Man teica nesapno vairs Es nevaru vairs padomu ierinda stat Mana elpa savadak tric citi lai dodas karogiem lidz Salutejot pulksteni dzied daudzi mostas celas un iet Zeme paliek nospiedums blivs bet esmu vel dzivs vel dzivs Jeeeeeee jeeeeeee jeeeeeeee Rita zinas teica ta buus skaisti vardi caur mani plust Vakar zinas aicina ta labunakti stajies ierinda Skolotaji padomu sniedz cela zimes aizliegums liedz Līdzi sapniem aizeju brivs bet esmu vel dzivs vel dzivs Jeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee Man nevajag tu padoma vel Jeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee Man nevajag nevajag esmu vel dzivs Skaista meitene teica ka mil naiva dvesele klusejot cer Populari nevainigs tels klusa parka vientuli dzer Mani slaveja tu biji labs tavi vardi dzivajam kaps Lidzi sapniem aizeju brivs esmu vel dzivs vel dzivs jeeeeeee jeeeeeeee jeeeeee jeeeeeee

Tā kā ārā Tā kā Āgenskalnā ārā 4x Skan šitas kā Āgenskalnā ārā naktī babuīni ar spēkiem mērās te var apmaldīties,ja ļoti vēlās pazaudēt visu prātu bez pēdām. Tu te maksā pa dārgākajām cenām, vai sāc tagad vai ej lejā neej sētā kur suņi rej Tu vēju noskriet nespēj. bez caurlaides likten' testē, mēs staigājam kā teflona vestē kā rokās betoni, un ne restēs, ja redzi mentus bēdz priekšā tiem es pīpēju man nav ko slēpt....

Tev Vējš iesārtajā saulē ziedus meta, Un padebešos balti putni trauc, Jel notici, ka manai mazai sirdij Ir tava dvēsele kā sapnis jauks. Tu esi miers, tu esi mana elpa, Tu esi dzintarlāse vasarās, Tu esi mana nebeidzamā mīla Un būsi vienmēr manās atmiņās. Tu esi bezgalīga atmošanās Un mirklis tas, kam zeltains starojums, Tu esi dzimtās zemes atvasara Un manu ilgu mūžīgs patvērums. Vējš iesārtajā saulē ziedus meta, Un padebešos balti putni trauc, Jel notici, ka visas manas rozes Pēc tevis vien un tavas dvēseles sauc....

Pantiņš: Ir daudz ko dzīvē pārdomāt, Daudz ko glāzē slīcināt... Un man vienalga šodien vai rīt, Starp zemi un mani taureņi krīt. Piedziedājums: Nav tavos spēkos, ne manējos, Mainīt šīs pasaules varenos. Un kam gan to vajag, ja mums, Šī dzīve ir piedzīvojums. Pantiņš: Ir kaut kā sākums un gals tepat - To nevaram mainīt, tas notiks tāpat. Tik daudz ko pateikt būs Tev un man, Ik mirkli šī doma pasaulē skan....

Tik burvīgā smaidā ir ietinies rīts. Viss krāsains un spožs mazās actiņās mirdz Māmiņas pieskāriens saudzīgs un mīļš, Šajā pasaulē nācis mazs cilvēciņš. Ak, mīļais, Dieviņ, ak, izdari tā, Lai mazajai sirsniņai nesāp nekad. Tavā pasaulē eņģeļus kas steigsies tūlīt Mazo dvēselīti sasildīs. Tāpēc roku rokā, pa balto mēness tiltu Mēs iesim eņģeļiem līdz, Gaiss staros mīlestībā pie katras loga rūts, Kad mazā sirsniņa lūdz. Tāpēc roku rokā, pa balto mēness tiltu Mēs iesim eņģeļiem līdz, Gaiss staros mīlestībā pie katras loga rūts Kad mazā sirsniņa lūdz....

Labi gan, labi gan, vasarai pa vidu, Agrs rīts, vakars vēls, silti naksniņā. Saule spīd, puķes zied, putni lidu lidu, Pati es kā taurenītis košā ziediņā. Labi gan, labi gan, es ar jokiem draugos, Patīk man Jāņu laiks, jo tad valda prieks. Kur vien es lustējos, pilsētā vai laukos, Galvenais ir jautrība, vispārējais ir nieks. Labi gan, labi gan, manā tēva sētiņā, Līgo vecs, līgo jauns, Jāņu vakarā. Labi gan, labi gan, pašā vasaras vidiņā, Silti tev, silti man, tumšā klētiņā....

Maija vidū, ievu ziedi Neprātības visas piedos Tev un arī man Naktī zvaigznes skumjas aiznes Nebūtībā, aizmirstībā tālu tālumā. Piedz. Plūst dzīve mums kā upe rāma Bez krācēm un bez paisumiem Varbūt, ka tomēr mēs vēl varam Vēl kādā dēkā ielaisties Vasarā, kad saules svelme Lietus pēdas ātri deldē, sapņos tikai Tu Kaisles pilna mīlas spēle, Mūža sapnis, laimes pērle, ilgu ugunskurs. Piedz. Plūst dzīve mums kā upe rāma Bez krācēm un bez paisumiem....

Tumšmatēm tīk lēnās dejas, blondīnes par tām tik smejas, Ķircinoties veikli projām slīd. Aizlokas tās prom kā fejas acīm mirdzot, draiski smejas Vilinot un izaicinot mūs. Ritmā šūpojas un lokā Stājas tās kā senās dienās Tur, kur ugunskura gaisma spīd Nomestas tiek dienas rūpes, Paliek tikai ritma šūpas, Kurās aizmirstamies. Griežoties šai dejā straujā, dodas tās kā īstā kaujā Kā tik amazones prot. Un mēs uzvarēti tiekam, ļaujoties šo mirkļu priekam, Pasaulē, kas atraisīta kļūst....

Gaujas miglā Tu paskaties, kā zeme aiziet dusā, Tu paklausies, kā rasa upē krīt – Un vajag iet un vajag runāt klusāk, Un nevajag šo mieru izbaidīt. Un gribas, lai šim klusumam nav malas, Bet krūtīs skaļi sit. Un kas to zin ... Kā zemes smaržu pieliets linu palags Mūs abus divus Gaujas migla tin. Piedz. Ievu ziedi, vēlie pali allaž sajūsmina mani Senlejā, kur putni koros dzied. Tevi panākšu aiz kraujas, ņemšu tavu plaukstu saujā, Vedīšu pie Gaujas atpakaļ....

Gaujmalā Gaujmalā, kad lakstīgalas visiem prātus jauc, Tikai ieklausies un tava sirds sev vaļu ļaus. Tikai vienu reiz ieklausies kā plūst, Cerības, ka mirklis dzīvi pārveidos. Bet ja reizi šo tu garām palaidīsi draugs, Neskumsti, jo pavasaris tavu vārdu sauc, Tāpēc atsaucies, kārtis galdā liec, Droši baudi dzīves elpu trauksmaino. Piedz. Mēness slīd pa zvaigžņu jūru, Neskumsti par dzīvi sūru Katram pasaulē savs ejams ceļš. Pienāks laiks, kad Saule spīdēs, Mākoņi virs galvas klīdīs, Sirdi saviļņos spirgts rīta vējš....