Kamēr esi tu blakus man Dzīve pilna krāsu un iespēju Ja vien esi tu blakus man Dzīve pilna sapņu un cerību Tu sajūti bītu, kas parauj tevi līdz! Oh, oh, oh! Tu sajūti bītu, kas parauj tevi līdz! Oh, oh, oh! Yo Raizēm laika man nav (man nav) Jo skaistā apkārt tik daudz (tik daudz) Vēju ķer, šo dienu tver Jo laiks ārā to ļauj (to ļauj) Vērot, baudīt un būt (un būt) Ikdienu labākam kļūt (kļūt) Paņem mani līdz sapņus piepildīt Dari tā, kā sirds tava jūt (jūt) Es jūtos tā kā pasakā Vai šī nakts mums būs vienīgā? Mēs paliksim šai vasarā Ja nu tā... (2X) Kamēr esi tu blakus man Dzīve pilna krāsu un iespēju Ja vien esi tu blakus man Dzīve pilna sapņu un cerību Es gribu lai-ai-ai Līdz pēdējai-ai-ai Šai rīta stundai-ai Mēs dejotu Es gribu lai-ai-ai Līdz pēdējai-ai-ai Šai rīta stundai-ai Mēs baudītu Let's go! (2X) Ja tu to jūti, oh! Ja tu to jūti, oh! Ja tu to jūti, oh! Spridzinām tālāk, taisām troksni! Jo tuvāk zvaigznes, tuvāk tu Mēs lidojam uz mūsu planētu Mēs dejosim cauru nakti šo Mēs aizbēgsim no bēdām prom Savus sapņus panākt, jo mums viss sanāk Cienīt un mīlēt dzīvi jāmāk Savu iespēju noķer aiz astes Jo tāda vienreiz var rasties Es jūtos tā kā pasakā Vai šī nakts mums būs vienīgā? Mēs paliksim šai vasarā Ja nu tā... (2X) Kamēr esi tu blakus man Dzīve pilna krāsu un iespēju Ja vien esi tu blakus man Dzīve pilna sapņu un cerību Es gribu lai-ai-ai Līdz pēdējai-ai-ai Šai rīta stundai-ai Mēs dejotu Es gribu lai-ai-ai Līdz pēdējai-ai-ai Šai rīta stundai-ai Mēs baudītu

A Am A Aiz Daugavas vara dārzs A Baltā smilšu kalniņā Em D Tur ziedēja zelta lazda C D Am Sudrabiņa magonīts Saules meitas sukājās Zelta lazdu krūmiņā Dieva deli lūkojās Caur magoņu lapiņām Kalējs kala debesīs Ogles bira Daugavā Dieva dēlam jostu kala Saules meitai vainadziņ

Es šodien esmu tavā varā Man vairāk nevajag nekā Ir nakts un esi tu ar mani Un tas ir tas, ko gribu es Augstpapēžu kurpītēs, zīda zeķītēs Parādi man fuetē - nakti sašūpo Balerīna bez kleitas - tas patīk man Balerīna bez kleitas... Tā aizplīvo, kad pienāk rīts Kā taurenīts, taurenīts Brūnas acis, melni mati Kājas apvij nakti Biju akls, bet caur sevi Ieraudzīju tevi Augstpapēžu kurpītēs, zīda zeķītēs Parādi man fuetē - nakti sašūpo Balerīna bez kleitas - kā svece man deg Balerīna bez kleitas - kā kristāli skan Balerīna bez kleitas - tas patīk man Balerīna bez kleitas... Tā aizplīvo, kad pienāk rīts Kā taurenīts, taurenīts

Pavēli tai rokai, lai tā zied! Pavēli tiem acumirkļiem dažiem, Turi stingrāk manu roku ciet, Mums būs jāiet cauri trītiem nažiem Apsolies tai saulei debesīs, Ka mēs neatdosim vairs ne mata, Paliks tikai tie, kas nelaidīs Likteni pie sava stūres rata, a-ā... Pavēli tai rokai, lai tā var, Pavēli tiem acumirkļiem dažiem, Jāiet būs varbūt jau šovakar Cauri spožiem, asi trītiem nažiem Apsolies tai saulei debesīs, Ka mēs neatdosim vairs ne mata, Paliks tikai tie, kas nelaidīs Likteni pie sava stūres rata, a-ā... Ā-ā... Jo tie krasti šaurāk kopā lien, Jo tā straume trako nevaldāmāk, Jo tā straume nevaldāmāk skrien, Jo tai straumē nostāvēt ir jāmāk... (x5)

1. Es Tevi satiku pie saulesrieta durvīm, Kad vakars piekusis un rasa gulēt iet. Tu atļāvi man mazu brīdi palikt, Un sajust to, kā pavasaris zied. 2. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc, Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc. Ar saulesrietā dzertu tēju, Es Tevi iemīlēju. Piedz. Un tikai tad uz Mēness iznākšanas mirkli, Es sapratu, ka mani Tu dzirdi, Un šobrīd vairāk man nevajag neko, Šis mirklis nemelo. 3. Es Tevi satiku pie saulesrieta durvīm, Kad vakars piekusis un rasa gulēt iet. Tu atļāvi man mazu brīdi palikt, Un sajust to, kā pavasaris zied. 4. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc, Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc. Ar saulesrietā dzertu tēju, Es Tevi iemīlēju. Piedz. Un tikai tad uz Mēness iznākšanas mirkli, Es sapratu, ka mani Tu dzirdi, Un šobrīd vairāk man nevajag neko, Šis mirklis nemelo. Tu man neprasīji ko un arī kāpēc, Es atnācu, jo Tu man īpašs tāpēc. Ar saulesrietā dzertu tēju, Es Tevi iemīlēju.

