Pastāsti man, kā kļavu lapas krīt Kāpēc tām dzeltenām jāpaliek aizparīt Uzzīmē man, kā tas notiks rīt Kā atrast ceļu, viens otru nepievilt Izskaties labāk kā vakarrīt Izspūris, mierīgs, tikpat omulīgs Kabatās lapas trīsdesmit trīs Tev nepāra skaitļi patīk Aizlaid lejā un tās lapas, tās tik kritīs te lejā Smaidiņš sejā un tās kilogramiem lido, dejo Mamamamamamama parararam Kušķis lapu tavā sejā Mamamamamamama parararam Bet tu smaidi, nāc te lejā Mamamamamamama parararam Kušķis lapu tavā sejā Mamamamamamama parararam Bet tu smaidi, nāc te lejā Dzirdēji, kā tās liktas grāmatās Perfekti taisnas un visas dažādas Lapas starp lapām par mums pārdzīvo Un vakaros klusi mēļo Aizlaid dejā un tās lapas, tās tik kritīs te lejā Smaidiņš sejā un tās kilogramiem lido, dejo Mamamamamamama parararam Kušķis lapu tavā sejā Mamamamamamama parararam Bet tu smaidi, nāc te lejā Mamamamamamama parararam Kušķis lapu tavā sejā Mamamamamamama parararam Bet tu smaidi, nāc te lejā Dejo, dejo, lapas klejo tikai tāpēc, ka tāpat tā ir lemts. Koka bērns.

Mazā Dacīte ar vien... Pati, Pati, Pati... Mazgā muti, matus sien! Pati, Pati, Pati. La-la-la-la-la-la-la-la-l Pati, Pati, Pati. Māmiņa kad apģērpt nāk... Pati, Pati, Pati! Dace pati ģērbties māk! Dace ģērbjas pati. La-la-la-la-la-la-la-laaa Pati, Pati, Pati! Lielā māsa lasīt līdz. Pati, Pati, Pati! Dacei vairs nav jāpalīdz! Dace lasa pati! A-A-E-E-I-I-OOO Pati, Pati, Pati. Bet kad Dace nazi ceļ! Pati, Pati, Pati! oui,... Ai, Ai, Ai tas pirkstā dzeļ! Pati, Pati, Pati! Vai, vai vai... Pati, Pati, Pati! Vai, Vai ,vai... Pati, Pati Pati!

Tad, kad atnāk nežēlīgs vējš, Laimes pēdas ar slotu, kad dzēš, Labi vēl, ka pasaulē mīt, Doremi, doremi, doremi ! Doremi sola un dod, Doremi neaizlido, Doremi to vienīgā prot, Doremi, doremi, doremi ! Naktī smagi akmeņi krīt, O, būs akmeņu piebiris rīts, Bet to noslauka viens tavs "Labrīt !" Doremi, doremi, doremi ! Tad, kad atnāk nežēlīgs vējš, Laimes pēdas ar slotu, kad dzēš, Labi vēl, ka pasaulē mīt, Doremi, doremi, doremi !

Ai, cik pavasaris skaists Nošļupst kafejnīcā slaists Dubļos gulstas šoferīts Blakus rīku koferīts Piedz. Tikko nokusis ir sniegs, visur pludo ūdens liegs Lāse lās pa lāsteku Atgādina asaru, ko lai mīļai pasaku Visiem pavasaris labs Meiča uzkrāsotām lūpām Priecājas par ievu šūpām Minibrunčus vēji rausta Salapirksti stilbus tausta Pūpolus kad tirgo tantes Viena otrai rīvē kantes Liela sniega ledus balvas Draud no jumtiem krist uz galvas Ai, cik pavasaris skaists Nošļupst kafejnīcā slaists Dubļos gulstas šoferīts Blakus rīku koferīts

[2x] Es nevaru būt balts un tas nav iespējams, Jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā. Ir jaunas dienas sākums, citai gals, Prom ejot, tevi sauc kāds atpakaļ. Apskaidrība nāk, bet skaidrāks nekas nekļūst. Kāpēc nemiers tāds, viss beidzot skaidrs taču! Kaut kas tevī dzimst tu, nezini kas notiek. Nav kas pārtulko šos brīdinājumus. Vien vēlāk teiksi tu - Es nojautu. Bet būs par vēlu drugs, jau noticis tas būs. [1x] Es nevaru būt balts un tas nav iespējams, Jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā. Ir jaunas dienas sākums, citai gals, Prom ejot, tevi sauc kāds atpakaļ. Ikdiena ir nieks pret pasauli tik plašo. Nekauc, paraugies aiz savām četrām sienām. Izlem, nebaidies, kas svarīgāks par visu Maizes rieciens biezs? Vien pašapmāns. Bet varbūt nojausma, kas esi tu, kāpēc? Un ko tu vispār dari šeit, pie velna, ak Dievs [2x] Es nevaru būt balts un tas nav iespējams, Jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā. Ir jaunas dienas sākums, citai gals, Prom ejot, tevi sauc kāds atpakaļ. Jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā. Prom ejot, tēvi sauc kāds atpakaļ

Db Augusta debesīs augstās Cb prom no mums putni krīt, Emb tālumu debesīs augstās Db nevar vairs saskatīt. Cb Db Laimīgs, kas zemi mazo Emb Cb Db sagaidīs savu un vadīs, debesīs viss pazūd, tos vairs neatradīs.

Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Noriet saule, paliek tumšs Es te stāvu ļoti skumjš Lūdzu, atnāc, pasteidzies! Nevar vairāk nociesties Ārā auksti, sliedes džinkst Vijolītes rokā stingst Vakars pienāk, atnāk rīts Kur tu esi, mazulīt? Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt

Mūžības dažas, dzīvoja viņa Tur kur visas laternas trīc Trīsdesmit kaķu,spēlēja valsi, viena viņa griezās līdz rīts... Un likās iestrēdzis ir vēstures rats,uz šaha dēļa viņai mužīgais mats Kad mana mute teica brīnišķā nāc,tik pēkšņi teica nosarku pats Laikmetus dažus lasīja viņa lugas, kurās cerības gaist Kaķi kas viņai sargāja durvis, brēca kamēr ūsas sāk kaist Bet manas acis sauca brīnišķā nāc,kāpēc tā notiek es nezinu pats Mums laikam abiem bija iestājies bads,jau ilgi bija plosījies bads Melnajās segās,ielauzās gaisma Lai viņi netic,nekas Salauzt mūs nevar, miljoniem gadu Mums abiem ir noticis TAS Kas mums par daļu,ka saulē zvilnot Daudzi nemāk dabūt neko Viņiem vēl ilgi,jāpaliek gribot Paņemt mūsu augšējo DO-OO Melnajās segās,ielauzās gaisma Lai viņi netic,nekas Salauzt mūs nevar, miljoniem gadu Mums abiem ir noticis TAS, oooo-oooo-ooooouoou Salauzt mūs nevar, miljoniem gadu Mums abiem ir noticis TAS,mums abiem ir noticis tas.

F# Bbm Ab F# Bbm F# Ab Mēs bijām nostāk,katrs savā zāles stūrī Te viņa parādās, te pazūd, drūzmējoties pūlim Es ievilku elpu un aizmirsu to izpūst Es itkā skatījos tur cauri, ieraudzīju, izkusu Te pēkšņi viņas skatiens un viņas brūnās acis Un to fluīdumu es jūtu, ka neesmu es vairāk pats Tas bij mirklis kurā laiks uz brīdi stājās Tas bij mirklis kurā pazūd pamati zem kājām Viss pa īstam Viņš ir īstais, viņa viņam īstā Sitās tā, tā, tā, tā sirds Viss pa īstam, tā ir mīlestība 2x No rītiem bieži vēroju kā viņa murrā Es noteikti esmu viņas sapnī, es pat zinu kurā Viņas augums,kreklā manā Es saku paldies neparko, kad viņa paiet garām Viņai nevajg iemeslu, lai dabūtu ko vēlās Viņa necieš, kad es atsaku un saku mīļā vēlāk Viņai patīk,kad uzvedamies mēs kā bērni Man patīk, kad uzvedamies mēs kā bērni Mēs esam jauni, skaisti, mēs metam līkumus Kad esam divi vien, mēs esam ārpus likuma Katru dienu aiz priekiem slaukam prieka asaras Trīs, seši, pieci, viņa ir mana vasara Tas nav tik tā pat Tas ir , kas vairāk Kad mēs, mēs, mēs, mēs Satikāmies īstajā vietā un laikā Viss pa īstam Viņš ir īstais, viņa viņam īstā Sitās tā, tā, tā, tā sirds Viss pa īstam, tā ir mīlestība 3x

1. Oh! Olas ir klāt! Vai tu esi gatavs?! (Uh, uh). Naudas kaudzēm, brāl' - tu zini manu stāstu - maksāju ne tikai sev, bet arī savai valstij. Es naudu nemazgāju nost, bet viņa man ir tīra. Karte nezin vārdus, bilance ir negatīva. Lambo durvis plaši verās, katru dienu jaunās kedās. Valstij tika samaksāts un katru nakti guļu mierīgs. Meitenēm patīk godīgi džeki. Oh! Pēc pirkuma vienmēr saglabā čeku. 2. Maksāju nodokļus, lai labotu ceļus,maniem maksiem vajag tīrus ceļus, manam Lambo vajag krutus ceļus, manai omei vajag veselus ceļus. Oh! Man nav kauns no valsts kases. Oh! Maksāju nodokļus no 5. klases! Piedz. Nomaksā, nevis nemaksā (3x). Nauda (4x). (Piedz. atkārto vēl vienu reiz i.) 3. Mēs visi ļoti gribam bagātu valsti, bet sakam: ''Tu nenoteiks' to, kur ies mana nauda! Ej na*!''. Bet n o Ziepniekkalna uz centru Salu tilts ir jālabo. Naudu ka sē vajag, jo omītes ir jābaro. Astoņos no rīta mostos, j o tā spēle ir nopietna. Nauda nekad neguļ. Kusties - lai ks iet! 4. Maksāju rēķinus un nodokļus, nauda tērējas, viss notiek. Mammām, bērniem, medmāsiņām, savvaļas suņi em. Aiziet! Man ir 5 pakas, brāl' - no tām uztaisu 500. Iemācījos taisīt naļiku un paliku mierīgs. Mani suņi pab aroti, mamma arī ir priecīg'. Ņemu behu, meiču, vannas p utas, šampi - uz viesnīc'. Mans ''flows'' ir tik karsts, ka te ir jāsauc pažar'. Pat ja man ir minimāl', atskaņa s parast's. Viss ir tik vienkārši kā tas ir dabā. Visumu pazīstu kā savu kabatu. ''Tā patās'' visiem pēc nopelni em tiks - kur ir problēm'? Ja tu tam tici - nežēlo to mo nēt' - lai rotē. Piedz. Nomaksā, nevis nemaksā (3x). N auda (4x). (Piedz. atkārto vēl vienu reizi.)