Pelēks[A] krīt vakars aiz loga, Peļķē lietus[G] skumju dziesmu man dzied. Vēl deg[D] tava svece uz galda, Mazliet[E] salst un skumji mazliet[A]. Jo tu teici[A] pirms brīža man klusi, Paliec sveiks[D], ir laiks - es aizeju[A]. Kaut[G] gan uz kuru debes pusi, Tu gribi iet[E], - es nezinu[A]. Piedz. Bet es tevi[G] gaidu, Bet es tevi[D] gaidu - atpakaļ[A]. Ja tu tālu[G] gribi iet. Durvis nebūs[D] slēgtas ciet, Jo es tevi[E] gaidu atpakaļ[A]. Tā diena[A] skrien ātri aiz dienas, Liekas manī[D] kaut kas gaidot lūzt. Klusi[E] skan kaut kur aiz sienas Mūsu[D] lietainais blūzs[A]. Piedz.

[Am]Kamdēļ man [F]teici, ka [Dm]gaidīsi [E]maijā [Am]Kamdēļ man [F]teici, kāds [Dm]esi tāds [E]nāc [Am]Jau rudens [F]vēji dzēš [Dm]pēdējās [E]lapas [Am]Es rūgti [F]smejos, ka [G]biju tik [E]naivs PIEDZ: [A] Kurš tagad zin, kur mana [D]mīļā [E]Kur kā vējš dienas [A]skrien [D]Dienā kad [E]lija, pēc [F#m]zvaigznēm iet [D]viņa [F]Es [E]palikšu [Am]te Nav vairs ko sargāt jau vasara beidzas Nav vairs ko mīlēt viss izsapņots jau Drīz rudens vēji dzēs pēdējās lapas Es rūgti smejos, ka biju tik naivs

Ar [D]dibenu pliku, Tu [G]skrēji kā [D]Dievs Tava mamma Tev netika [G]līdz Ja [D]skolā, tā gadās, - [G7]uzdevums grūts Tad mamma [D]vienmēr [A]palīdzēs [D]Tev Tu izaugi ātri, -resgalis tāds Tev ģimene, kaķis un suns Tu nezini kā, bet viss ir OKEY Jo tava mamma palīdz Tev PIEDZ: [G]Bet pienāk diena, kad [Gm]sabrūk siena Un [D]viss kam kādreiz ticēji [A]zūd Bet ir [G]lietas kas nemainās, [Gm]grozi kā gribi Un [D]tā tam vienmēr būs [A]būt Laiks pagājis ātri, Tu esi jau liels Tev pieder ozolu birzs Un kas par to, ja reizēm raudiens nāk Tava mamma palīdzēs Tev Jā, gadās tā, ka nav vairs kur iet Un dzīve kā miglā tīts krasts Ja noskumis esi, tas nav nekas Jo zini, mamma palīdzās Tev

[G]Dažreiz Tev sejā, ir rakstīts, ka [D]mīli Dažreiz Tev acīs, nav vispār [G]nekā Krīt lāses lejā, pār manu pārprasto [D]dzīvi Un arvien svešāks, sev spogulī [G]pats PIEDZ: Es Tevi [G]zinu, zinu, zinu, zinu, zinu Tu man nemelo [D]vēlreiz Es Tevi minu, minu, minu, minu, minu Jo Tu krāpies par [D]daudz Met lāses sejā, Tu vēl spēlē šo spēli Deg liesmas acīs, un mana ticība kūst Jo dažreiz Tu vīli, pat nezinot, – kāpēc Un arvien svešāks, sev spogulī pats

Reiz kādā[G] lielā veikalā, Kur sapņus tirgo vējš[A], Es redzēju[D], kā sirdi sirds, Uz divām pusēm plēš[G], Es redzēju[A], kā rīts, Pie visām miesām trīc[D]. Man likās[G], ka es sapņoju, Man likās - esmu traks[A], Man šķita[D], arī mani kāds, Ka naudu tūliņ zags[G], Es gribēju[A] prom skriet, Bet durvis bija ciet[D]. Piedz. Manā[C] mazā karaļvalstī dzīvo[G], Sapņi[D], kuriem tālāk neaiziet[G], Kamer[C] galvas ceļ, kur karogs plīvo[G], Sargi[A] lielos vārtus aizver ciet[D]. Tu vari[G] justies zelta vērts, Tu vari justies lēts[A], Šaj[D] biezā dzīves grāmatā, Tu esi paredzēts[G]. Un tāpēc[A] nāc man līdz, Ja esi pamanīts[D]. Jo it[G] kā viss ir saprotams, Un nesprotams ar[A], Jo kā[D] gan tādā paskatā, Vēl iemīlēties var[G], Jēl paskaties[A], kā rīts, Pie visām miesām trīc[D]. Piedz.

