Meitene un lauku zēns. Es un tu, nezināmas planētas, Nenosauktas vārdā vēl mēs kaut ko izmisīgi meklējam, Es un tu, pazaudētas atslēgas, Nodeguši tilti un trīs vārdiņi pēc tām. Es un tu, meitene un lauku zēns, Cerības un sapņu pilis šonakt nesola nekā, nekā, Es un tu, mīlestības leģenda, Nepareizi uzrakstītais teikums dzīves grāmatā. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Es un tu, paralēlas līnijas, Paralēlas pasaules un daudzi vārdi, kuros nav nekā, Es un tu, meitene no pilsētas, Nepareizi uzrakstītais teikums dzīves grāmatā. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. STARPSPĒLE Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta.

Laivinieka meita biju Niedrā kāru vainadziņ Laivinieka meita biju Niedrā kāru vainadziņ Hei ja jā, aijā la la lā, Hei ja jā niedrā vainadziņu. Hei ja jā, aijā la la lā, Hei ja jā niedrā vainadziņu. Atskrien zaļā līdaciņa, Norauj manu vainadziņ. Atskrien zaļā līdaciņa, Norauj manu vainadziņ. Hei ja jā,vov, aijā la la lā, Hei ja jā, norauj vainadziņu. Hei ja jā,vov, aijā la la lā, Hei ja jā, norauj vainadziņu. Laivinieka meita biju Aiziet manis vainadziņis, Burbulīšus mētādam. Aiziet manis vainadziņis, Burbulīšus mētādam. Hei ja jā,vov, aijā la la lā, Hei ja jā niedrā vainadziņu. Hei ja jā,vov, aijā la la lā, Hei ja jā niedrā vainadziņu.

Atšķiru atmiņu grāmatu savu Debesīs ieraugu varavīksni Tikai neredzu vārdu tavu Nesaprotu kāpēc Atšķiru lappuses vienu pēc otras Ak kā tikai tur nav Skaistākās dienas kaut zudušas sen jau Tomēr prātu vēl jauc Piedz.: 2x Kur esi tu jautāju sev Bet tikai rudens man atbildēt steidz Nemeklē šodienu atmiņās Tā blakus ir tev , blakus tev Paskatos debesīs gājputniem līdzi Diena šī aizsteidzās jau Gribu es doties tai līdzi bet kāpēc Tu mani atpakaļ sauc Paskatos atkārt, bet neredzu tevi Dienā aizgājušā Sajūtu tikai dienvidu vēju Kas manus matus jauc

Tēvzeme Latvija tu Māte kas sargā un tic Zeme ar likteni grūtu Kad ienaidnieks nokauts uzrodas cits Tā gadu no gada Kāp pāri ik olim Līdz kļūsti tu svabada Soli pa solim Tiec sista un kauta Bet nesabrūc ceļos Tā latviešu tauta No tevis es smeļos No tevis es smeļos Mums valoda sava Un zeme ko celt To ļauts zaudēt mums nav Kad dota tai iespēja plaukt un zelt Tā gadu no gada Kāp pāri ik olim Līdz kļūsti tu svabada Soli pa solim Tiec sista un kauta Bet nesabrūc ceļos Tā latviešu tauta No tevis es smeļos No tevis es smeļos Tā gadu no gada Kāp pāri ik olim Līdz kļūsti tu svabada Soli pa solim Tiec sista un kauta Bet nesabrūc ceļos Tā latviešu tauta No tevis es smeļos No tevis es smeļos

Šis stāsts ir par to, kā divi Uz viena ceļa satikās, Šis stāsts ir par to, kā divi Sapņi par vienu pārtapa. Es stāstīšu saviem bērniem, Kā gāji pa ceļu tu, Es dziedāšu savu dziesmu, Dziesmu par tikšanos. Es zīmēšu tavu skaistumu Caur sapņiem, caur leģendām, Es dziedāšu tevi dziesmās, Dziesmās visskaistākās. Es nesīšu tavu vārdu Cauri dzīvei manai, Es pacelšu tevi uz rokām, Lai visai pasaulei rādītu. Un saslēgsim sirdis mēs vienā, Lai pukstēt tās nepārstāj, Un ceļu, kas mums vēl priekšā, Iesim mēs divatā.

