Trīs rozes. Ja tev mīļākā,viņai puķes uzdāvini, Trīs sārtas rozes,vienu skūpstu klāt, No agra rīta smaidot pasniedz viņai, Bet skūpstus atstāj naktī mīlas dziņai. Piedz: Trīs sārtas rozes,maigais skūpsts turklāt, Vai vēl skaistāk meiteni var sveicināt? Tur sajutu es karsto mīlas dvesmu, Un sartās lūpas kāri skūpstīju! Es savu sirdi zaudējis nu esmu, Šai klusā,brīnumjaukā ziedonī, Man vienmēr atmiņā tavs gaišais tēls, Sirds krūtīs allaž man pēc tevis kvēl. Piedz: Sha la li,sha la la,=''=,klusā Gaujmajā, Sha la li,sha la la,=''=,viņu apkampu. 2x. Piedz:

Tāls sveiciens visumā, Ko veikli noķer laiks un es Padodos līdzi violetām līnijām Un brīnumiem, kas nāk. Visumā balsis daudz - Tavējā, manējā, Skaistākās sasaucās, saplūst, Tās dzied. Ar smaidu iekrāsojot ielas Savā priekā sniegs skumst viens, Sludinot pārliecībā vēlā smaida tas Un klusi čukst mums līdz. Aicinot ceļā drīz Pārvēšas strautā tas, Nebēdnīgs aizejot Caur asarām, Caur asarām. Gaisma nāk, Violetās līnijās tā krīt, Starojot pārākumuma skaistumā. Ceļojums, lielais ceļojums, tuvinās Līnijās, daudzkrāsainās gaisma nāk un trīc. Tāls sveiciens visumā, Ko veikli noķer laiks un es Padodos līdzi violetām līnijām Un brīnumiem, kas nāk. Visumā balsis daudz - Tāvējā, manējā, Skaistākās sasaucas, saplūst, Tās dzied. Gaisma nāk, Violetās līnijās tā krīt, Starojot pārākumuma skaistumā. Ceļojums, lielais ceļojums, turpinās Līnijās, daudzkrāsainās gaisma nāk un rīts. Gaisma nāk, Violetās līnijās tā krīt, Starojot pārākumuma skaistumā. Ceļojums, lielais ceļojums, nebeidzās Līnijās bezgalīgās gaisma nāk un rīts.

Logi ir vaļā viesi klāt un kronēšanu tūlīt varam sākt. Jā trauks diemžēl nāksies ilgi nest. Daudz gadu biju viena es, no zālēm dziesmas atskanēs. Beidzot ir tas brīdis vārtus vērt. Šeit mūs apciemos daudzi viesi tūlīt būs viss savādāk. Un pārmaiņas pie manis beidzot nāk. Jo šodien pirmo reizi mūžā notiks dejas, prieks būs īsts. Šodien pirmo reizi mūžā dejošu līdz pienāks rīts. Es nezinu vai mani māc bailes vai ir neliels satraukums. Jo šodien pirmo reizi mūžā pārstāšu es skumt. Šonakt zvaigznes spīdēs debesīs un tās man laimi atnesīs. Es izskatīšos skaisti šovakar. Un te pekšnņi viņš man pienāks klāt mēs varēsim pirmo deju sākt. Es sākšu pēkšņi šokolādi ēst. Un tad mēs dejosim un smiesimies, stundas ātri, ātri skries. Manā dzīvē viss būs mainījies. Šonakt pirmo reizi mūžā gaisma pilī nedzisīs. Šonakt pirmo reizi mūžā kāds varbūt mani pamanīs. Un es zinu tas ir pilnīgs neprāts bet šie vārdi labi skan. Jo šodien pirmo reizi mūžā šī iespēja ir man. Elza: Tik nebaidies un savaldies smaidi vienmēr tu vari priecāties. Slēpies centies drīz ļaudis nāks ja kļūdīsies tad visi uzzinās. Elza: Bet šī diena nu ir klāt. Anna: Šī diena nu ir klāt. Elza: Nu varam beidzot sākt. Anna: Mēs varam beidzot sākt. Elza: Atveriet lai ļaudis šurp var nākt. Lai nāk... Anna: Šodien pirmo reizi mūžā Elza: Savaldies tik savaldies Anna: Mani sapņi piepildās Elza: Smaidi vienmēr tu vari izlikties Anna: Man vairs nav jābūt vientuļai Elza: Savaldies Anna: Es spēšu iemīlēt Elza: centies, centies un noslēp to Anna: Es zinu kā rīt viss beigsies tāpēc šodien vēlos teikt. Ka šodien pirmo reizi mūžā tiešām pirmo reizi mūžā. Nekas netraucē.

