Šodien [G]palikšu viens, kā siena, pats savā [D]vaļā Skaitīdams stundas, kad ogles tik lēni [G]dziest Un varbūt aizlikšu vārdu par tiem, kas vienmēr vēl [D]gaida Jums vēl viss [C/E]būs, vēl viss [D/F#]būs, vēl labi [G]būs [D] PIEDZ: [G]Vēl jau, vēl jau laime [C]būs [D]Vēl jau kaut kur viršos zied, tas mans [G]apmaldījies mūžs Es gaidīšu kamēr viršos norietēs saule Vējš pēdējās lapas skaita, bet man nav žēl Tāpēc lūgšu par tiem kas ceļā, bet kurus vēl gaida Jums vēl viss būs, vēl viss būs, vēl labi būs

Kopš [E] bērnu dienām Tevi zinu [A] es Mēs [F#m] gandrīz katru dienu bijām [B] kopā Gan uz [E] skolas sola, gan uz tāfe[A]les Kā [F#m] mācēju es rakstu Tavu [B] vārdu Piedz. [E] Pē-ē-ē-dējo [A] reiz, Tā [F#m] gribētos ar Tevi atkal [B] kopā [E] Pē-ē-ē-dējo [A] reiz, Būt [F#m] mūsu pielijušā vasa[B]rā Vai [E] atceries kā uzsmaidīja [A] gaiss Kā [F#m] lietū gājām lasīt zeme[B]nes Kā [E] aizbēgām no stundām kopā [A] mēs Un [F#m] skūpstījāmies tad zem ābe[B]les Viss [E] kārtībā, zied atkal zeme[A]nes Un [F#m] mūsu bērni tagad vienā [B] klasē Tu [E] vienmēr būsi mana meite[A]ne No [F#m] mūsu pielijušās vasa[B]ras Piedz. [E] Pē-ē-ē-dējo [A] reiz, Tā [F#m] gribētos ar Tevi atkal [B] kopā [E] Pē-ē-ē-dējo [A] reiz, Būt [F#m] mūsu pielijušā vasa[B]rā

Arī [E]man, kā [H]Tev šodien [E]sirsniņa [H]trīc Jo ir [E]atnācis [A]Ziemsvētku [H]rīts Un ik[C#m]vienam, kas [E7]šaubās un [A]tic Šonakt [E]vaļā [H]būs debe[E]sis Un ik namā šai naktī svecītes degs Lai gaiša ir Ziemsvētku nakts Ko Tu malā stāvi tāds palicis kluss Nāc vien iekšā ir Ziemsvētku nakts Tu man teici: “būs labi”, es zinu tā ir Kaut dzīve vēl vienos un šķirs Kamēr svecītes liesmiņa logā mums degs Mums vaļā būs debesis Tu pie eglītes stāvi tev sirsniņa trīc Mēs tev novēlam labākam kļūt Jo ik dāvanā šajā ir ielikta sirds Lai Tev vaļā ir debesis

[D]Ko gan tu zini, to [A]pašu ko toreiz Kad [Em]ziemelis saldē, Tu [A]uguni kur [D]Tālu viss tagad, aiz [A]malduguns jūrām Tu [Em]pajautā sev, [A]kā bija toreiz P I E D Z: [D]Zirgu [B]zaglis reiz [A]dziedāja dziesmu Tev par [A/C#]dzīvi [D]brīvu, bet liesu Iejūgti [D/F#]zirgi, nakts [G]dvēselē kliedz Bet [D]Tu[G], kaut ko, [A]gaidi aiz[DB]vien[GEm][A] Ko gan Tu redzi, to pašu ko vienmēr Tumsa un gaisma, tās vienādi krīt Aizmiga dziesma, uz sarmotām krēpēm Kurš atminās vēl, kā bija toreiz? Ko gan Tu jūti, to pašu ko toreiz Pelēkas dienas, bet kas to lai zin’ Tālu viss tagad, aiz malduguns jūrām Un pajautā sev, kā bija toreiz

