PIEDZ: [C]Pirmais vasaras [F]zieds [G]Pirmā rindā sēž [C]viņa Man par to [Am]prieks Tomēr citas man [F]trūkst, -kad [G]zied Pirmais vasaras [F]zie[C]ds [C]Teica man, ka [Dm]skriet nav vērts [G]Nevar ticēt viņas [F]glās[F]tiem [C]Toreiz teicu, [Dm] lai jau iet [G]Man bez viņas labāk [F] klā[C]sies PIEDZ: [C]Pirmais vasaras [F]zieds [G]Pirmā rindā sēž [C]viņa Man par to [Am]prieks Tomēr citas man [F]trūkst, -kad [G]zied Pirmais vasaras [F]zie[C]ds Teica man, nav cerēt vērts Nevar ticēt, ko tev stāsta Ievu ziediem rotāts ceļš Kā no pārpilnības klāsta Teica man, nav domāt vērts [G]Nevar ticēt viņas [F]vār[F]diem [C]Laika gaitā [Dm] viss tiek svērts [G]Dziesma skan caur vēja [F] dār[C]diem

Pret vēju[A] mani mati plīv un uzrakstīts - te iet nav brīv[E]. Pret vēju, pret vēju, es stāvu krustcelēs[A]. Mans draugs, ko visi dzērājs sauc, uz mājas pusi brauc[E]. Pret vēju, pret vēju, pret vēju vienmēr viens[A]. Piedz. Bet rītu atradīšu[E] ceļā, kurš mētāsies[A] kā naudas maks. Un vārti[E] kas stāv ciet, tad atvērsies[A]. Nāks dienas[E] vidus, tad varbut es sapratīšu[A], kā man būt, Vai[E] ir vērts man vēju kaitināt[A]. Pret kalnu[A], kamēr kājas gurst, pret likteni, kas tumst[E]. Pret vēju, pret vēju, pret vēju vienmēr viens[A]. Gan teica- tas nu būs par daudz, ir nakts un sirds man salst[E]. Pret vēju, pret vēju, pret vēju gribas iet[A]. Piedz. Mans draugs[A], ko visi dzērājs sauc ies tur, kur nebūs ļauts[E]. Pret vēju, pret vēju, pret vēju aiziet[A]. Piedz.

Bez steigas, [C]diena – [G]pūka [C]viegla Tā katra [D]mīļa stunda [G]rit Un grūti [C]pateikt [E]Tev, kā man [Am]klā[D]jas Cik [F]brīnišķīgi [G]paiet [C]mūžs PIEDZ: Vai [F]palikšu es [Fm]šeit līdz [C]rītam Vai [D]labāk, tagad [G]projām iet? Es vienmēr tas kurš, [C]laimi [F]meklē Pie [C]durvīm kuras [G]vienmēr [C]ciet Man krūzē piens un medusmaize Kad runājos ar sevi pats Kā dienas samaļ manu mūžu Un lēnām griežas laika rats Nu ko lai saka, tiem kas ceļā Ka kādreiz katram dārziņš būs? Kurš teica : “gadi skrien kā stirnas” un nenāk nekad atpakaļ”

[C]Sameklē mani pēdējā vēstulē Ko [G]rakstīju vasarā [Am]Tev [C]Sameklē mani starp putniem kas aiziet Lai [G]sirdmieru atgūtu [Am]sev PIEDZ: [F]Tu biji [C]ilgi projām [F]Tagad pie manis Tu [G]nāc Un, F]re kā, [G]Tevi atradu [C]ziemā [F]Tevi atradu [C]ziemā, Ziemas[G]svētku vaka[C]rā Atceros mūsu pēdējo valsi Ko dejojām šovasar mēs Atceros Tavu drebošo balsi Tu vaicājiman, -kāpēc? Meklēju tevi pēdējā naktī Kur vilcieni nemēdz iet Meklēju tevi atradu vēlu Pret rītu, kad logi jau ciet

Var [C]reizi 8 [Am]gados, bez jokiem Pie [F]jaunas sievietes [C]iet Var [C]ceriņos zīlēt, [Am]mīl vai nemīl Kura [F]būs tā pēdējā [C]nakts PIEDZ: [C]Kas man, ja [E]svece logā Sen [Am]aicinot citu [F]sauc [C]Sievietēm [G]jaukām uz [Am]pasaules [F]baltās [C]Lai [G]īsa ir [C]nakts Rakstīju viņai uz pamestām sienām Dziesmu par mirkli, kas zagts Savu labāko, savu dziesmu bez vārdiem Vējš vijole, dzīve takts Tik viegli aizmigt man tavās rokās Cik daudz vēl pirms pienāk nakts Viņai tik daudz ir vārdu Man bez kapeikām lats