Laiva slīd pa ezeru kā saulains maija rīts, Zēns kar stīgas ģitārai, un klusa dziesma trīc. 2x Laimīgi sēž laivā divi, meitene un viņš, Ilgi klausās melodijā, nakts un mēnestiņš. 2x Jā jā, jā jā, Ilgi klausās melodijā, nakts un mēnestiņš. Zvaigznes nodziest, dziesma apklust, laiva tālē gaist, Tikai man kā pirmā mīla, kaut kur sāk un kaist, 2x Rīts kā makšķernieks sēž krastā, stundas rit un skrej, Tikai laimīgie sēd laivā priekā dzied un smej. 2x Jā jā, jā jā, Tikai laimīgie sēd laivā priekā dzied un smej. 3x Jā jā, jā jā, Ilgi klausās melodijā, nakts un mēnestiņš.

Latvija ir brīva valsts Latvija ir brīva valsts, Neviens šeit nenāks Nē krievs, nē vāciets. Šeit ēs dzīvoju Šeit es dzīvoju, Jo ši ir mana tēvuzeme Jo ši ir mana tēvuzeme. Nevienam es viņu neadošu Nevienam es viņu neadošu Jo Latvija ir brīva valsts Jo Latvija ir brīva valsts.

1.Satvert vakaru aiz rokas, Ļaut, lai upe lēni, lēni plūst. Pļavā sasiet domas, sakraut zārdos, Es nemācēju pateikt skaļos vārdos. Piedz. Apstājies uz mirkli novakara vējš, Tavās rokās mana dvēselīte sēž. 2. Neatlaist pulksteni, turēt to ciet, Noturēt laiku, bet pārējais lai iet. Mēness velk mākoņus, nakti maina rīts, Bet paliek daudz vēl kas nepasacīts. Piedz. Apstājies uz mirkli novakara vējš, Tavās rokās mana dvēselīte sēž!

Ar nēstiņu pār pleciem iet Lapu Krišs, un lapas krīt, un lapas krīt, un krīt un krīt.. Par kļavas lapu – dukāts, par bērza – dālderis, par liepas lapu – vērdiņš, par apses – grasītis. (Piedziedājums - vokalīze uz "Āaa") Ne mugurā ko uzvilkt, ne kājās aut, kaut vēji pūš, kaut vēji pūš, un pūš, un pūš. Par kļavas lapu – dukāts, par bērza – dālderis, par liepas lapu – vērdiņš, par apses – grasītis. Kas pliks, tas pliks i paliek, un paliek vēl šī dziesmiņa, šī dziesmiņa, ko dzied un dzied: par kļavas lapu – dukāts, par bērza – dālderis, par liepas lapu – vērdiņš, par apses – grasītis…

Nesaprotot savu lomu, Maldināti cerībām, Pārņemti ar vienu domu, Ka atalgoti tiks vien uzvarām. Skrējiens nerimstošs nu sācies, Skaistiem meliem pakaļ skrien Bakstās elkoņiem un vārdiem Uz pirmām rindām viens pār otru lien. Nedrīkst rimt, jo atpaliksim. Visi labu vietu cer. Apstāsies un bradāts tiksi, Simtiem kritiens svešs tik ļoti der. Vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet... Vēl mazliet un tad būs labi. Attaisnots tiek itin viss. Lepnums cilvēcību samin Un slavas kāre to, kas palicis. Kad ir gribēts pārāk daudz, bet par maz ir ticis dots, Cilvēks nespēj apstāties, negausībā pazūd gods. Kad ir gribēts pārāk daudz un viss kārotais sen gūts, Laikmets projām dodas, Visas impērijas brūk. Kad ir gribēts pārāk daudz, bet par maz ir ticis dots, Cilvēks nespēj apstāties, negausībā pazūd gods. Kad ir gribēts pārāk daudz, un viss kārotais sen gūts, Laikmets projām dodas, Visas impērijas brūk.

1. Lietuslāse atsitas pie Tava loga rūts, Palikusi Tava smarža ir uz manas krūts. Pieklauvē pie Tavām durvīm rudens lapu zelts, Aizgājusi vasara nav bijis mirklis velts. Piedz. Es zinu, ka Tu gaidi, Rudens lapu laimi, Un krāsu karuselī, Lai dvēsele Tev zied. 2. Izdziedāta vasara un palicies ir prieks, Nožuvušas asaras un silda pieskāriens, Pieklauvē pie Tavām durvīm rudens lapu zelts, Aizgājusī vasara nav bijis mirklis velts. Es zinu, ka Tu gaidi, Rudens lapu laimi, Un krāsu karuselī, Lai dvēsele Tev zied.

Kad nav tevis es jūtos izmisis Es jūtos izmisis Jo es gribu tevi Piedz. Es visu laiku jūtos izmisis Kad tu man neēsi klāt Es visu laiku jūtos izmisis Jo tu man neēsi klāt. Es esmu izmisis Kad tu man neēsi klāt Tāpēc es saku tev neēj ne kur Es esmu izmisis Jo tu man tracini Tāpēc es tevi mīlu Piedz. 4x