Jaukākās zvanu skaņas, Atnes mums Ziemsvētku laiks; Eņģeļu gaviles vēsta: Piepildās sapnis tik maigs! Piedz. Tāpat, kā toreiz, nu - Kristus Bērns dzimst ! Tāpat, kā toreiz, nu - Kristus Bērns dzimst ! Atskan tas tuvu un tālu: Ienaids un nemiers lai rimst! Kamēr šie zvani zvana, Dieva Dēls pasaulē nāk - Dāvā Viņš svētību visiem, Gaisma še atspīdēt sāk. Piedz. Tāpat, kā toreiz, mums Pestītājs dzimst! Tāpat, kā toreiz, mums Pestītājs dzimst! Atskan tas tuvu un tālu: Ienaids un nemiers, lai rimst! Zvaniet jel, gaviļu zvani, Pasaules plašumos jūs! Sludiniet brīnišķo vēsti: Kristus, nu, brālis mums būs! Piedz. Tāpat,kā toreiz, lai prieks sirdīs dzimst! Tāpat, kā toreiz, lai prieks sirdīs dzimst! Atskan tas tuvu un tālu: Ienaids un nemiers, lai rimst!

Tik daudz ir lietu pasaulē Par tām nav jāmaksā neko Ir šodien ārā saulains laiks Un tas tev nemaksās neko Tu vari kādam uzsmaidīt Tas taču nemaksās neko Un tu no jauna iemīlies Un tev tas nemaksā neko Bet ja nauda krīt, gluži kā sniegs no debesīm krīt, ko tu teiktu rīt? Tu teiksi (E-o E-o) Na-na –na –na naudā nav na-na-na naudā nav Naudā laimes nav Bet ja nu pēkšņi notiek viss, ko tu tik ļoti vēlējies Tu beidzot esi sapratis Kaut kas ir tevī mainījies Atkal nauda krīt Gluži kā lapas rudenī krīt Visur nauda krīt

Cik vienkārši nobirst zieds, Un ienākas sēklotnē sēklas, Tad vēji tās zemē triec, Un uzdīgst no jauna asni. Piedziedājums - 2x. Neaizmirsīsim izauklēt, Mazu svecīti, svečulēnu, Vienu bižainu meitenīti, Vienu spriganu zēnu ! Tā rodas jaunas puķes, Tā iedzimst jauni koki, Tā dzīvība turpinājas - Tā pati, vien citā lokā. Piedziedājums - 2x. Neaizmirsīsim izauklēt, Mazu svecīti, svečulēnu, Vienu bižainu meitenīti, Vienu spriganu zēnu ! Un mēs kā sveces degam, Un katrs cik spējam spīdam, Bet, kamēr vēl liesmai pa spēkam, Mūžīgai naktij spītēt - ... Piedziedājums - 2x. Neaizmirsīsim izauklēt, Mazu svecīti, svečulēnu, Vienu bižainu meitenīti, Vienu spriganu zēnu !

C Dm Starp lielajiem radiem un kaimiņiem G C Slīd mākonis - lielībnieks mazs C Dm Un stāsta, ka samērcēt saulīti G C Tam nebūtu itin nekas. Ka lietu un pērkonu sūtīšot, Ar zibeņiem mētāsies tas. Lai nesmaida radu un kaimiņi, Nemaz jau viņš neesot tik mazs. G C Saule nožāvājas gari, F G Nogroza galvu tā: F G C Laikam jau nedarbus darīt F G C Prot pat tāds mākonis mazs. Jau mēness pie debesīm uzrāpies ir. Sauc mākonis, lielībnieks, tam: Uz tava raga es šūpošos, Aiz deguna turēšos tam Un zvaigznes kā sudraba podziņas Sev kabatā sabēršu drīz. Lai nesmaida radi un kaimiņi: Nemaz jau es neesmu tik sīks. Mēness nožāvājas gari, Nogroza galvu tas: Laikam jau nedarbus darīt Prot pat tāds mākonis mazs.

Ak, Dievs! Vai tiešām tu tas esi, kas uz sliekšņa nostājies, nostājies? Tad nāc vien iekšā, drošāk taču. Ja reiz esi atgriezies, atgriezies. Bez tevis neslikti man klājās. Bet ja nu atkal esi mājās, Sēdies tad līdzās man un pastāsti, kā gāja, gan! Piedz. Velns, lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi Te mēs šķirti, te mēs divi, divi. Kam,klusēji kā ūdens tev jau šobrīd mutē sasmēlies, sasmēlies. Tu taču vienmēr esi pratis ļoti labi izlikties, izlikties. Tu domā : Asaras es lēju un tevi aizmirst nevarēju.. Mīļais mans, vai'g tik brīdi, ak, drusku pagaidīt. Piedz. Divi tie esmot meli? Tiešām? Jo es arī protot izlikties, izlikties... Tad saki man par ko, lai skumstu, ja tu esi atgriezies, atgriezies... Nu sēdi, kam tu kājās celies, Vai tiešām šajā brīdī vēlies atkal jau projām skriet?! Mans mīļais!!! Mans mīļais, nu pagaidi mazliet! Piedz. Mans mīļais... Pagaidi mazliet, pagaidi.. Kam tu apvainojies, es taču tāpat vien. Galvu augšā gan jau viss būs labi, dzirdi, pasmaidi, pasmaidi! Rezi nu tu atkal smaiid... Piedz. 2x(no lēnāka uz ātrāku) Velns, Lai parauj tādu dzīvi!!! :)

1. Kur gan tik ātri steidzamies mēs Šai dūmakainā rītā? Vai nokavēt ko varam vēl, Kas būtu nepateikts? 2. Nāc, apstājies un ieklausies, Kas notiek tevī pašā; Uz citu soļiem neskaties, Krāj vārdus savā stāstā! P. Es nebaidos, es nebaidos Tev tuvoties vēl- Šai steidzīgajā laikmetā Vajag apstāties spēt. Un ieraudzīt, un ieraudzīt, Cik tuvu esam mēs; Jo cits neviens, kā tu un es To (nekad) neredzēs. 3. Kā atkal garām nepaiet tev Šai pilsētā tik spožā; Vai tās nav svešas ugunis, Uz kurām skrienam mēs? 4. Vai varam pabūt klusumā Un kopā lēkt bez vārdiem- Tai mūsu karstā putenī, Kur apmaldīties abiem?

Kas to zina, Tieši kurā brīdī, Jūnijnaktī tavi ziedi plauks? Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs. Tā kā tu, Pie kuras ceļš nav iemīts, Savu smaržu klusi atdod mums. Sirdis vienkāršās, Tām visu mūžu piemīt, Meža rozes kautrais burvīgums. Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs.

Rokas kopā saliekot, Rokas kopā saliekot, Mūsu mūža gājums, Paļāvībā turpinās, Paļāvībā turpinās, Jaunas dzīves Aicinājums. Solis solim blakus ies, Solis solim blakus ies, Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Tu, kas viņus pavadi, Tu, kas viņus pavadi, Sargi, sargi , visus stiprini ! Sargi, sargi , visus stiprini !

Es satiku tevi Tu satiki mani Mēs pagājām viens otram garām Acīs neskatoties Neskatoties Neskatoties Neskatoties Es varēju tev Tu varēji man Uzdāvināt skaistas Brīnišķīgi satraucošas Skumji priecīgas Atmiņas Atmiņas Es varēju tev Tu varēji man

Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils Nodegs barona stiprā pils Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns, Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns...