Kad sējējs sēklu zemē ber, Viņš noslēpumu mana,- Kam lakstīgalas dziesma der, Kam vārpas ziedēšana. 2x No grūta darba doma nāk, Un izgraužas caur pieri, No nekurienes nevar nākt, Ne plāceņi, ne sieri. 2x No koka mācās kokgriezējs, No uguns - tēraudlējējs. Un nemirstību redzēt spēj, Caur sēklas graudu sējējs. 2x Pirms skaņa lido, pirksti skar, Un sakustina stīgu,- Kaut kam ir jāsadeg, lai stars Var meklēt bezgalību ! 2x

tā parādība negaidīta šī vieta un pēkšņi tu ja nejaušība skaidri to saprotu tas pārveido lomas jauc un sagrauj man domas liek man apstāties meklējot kā eksplozija visu aptverot (piedz:) sajūsmu okeāns šaubas vai pašapmāns visa kā tik daudz nezinot pat kā tevi sauc sajūsmu okeāns šaubas vai pašapmāns visa kā ir tik daudz neaizliedz būt vēl mirkli klāt tavā skatienā pat neliela vēsma kļūst kā tropiska vētra laiks un telpa tu un vēl es un acu skats kurš nedrošu smaidu nes piedz vai var ticēt tam vai var noliegt to 6x piedz

Pants: Cauri ērkšķiem, caur dzeloņiem mans ceļš pie tevis iet Cauri mežiem, caur biezokņiem es cenšos visā spēkā skriet Lai ar uz kuru pusi saule riet Pēc tevis alkas nepāriet Pdz: Tu esi mana zvaigzne - tā, kas ceļā mirdz Tu esi laime izlieta no manas alvas sirds Pants: Kā uguns elpa karstā saule mani cepina un dur Lai kāda telpa tā vai tumsa, nekas mani vairāk neaptur Lai uz kuru pusi vēji pūš Vienalga man, jo tevī ir mans mūžs Pdz: Tu esi mana zvaigzne - tā, kas ceļā mirdz Tu esi laime izlieta no manas alvas sirds Vidus: Lai cik dziļas jūras, Lai cik dziļas jūras būs, Man vēl ir jānoturas, Līdz uguns sakausēs mūs

Es kādu dienu miršu, fakts, vajag atzīt Ka redzēšu, kā pazūdu es, pats savām acīm Ilgāku mūžu nodzīvos stabs, vai pat papīrs Ņemot vērā to, te tagad taps kaut kas svarīgs Kāds vīrs tagad mirst, jo tā ir vieglāk Otrs iepērkas, un, zini, viņi abi vienādi Reizēm gadi tomēr ievelkas kā vadi sienās Man šajos gados kaut kas piemetās kā bari ielās Es spriedelēt beigtu par sava gara iemeslu Bet dienās beigās man ir tikai mana pieredze Vārdi ir tikai vārdi, kā kad tīņi joko Lai kā gribētu, nekad nejutīšu to ko tu Es nezinu, ko daru, ne jau tīši nosodu Es noskatos, kā manu dzīvi brīži nozog, un Tu pasaki man, kam to visu vajag dzīt Bet, lai saprastu Tevi, man ir jānodzīvo Tava dzīve Jātiekas ar Edavārdi, kam to visu vajag dzīt Jāpasaka nepamanot, ka es cīnos pamatīgi Citā Zemes pusē kādam celku tik gribas Un tu vienlaicīgi tagad ievelc elpu ar viņu Meklēju tam jēgu, par to dodu Tev ziņu Bet vai nesatikšu Sātanu, ja roku par dziļu? Dzīve ir dziesma mana, radīt protu ar stilu Citu domas iesamplēju, nevis zogu kā Krimu Mēs dzīvojam uz Zemes? To par maldu saucu Tā planēta, kur dzīvojam, ir galvaskauss Un tam ir jābūt kā stimulam, cerams Vārdi var piekļūt, kur ķirurgi nevar Viņš Pacelties vairās, it kā nevar nenokrist Visu dzīvi baidās no tā, kas nekad nenotiks Tu kādam piezvani, pasauc Vientuļi mūžīgi tajā, kā pieredzam pasauli Savienoties kopā, tad tumsas nav Mēģinām mēs, bet starp mums ir kauli Pat ja tagad nav lemts bēgt no vientuļas esmes Mēs saspiežam tuvāk mūsu cietuma restes Pretī saņemam to, ko dodam mēs citam Pīpējam, dzeram, dzīvojam to, kam mēs ticam Tu vari mani mācīt, dari tad, ja tas patīk Bet redzēšu, kā pazūdu es, pats savām acīm Tas mani nepadara salkanu, kā groks vai brendijs Ja skatīšos ''Krēslu'', tad kā Ostaps Benders Ķer asti savu suns, kā tu pavadi dienas? Kāds iedvesmo sevi, bet domā, ka tas ir Dievs Cilvēku miljardi, bet galavārds ir simtam Vai mēs dalāmies, jo pārāk ātri dzimstam? Tas neskar mani, pat ja Tu šo repu citē Jo kad es Tevi neredzu, Tu neeksistē Es atkal pamodos sākumā, kādu pasauli šoreiz es radīšu, tas viss ir tikai sapnis Miljoniem atziņu, bet nezinu neko, to sajūtu pazīstu, tas ir tikai aplis Es kādu dienu miršu, kad tā diena pienāks būšu vienā mierā, beidzot brīvs no nakts, krist Atpakaļ nebūtībā no kurienes nācu, bet, kamēr esmu šajā vietā, dzīvoju, līdz dzīve apniks Es atkal pamodos sākumā, kādu pasauli šoreiz es radīšu, tas viss ir tikai sapnis Miljoniem atziņu, bet nezinu neko, to sajūtu pazīstu, tas ir tikai aplis Es kādu dienu miršu, kad tā diena pienāks būšu vienā mierā, beidzot brīvs no nakts, krist Atpakaļ nebūtībā no kurienes nācu, bet, kamēr esmu šajā vietā, dzīvoju, līdz dzīve apniks

