Diena iesākās tik pēkšņi Pamodos no sapņa spēji Liekas apgaismība pienākusi man Tagad zinu tā bij` viņa Meitene no ģimnāzijas Kura katru nakti sapnī nāca man Mana skolas karaliene Sekoju Tev katru dienu Tomēr nespēju tev tuvoties ne reiz` Tagad zinu tikai to Tavās zilās acīs apmalījos es Piedz. Kur tagad esi meitene no Rīgas Kur Tevi meklēt? Vīnē? Londonā? Es Tevi gaidu vecā ģimnāzijā Kur pirmo valsi dejoji Tu man Tagad meklēju es viņu Visur viņas vārdu minu Tomēr laiks ir gājis, nav nekas kā agrāk Kurš gan atcerēsies viņu Meiteni no ģimnāzijas Kura katru nakti sapnī ciemos nāk Mana sapņu karaliene Atgriezies pie manis šonakt Varbūt izdosies mums viss kas nokavēts Rīt būs atkal jauna diena Un atkal jauna cerība pār mums Piedz. X2 Kur tagad esi meitene no Rīgas Kur Tevi meklēt? Vīnē? Londonā? Es Tevi gaidu vecā ģimnāzijā Kur pirmo valsi dejoji Tu man La la la lā la lā la la la laila La la la lā la lā la lā la lai la la Es Tevi gaidu vecā ģimnāzijā Kur pirmo valsi dejoji Tu man Kur pirmo valsi dejoji Tu man

Kad no rīta putni dziedās, Suņi skaļi ries, Gaismas stari miglu kliedēs, Mēs vēl tiksimies. Dienas vidū tēva sētā, Saule zeltu lies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies. Baltu segu vakarpusē, Zemei pārklās Dievs, Vēji norims, putni klusēs, Mēs vēl tiksimies. Dienas vidū tēva sētā, Saule zeltu lies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies. Tad, kad naktī sapņu stirnas, Cauri silam skries, Runcim, maļot miega dzirnas, Mēs vēl tiksimies. Dienas vidū tēva sētā, Saule zeltu lies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies. Tajā brīdī, klusā svētā, Mēs vēl tiksimies.

F# Bezgalīgs laiks, Lielceļa smilts Saule dzeļ acis Abu debes tērps ir zils F# Kad mani sauc Drošvēja tilts Nemiers un skumjas kāp Man kauna mērs ir pilns F# Augstums ir miegs Jauns pavērsiens Visu tu vēlies Reizē labāks izlikties F# Apaļais galds, Ir koši balts, Ļodzās zem dzīru svara, Neprāts uzmācās. D Celies tūlīt, Bm Nav nekāds rīts. F# Es redzu tevi, D Dvēselē miers, Bm Smiekli un prieks, F# Un paiet gads ka neprātīgs. F# E D Manās acīs ieskatījies tu, F# E D Viss ko redzi, spīdam asaru. F# E D Manās acīs ieskatījies tu, F# E D Viss ko redzi, spīdam asaru. F# E D Manās acīs ieskatījies tu, F# E D Viss ko redzi, spīdam asaru. F# E D Manās acīs ieskatījies tu, F# E D Viss ko redzi, spīdam asaru, asaru. D Celies tūlīt, Bm Nav nekāds rīts. F# Es redzu tevi, D Dvēselē miers, Bm Smiekli un prieks, F# Un paiet gads ka neprātīgs.

Es esmu mobila atkritumu rūpnīca, Ļoti ieinteresēta savā dizainā. Varbūt man vajadzētu vairāk ieklausīties citos? Varbūt man palīdzētu neliela termiska apstrāde? Ko gan par mani teiktu sanitārā inspekcija? Ko gan par mani teiktu sanitārā inspekcija... "Varbūt tev vajadzētu vairāk ieklausīties citos, Varbūt tev palīdzētu neliela ķīmiska apstrāde!"

