Ietin mani, ietin tā Kamēr abi divi kā zāles stiebri Vieni klajumā Slēpjamies kā grēcinieki. Ietin mani, ietin tā Savij savas rokas ap mani tik cieši Prieka palagā, Nemelošu, teikšu tieši

Fm D# D C# Fm D# D C# D# Stāsti man, kurā pusē saule rietēs Fm D# A#m D# Stāsti man, kur un kāpēc jūras viļņi skries un vēl Fm G# C# D# Smiltis sapūtīs vējš, skatu aizmiglos Fm G# C# D# Kad smiltīs zīmēsies attēls nezināms Fm D# D C# Kā skumjas vējā viegli izkūpam Fm D# D C# Par bailēm mierā ātri aizmirstam C Piedz. A#m Fm C#m Fm C# Es diena gaišākā, tu nakts vistumšākā Fm C# C Mēs sienu nojaucam, lai tuvāk spētu stāvēt Ņem manu roku, pieturies nedaudz ciešāk Skriesim caur ielejām meklēt, kur klusums mīt, un tad Atkal pieskarties tev, sajust kā sirdis ātrāk sisties sāk Pretī bailēm kad mēs stāvēsim ielenkti klusumā Kā skumjas vējā viegli izkūpam Par bailēm mierā ātri aizmirstam Es diena gaišākā, tu nakts vistumšākā Mēs sienu nojaucam, lai tuvāk spētu stāvēt Tuvāk spētu stāvēt Tuvāk spētu stāvēt (Hamidreza) Ja es būtu apreibis, tad tikai no mīlas pret tevi Es tevi gaidu, mana mūžīgā mīlestība (Patrisha) Spētu stāvēt vēl tuvāk man Spētu stāvēt vēl tuvāk man Spētu stāvēt vēl tuvāk man Spētu stāvēt vēl tuvāk man Spētu stāvēt vēl tuvāk man

Es nezinu vai tā ir man vaina Ka visa dzīve šķien Kā viena balkona aina es nezinu kas tev ir padomā Bet manā scenārijā rakstīts savādā Piedz. Es slīkstu ikdienā Un Ģībstu brīvdienās Es ticu pasakām Ārpus grāmatām Es nespēju tev dot Mieru kāroto Es nesaprotu šo Stāstu melnbalto Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvidenās Priekškars veras, gatavojies ķert Piedz. Tu gribi lai es malā sēžu rāma Kā pelecība gluži nemanāma Tu gribi lai es uzvedos kā dāma Bet tas, kas padodas vislabāk man ir drāma

A Arvien vairāk skriet Arvien vairāk ķert F#m Arvien mocīties kad nesanāk D A Man visu paspēt spēt. Arvien vairāk grābt Arvien vairāk celt F#m Arvien vairāk akli krāt D A Zem liekā pašam liekties sāk. Bm F#m D Kārtības nav, es pūlos te viens Bm F#m E Sakārtot visu, lai beidzot ir miers. Piedz. 2x A Burzmā es zaudēju tevi Troksnī sev pazūdu pats. F#m D A Haosā nerodu atbildes meklētās. Mūžam krātot nest Nespēt neizmest Mūžam meklēt elpu sev Starp lietām maldiem taisnībām Melot sev arvien Skriet pa apli vien Arvien dziļāk tumsā maldīties Vairs īsto neatzīt. Kārtības nav, es pūlos te viens Sakārtot visu, lai beidzot ir miers. Piedz. 2x Burzmā es zaudēju tevi Troksnī sev pazūdu pats. Haosā nerodu atbildes meklētās.

Am G Melna, melna upe lien F Em F Melna, melna upe kalnā lien Am G Man vēl pāri jāpārbrien F Em F Melnai straumei pāri jāpārbrien F Am Es eju, eju, bet vēl gala nav F Em Tur otrā krastā uguns liesmo jau F Am Kalna galā sadeg ilgu nams F Mans sapnis kļuvis neapturams Am Lai jau deg Em Am Lai sadeg tumšā nakts Am Lai jau deg Em Am Kauns paliks neaprakts Am Lai jau deg Em Am Un vairāk nerunāsim par to Am It nekad Em Am Nekad, nekur, neko Melna, melna upe lien Melna, melna upe kalnā lien Pretī karsta lava skrien Pretī karsta, karsta lava skrien Es eju, eju, nekas nemainās Tur kalna galā nams jau krāsmatās Nerunāsim vairāk mēs par to Nekad, nekur, nekad un neko

Em D G D C Em D G D C Em D G Cik nežēlīgi skaisti D C Rudens lapas velk nost kokiem. Em D G Apkārt migla, viss kļūst pelēks D C Un es skumstu pēc taviem jokiem. D C Nedzirdu tavu balsi, neredzu sevi D C D Nezinu vairs uz kuru pusi eju. Piedz. G D Kā tūrists bez kartes, Em C Es meklēju ceļu G D Em C Ceļu kas aizvedīs G D Pat biezākā tumsā Em C Es drosmīgi eju Am D Jo eju, kur tava sirds. Am D Jo eju, kur tava sirds. Em G D C Cik tomēr tas ir skaisti, Un mēs sēžam zem taviem logiem. Rokas sapinuši kopā, Un es smejos par taviem jokiem. Klausos tavu balsi, vēroju seju Un nu es zinu, uz kuru pusi eju. Piedz. 2x