Kaut kur [A]atplaukst smaidi sejās Redzot [Hm]kā Tu garām ej Tā pat [E]paskatījies manī Laupot [A]mieru dvēse[E]lei Bij’ gan asaras, gan smaidi Visu nesaskaitīt vairs Vien uz katra soļa jūtu Tā kā bija, nebūs vairs PIEDZ: Tur aiz [A]nepateiktiem vārdiem, neļauj [Hm]mūsu zvaigznei dzist Lai [E]visaukstākajā naktī, varu [A]iet un nepa[E]krist Tur aiz [A]bezgalīgiem „kāpēc”, viss, kas [Hm]pāri palicis Divas [E]asaras no sapņa, kuras [A]cits jau noza[E]dzis Atkal kaut kur smaidi sejās Tā Tu vienmēr garām ej Tikai neskaties vairs manī Tā kā vakar bija vēl Drīz jau nobirs kokiem lapas Ziedu pļavās salnas trauks Un uz katra soļa jūtu Tā kā bija nebūs vairs

Am Pamosties un esi tu sadalījies Am Tūkstoš gabalos un tu vairs neatceries, F Kas vakar esi bijis, F Kas vakar bija. Am Tu zini tikai to, Am Ka ir stipri lijis, Am Un aiz loga redzi tu, Am Kā aizpeld zivis. F Kā aizpeld zivis. G Mēms un bezpalīdzīgs, Bm Bez kājām un rokām, G Bet ar salauztu sirdi Bm tu vēlies, lai viņa tevi dzird. C Bet viņa ir balta sniega pārsla, Em Kas pārvērtusies melnā krāsā F Un tur nav nekā tāda, Em F Lai viņas dēļ zaudētu prātu

Em D C es slīkstu nejūtot kā sāp Em D C es krītu kliedzot pēc nekā Em D C vai tad ēnas stāv man klāt Em D C pa vidu lielam tukšumam? Dm Am G spēlē tā kā lietus līst Dm Am F sapņo man vēl nav rīts Dm Am G tu teici sirds mana trīc Dm Am F tas nevar būt es neesmu īsts Em D C nav vairs jūras apkrāptās Em D C smiltis ledū pārvērtās Em D C cik te skaisti izskatās Em D C nakts no zvaigznēm atteicās!

A Bm D E Nāc līdz, lai var sapņus piepildīt un peņemt, paņemt visai dzīvei līdz, lai tas kurš krāsas neizšķir, lai mokās, lai domā. Lai domā tā kā es tev. Aizej tur kas ir nekur un atnes to kas nezin ko. Kā? Labāk zīle rokā nekā, nekā koka roka. Ja kāds, kas nemāk sevi sveicināt nāk klāt, vēlās drusku parunāt. Ak tā? Lietām sava kārtība, tās mokās, tās domā. Tās domā tā kā es tev. Aizej tur kas ir nekur un atnes to kas nezin ko. Kā? Labāk zīle rokā nekā, nekā koka roka.

<p class="text-muted">* Šai dziesmai ir pieejama video pamācība no gitarspele.lv http://www.gitarspele.lv/ai-jel-manu-vieglu-pratu-gitarspeles-video-nodarbiba-1-dala-akordi/</p> C G Ai, jel manu vieglu prātu: C Jauns apņēmu līgaviņ`! C G Am Ai, jel manu vieglu prātu: C G C Jauns apņēmu līgaviņ`! Ne gadiņa nedzīvoju, Sola kungi karā ņemt. Es kungiem(i) atbildēju: Vai es viens(i) karavīrs. Vēl daža(i) māmiņai Aug deviņi bāleliņ. Tie varēja bruņas nest(i), Zobentiņus cilināt. Ai, jel manu vieglu prātu, Jauns apņēmu līgaviņ!

Dm Balts ir akāciju palags Am Vai tu gribi tādā gulēt? Dm Bb C7 Vai tu negribi, vai gribi Fmaj7 Būs tev akāciju palags. Bb Fmaj7 Vai tu negribi, vai gribi Bb F Būs tev manas vēsās rokas Bb Fmaj7 Un uz katras tavas bēdas Bb F Viena zaļa kļavas lapa. Alus putos biezo putu Tu tur muti atveldzēsi Tā kā rudens rītā zirgu Peldināsi savu sirdi Guli, guli manā klēpī Vai mēs negribam, vai gribam Melnā naktī aužas diena Baltais akāciju palags