No tevis manā dārzā dziedāt dīvaini cīruļi nāk, Un katra lapa skanēt līdzi sāk. Pār vienu skaņu otra skaņa kopā kā strautiņi plūst, Un manās krūtīs klusu atbalsi gūst. Piedz. Saki, mans draugs, par ko vēsta šis cīruļa stāsts? Tas manī kā noslēpums gulst. Vai mīla tā, vai tikai draudzīgais glāsts, Vai izšķirs, vai vienos tas mūs? Ja atnāks kādreiz diena melna, lietus tik apnicīgs līst, Un tikai skumjas sapņu dārzā klīst. Tad vajag labi stipri ticēt, atkal nāks saulainais rīts, Un labā dziesma viņam vienmēr būs līdz. Piedz. Zinu, mans draugs, par ko vēsta šis cīruļa stāsts, Tas abiem mums jālasa būs. Ir reizē tā mīla un draudzīgais glāsts, Ne izšķirs, bet vienos tas mūs, Ne izšķirs, bet vienos tas mūs.

Savāc, savāc visu ja tu vēlies ļoti, manu pagātni vari paturēt pie sevīm droši. Visu, tā lai man vairāk nekā vairs nav, ir jābeidzas kaut kam, lai kaut kas sāktos no jauna. X2 Sapņi lielāki par manu zemi, Man izdevās izglābt sevi, no simtiem tūkstoši sirdīm, es beidzot saklausu savu, mīlestība briesmīgāka pat par pasaules galu. Mana dzīve kā grāmata, es lastot mācos to, tad kad apkārt ir troksnis- zūdu mākoņos, savu pagātni viegli palaist vējā, pasaulē nekas nav par tālu, es dodos tur kur slēpjās viss ko gribu, acis- parādiet man ceļu, es visu zinu, tikai noticēju sev un ticu dziļi, ticu to, ka vajag vēl, to visi zin, to visi zin jā, es neskatos pāri plecam, to kas bijis mani nekrata ļoti, skaidro cik tu gribi viņiem, viņi nesaprot, un to , ka uzvar tikai tie, kuri nepadodas. Lai cik tas nebūu grūti manā priekšā, atmest visam ar roku ir daudz vieglāk, piedod, man tomēr jādodās prom, no tā kas bijis pirmstam, man vairāk nevaig neko, un tāpēc... Savāc, savāc visu ja tu vēlies ļoti, manu pagātni vari paturēt pie sevīm droši. Visu, tā lai man vairāk nekā vairs nav, ir jābeidzas kaut kam, lai kaut kas sāktos no jauna. X2 Mana laime- vienmēr blakām, mani vārdi- vienmēr atklāti, Ja ne tagad, zini, to, ka viss var mainīties drīz, Visas labākās lietas dzīvē var dabūt par brīvu, Viss sāksies no jauna, beigas tikai ir brīdis, pēc lietus vienmēr būs saule, pēc nakts vienmēr nāks rīts. Tu savu pagātni vari palaist vējā, mēs varbūt tiksimies, bet man tagad jāiet, kur slēpjās viss ko gribu, acis - parādiet man ceļu, es visu zinu, tikai noticēju sev un ticu dziļi, ticu to, ka vajag vēl, to visi zin, to visi zin jā, es neskatos pāri plecam, to kas bijis mani nekrata ļoti, skaidro cik tu gribi viņiem, viņi nesaprot, to , ka uzvar tikai tie, kuri nepadodas. Lai cik tas nebūtu grūti manā priekšā, atmest visam ar roku ir daudz vieglāk, piedod, man tomēr jādodās prom, no tā kas bijis pirmstam, man vairāk nevaig neko, un tāpēc... Savāc, savāc visu ja tu vēlies ļoti, manu pagātni vari paturēt pie sevīm droši. Visu, tā lai man vairāk nekā vairs nav, ir jābeidzas kaut kam, lai kaut kas sāktos no jauna. X2 Laiks mainās tik ātri, bet man bail nav, neveiksme var piemeklēt visus mūs, bet lai jau. Laika maz lai par to domātu daudz, diena beigsies, rītā atkal visu sāksim no jauna, jā. Laiks mainās tik ātri, bet man bail nav, neveiksme var piemeklēt visus mūs, bet lai jau. Laika maz lai par to domātu daudz, diena beigsies, rītā atkal visu sāksim no jauna un tāpēc... Savāc, savāc visu ja tu vēlies ļoti, manu pagātni vari paturēt pie sevīm droši. Visu, tā lai man vairāk nekā vairs nav, ir jābeidzas kaut kam, lai kaut kas sāktos no jauna. X2

Katru nakti gar logu, teiksmaini putni, laižās aizvien. Katru nakti man dārzā, pazūd kāds ābols, nemanot vien. Katru nakti no manis, paša kas svarīgs, nemanot zūd. Sirds jau skaudrāk un skaudrāk, nenovēršamu, nelaimi jūt. X2 viss pantiņš Pat, tad, kad manī tālu, nespēs vairs palikt arī spīts, arī spīts. Es pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu Beidzot, kaila un tukša, ābele mana, kļuvusi ir. Beidzot, nemocīs mani, naktīs kā senāk, satrauktā sirds. Beigās mostos un pēkšņi, izbrīnā plati, ieplešas skats. Manas ābeles zaros, teiksmainais putns, nolaidies pats. Pat, tad, kad manī tālu, nespēs vairs palikt arī spīts, arī spīts. Es pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu. Pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu. 1. Un 2. pantiņš pēc kārtas x1 katrs.