Dm F Es tev uzbūvēšu māju jūras tuvumā C Gm7 Kā grāmatā, kā bērnībā Dm F Krastā ūdens noskalosies uz lieliem akmeņiem, C Gm7 uz māliem pelēkiem Gm7 F No māliem pelēkiem var uzbūvēt pilsētu C Dm kurā dzīvosim tikai tu un es Gm7 F Šoreiz izdosies, es apsolu, C Dm Tikai ievēlies, tikai ievēlies Piedz.: Dm F Jo man nekas par tevi nav dārgāks C Gm7 Visu no jauna sāksim Dm F Skaties, saule virs debesīm stājas C Gm7 Kas par zemi tai var būt dārgāks? Dm F Var no jauna visu radīt, no jauna viss lai top, C Gm7 Kā zeme tapa Bībelē Dm F Bet, ja tu to nevēlēsies un ja dievi nevēlas, C Gm7 es, protams, padodos Gm7 F Un mālos pelēkos var pazaudēt pilsētu C Dm kurā dzīvojām, tikai tu un es Gm7 F Šoreiz izdosies, es apsolu, C Dm Tikai ievēlies, tikai ievēlies Piedz.: Dm F Jo man nekas par tevi nav dārgāks C Gm7 Visu no jauna sāksim Dm F Skaties, saule virs debesīm stājas C Gm7 Dm7 Kas par zemi tai var būt dārgāks? C Kaut uz brīdi vēl kā bērni, Gm7 Bb Dm7 Kaut uz brīdi vēl, pret debesīm mēs pavērtos, debesīs es ieklausos C Gm7 Ja tu ievēlies, tad lēni mūs no jauna veidos mālos melni pelēkos Bb Mēs dzimstam mālos pelēkos Gm7 F No māliem pelēkiem var uzbūvēt pilsētu A Dm Kurā dzīvosim tikai tu un es Gm7 F Šoreiz izdosies, es apsolu, A Dm Tikai ievēlies, tikai ievēlies Piedz.: Dm F Jo man nekas par tevi nav dārgāks C Gm7 Visu no jauna sāksim Dm F Skaties, saule virs debesīm stājas C Gm7 Kas par zemi tai var būt dārgāks?

Kaut ko klusiņām Ojārs Vācietis, C Kaut ko klusiņām, klusiņām - F C Kā krīt sniegs, C Kaut ko viegliņām, viegliņām- G Kā tālu atmiņu F Tu man nodziedi, C Viss vienalga no kurienes. G Es tik tuvu Tev esmu, C Ka noteikti dzirdēšu. Tuvāk būt - tas, vienalga, nav iespējams, Es tik tuvu Tev esmu, Ka tālumu nemana. Viss, kas pastāv starp mums tikai savieno - Tāda caurspīdīga var pasaule būt, Kad ir laimīga. Tad var klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs, Un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu - Nodziedāt pašu skumjāko, Bet būs priecīgi! pievienoja Viktors Neilands

D A D A Raud vējš , mirkst tavas acis E A Un rudens lapas no kastāņkoka lēni birst D A D A Vai vērts vēl kaut ko gaidīt E A Ne katram laimējas savu īsto gūt Piedz. A D Laika upe vien plūdīs A Krastā stāvēsi viens E Ja nekas tavai sirdij , Ja nekas tavai sirdij A Nebūs gana labs Rimst vējš , zūd lāse sejā Mirdz cerībrasa Un diena saules sārtā aust Ir laiks tev vēl ticēt un lidspārnus plest Kas zina, savu īsto uz laimsalu vest

D G A D Ir katram bērnam zināms jau kā sauc šo lācīti D G A D Kam galvā skumju domu nav, viņš runā prātīgi D G A D Un pasaulē visgardākais tam liekas medutiņš D G A D Un draugs ir rozā ruksītis, kam maziņš šņukuriņš Piedz: D G D A Mini, nu uzmini, nu D G A D Vai zini tu, kā sauc šo lācēnu? ×2 D G A Un tad, kad atnāk ēzelīt's la la, pie tā Jau murkšķīt's sēž un tīģerīt's pie mūsu lācīša Tur viņu jautrā pulciņā ir Robins Kristofers Un pūce, labā paziņa vēl arī trusis cēls Piedz: Mini, nu uzmini, nu Vai zini tu, kā sauc šo lācēnu? ×2 Tad saka lācīt's : "Priecājos!" , ka esat visi klāt! Un jums kā tagad paskatos, jau mani pazināt Es esmu lācīt's Vinnijs Pūks, kam garšo medutiņš Un limonādes sīrupiņš, ja apēsts cepumiņš! 2. Piedz: D G D A Vinnijs Pūks! Jā, Vinnijs Pūks! D G A D Draugs labākais ir lācīt's Vinnijs Pūks! ×4 Beigas: D G A D Draugs labākais ir lācīt's Vinnijs Pūks! ×2