[D]Tava sirds jau [G]sen man ciet [A]Viss ko redzu ēnas tikai [D]Manu dziesmu [G]cits tev dzied [A]Vai tu atceries vēl PIEDZ: Tu taču [G]solīji atnākt, kad [A]lapas krīt Tu taču [D]rakstīji viņai, lai [Hm]gaida jau rīt Tā viņš [G]ir, [A]viss ir pat [D]to Mana sirds jau sen tev ciet Viss ko jūtu, šaubas tikai Tavu dziesmu cita dzied Vai tu atceries vēl Mana sirds jau sen tev ciet Viss ko rakstu, zilbes tikai Tavu dziesmu cita dzied Vai tu atceries vēl

Fm Bbm Manas domas, tās naktīs skrien visādus ceļus. Fm C7 Uz priekšu, uz sāniem, nereti riņķos. Bbm Fm C7 Fm Manas saknes, es jūtu, tās neaug kā nākas, Bbm Fm C7 Pat auglīgā zemē tās liecas un nīkst. Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās. Bez zemes savas tā cīnās un dalās. Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās, Pat savā zemē tā neaug kā nākas. F Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Bb F Visai latviešu tautai, Bb Saved to mājās pie Daugavas krastiem, C7 Saved to mājās. F Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Bb C7 F Mūsu latviešu tautai Bb C7 F C7 Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! Bb C7 F C7 F Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai, Dalītai, šķirtai tik skumji skan dziesma. Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai, Dalītai, šķirtai dziest lēnām mums liesma. Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Visai latviešu tautai, Saved to mājās pie Daugavas krastiem, Saved to mājās. Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Mūsu latviešu tautai Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!

[E]Sen jau mūsu draudzība tikai [A]skanīgs nosaukums [H]Sen jau būtu aizbraucis, ja [E]justu- labāk būs No tālām zemes paciņas, tad [A]sūtītu es Jums Jo [H]tāda jau ir morāle, ka [E]vadzis kādreiz lūzt PIEDZ: Bet ne [E]vella nevar redzēt, kur tā [A]straume mani nes Vai tā [H]Anna - Zane - Mērija, pie [E]kurām došos es Bet ne vella nevar saprast, vai tā [A]spoža malduguns Vai tā [H]savanna vai prērija, kur [E]labāk klāsies mums FĀ[A] – FĀ[H] – FĀ – FĀ¬ FA[E] Sen jau naudu sakrājis, pie Tevis dotos es Bet pasaule ir apaļa, un laiva mani nes Teksasā vai Havajsalās, mani gaidi Tu Dotu kāds jel mājienu, lai ceļu atrastu Upe tek pa prēriju un viļņi mani nes Krastā gaida Mērija un smaidu viņai es Sen jau būtu atbraucis, ja justu - labāk būs Te sāksies jauna sērija, kas vienos atkal mūs

[C]Pirms durvis [Am]aizveras, [Dm]pirms noklaudz [G]slēģi [C]Bēg neat[Am]skatoties, [Dm]nakts [G]pagajusi [E]Tev viena [Am]rudens lapa, [C7]nosarkusi [F]māj Vai tā var [C]būt, ka tādi [Am]mirkļi Vairāk [Dm]ne-ne-ne-ne-[G]neapciemos [C]mūs Vai es tev solīju, ir laime ceļā Vai es tev meloju, par laimīgām beigām Rau, viena rudens lapa nosarkusi smej Vai tā var būt, ka tādi mirkļi Vairāk ne-ne-ne-ne-neapciemos mūs Nu lūk, nakts pagāja, ir, ir rīts jau ceļā Un zvaigznes miegainās, met rasu lejā Un nav ko nožēlot, to dienu kuras nav Jo nevar būt, ka tādas sapņi Vairāk ne-ne-ne-ne-neapciemos mūs

Visi[A] ceļi atpakaļ ved reiz[E], Arī tas, kurš bijis mazliet[A] greizs, Varbūt tas, būs grūtāks kādu viet[E], Lai tev iznāk ilgāk par to iet[A]. Tas var beigties rīta agrumā[E], Un var stāties pusnakts klusumā[A], Bet kad tas būs, neviens[D] to nepateiks, Tikai[E] klusa bals šo ceļu beigs[A]. Piedz. Nāc[A] atpakaļ uz mājām[D] tūlīt, Kā akmens[E] zemē migla jau krīt[A]. Un paliksi tu tur, kur ugunskuru[Bm] kur, Ar izdzisušām[E] oglēm...[A] Pants Smiltis[A] dzenā karstais dienvid vējš[E], Tavas pēdas pāri ejot dzēš[A]. Tikai cerība mirkst pēdējā[E], Gaidot kādu balsi klusumā[A]. Piedz.