G D Em C 5dienas rītā viņa brauca uz Madonu G D Em C no vistālākās Latgales pa taisno, caur Aglonu G D Em C tur mēs satikāmies, runājāmies, strīdējāmies, gandrīz sakāvāmies, G D Em C un tad - tad mēs beidzām, un tad - viņa teica G D Em [C](2x) Raimi a tu nekad vairs nebūsi laimīgs (3x) C G D Raimi, Raimi, Raimi,... a tu nekad vairs... Em C [G D Em C] (2x) Bet mani taču nesauc par Raimi! vakarā viņa uzdāvināja man 2 neļķes bet kas tās bija no rīta tikai tādi kaktusu kāti bet es, es taču gribēju vienkārši atpūsties šūpolēs šūpoties un karuselī vizināties G D paņem mani uz Londonu! Em C paņem mani uz Amsterdamu! G D Em C tikai 3dien brauksim uz Rīgu, man 4dien jāsatiek mamma 5dien bija jauna diena 5dien bija jāsatiek tevi 5diena bij’ īstā diena, īstā diena, lai kristu 5dienaa mēs atceramies ko kurš ņēmis, ko kurš devis un 5dien tu man atkal atgādini, bet pieturi, lai es nesasistos! G D Em [C](2x) Raimi a tu nekad vairs nebūsi laimīgs (3x) C G D Raimi, Raimi, Raimi,... a tu nekad vairs... Em C [G D Em C] (2x) Bet mani taču nesauc par Raimi!

[D]Vasaras nakts, dzīve tikai tagad sākas Iešu pie tevis tēju [A]dzert Radio skan, [F#]un kopā [Hm]rīt[A]ausmu [G]Ar Tevi [A]sagaidīšu [D]es [Em][A] [D] [D] Svētdienas rīts, priekšā vēl brīva diena Viss kā uz delnas, jauks un kluss Tur mani te, vēl tavas zilās acis Un mani apbalvo par to Kas to lai zin, kur dzīve mani nesīs Prieki vai nedienas būs Bet zinu es, tu mani vienmēr gaidi Te vienmēr atgriezīšos es Mēnestiņš spīd, dzīve atkal piesit takti Klusē pat vālodzes balss Vēl vienu reiz, un līdz pat agram rītam Ar tevi aizlidošu es

[A]Vēl kilograms tējas, un mārciņa [D]sāls [E]Spainis ar zirņiem, zem kājām [A]māls Vēl minūte prieka, un domas kas [D]dzen [E]Kalendārs tukšs jau, bet Tevis vēl [A]nav PIEDZ: [A]Jā - jā - jā, tā bija [D]toreiz [E]Aizlidot, aizlidot, aizlidot vēl vienu [A]reiz Viņa saplēstā krūze, par piemiņu tev No tālajām zemēm, ko pārveda sev Ar melnbaltām krāsām, pa līnijai vien Jo gads tikai strīpa, bet dienas skrien Dīvainas lietas, bija un būs Nav brīvas vietas, uz palodzes šīs Pār pāri jūrām, vēl tvaikonis steidz Un studenta dzīvi, katrs reiz beidz

Es [E]jautāju vējam, es [H]jautāju [E]Tev Kur paliek tas ūdens, ko [H]zeme [E]dzer Kāpēc [A]auksti ja silts, kāpēc [H]pakrūtē [C#m]spiež kad [E]likās sen jau ir [H]izsāpēts [E]riets PIEDZ: Piecas [H]dienas, tad brīvdienas, [E]pirmdienas rīts Vai [H]diena vai nakts, [E]jāiet vien [E7]līdz Tā [A]bija, tā [H]būs, ka [E]asaras žūs Tikai tad kad [A]nostai[H]gāts būs [E]mūžs[E] Tāpēc dedzinu tiltus kas mani šeit sien Jo ar Tevi kopā būt gribu aizvien Tas nekas, ka sen vairs nezvani Tu Es tevi neredzu - tāpēc piedodu Re, raķete zilajās debesīs skrien Tomēr pasaule visus pie sevis sien Kāpēc smejos kad sāp, kāpēc pakrūtē spiež Kad likās sen jau ir izsāpēts riets

Ar [C]mēru un maz, viņš lietoja alu Audzēja ziedus un [C7]nesita taru Bet [F]nolaižas rokas, dzīve [G]lejup slīd Ja [F]tante un opis [G]mums – nepa[C]līdz Jūs zināt paši, cik dzīve ir skaudra Ja jaunam liegta, kaut viena bauda Pēdējā veste, un kurpes kas čīkst Pa caurumu griestos, ūdens līst PIEDZ: Jā, brīžiem [G]liekas, ka [F]nepienāks [C]diena Un, brīžiem [G]liekas, būs [F]mūžīga [C]nakts Bet ja zvaigzne [Am]krīt, - tā [F]krīt Un tai [Dm]vienalga ir vai saule [G]spīd, vai lietus [C]līst Mēs redzējām kā, viņš izgāja ielās Un nokāris galvu, teica:“ardievu” Šai pasaulei grūtai, kur lietus vien līst Un tantes un opji mums – nepalīdz Bet varbūt viņš devās, kur kādreiz bij’ Roma Termosā rums, un ceļasoma Bet varbūt viņš klejo kaut kur starp mums Kā visskumjākais rēgs, un ja tā, - Dievs palīdzi mums