C D Em Nē, manis nav, es esmu izdomāts, C D G No paša sākuma, līdz galam. C D Em Un, ticiet man, būs mierīgāks jums prāts, Am D F#m G Uz veselību iedzerot pa alam. Nē manis [C] nav, es [D] esmu izsvie[Em]drēts No zemes [C] dvēse[D]les kā [G] rasa. Es lūdzu [C] jūs, viņš [D] tiešām izdo[Em]māts, Tā [Am] atbildiet par [D] mani ja kāds [F#M][G]prasa Piedziedājums: C D Em Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad mēs tiksimies, C D Em Mēs tiksimies kaut kur pie piramīdām. Am D Bm Em Un ļausim smagumam no sirds tad smiltīs izslīdēt kā zīdam, Am D C D Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam. Nē, manis nav, ir tikai dīvains stāsts, Par citu zilā debess klusē. Jā, tas nu gan, jau atkal zvaigznes šķīst Kā asaras uz visām debess pusēm. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam. Nē, manis nav, es esmu izrunāts. No mutes mutē, taka mana Ir tiesa gan, bij' iesākumā vārds, Bet beigās tikai dziļa klusēšana. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam.

Nē, manis [C] nav, es [D] esmu izdo[Em]māts, No [G/D] paša [C] sāku[D]ma, līdz [G] galam. Un, [G7] ticiet [C] man, būs [D] mierīgāks jums [Em] prāts, [G/D] [C] [Em/B] Uz [Am] veselību [D] iedzerot pa [D/F#][G] alam. Nē manis [C] nav, es [D] esmu izsvie[Em]drēts No zemes [C] dvēse[D]les kā [G] rasa. Es lūdzu [C] jūs, viņš [D] tiešām izdo[Em]māts, Tā [Am] atbildiet par [D] mani ja kāds [D/F#][G]prasa Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[D]dam. Nē, manis [C] nav, ir [D] tikai dīvains [Em] stāsts, Par citu [C] zilā [D] debess [G] klusē. Jā, tas nu [C] gan, jau [D] atkal zvaigznes [Em] šķīst Kā [Am] asaras uz [D] visām debess [D/F#][G] pusēm. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[D]dam. Nē, manis [C] nav, es [D] esmu izru[Em]nāts. No mutes [C] mutē, [D] taka [G] mana Ir tiesa [C] gan, bij' [D] iesākumā [Em] vārds, Bet [Am] beigās tikai [D] dziļa klusē[D/F#][G]šana. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam. Varbūt kā[C]dreiz, var[D]būt kaut kad mēs [Em] tiksimies, Mēs tiksi[C]mies kaut [D] kur pie [Em] piramīdām. Un ļausim [Am] smagumam no [D] sirds, tad smiltīs [Bm] izslīdēt kā [Em] zīdam, [Am] Tad smiltīs [D] izslīdēt kā [C] zī[G]dam.

C Gm A# Garākā nakts, tumšākā diena un vēl rīts Dm Tik pelēks un garlaicīgs C Gm A# Augstākais kalns, galotne mākoņos, kur tu A Dzīvo un pārnakšņo F E Am Dm Tagad mums jādala smiekli un asaras C Em Saule, mēness, ziemas un vasaras F E Am Dm Septiņas dienas, rīti un vakari C Em Am Vai tas nav par daudz? F E Am Dm Tagad mums jādala jumti un guļvietas C Em Laimes - lietas un nelietas F E Am Dm Jādala viss, ko var dalīt un dot C Em Am Jo mēs neatgriezīsimies. C Man laiks celties Gm A# Kāds var mani modināt Dm Prieku modinot smelties C Man laiks doties Gm A# Vai kāds grib man pievienoties A Piebiedroties C Mums laiks šķirties Gm A# No mājām atvadīties Dm Solīt atgriezties C Gm Lūk, ir tas kalns, lūk stāvi tu A# Kaut es tā stāvēt varētu A Es skaitu līdz trīs - viens, divi, trīs F Tu esi brīva un es esmu brīvs E Am Dm Un mums jādala smiekli un asaras C Em Saule, mēness, ziemas un vasaras F E Am Dm Septiņas dienas, rīti un vakari C Em Am Vai tas nav par daudz? F E Am Dm Tagad mums jādala jumti un guļvietas C Em Laimes - lietas un nelietas F E Am Dm Jādala viss, ko var dalīt un dot C Em Am Jo mēs neatgriezīsimies. C Mums laiks doties Gm Vai kāds vēl grib pievienoties

