PIEDZ. Mēs daram trakas lietas Trakas lietas Trakas būs atmiņas, atmiņas 2x Rīt kam vajag rīt Ja var tagad Rīt jau būs par vienu dienu mazāk Rīt mūs varēs vakardiena vajāt Rīīt, YEAH Ko ko Tu redzi aizverot acis Neviens Tev to nedos Ja nu vienīgi pats 2x PIEDZ. 2x Lai neaizmirstams katrs brīdis Lai trakas atmiņas paliek sirdī Lai viņas ir tās, kas vēlāk sildīs Lai, lai, lai, YEAH Deg, deg Lai mūsu jaunība deg No rīta līdz pat rītam Un lai visi to redz 2x Mēs daram trakas lietas Trakas lietas Trakas būs atmiņas PIEDZ....

Mans draugs,mēs ar tevi Dzīvojam Latvijā. Mēs bieži nesaprotam, Bet mums tā ir vienīgā. Tu mosties ar Latvijas rītu, Ej gulēt,kad saule riet. Tu vari aizbraukt tālu, Bet no Latvijas tev neaiziet. 700 gadus,vācieši nāca Krievi,Zviedri,lai nospiestu mūs uz ceļiem, bet Latvieši nesalūst. Nesalūst jo,mīl šo zemi, Cer mājās atgriezties, satikt savus mīļos Rīgas lidostā nosēsties. Piedz.- 2x. Uzliec roku man uz pleca, Uzliec roku sev uz sirds. Lai kur tu arī dotos Latviju tev neaizmirst....

“Šāvēji bijuši trīs,” lietpratīgi noteica detektīvs. Jādabū rokā tas, kurš ir palicis dzīvs. Sekojiet cauri purviem, neuzķerieties uz malduguņiem Un sledziet vaļā būrus, dzīsim ar suņiem. Suņi seko, tevi atrast ir viegli, tev ir tik smaržīgi smiekli, tik viegli. Tu smejies, sakošļā tabakas ziedu, nospļaujies savās pēdās: “Ar Dievu.” Septiņos atsāka gāzt, sajaucās kopā asins un māls. Nodzisa lāpas, izsekotāji padevās. Robeža pienāca drīz, tabakas ceļu tu izgāji nemanīts Vientuļa bēgļa vienīgais draugs ir nikotīns....

Ja atcerēsies manu vārdu, Tu nosauc to un atkārto. Caur visu kļūdu paradīzes vārtiem Ļauj manai elpai izlidot. Un tava dvēsele tev pateiks, Ko ievainota maska jūt. Caur visu kļūdu paradīzes vārtiem Ļauj tikai izlidot un būt. Piedz. Un pilnmēness lai šonakt klusē, Lai vēji stāv un nedraisko! Pār tavu medījumu kaujas lauku Vēl viena bulta aizjoņo. Ja atcerēsies manu vārdu... Ļauj tikai izlidot un būt... Piedz. Un pilnmēness lai šonakt klusē, Lai vēji stāv un nedraisko!...

1. Nogurušas mazās kājas, piekususi saime, Kad tā aizver acis ciet, nokrīt kāda zvaigzne. Zvaigzne mazā plaukstā krīt, diez vai projām laidīs, Mazā bērna dveselīte vakaros to gaidīs. Tu uz manām siltām rokām, aizmiedz saldā miegā, Ļauj, lai tevi sapņi aijā, modīsimies rītā. 2. Vakars nāk un mazā zvaigzne sēžas tavā saujā, Tai bez tevis grūti iemigt, nav vairs kas to aijā. Tu uz manām siltām rokām, aizmiedz saldā miegā, Ļauj, lai tevi sapņi aijā, modīsimies rītā....

Em Sunīts ir nesmuks, sunīts ir lempīgs, B sunīts ir skumjš; tāpēc, ka nesmuks, tāpēc, ka lempīgs, Em tāpēc, ka dumjš. Em "Neesi muļķis!" sunīti māca, B bet nemāca - kā; kā nebūt nesmukam, kā nebūt muļķim - Em šitā vai tā. "Neesi muļķis!" sunīti māca, B bet nemāca - kā; kā nebūt nesmukam, - kā nebūt nesmukam, kā nebūt muļķim - kā nebūt muļķim E šitā vai tā.

1. Klusi mierā aizgājusi, Diena, kura nav. Ļāvusi man tevi satikt Tikai trepēs ' čau'. Tā Tu arī aizgājusi, Dienai ejot līdz. Pamodies ar Tevi būs tad Jaunas dienas rīts. Piedz. Es nelieku Tev gaidīt, Es nelieku Tev nākt. Tu nāksi tad, kad jānāk, Un aiziesi, ja sāp. Es nelieku Tev smaidīt, Es nelieku Tev nākt. Tu nāksi tad, kad jānāk, Un aiziesi, ja sāp. 2. Pamodies ar Tevi ir Šīs jaunās dienas rīts....

1. Manā sētā saule riet, Tavā upes čalo. Manā sētā suņi rej, Tavā zeme garo. Tu man saki, ka es neredzot, Tu man saki, ka es nejūtot. Piedz. Bet tu tikai klusē, Bet tu tikai klusē, Bet tu tikai klusē, Un nesaki neko. 2. Mana sirds pie Tavējās, Tavējā ir mana. Mana sirds pie Tavas patvērās, Bet tai nekad nav gana. Tu man saki, ka es nedzirdot, Tu man saki, ka es nemīlot....

Zvaigznēs jūtams miers. Šis miers ir tik maldīgs. Pavasara, vējš - tik brīvs, nesavaldīgs, Un es gribu būt starp jums, Un tas nešķiet man noziegums Sākums vienmēr grūts. Pats sākums ir tevī. Svarīgi ir būt un nepazust sevī Jo es gribu būt starp jums Un tas nešķiet man noziegums. Decembrī sāk salt, Bet man salst jau šodien. Kas gan notiks rīt, ja nesāksim domāt, Un es gribu būt starp jums Un tas nešķiet man pieziegums....

Aizplīv vējā kā ziedlapu sniegi Smalka smeldze un neticu vairs Ka vēl lūpās plauks smaidi un liegi Mani uzrunās pieskāriens kairs. P. Tikai ceriņos,ceriņos baltos Tveras vakars un prom negrib iet Smaržās kaistošu apmetni maigi Zilai naktij ap pleciem tas liek. Izris zvaigznes kā dimanti zālē Smilgas vakarvējš saudzīgi glauž Un pār mirkļiem,kas rītausmā bālē Mēness plakstus ir pievēris jau.