Tu satvēri mani ar pirkstiem vēsiem Un man sāka salt Ka vari tik vienaldzīgs, būt Tu pret mani Ka Tev nav kauns 2x Piedz: Un vienmēr mums pietrūka vienas Sekundes, minūtes, stundas vai dienas Citi ņem citu sapņus un sapņo Es būšu tā, kas savējo atrod Vēja ieskauta biju tik ilgi Atceros, katru mirkli tik spilgti Tu teici man, kur tālāk iet bet tāpat, kā jūrai man pavēlēt liegts Viļņi klintis salauzīs salmos Es pacelšos pāri visiem, kas šaubās Aizsniegšu visu, ko teici Man nesasniegt Piedz.

Arī tu. Tu esi mana,paliec ik rītu, Es tevi nevaru atdot nevienam, Tu esi kā zieds,kuru loloju sapnī, Teic vārdus domās un gribu tev ticēt. Piedz:2x. Tevi sasildīt varu ar vārdiem, Tevi sasildīt varu ar glāstiem, Tevi sasildīt varu ar dziesmu, Varu sasildīt tevi ar smaidu. Redzu,tev salst,rokas tik vēsas, Balss tava kūp,tev vajag sauli, Teic tik ar lūpām,čukstus,ja gribi, Teic vārdus domās,ņem sauli sev līdz! Piedz:2x. Arī tu,=''=,=''=,smaidot rītausmā teicu es sev, Arī tu,=''=,=''=,dosies projām,kur ilgojas sirds; 2x.

1. Mazliet par daudz man tavu vārdu, Mazliet par maz man tavas sirds. Par maz man vēju, kas paceļ spārnos, Par daudz ir rītu, kas mani dzird. 2. Soli pa solim es uzziedēju. Soli pēc soļa dzied lapās vējš. Un rīti, kuri man nepiederēja, Arī tev nepiederēs. Mn tavi rīti nepiederēja, Tev mani arī nepiederēs, Spārnu vietā ņemsim vējus, Bet paliksim tepat uz zemes. 3. Bet varbūt to mirkli, ko nokavējām, Klusi notvert un plaukstā sev bērt. Mēs kādreiz kā mīklu atminēsim, Spēsim kā ūdeni tuksnesī dzert. 4. Lido vien tālāk, es nokavēju, Puskrēslā pasniegties pretī tev. Un sapņus, ko, piedzimstam, neredzēji, Lai vakar'vējš aiznes līdzi sev. Mn tavi rīti nepiederēja, Tev mani arī nepiederēs, Spārnu vietā ņemsim vējus, Bet paliksim tepat uz zemes.

1. Es paiešu uz citu pusi, Paskatīties kā tur iet, Es tajā ilgi neuzkavēšos, Man nedaudz vienam jāpaliek. Es mirkli varbūt uzkavēšos, Lai pēc mirkļa tālāk ietu, Nedaudz sauli apskatīšos, Noskatīšos saulesrietu. Pa labi, lai ietu man vajag vēl vienu, Pa kreisi, lai grieztu, tavu pieskārienu Lai taisni es dotos un nepadotos, Es ņemtu tevi līdz. 2 . Mazliet matos vēja balsi, Lūpās pamodināts rīts. Varbūt tas ar' mūsu dienām, Nebij īsti uzrakstīts. Varbūt es ar vēju matos Apmaldījos debesīs, Nepateicu tev cik ļoti, Pietrūcis bij vēl viens rīts. Pa labi, lai ietu man vajag vēl vienu, Pa kreisi, lai grieztu, tavu pieskārienu Lai taisni es dotos un nepadotos, Es ņemtu tevi līdz.

Atnāc tu uz manām trepēm, atnāc nesacīt neko. Atnāc paklusēt uz mirkli, ļaut lai putni aizlido. 1.Pieskāriens, kas nācis ir no tavām rokām, paslēpts labais vārds, kurš izlauzies caur lūpām. Pirmais rudens ceļš, kurš noiets mums bij kopā, Saulesrietā ierakstīts. Atnāc tu uz manām trepēm, atnāc nesacīt neko. Atnāc paklusēt uz mirkli, ļaut lai putni aizlido. 2.Citam iegūts, zaudēts, ticēts, mīlēts. Dienā piedomāts un varbūt reizēm smīnēts. Klusi pateikts tev uz pleca, tevi mīlu, Saulesrietā ierakstīts. Atnāc tu uz manām trepēm, atnāc nesacīt neko. Atnāc paklusēt uz mirkli, ļaut lai putni aizlido..