C Maziņš esmu es G Ātri augšu es Tā kā mīkla pāri abrai C Ātri rāpšos es. Maziņš esmu es G Aši stiepšos es I par tēvu ,i par māti C Garāks būšu es. Piedz. F Maziņš esmu es C Spēcīgs augšu es G Visus varenstipros milžus C Uzveikt spēšu es. 2X Maziņš esmu es Drosmīgs augšu es Milžu lielās mūra pilis Ieņemt spēšu es. Maziņš esmu es Lielskungs tapšu es Zelta istabas tad došu Māsai, brālim es. Maziņš esmu es Valdnieks kļūšu es Cilvēks labākais tad būšu Es uz pasaules. 2X

2x Ne jau visas puķes ziedēt prot, Ne jau visi ziedi smaržas dod, Ne jau visi ziedos laimi rod, Savu sirdi smaržām sasildot. 2x Tu esi kā puķe, kas ziedēt prot, Tu esi kāds zieds, kas smaržu dod, Tu esi kā saule, kas sildīt prot, Kas siltumu dod. 2x Ne jau visas puķes ziedēt prot, Ne jau visi ziedi smaržas dod, Ne jau visi ziedos laimi rod, Savu sirdi smaržām sasildot. 4x Tu esi kā puķe, kas ziedēt prot, Tu esi kāds zieds, kas smaržu dod, Tu esi kā saule, kas sildīt prot, Kas siltumu dod.

Es svinīgi solu Tev sevi, Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste, Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi ,vai mana būsi manas dvēseles juriste, Es svinīgi solu Tev sevi. Noteiktas kompotences ietvaros,sludināta meklēšana. Vēlamais rezultāts,abpusēji nelokāms,jo Savu lomu apsolos pildīt godprātīgi un pēc labākās Visvisvislabākās apziņas. Es svinīgi solu Tev sevi, Es svinīgi solu Tev sevi, Konstitūcija robežas nevilks, Mūsu likumus nemainīs. Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste. Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste. Es svinīgi solu Tev sevi. Nevienam no jums nebūs ļauts aplauzt mūs. Valsts tiesības šeit nepiešķirs neviens. Kad mani piesauc es triekšos pēc Tevis Pa pilsētas priekšu Tev ,manas dvēseles juriste. Es svinīgi solu Tev sevi, Es svinīgi solu Tev sevi. Konstitūcijas robežas nevilks, Mūsu likumus nemainīs. Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste, Es svinīgi solu Tev sevi. Vai būsi,vai mana būsi manas dvēseles juriste. Es svinīgi solu Tev sevi. Es svinīgi solu Tev sevi. Es svinīgi solu Tev sevi. Es svinīgi solu Tev sevi. Es svinīgi solu Tev sevi. Manas dvēseles juriste!

aceries kā pirmo reizi uzlokojies aceries kā pirmo reizi man uzsmaidiji aceries ka pirmo reizi mani noskūpstji aceries ka tas salauza manu sirdi tavi klasti tavi smiekli atmina tagad trui saldi lupu pieskarieni naivi soli palika tur tur kur mus vairs nav un nebus tur kur sarkans kluvis gaisi zili balts tagad esmu cita pikta launa skarba sauckagribi ne naiva nevar sava nekta tagad cita ouououououuuuuuuuuuuuuu tagad esmu cita tagad esmu cita uguniga mila kaisla mums reiz bija bet tas viss nodzisa un kluva ledus auksts jo tureji aiz rokas mani kad gribeju glabt tur nodzesi un pazuudi lai tagad esmu cita pikta launa skarba sauckagribi ne naiva nevar sava nekta tagad cita ououuououuuuuuuuuuuuuuu tagad esmu cita ouuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuu viss mainas viss ir beidzies vairs un nebuss vairs nav un nebuss tagad esmu cita

