Kā rietoša saule Ir lūgšana manējā Es atveru plaukstas Un ielieku Tavējās Vienalga ko citi teic Es nespēju neredzēt Tu esi šeit Maskas krīt Un pagātne līdzi Īsts ir mirklis kad Ēnas slīd Un gaisma tā nāk No Tevis tā nāk Izglābts Tavās rokās Ar Tavām acīm dziedināts Izglābts Tavās rokās Ar Tavu vārdu spēcināts Es ceļu rokas augstu Debesīs Es ceļu rokas augstu Debesīs Es ceļu rokas augstu Debesīs Tu mani sauc No ikdienas drūzmas Ir zaudētas atmiņas Ir zaudētas jūtas Pat draugi un paziņas Bet Tu mani atjauno Tu maini un pārveido Es jūtu to

(1) Es braucu pa svešu ceļu Nakts vidū Ķerot šīs sajūts It kā tu būtu man blakus (2) Visu nakti Visu šo laiku Dzirdot manu vārdu Vējā (piedz) Es dodos pie tevis Tas ir viss ko vēlos Es skrienu pie tevis Lai parādītu manu mīlestību (mazs solo) (3) Tu vienmēr Saproti manu gājienu Tu esi Noslēpumaina (4) Tagad Šī ēnotā nakts Tura manu elpu Cieši ciet (5) Jo man vajag nokļūt Pie tevis Cik vien ātri varu (2 pants) (piedz) (solo) (no 3 panta līdz piedz)

Vēl viens rīts Vēl viens rīts nakti šķeļ, būs jauna diena, Saules ceļš sev līdzi aizvedīs, Tavus matus savos staros vīs, Skumjas aizdzenot prom. Kā ikreiz atkal atstāju Tevi es Vienu pašu, kā vēlējies, Sapņu burvības pasaulē, Diviem vietas kur nav. Piedz. Savus sapņus plaukstās sveram, Vai tie kādreiz nāks, Vēl ik mirkli kāri tveram cerībās, Reizēm izjūk viss, ko ņemam, Vai gan brīnums kāds, Ja no jauna pilis ceļam krāsmatās? Klāt jau nakts, Mēness slīd pa Piena ceļu, Skumja zvaigzne Tavā logā krīt. Nezinu, kas sagaida mūs rīt - Cerības vai vilšanās?

Aizveru acis, sāku sapņot par Tevi Atceros es nakti, kad pati Tu man stimulu devi Dzīvot un elpot, tāpēc es ar roku neatmetu. Tāpēc, zin, ka viss ko daru, ir tikai Tevis labad Tāpēc šo dziesmu taisu tagad, Ir vieglāk mirt nekā klausīties nāves skaņā, Bet es nemiršu, jo tavas lūpas izskatās saldākas par cukuru. Naktī man nevajadzēs lukturus, jo es Tevi sajūtīšu, Sapratīšu, ka esi mana vienīgā un, Kad Tavās acīs ieskatīšos - nogrimšu, Nonesīšu Tev sauli un mēnesi no debesīm Izrakšu dimantus tīrus no zemes, Pārdroši teikt, ka trūkst Tevis. Ir dienas, kad es nespēju celties, Bet paskatoties uz Tavas sejas, spēku sāku smelties Tu man esi mūza, tā nav kļūda. Zini, viss, ko es tagad varu pateikšu Tev acīs, Pasmaidīšu, gaidīšu, ko Tu sacīsi, Pa Tavu sirdi ejot es paslīdu, nokrītu un trīcu, Bet tik pat ātri pieceļos, jo Tu esi princese. Ar laiku Tu sapratīsi par ko es runāju, Es gāju par to pašu ceļu, par kuru tu gāji. Apkārt ir vieni vienīgi sapņi, kurus piepildīt es nespēju Necerēju, ka Tu man pievērsīsi uzmanību, Uzmanīgi tagad man jāizturās pret Tevi, Jo Tu esi trausla, es ar plaukstu pieskaros Tavai sejai Un gaismu, sauli atpazīstu Tevi, jo tādu kā Tu nav daudz Ar Tevi kaut uz pasaules galu otru brauktu, Lai tikai pateiktu, ka Tu man nozīmē daudz. Es neesmu, ļaudis, varbūt mīļākais cilvēks pasaulē, Tāpēc turi mani cieši pie sevis un pasaudzē, Jo mani iemīlēt spēt vari tikai Tu. Man ir sajūta, ka esmu atguvies no kritiena Tāpēc Tavas sirds sitieni mani uztur pie dzīves. Atslābinies un klausies šīs rīmes.