lalala visu laiku piedz. maldoties pa cēļa takām laiks ir nodūris staigājot pa jumta dzēgām esmu apmūlsis sajūti to ka visa ir tik daudz vien ticības spār noticēt apstājies ieklausies varbūt teu pāveiksies tici seu apstājies ieskaties gribu teu tikai teu paveiksies sapnis atplaucis pidz. vientulīgi dūja laižas aukstu debesis lai ir klaigājot pa dzīvi laimi atnesīs o o notici seu ka lidot atļauts teu ar spārniem šis debesis tvert sajūti ka visa ir tik daudz vien ticības spār noticēt apstājies ieklausies varbūt teu pāveiksies tici seu apstājies ieskaties gribu teu paveiksies vienmer būs kāds lietus mākons bezbailīgs un nesamākslots gribēs gribēs aizēnot teu prātu palīdzēt ta u tagat kaut es spētū apstājies ieklausies varbūt teu pā veiksies tici seu apstājies ieskaties gribu teu tikai te u paveiksieās apstājies ieklausies varbūt teu pāveiksies tici seu aptājies ieskaties gribu teu tikai teu paveiks ieās sapnis atplaucis

Lai arī šodien ir vēja par daudz.Cīrulis spārnos trauc. Ceļš uz mājām putnu sauc ''Putnu sauc''.Jūra kliedz.Bet krastu ir jāaizsniedz.Vai tas mazais prot.Vētru apvārdot.Vēja par daudz''Par daudz!''.Cīrulis sauc. Krasta uguns jauc.Un priedes māj... Vēja par daudz''Par daudz!''.Cīrulis sauc.Uz mājām dvēsele trauc.Un vētra stāj... Kam lai mēs lūdzam par dvēselītēm.vējš ko liec.Un pret klinti pa vienai triec.Mums ir bail,bet putni nebaidās.Un negriež atpaka-a-a-a-aļ.Vēja par daudz.''Par daudz!'' Cīrulis saauc.Krasta uguns jauc.Un priedes māj...Vēja par daudz.Vēēēja par daudz.''Par daudz!''Cīrulis sauc.Krasta uguns jauc.Un prieedes māj.. .Vēja par daudz.''Par daudz!''Cīrulis sauc.Un vētra stāj...Vēja par daudz!!! :)

Es debesīs paveros - nakts, baltā nakts. Es putenī nomaldos - nakts, baltā nakts. Es klusiņām pielūdzos Tev, baltā nakts, Ļoti baltā nakts, ziemeļbriežu nakts. Cik ilgi tu blāzmosi man, baltā nakts? Cik gaismas vēl atvēlēts man, baltā nakts? Cik, ziemeļniek, atkal ir gaišs, šais saulgriežos dvēselē Tev! Šai naktī baltā, naktī gaišs. Piedziedājums: Saulīte tur, ziemelī plašā, Saulīte, teic: "Vai Tev nav auksti?" Saulīte, nāc, sildīšu dvašā Kā putnu cīruļputenī.