Mēs šodien svinam par mūziku ko taisam, jo bez viņas - būtu ielās sūdus taisot rūgta dzīve tiem kas ceļā būtu jo kad lejā esi ar tukšu vēderu tu zaudē jūtas. (pilnīgi jebkādas) ir daži kas ir bijuši tur, tie ir priecīgi, ka nav vairs tur mēs ceram uz sevi, lai nebūtu vairs tur mums nav kas cits palīdz, nav kas roku tur. (tur tur tur tur) mēs šodien svinam par to ka varam svinēt ka neesam zem zemes ar galvā caurumu un svinu, tik biedrus no augšas lejā vērotu, dotu svētību un izturību jauniem. akliem auniem grūti pamanīt kas notiek blakus sētā, viniem liekas, ka viss tik tālu pagaidi kad ēdīsim no tava šķīvja. tad smieklīgi galīgi nebūs švītiņ. (vai ne?) labi pohuj, jo mēs šodien svinam par to ka esam šeit kopā auguši bez tēviem padarijuši sevi par vīriem ar krāsainu nevis melnbaltu rītdienu. ielas mūs padara par dzīvnieku, un tici man, īpaši šeit. paldies sev, ka es neesmu beigts mēs svinam šodien ja nu rītdiena nepienāk. nevar noliegt, ka reizēm bail ja nu tā vai savādāk karoti noliek. Piedz. es saku vēl krāmē galdā vēl krāmē galdā mēs šodien svinam, tā kā pēdējo reizi būtu mājā pasties uz galdu ja kāds maldās, mēs šodien glāzes ceļam par to kas ejot pacelts. 2x mēs svinam par visiem par tiem kas tālu prom kas ir augšā kas nebūs vairs rajonā. dzīve asiņaina mauka brāl asaras slauki dod lai dzīve atgriež mums atpakaļ laiku. par tiem kas nesvin ar mums, kas nevar to darīt palika veel tikai pāris gadi sistēma mūs nevar samīt. žēl palaist ātri un aizmirst tik lēni par tiem kas, tagad nevar pacelt glāzes ar zēniem. nešaubies - dabūt un pārņemt standartoperācija mums skan gan rajonā gan radio gan rācijās mūs vārdi atkārtojās. stāsti lieli, lielies draugiem, domā, ka mēs tiešām atklāsimies. Piedz.

Vai esi redzējusi spožu zvaigzni Kas naktī spīd tikai Tev Vai esi sajutusi siltās rokas Kuru glāsti domāti tik Tev Piedz. Cik ilgi kavēsies Tu tumsā Vai neapniks Tev pašai baidīties Ir rīts,ir gaisma,būs siltums Tas pasaulē Tev šajā novēlēts Vai centies aizmirsties,vai bēgt No sevis pašas Tu neaizmuksi Vai sirds slēpsies tumšākajā alā Kas nolemts tas Tevi atradīs Piedz.