Kastaņkoks Man ielīkst istabā kāds zars, Kāds koks pa logu sniedz man roku. Es skatos: baltu dūju bars Ir pielidojis kastaņkoku. Viņš naktī izplaucis un zied – Šis vecais koks ar mieru rēnu, Ko tikai mūža galā vied, Kad mazāk saules, vairāk ēnu. Nav apses vieglprātības tam, Nav viņam dziļās egļu smeldzes, Bet skatiens gaišs līdz vakaram, Kad atplaukst gars no dienas deldzes. Viņš – domātājs starp kokiem tiem, Kas likteni sev jūt kā brāli Un kas zem griežņa asmeņiem Ne kliedz, ne zarus svaida tāli. Draugs, kastaņkokam roku sniedz, Viņš ir kā sirdsapziņa tava. Uz galda viņa ziedu liec – Tur viltības un glaimu nava, Glaimu nava.

2x Em Puikas no rajončika, Em Ikdiena nesteidzīga, Em Dzīvīte bezmērīga. Am Gm o-o-o o-o-o Mūsu rajonā neredzēs venteni Tāpat kā neredzēs Reinika meiteni Mūsu rajonam kreisie iet sencen Tāpat kā Reiniks Eirovīzijai Gribi ko saldu? Uzliec Lauri Vai arī nē nezāles ir jāizkauj 2x Puikas no rajončika, Ikdiena nesteidzīga, Dzīvīte bezmērīga. o-o-o o-o-o 2x Puikas no rajončika, Ikdiena nesteidzīga, Dzīvīte bezmērīga. o-o-o o-o-o Lai deglis deg, lai tas deg, lai rajonā ir gaišs. Lai deglis deg, lai tas deg, lai būtu gaišs. Lai deglis deg, lai tas deg, lai rajonā ir gaišs. Lai deglis deg, lai tas deg, lai būtu gaišs.

[D] [G]Tava sirds ir [D]Tavas mājas [G]Ārā tevi [Bm7]neidzīt [A]Katrā tunelī ir [D] gaisma [G]Tikai jā[Em]prot [G]saskatīt. [G]Debesis arvien [D]ir zilas [G]Arī tad, ja [Bm7]zvaigznes krīt [A]Visi nelaimīgie [D] smejas [G]Tikai jāprot saklau[A]sīt. Piedziedājums: [D] Tava [Em7] sirds ir [D] tavas [G]mājas [Bm]Dzīvo [G]tā un [Em]esi [A]brīvs [D]Viss kam [Em]jāno[D]tiek [G]reiz notiks [D]Viss, kas [A]labs ir [D] mūžam dzīvs. C B F Katru rītu ceļas vēji Un tad cauri kokiem plūst Tas nekas, ja zari liecās Tikai jāprot nesalūst. Pasaule var aiziet bojā Prieks var ātri bēdīgs kļūt Bet tas nenotiks ar tevi Ja tu spēsi patiess būt. Tava sirds ir tavas mājas Dzīvo tā un esi brīvs Viss kam jānotiek reiz notiks Viss,kas labs ir mūžam dzīvs. Ja tu neredzi vēju vēl Tas nenozīmē, ka vēja nav Tas ir tepat ar tevi-sirdī vēl arvien Tikai jāspēj iemīlēt. Tava sirds ir tavas mājas Dzīvo tā un esi brīvs Viss kam jānotiek reiz notiks Viss,kas labs ir mūžam dzīvs (2x).