Ja klusēšana ir zelts tad "AIZVER MUTI" Piedz.2x Chum chum Aizver muti Tavi maršruti saprotami man grūti Tavi tie spoki jāklausās katru minuti Kādēļ ņēmu par brūti tevi man saprast grūti Pie vainas būs greifrūti kas guļ tavā pakrūtī Atkal tu gruzī dillēs tu mani sūti Kaut vai viss gludi no tavas mutes plūdi Nu cik var gruzīt apnīk tavi saproti Man vajaga ar kurpi lai mirkli pastāv klusi AIZVER MUTI! Piedz.2x Chum chum Aizver muti Tavi maršruti saprotami man grūti Tavi tie spoki jāklausās katru minuti Kādēļ ņēmu par brūti tevi man saprast grūti Pie vainas būs greifrūti kas guļ tavā pakrūtī Atkal tu gruzī dillēs tu mani sūti Kaut vai viss gludi no tavas mutes plūdi Nu cik var gruzīt apnīk tavi saproti Man vajaga ar kurpi lai mirkli pastāv klusi AIZVER MUTI? Piedz.4x chum chum Aizver muti

Kad man bija desmit vai vienpadsmit gadu, Reiz vectēvs tā klusi man pienāca klāt, Un jautāja, pasmaidot man ko tā, Ko tev mazais puika vēl uzdāvināt. Sirds salecās strauji un es tūlīt teicu, Vēl tagad es atceros, kāds bija prieks, Visvairāk par visu es vēlētos stīgas, Un ģitāru baltu kā decembra sniegs. piedz. Es pamodos agri ar ģitāru rokās, Un pasaulē viss bija savāds un cits, Jo brīnumi notiek, jo brīnumi notiek, Jo brīnumi notiek, ja brīnumiem tic. Aij ģitāra baltā ar sudraba stīgām, Tu draudzene mana un līgava ar, Ko cilvēks par cilvēku spītīgi klusē, To skanīgā akordā izstāstīt var. piedz. Es pamodos agri ar ģitāru rokās, Un pasaulē viss bija savāds un cits, Jo brīnumi notiek, jo brīnumi notiek, Jo brīnumi notiek, ja brīnumiem tic. Un tāpēc vēl tagad, pēc tik daudziem gadiem, Man acis kļūst gaišas un dvēsele mirdz, Kad atceros vectēva dāvātās stīgas, Un ģitāru balto, kas ir viņa sirds. piedz. 3x Es pamodos agri ar ģitāru rokās, Un pasaulē viss bija savāds un cits, Jo brīnumi notiek, jo brīnumi notiek, Jo brīnumi notiek, ja brīnumiem tic.

Nekad neav bijis viss Kā toreiz tajā rudenī. Es atgrieztos jau rīt, Jau rīt Aiziet rīts šis pēdējais Ar manu elpu līdz, Un tad svece pēdējā Izkūst tavās plaukstās, -un viss tas palicis no manis tev- Es esmu piedzimis. Tu saki bēdz, Lai nesāp tik ļoti, Mana sirds tik viegli noraustās, Es gribu, lai - viss kā pasakās. Tu atdzīsies, Ka nepatiess - tavs nospēlētais stāsts. Tu nebaidies, Es būšu brīvs - tavs sargeņģelis debesīs. Lietus līst aiz mana loga klusi, klusi Un es kā horizontā aizmaldījies viens un nesaprasts, Laikam laika aptrūksies, Vai tas kas neparasts?, Es esmu piedzimis Tu atdzīsies, Ka nepatiess - tavs nospēlētais stāsts. Tu nebaidies, Es būšu brīvs - tavs sargeņģelis debesīs. Nekad neav bijis viss Kā toreiz tajā rudenī. Es atgrieztos jau rīt, Jau rīt