C Dm Starp lielajiem radiem un kaimiņiem G C Slīd mākonis - lielībnieks mazs C Dm Un stāsta, ka samērcēt saulīti G C Tam nebūtu itin nekas. Ka lietu un pērkonu sūtīšot, Ar zibeņiem mētāsies tas. Lai nesmaida radu un kaimiņi, Nemaz jau viņš neesot tik mazs. G C Saule nožāvājas gari, F G Nogroza galvu tā: F G C Laikam jau nedarbus darīt F G C Prot pat tāds mākonis mazs....
Ak, Dievs! Vai tiešām tu tas esi, kas uz sliekšņa nostājies, nostājies? Tad nāc vien iekšā, drošāk taču. Ja reiz esi atgriezies, atgriezies. Bez tevis neslikti man klājās. Bet ja nu atkal esi mājās, Sēdies tad līdzās man un pastāsti, kā gāja, gan! Piedz. Velns, lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi Te mēs šķirti, te mēs divi, divi. Kam,klusēji kā ūdens tev jau šobrīd mutē sasmēlies, sasmēlies. Tu taču vienmēr esi pratis ļoti labi izlikties, izlikties....
1. Kur gan tik ātri steidzamies mēs Šai dūmakainā rītā? Vai nokavēt ko varam vēl, Kas būtu nepateikts? 2. Nāc, apstājies un ieklausies, Kas notiek tevī pašā; Uz citu soļiem neskaties, Krāj vārdus savā stāstā! P. Es nebaidos, es nebaidos Tev tuvoties vēl- Šai steidzīgajā laikmetā Vajag apstāties spēt. Un ieraudzīt, un ieraudzīt, Cik tuvu esam mēs; Jo cits neviens, kā tu un es To (nekad) neredzēs. 3. Kā atkal garām nepaiet tev Šai pilsētā tik spožā; Vai tās nav svešas ugunis, Uz kurām skrienam mēs?...
Kas to zina, Tieši kurā brīdī, Jūnijnaktī tavi ziedi plauks? Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs. Tā kā tu, Pie kuras ceļš nav iemīts, Savu smaržu klusi atdod mums. Sirdis vienkāršās, Tām visu mūžu piemīt, Meža rozes kautrais burvīgums. Lai ikviens, Kam sāp, Kas maldījies un klīdis, Apstājoties justu - te ir draugs.
Rokas kopā saliekot, Rokas kopā saliekot, Mūsu mūža gājums, Paļāvībā turpinās, Paļāvībā turpinās, Jaunas dzīves Aicinājums. Solis solim blakus ies, Solis solim blakus ies, Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Mīlestībā,mīlestībā satiksies. Tu, kas viņus pavadi, Tu, kas viņus pavadi, Sargi, sargi , visus stiprini ! Sargi, sargi , visus stiprini !
Es satiku tevi Tu satiki mani Mēs pagājām viens otram garām Acīs neskatoties Neskatoties Neskatoties Neskatoties Es varēju tev Tu varēji man Uzdāvināt skaistas Brīnišķīgi satraucošas Skumji priecīgas Atmiņas Atmiņas Es varēju tev Tu varēji man
Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums. Es mācīšu viņam ciest, Tik lēni kā puķe dziest, Un lēni, lēni viņš sils, Kā ezers ar miglu pilns. Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils Nodegs barona stiprā pils Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... Tu domā par ātru, mans draugs, Augs lēnāk mans bērns, kad augs, Tik lēni kā aust un tumst, Mans bērns domās lēnāk par jums....
Rīgā Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst Rīgā Kur ielās netīrās ēdiena paliekas pūst Rīgā Es meklēšu tevi starp veikaliem, mājām un ielām Rīgā Es satikšu tevi un skūpstīšu stiprāk un stiprāk Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Rīgā Mēs paliksim kopā tik ilgi, cik sērkociņš deg Rīgā Mēs raudāsim kopā, līdz aizmirsīsim visu, kas sāp Rīgā Līdz pēdējam tramvajam mīlēsim mēs Rīgā Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas
[C] It kā pateikts nav [F] daudz, Bet tomēr [C] gana. Ziedēja [Dm] ievas, kad skūpstīju [E] Tevi es pēdējo [Am] reiz. Un ja pat beigsies viss [F] drīz, Vēl paliec [C] mana. Pēdējā [Dm] sapnī es redzēju [E] putnu, kas sapinies [Am] krīt. Piedz. Un varbūt viņš kā [F] strauts, Kas mierīgi plūst Un neaizsalst ziemas [C] vidū. Bet, zinot [G] tevi, kaut kur Kādam [F] dvēselē noteikti [C] snieg....
Ieģērbusies abos savos laimes kreklos Karājos nu rāmi bezdibenim pāri. Iekrītu es viņā, mīļā sirdsapziņā. Lēni dīgstu tagad viņa zemapziņā. Iedodiet man vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varu es pa galaktikām laist. Visi draugi teiks: „Ak mīļā, tas tak par traku!” Bet acīm ciet es apņēmusies laimes zvaigzni skaut. O-o-o ... laimes zvaigzni skaut O-o-o .... apņēmusies es Noķeru es Tevi, mazo nerātneli, Kad tu zvaigznes zagi, domājot par mani....