Kupla līpa izauguse Muna tāva pogolmā. Ramtai rīdi rallalā, muna tāva pogolmā. Kad es gōju gūvu slaukti, Līpā kōru vainuceņ’. Cīma puiši leli zagļi, Nūzoguši vainuceņ’. Es jums soku cīma puiši Atdūtditi vainuceņ’. Īš pi jauna, īš pi vaca, Pi atraiša vin naīš’. Atraišami smoga rūka, Div laulōti gredzenteņ’. Īš pi jauna, īš pi smuka, Lai byus loba dzeivōšon’.

Es pārtrūkstu starp divām gaismām No dieviem Saules atspulgiem Tā vien sauc uz mēness ceļiem Tā otra Tavā logā māj. Es pārtrūkstu starp divām gaismām No diviem klusiem brīnumiem Tā vien sauc uz mēnes ceļiem Tā otra Tavā logā māj. Es pārtrūkstu starp divām gaismām No divējādiem zibeņiem. Vai krist pret tumsu - nāves cīņā Vai sadegt gaismu turpinot.

Te,Es esmu piedzimis, Bet man pazīstams ir viss. Un tas viss, manās asinīs, Ir no tevis. Tas nekad, vairs nekad, Mani neatstās. Piedz. 2x. Un neviens, Man neatņems vēju zem kājām. Es iešu to ceļu, ko gājām, Un saukšu šo vietu par mājām. (otrajā reizē) Un saukšu šo vietu... Bet, mans māls un mana smilts, Vēl, ir mana stiprā cilts. Un no dzelzs ir mans rokenrols, Nepareizais. Ko neviens, tā pat vien, Nespēs nodziedāt....

Tas neesmu es - tā mana ēna, Kas pie kājām Tev klājienā krīt; Tur nedaudz tālāk - aiz septiņiem vārtiem, Es mācos ar kokiem vārdus mīt. Tas neesmu es, tā nav mana roka, Kas ik sitienam pretī sit. Manas rokas, ak, naidniek, vēl lūgsnā par Tevi Kā ūdenskritumā sirmā krīt.

Vaidava - Pusnakts Stundā Ievads: F C Gm Bb C F C Gm F Pusnaktis zied, krīt ēnas no namiem C Dm Gm C Un ielas jau snauž dzirdu balsi tavējo F C Gm F Lietus līst, krīt lapas no kokiem C Dm Gm C Uz manīm tās krīt, bet es nejūtu neko. Dm F/C Bb Naktī kad klusumā viss stīdz F C Dm Vienīgi lietus vēl līst un līst F/C Bb C Sirdī ar tukšums sēro viens vientulīgs....

C D Bm Em Am D G D Mammīt, es tavs pūpolīts, Am7 D Tu mana pienenīte! G D Skrienu es kā kamolīts, Am D Tu līdz kā adatiņa. Piedz. C D Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Bm Em Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Am D G Mammīte labiņā - tu mīļa man! Rītos tu man saulīte, Es naktīs zvaigznīte. Jo bieži tevi saucu, Un tavu miegu jaucu, Piedz. Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Mammīte, bitīte, es tava puķīte, Mammīte labiņā - tu mīļa man!...

Man šķiet es esmu kaut ko pārpratis Scenārijs ir cits un tas ir viss Es sapņoju daudz Domās es apceru visu no jauna Un kad no rīta es ceļos ar sauli Liekas, Tu sauc Liekas, Tu sauc Es jau varu sevi apturēt Lai par mani vari nedzirdēt Bet kā varēju tam noticēt Es gaidu vēl, vēl, vēl, vēl, vēl Tomēr gaidu vēl Dzirdi? Varbūt mazliet žēl Varbūt viss jau ir par vēlu Tomēr gaidu Tevi vēl Es novērtēju visu kas man ir Draugi, mūzika un Dievs, kurš mīl Bet viegli man nav Domās es apceru visu no jauna Vakarā vēlu kad dvēsele raud Liekas, Tu sauc Liekas, Tu sauc Te nu ir brīdis Viņš saliek pa plauktiem to visu kas bijis Jo tāda ir dzīve No rīta līdz vakaram šodien ir lijis Un atmiņas neskaidri jaucās Skatiens pa balkonu šaustās Neziņa smaga, pār prātu tai vara Kā verdoša lava tā laužas Kā atpakaļ neskatīties?...

Es bij` alus dzērājiņa, To es pati neliedzos`i Ak lillā lillāllā To es pat neliedzos Es nodzēru brālīšam`i Div` gad` vecu kumeliņu Es nodzēru dziedādama, Maksā brālis raudādamis Ja tu brāli daudz runāsi, Izvedīšu ragainīti Izvedīšu ragainīti, Stallī baltu sprogainīti Kurš puisītis man` grib` ņemt`i, Lai pa priekšu brūzi taisa Lai es varu ik rītiņu Brūža durvis virināt`i Brūža durvis virināt`i Brūža puišus kaitināt`i

vai zini cik man viegli kļūst kad auksta naktī stāvam mēs siltums tavs man cauri plūst nav neviens kas to atņemt spēs vai zini ka celties spārnos kad vis ir īsts un paredzams tu zini ka šī sajūta nav vārdos tu zini ka tas mums abiem saredzams piedz. cel mani viegli cel mani tā lai mums abiem nav jarunā kaut zeme mūs pamazām atpakaļ sauc mirkli neviens vairs nepārtrauks vai zini ka celties spārnos kad vis ir īsts un paredzams tu zini ka šī sajūta nav vārdos tu zini ka tas mums abiem saredzams tas ir tā tavā pieskārienā kas manām stīgām skanēt liek kā nepabeigtā dzijas pavediena tikai man tas vienai tiek piedz....

Man tā vienmēr šķitis bet vai zināji Ka par sapni kļūsti vēl pirms piedzimsti Un nav tik svarīgi vai tam noticam Tāpat mēs tajā gandrīz vienmēr noslīkstam Ātrāk, ātrāk vēl Un manī sāk bailes plīst No debesīm zvaigznēs kritīs mums tad Tālāk, tālāk vēl Gribu savus soļus spert Un mūžību un mirkļus sirdī tvert Dod man roku un aizmirstam Cik elpas kādam par to atdodam Un krājkasē drīz dienas vairs nebūs kur likt Būs jātēlo muļķi, jābrauc pa zaļi Tā drošāk galā var tikt