Es gribu redzēt laimi vietā, kur to nenākas redzēt, Ja es kristu, es celtos, es esmu gatavs pat derēt Bieži sanāk palaist garām svarīgas lietas, ko neman. Es gribu paveikt to, ko patiesībā nemaz nevaru Par mani smejās un runā, bet es tieku tam garām, Ja Tu ticēsi, tad tici, viss ko darīsi Tev sanāks. Daudz darbi studijā un daudz bezmiega naktis Sarkanas acis un mana ikdiena ir sēdēt un rakstīt. Es esmu pieradis iet viens un neko netaisos mainīt, Man nepatīk atbildēt par to, pie kā es neesmu vainīgs. Es savos piecpadsmit gados esmu redzējis daudz Man ir nācies izciest sāpes un justies kā samīts ļaudis. Bieži nezinu, ko gribu, sanāk samelot sev Man nekad nav par daudz, tāpēc gribu es vēl. Man ir ģimene, kuru es mīlu, kuru vēl vairāk man vajag Es neesmu gatavs zaudēt, es esmu gatavs iet līdz galam. Tikai nebaidies pateikt un es Tev ticēšu, Nenolaid rokas, labāk ej un riskē Pacel galvu, tur ir debesis, brāl. Skrien tā, lai neviens nestāv Tev klāt, jā. x2 Dažreiz domāju par to, kas notiks, kur diez es nonākšu Un tā turpinu iet neskatoties uz to, kas mani nomāc. Es gribu sajust motivāciju, kuru diemžēl es nejūtu Man nevajag palīdzību, es cīnos itkā neviens šeit nebūtu. Es esmu gājis cauri ellei, lai tiktu tuvāk paradīzei Es esmu izcietis daudz, lai tikai kāds mani pamanītu. Un nestāvi uz vietas, ja durvis vaļā, tad ej, Tad izciet, tā kā pats teici, Līdzi laikam, vai laikam pa priekšu. Mani nevajag uzklausīt, tici man, Man pietiek ar to, kas man ir Es tikai priecājos, ja kāds mani ienīst, Un, ja kāds dzird, es esmu pateicis daudz, Bet vai kāds to vispār ņem vērā. Dūres nesit, tā attieksme, tas ir kā vērpt salmus ratā Ja Tev kādam jāsaka paldies, tad tikai vienīgi dzīvei, Jo viņa deva Tev iespēju smaidīt, elpot un mīlēt. Bieži nolaižas rokas un gribas pamest šo visu, Bet jau atkal paceļ galvu un joprojām sev ticu. Tikai nebaidies pateikt un es Tev ticēšu, Nenolaid rokas, labāk ej un riskē Pacel galvu, tur ir debesis, brāl. Skrien tā, lai neviens nestāv Tev klāt, jā. x2 Un es skriešu kā vējš, mani panākt būs grūti Es dzīvoju šodien, man vienalga kā būs. Es uzticos tikai un vienīgi sev, to man piespieda dzīve Gribu sajust pilnīgu laimi kaut uz neilgu brīdi. x2 Tikai nebaidies pateikt un es Tev ticēšu, Nenolaid rokas, labāk ej un riskē Pacel galvu, tur ir debesis, brāl. Skrien tā, lai neviens nestāv Tev klāt, jā. x2

1.pants Pāri ielai skan skaļa mūzika Bet tas tomēr nav nav itnekas Lai mana bazģitāra skan Bet tā skan tikai man Piedz. Trakojam,spēlējam Arī visu izārdam Sasitam,nositam Saplēšamun noplēšam 2.pants Jūs darat nepareizi Un pie tam ļoti greizi Jāspēlē ir skaļāks roks Un lai apklust stulbais pops.(pops) piedz.*6

Tavas acis ir kā mēness! Kas liek zilajām debesīm spīdēt un tumst. Siltais vējš Liek plīvot taviem Rudzu krāsas matiem Nakts klusums Liek man dzirdēt tavus čukstus! Tavs pieskāriens Nakts melnumā Liekas tik maigs Mēness gaisma rāda mums ceļu Rāda ceļu uz mūsu sirdīm Vējš mūs apskauj Klusums mūs klausās Tava dvaša Tavas acis Tavs pieskāriens Mūsu siltums Nakts melnumā, melnumā