Ir jau par vēlu Ņem savus vārdus atpakaļ Beidz mani žēlot Un tēlot ļoti cēlu Es tevi redzēt Negribu Man viss ir vienalga Ka plēs manas jūtas gabalos Es nespēju raudāt Ar tevi vēlreiz runāt Un ik brīdi domāt Ka tu mani vairāk negribi Savas lūpas ieslodzīt Acu skatu nepazīt Laiks mūs abus neienīst Paņem mani sev līdz Tu nāci man pretī Kaut spētu vēl tevi aizturēt Bet sirds mana šaubās Kā neprātīga šaudās Jā, tomēr ir par vēlu Tu mani vairāk negribi ================ /D/|D|G|Bm|Em|2x |Bm|Em|G|A|D|D| |F#m G|A D|3x |F#m|G|A| ================

Am Un ja nu kādreiz nozākāts Dm Un triekts un lamāts tieku E Es apsēžos un uzrakstu Am Vienu dziesmiņu ar prieku Ar prieku sev es uzrakstu Par savu paša prieku Un no šīs manas dziesmiņas Pats priecīgāks es tieku Piedz: Am Par prieku sev, par prieku tev E Un ļautiņiem par prieku Am Ja grib lai citi arī dzied Dm E Jo kur lai es to lieku Am Jo kur lai es to lieku Jo nevajaga nemaz daudz Kādreiz pavisam nieku Lai uzrakstītu sev par prieku Dziesmiņu ar prieku Un ja nu arī tu kaut kā To neatrodi lieku Tu arī vari uzdziedāt Šo dziesmiņu ar prieku Piedz:

G D Em C 5dienas riitaa vinja brauca uz madonu G D Em C no vistaalaakaas latgales pa taisno, caur aglonu G D Em C tur mees satikaamies, runaajaamies, striideeejaamies, gandriiz sakaavaamies, G D Em C un tad- mees beidzaam, un tad- vinja teica G D Em C raimi tu nekad vairs nebuusi laimiigs..... vakaraa vinja uzdaavinaaja man 2 rozes bet kas taas bija no riita tikai taadi kaktusu kaati bet es, es tachu gribeeju vienkaarshi atpuusties shuupolees shuupoties un karuselii vizinaaties panjem mani uz londonu! panjem mani uz amsterdamu! tikai 3dien brauksim uz riigu, man 4dien jaasatiek mamma 5dien bija jauna diena 5dien bija jaasatiek tevi 5diena bij iistaa diena, iistaa diena, lai kristu 5dienaa mees atceramies ko kursh njeemis, ko kursh devis un 5dien tu man atkla atgaadini, bet pieturi, lai es nesasistos! raimi, tu nekad vairs nebuusi laimiigs!

G Par to, ka viļņi liedagā D G Tā kā atmiņas krīt G Par to , ka vēju modinās D G saule vientuļa rīt C Par to , ka nepārnāks G Tas, kurš aizgājis D G Par to , ka bezgalīgas ir tikai debesis Piedz. G D G Raudāja māte, raudāja meita, D G Raudāja mēness debesīs C G Raudāja māte, raudāja meita, D G Dzīve ir gara mūžs ir īss D G Raudāja māte, raudāja meita, D G Raudāja mēness debesīs Par to , ka ziedi ābelā Tā kā jukuši zied. Par to , ka laika rādītājs Nemāk atpakaļ iet Par to , ka nepārnāks Tas, kurš aizgājis Par to , ka bezgalīgas ir tikai debesis Piedz. Par to, ka lietus tīrumā Cauru vasaru līst Par to, ka ziema gara ir Saules ceļš ir tik īss Par to , ka nepārnāks Tas, kurš aizgājis Par to , ka bezgalīgas ir tikai debesis Piedz.