Ab9 Ab13 Ab9 Nav kritusi vēl berlīnes mūra siena Ab9 Ab13 Ab9 Ir 1985. Gads Ab9 Ab13 Ab9 Sāk skanēt mana pirmā bungmašīna Ab9 Ab13 Ab9 Un tv ekrānā parādījies dīvains skats Db Tur balets skan visu nakti, Eb Gb Bet sētas puikām iet tik jautri F Eb Cm Db Bet pēkšņI gaisā virmo kaut kas tāds… F Abm Eb Db Ir sācies tas ko nevar aptvert prāts F Eb Cm Db Ir pamodušies ļaudis te un tur B Bet melu impērijas pamatiem vēl jāiztur Bet pēkšņI gaisā virmo kaut kas tāds Ir sācies tas ko nevar aptvert prāts Tā lēnām melu celtās sienas brūk Un impērijas kalpu rindas jūk un mūk Un tagad „perestroika“ plosās ielās Ir 1986. Gads Ir parādījies karogs sarkanbalti sarkans Un atkal tv ekrānā ir redzams dīvains skats Pie varas kārtējais mūdzis, Kam it neviens neko nav lūdzis.

Paņem ceļamaizei dziesmu, Klavieres jau ceļā nepaņemsi līdz, Dziesma - labais ceļa biedrs, Pieliek solim spēku, dziesma izpalīdz ! Iededz sirdī mazliet Saules, Ugunskuru ceļā nepaņemsi līdz, Gaisma - arī ceļamaize, Atrod īsto taku, gaisma izpalīdz ! Sauju dzimtās zemes paņem, Tēva sētu ceļā nepaņemsi līdz, Tad, kad citi nespēj līdzēt, Tava dzimtā zeme vienmēr izpalīdz ! Izraugies no vēlmēm mērķi, Visus sapņus ceļā nepaņemsi līdz, Mērķis - tava otrā elpa, Attālumus pārvar, ceļā izpalīdz !

Labu vakar, kaut vai pakar Sausas egles zarā viņu - Savu drāšu vainadziņu, Bezdievīgi mirdzošo. Labu vakar, ilgi, ilgi Atcerēsies brīdi šo. Labu vakar, ilgi, ilgi Atcerēsies brīdi šo. It drīzi apniks visi tirgi, Bet tomēr prātā paliek tie. Uz priekšu, mani sapņu zirgi, Uz priekšu, mani kaulainie! Uz priekšu, mani sapņu zirgi, Uz priekšu, mani kaulainie! Lai pretvējš izskaita mums ribas, Pēc tam, kur gribas, varēs kost. Rau, lietus, tas no bezgalības Jau mūsu pēdas skalo nost, Rau, lietus, tas no bezgalības Jau mūsu pēdas skalo nost, Jau izgaist pajūgs biezā krēslā. Veļ iepakaļ kāds sauciens gaist. Jau izgaist pajūgs biezā krēslā. Veļ iepakaļ kāds sauciens gaist. (gaist, gaist, gaist, giast, gaist) Jūs esat dzīvi, (dzīvi,) dzīvi, (dzīvi), dzīvi Jums tikai vaļā, tikai vaļā nepalaist. It drīzi apniks visi tirgi, Bet tomēr prātā paliek tie. Uz priekšu, mani sapņu zirgi, Uz priekšu, mani kaulainie! Uz priekšu, mani sapņu zirgi, Uz priekšu, mani kaulainie! Labu vakar, kaut vai pakar Sausas egles zarā viņu - Savu drāšu vainadziņu, Bezdievīgi mirdzošo. Labu vakar, ilgi, ilgi Atcerēsies brīdi šo. Labu vakar, ilgi, ilgi Atcerēsies brīdi šo.