Juri kur tu ej no rīta tādā paskatā? savelc bikses, (nē) vismaz notīri botas (ahā) tu tač zini neviens negrib uz tevi tādu skatīties. labi, ka mati nav jāfrizē. kā Latviski saka - tad būtu dirsā. okei okei okei okei, es eju ārā un tur citi daudz neglītāki par mani, tu jau zini kurā Rīgā pusē mēs dzīvojam, viss būs labi. vismaz drēbju ziņā - viss būs labi. jāaiziet līdz tirgum, tur solija lielo piķi. palīdzēt pastiept maisus, appist kādu uz svariem. dabūt nahaļavu paiku, kožļenes ar plikām sievietēm. paskat kas pa dibeniem, paga tik kad es izaugšu. (jeeeij) dzirdēju Vilnim ir TV uz tām rāda kasetes. ej tu dirst kasetes? - jā, kasetes. melnbalti, bet nu ko rajonā, postpadomju bērnam. ja gadijumā Aivars prasa naudu saki nav, viņam nepietiks drosmes durt, bļe kļūdijos! Piedz. nekas jauns Āgenskalnā, izaugt no tādām dienām, taapeec tagad spīdu spīdu spīdu spīdu. 2x Valter, redzi cikos atbrauc piegāde. Viņš ir viens un mašīna paliek bez pieskates, Mums ir laiks šo izdarīt, ja jau ir iespēja. Mēs ēdīsim labi daudz, šo sekundē izdarīt, kā pirkstu apmīzt. (jaa) Gribētu būt kā Keits Flints, uz papīra likt tinti, plosīt skatuvi, man liekas esmu šim dzimis. Atdot sirdi un neko atpakaļ, tik daudz sadarīt, pēc nāves gan jau kāds mūs sapratīs. (diez vai) Mums iespējams trūkst kāda smadzenēs skrūve, dzīviem nav vara to spriest un lūgt lai savādāk būtu, Jauniem visa pasaule vaļā tik vajag atrast lūku bērnības saldie sapņi beigās paliek ļoti rūgti. (ļoti) Lai kuru taku mēs izvēlētos, nonāksim kur lemts Zvaigznēs rakstīts par daudziem, rajonā uz sienas par dažiem. te nu mēs esam, kas kur nonākuši un kādi dzimām bijušas bildes, skaidri stāvēs ar atmiņām! nekas jauns Āgenskalnā, izaugt no tādām dienām.. 2x piedz.

Brālīt, iedzer vēl reiz, vēl jaunības laiks, Kad pienāks vecumdienas, tev alus negaršos. Viss šis gaišais alus, tas ir priekš visa jauna, Tad nepaliec jel kaunā, tev šodien jāiedzer. Brālīt, Mīlē vēl reiz, vēl jaunības laiks, Kad pienāks vecumdienas, tev meičas skūpstus liegs. Tev visas skaistas meičas, tās ir priekš katra jauna, Tad nepaliec jel kaunā, tev šodien jā Mīlē. Brālīt, pumpē vēl reiz, vēl jaunības laiks, Kad pienāks vecumdienas, tev kredītus to liegs, Jo visa veču nauda, tā ir priekš katra jauna, Tad nepaliec jel kaunā, tev šodien jāpumpē. Brālīt, iedzer vēl reiz, vēl jaunības laiks, Kad pienāks vecumdienas, tev alus negaršos. Viss šis gaišais alus, tas ir priekš visa jauna, Tad nepaliec jel kaunā, tev šodien jāiedzer.

F C F C F ar tevi es lasīju kastaņus rudens trūdošās milzīgās lapās un rudens bij nosalis un kluss kā atvests no dienvidiem papuass bija slapjš un mazliet drēgns un auksts ar mākoni lielu un zilu un pēkšņi man likās ? tu esi mans draugs un ka es tevi un ka es tevi mazliet mīlu tev bij tādas rokas nosalušas un tu runāji visādus jokus un debess bij zilas, zemas un pušas pār mums abiem kastaņkokos es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā jau no bērnības apbrīnoti teikt vai neteikt, ka es tevi... nu jā un varbūt pat ļoti

Skrienot cauri putekļiem Grēku pilniem palagiem Pāri namiem apsēstiem Pretim lokiem apburtiem Un skrāpējot rētas tā nemanot prātu sev jauc Bet sadzirdēt nespēj ka Debesis raud Viņa meklēja mīlestību Tur kur tās nav Tur kur tās nav Viņa padevās mirkļiem Un salauza sirdi kas jau Ir cietusi daudz Viņa atdeva sapņus un cerības Katram kas viņu sauc Viņa meklēja mīlestību Tur kur tās nav Tur kur tās nemaz nav Dienas iet bet vēl aizvien Pāri duņām viņa skrien Pagrimstot zem atvariem Visur savu sirdi sien Un ārstējot brūces tā nezinot dvēseli žņaudz Bet vēl aizvien nedzird ka Debesis raud Kāpēc Dievs Tu dari tā Liec man ciest bez iemesla Kā lai topu stiprāka Viņa lūdz bet nedomā