Intro |E A| 2x E Kad zeme apstāsies, A Mums būs ko pastāstīt E Tiem sešiem miljardiem, A Kas miera neatzīst F#m Par to, ka debesīs F#m Mēdz teikt, ka sapratīs E Par to ko kaimiņš teiks, E Ja durvis aizkritīs F#m Par to cik nepatiess F#m Ir rīts, ja pamosties E Ir tikai pienākums, E Kurš sen līdz kaklam visiem mums E Par to ja aizslēdz durvis ciet, F#m Aiz durvīm kādam jāpaliek, A E Jo kādam vienmēr prom jāaiziet E Par to, ja pieķers paslēpies F#m Aiz mākoņiem un izliecies A Par miglu debesīm.. E Vienalga ko E F#m Paspēlēsim paslēpes A E Slēpies tu,bet es būšu brīvs E F#m Varbūt, ka mūs nepieķers A E Ālējoties debesīs No putniem izvairies Jo tie kā ierasts skries Kaut kur uz dienvidiem Uz gubu mākoņiem Un nepateiks neviens Kāpēc tā smaržo siens Un nav kam paprasīt, Kas notiks aizparīt Mums lūdzu pastāstiet Kāpēc jums durvis ciet Kāpēc mums vienmēr šķiet Ka kādam tūlīt jāaiziet Un tikai lūdzu nemāciet Mums to, kā laikus apstāties Mums jāzin tikai to, kā ieskrieties Un spārnos augstu pacelties Par enģeļiem kā pārvērsties Kā krist un nebaidīties sasisties Paspēlēsim paslēpes Slēpies tu, bet es būšu brīvs Varbūt, ka mūs nepieķers Ālējoties debesīs E F#m Hei, kāpēc man šķiet, A E Tev vēl jāpaliek E F#m Ķer to mākoni ciet A E Lec, jo nav jau kur iet F#m a Un tad, kad aizslēdz durvis ciet e Aiz loga kādam jāpaliek F#m A Var notikt tā, ka nesatiek E Tevi neviens Kāpēc man šķiet, Tev vēl jāpaliek Ķer to mākoni ciet Lec, jo nav jau kur iet Paspēlēsim paslēpes Slēpies tu, bet es būšu brīvs Varbūt, ka mūs nepieķers Ālēties debesīs Mums miljons pēc miljarda skries līdz

1. Bb Uz aizmigušiem peroniem krīt sniegs un smejas Eb F Tikai lūdzu neaizmiedz Bb Zem aizejošiem vilcieniem es pazīmejos Eb F Cenšos ziemu piemānīt Dm Gm Dm Gm Dm Un kapēc man vienmēr šķiet, ka laika nepietiek Eb F Pat vakaros, kad snieg Piedz: Bb Eb Un mēs noreibsim tā, ka uz zemes viss miegs F Dm Vienu nakti būs liegts, tu neaizbēgsi Gm Eb Tevi atnesis sniegs, nakti baltu kā piens F Pēc mums (vēl ilgi zeme skums 2. reizē) 2. Izplānots kā pārsteigums, pār zemi laižas Nakts un mēness atkal skumst nebrīnies, ja izmisums, tā dzeļ kā nātres Mums vēl jāpaspēj būt mums Un kapēc man vienmēr šķiet, ka laimes nepietiek pat tad, ja neaizmieg solo: Piedz:

F C Pekinā ir auksti F C Pekinā snieg sniegs F C Pekinieši aizmieg G Kam nāk miegs Pekinā ir ziema Pekinā ir tumšs Pekinieši neguļ Kam ir pekiniešu suns Piedziedājums: C G C Vo džidao dung fang hong C F G Vo džidao thai jang šeng C F Am Daņ ši vo bu džidao Am Vei šenma C G C Sin li nam lang Pekinā nāk gaisma Lec saule sarkana Pekinieši mostas Savās istabās Piedziedājums. Pekinā ir diena Un tie kas pavada Pekiniešu suņi Dzied tīrā phutunhua* Piedziedājums - 3.5 reizes. Piedziedājums: Vo džidao dung fang hong Vo džidao thai jang šeng Daņ ši vo bu džidao Vei šenma Sin li nam lang Piedziedājuma tulkojums: Es zinu, ka austrumi paliek sarkani. Es zinu, kā saule lec. Bet es nezinu,