Ir dienas kad spēku izsīkums Šķiet viss kam es ticu pārpratums Un šaubas kā nazis sirdī dur Zeme griežas bet miera nav nekur Tad apstāties patiesība liek Un nemiers kā vētra projām iet Es vēlos nekad vairs neaiziet Un pie Tevis cieši turēties Dvēsele dzied Un izslāpis grēcinieks Skrien pret gaismu kas nepāriet Dvēsele dzied Par dienu kad visi kuri Tevi nīst Uz ceļiem nokritīs Būs grūti es neesmu izņēmums Jo pasaule nav mans patvērums Un atkal kā vienmēr suņi ries Bet es zinu pie kā man turēties Un kad pazaudēts ir viss Tieši tad ir brīnums noticis Tici man Tu piecelsies Ja pie rokas Viņam turēsies

Kā lai es piemānu sauli Tā, lai mēs paliktu jauni Tā, lai vienmēr un uz mūžiem, uz mūžiem Kā lai mēs paliekam brīvi Tā, lai baudītu dzīvi Tā, lai atcerētos uz mūžiem, uz mūžiem Līdzi nāc, nebaidies Klausies, ko nakts mums var pastāstīt Par to, kas aizmirsts ir Kas mūs no laimes šķir Nakts, kura pieder mums Ir mūsu drošākais patvērums Tas ir kā noslēpums Kā sapņu lidojums Ieskaties debesīs Vēlies, kad zvaigznes krīt Lai tas būtu jau rīt Lai viss piepildīts Ar Tevi Es būšu ar Tevi Skrienot pār tuksnešiem Kalniem sniegotiem Peldot caur ezeriem Laimes pielietiem Ar Tevi Es būšu ar Tevi Kā lai mūs iemāca dzīvot Kā lai mūs iemāca lidot Tā, lai nebūtu bail nekad, nekad Kā lai Tu paliec ar mani Tā, lai mums vienmēr ir labi Tā, lai jūtas nezūd nekad, nekad Radīsim pasauli Kur būsim tikai mēs abi Viens otru mīlēsim Nekad vairs neatstāsim Mirklis un mūžība Mūs vieno sajūtā kopīgā Ir beigas laimīgas Un tai nav robežas Ieskaties debesīs Vēlies, kad zvaigznes krīt Lai tas būtu jau rīt Lai viss piepildīts Ar Tevi Es būšu ar Tevi Skrienot pār tuksnešiem Kalniem sniegotiem Peldot caur ezeriem Laimes pielietiem Ar Tevi Es būšu ar Tevi (2X) Girl I wanna be part of you Wanna spend more time with you (more time with you) I’m so glad that I have you Cause this love what we got is true (what we got is true) Girl we don't need to rush I just wanna, wanna talk, talk to you Gotta be, be more than a crush I love the things that you do You're the only one I, I trust That's the way I feel with you Yes I do (yes I do)

Dm Gm Daudz ir pasaulē pilsētu skaistu, Dm Bet par tevi man mīļākas nav, A Tik ar tevi man atmiņas saistās Dm Katru dienu no bērnības jau. Piedz. F C Preiļi, Preiļi tu pilsēta mana F Kur gan citur man tādu vēl rast Dm A Raiņa bulvārī dzeguze zvana A7 Dm Ievu ziedos līkst Feimankas krasts. Bite medu sūc zeltainā pļavā Stārķis klabina ritenī cēls Tā ir pilsēta mana un tava Kur pār parku aust saulstaru kvēls. Piedz. Klusums staigā pa ieliņām sīkām Laika ritums te mūžīgi gauss Pāri kapličas bērziņam līkam Mūžam raženas darbdienas aust Piedz.

Liedaga smiltis, Ar tevīm spēlējas jūra, Iet savās rotaļās Gadsimtiem ilgi. Liedaga smiltis, Ar tevīm spēlējas bērni, Basām kājām gar krastu skrienot Un smejot priekus vasarai. Piedz. Es mīlu šīs smiltis, Es mīlu šo jūru, Es mīlu it visu, Kas veldzi un skaistumu dod. Liedaga smiltis, Tevi nomazgā jūra, Lai būtu tā balta Un skaista, un tīra. Liedaga smiltis, Tu dzintaru glabā, To, ko uztic tev jūra, Lai tālāk to dāvātu citiem.

Skumja dziesma skani Pār manu tālo dzimteni, Nebeidzamas ilgas pārņem mani Domājot par mīļo meiteni. Mākoņi slīd klusi Ar tiem Tev sveicienus sūtu es, Aizsteidzās uz tēvu zemes pusi Tur reiz kvēlu mīlu jutām mēs. Mākoņi slīd klusi Ar tiem Tev sveicienus sūtu es, Aizsteidzās uz tēvu zemes pusi Tur reiz kvēlu mīlu jutām mēs. Tur reiz kvēlu mīlu jutām mēs.