas bijis Jo tāda ir dzīve No rīta līdz vakaram šodien ir lijis Un atmiņas neskaidri jaucās Skatiens pa balkonu šaustās Neziņa smaga, pār prātu tai vara Kā verdoša lava tā laužas Kā atpakaļ neskatīties? Kā pagātnē nekavēties? Viņš zina ka nebūs jau miers Viņu neredzot vairs Neredzot viņas vaibstus Varbūt saule uzausīs Un pie durvīm stāvēs rīt Siluets glīts Sieviete īsta Vai tā būs viņa? Laiks rādīs