(1) Es braucu pa svešu ceļu Nakts vidū Ķerot šīs sajūts It kā tu būtu man blakus (2) Visu nakti Visu šo laiku Dzirdot manu vārdu Vējā (piedz) Es dodos pie tevis Tas ir viss ko vēlos Es skrienu pie tevis Lai parādītu manu mīlestību (mazs solo) (3) Tu vienmēr Saproti manu gājienu Tu esi Noslēpumaina (4) Tagad Šī ēnotā nakts Tura manu elpu Cieši ciet (5) Jo man vajag nokļūt Pie tevis Cik vien ātri varu (2 pants) (piedz) (solo) (no 3 panta līdz piedz)

Vēl viens rīts Vēl viens rīts nakti šķeļ, būs jauna diena, Saules ceļš sev līdzi aizvedīs, Tavus matus savos staros vīs, Skumjas aizdzenot prom. Kā ikreiz atkal atstāju Tevi es Vienu pašu, kā vēlējies, Sapņu burvības pasaulē, Diviem vietas kur nav. Piedz. Savus sapņus plaukstās sveram, Vai tie kādreiz nāks, Vēl ik mirkli kāri tveram cerībās, Reizēm izjūk viss, ko ņemam, Vai gan brīnums kāds, Ja no jauna pilis ceļam krāsmatās?...

Aizveru acis, sāku sapņot par Tevi Atceros es nakti, kad pati Tu man stimulu devi Dzīvot un elpot, tāpēc es ar roku neatmetu. Tāpēc, zin, ka viss ko daru, ir tikai Tevis labad Tāpēc šo dziesmu taisu tagad, Ir vieglāk mirt nekā klausīties nāves skaņā, Bet es nemiršu, jo tavas lūpas izskatās saldākas par cukuru. Naktī man nevajadzēs lukturus, jo es Tevi sajūtīšu, Sapratīšu, ka esi mana vienīgā un, Kad Tavās acīs ieskatīšos - nogrimšu, Nonesīšu Tev sauli un mēnesi no debesīm Izrakšu dimantus tīrus no zemes, Pārdroši teikt, ka trūkst Tevis....

Kastaņkoks Man ielīkst istabā kāds zars, Kāds koks pa logu sniedz man roku. Es skatos: baltu dūju bars Ir pielidojis kastaņkoku. Viņš naktī izplaucis un zied – Šis vecais koks ar mieru rēnu, Ko tikai mūža galā vied, Kad mazāk saules, vairāk ēnu. Nav apses vieglprātības tam, Nav viņam dziļās egļu smeldzes, Bet skatiens gaišs līdz vakaram, Kad atplaukst gars no dienas deldzes. Viņš – domātājs starp kokiem tiem, Kas likteni sev jūt kā brāli Un kas zem griežņa asmeņiem Ne kliedz, ne zarus svaida tāli....

2x Puikas no rajončika, Ikdiena nesteidzīga, Dzīvīte bezmērīga. o-o-o o-o-o Mūsu rajonā neredzēs venteni Tāpat kā neredzēs Reinika meiteni Mūsu rajonam kreisie iet sencen Tāpat kā Reiniks Eirovīzijai Gribi ko saldu? Uzliec Lauri Vai arī nē nezāles ir jāizkauj 2x Puikas no rajončika, Ikdiena nesteidzīga, Dzīvīte bezmērīga. o-o-o o-o-o 2x Puikas no rajončika, Ikdiena nesteidzīga, Dzīvīte bezmērīga. o-o-o o-o-o Lai deglis deg, lai tas deg, lai rajonā ir gaišs. Lai deglis deg, lai tas deg, lai būtu gaišs....

[D] [G]Tava sirds ir [D]Tavas mājas [G]Ārā tevi [Bm7]neidzīt [A]Katrā tunelī ir [D] gaisma [G]Tikai jā[Em]prot [G]saskatīt. [G]Debesis arvien [D]ir zilas [G]Arī tad, ja [Bm7]zvaigznes krīt [A]Visi nelaimīgie [D] smejas [G]Tikai jāprot saklau[A]sīt. Piedziedājums: [D] Tava [Em7] sirds ir [D] tavas [G]mājas [Bm]Dzīvo [G]tā un [Em]esi [A]brīvs [D]Viss kam [Em]jāno[D]tiek [G]reiz notiks [D]Viss, kas [A]labs ir [D] mūžam dzīvs. C B F Katru rītu ceļas vēji Un tad cauri kokiem plūst Tas nekas, ja zari liecās Tikai jāprot nesalūst....

Es gribu redzēt laimi vietā, kur to nenākas redzēt, Ja es kristu, es celtos, es esmu gatavs pat derēt Bieži sanāk palaist garām svarīgas lietas, ko neman. Es gribu paveikt to, ko patiesībā nemaz nevaru Par mani smejās un runā, bet es tieku tam garām, Ja Tu ticēsi, tad tici, viss ko darīsi Tev sanāks. Daudz darbi studijā un daudz bezmiega naktis Sarkanas acis un mana ikdiena ir sēdēt un rakstīt....

1.pants Pāri ielai skan skaļa mūzika Bet tas tomēr nav nav itnekas Lai mana bazģitāra skan Bet tā skan tikai man Piedz. Trakojam,spēlējam Arī visu izārdam Sasitam,nositam Saplēšamun noplēšam 2.pants Jūs darat nepareizi Un pie tam ļoti greizi Jāspēlē ir skaļāks roks Un lai apklust stulbais pops.(pops) piedz.*6

Tavas acis ir kā mēness! Kas liek zilajām debesīm spīdēt un tumst. Siltais vējš Liek plīvot taviem Rudzu krāsas matiem Nakts klusums Liek man dzirdēt tavus čukstus! Tavs pieskāriens Nakts melnumā Liekas tik maigs Mēness gaisma rāda mums ceļu Rāda ceļu uz mūsu sirdīm Vējš mūs apskauj Klusums mūs klausās Tava dvaša Tavas acis Tavs pieskāriens Mūsu siltums Nakts melnumā, melnumā

Piedod man, Jūra! Mierīga rītos un saulaina dienās Tu smaidi, un acis tev zaļgani zvīl, Bet brīdi, kad vētraini vakari pienāk, Tu gribi, lai tevi vēl vētraināk mīl. Tu proti, gan čalot, gan dziedoša stāstīt Un matus kā viļņus pie krūtīm glaust. Tu vari līdz skurbumam glāstīt Un priedes lauzt. Kas liedagā vēl dzintaru meklē, Tam smieklus kā šļakatas sejā tu svied, Bet sirdij, ko nebaida dzīle un pekle, Tu atklāj, kur skaistākie koraļļi zied....