Kāds aizmigs [G]meitenei pie sāniem No rīta [C]modīsies jau [G]viens Un [D]noslaucījis [G]as’ru pēdas Pie [D]citas ciemos ies Jo kamdēļ [G]skumjas vienam mērot Ir labāk [C]nedomāt par [G]daudz Tad būs vien [D]taisnība ik[G]vienam tam Ka visu [D]var un viss ir [G]ļauts[G7] PIEDZ: Bet vai kāds [C]atcerēsies Tevi Kad pēc [G]gada galdu klās Skrien laiks un [D]nospēlējas kārtis Kuras [C]laiks drīz projām [G]vāks Būs vienas vakardienas vairāk Tās kā krelles pelnos spīd Lai var vakaros kad ēnas nāk Tās spožās saskaitīt Un tad kad kuplā ceriņkrūmā Atkal slokas ligzdu vīs Tad būs vien taisnība ikvienam tam Ka visu var un visu drīkst

Kad [G]pārkāpšu pār slieksni Viss kā [D]vienmēr, - šeit un [Em]te Te mana [C]vecā dūnu [G]sega Atdod [Am]mieru dvēse[D]lei Bet ja [G]nāksi klusi, klusi Šodien [D]neteikšu Tev – [Em]nē Varbūt Tu [C]apsolītā [G]laime Tu mans [D]nopelnītais [G]sods PIEDZ: [G]Ir laiks kad [D]kastaņi krīt, un [G]atgriežas viss Gan kas [H]bijis, gan kam vēl vārds nav [Em]iedots Ir laiks gan [D]mīlēt, gan nīst, kad [G]kastaņi [C]plīst Un [G]lidot kā [D]cīruļam [G]gaisos Ir jau labi, visam pāri Kaut kalna virsotnē Bet kad launags, gribas rāmi Nosnaust vecās šūpolēs Vakars nolaidies jau rāmi Nu es redzu, kā tas ir Jā, Tu man apsolītā laime Tu mans nopelnītais sods

Tu esi[D] tā kā klusā daba, Tik mierīga, tik ļoti, ļoti laba[D+7]. Tu esi[Em] tā kā krūze gleznā. Tik svarīga, tik ļoti, ļoti grezna[A]. Tu esi[D] tā kā vējš no rīta, Kā debesis, kas spožā saulē tītas[D+7], Tu esi[Em] tā kā durvis vaļā, Un kā dziesma, kas dziedama vēl skaļāk[A]. Piedz. Tu[D] esi un es tevi jūtu[D+7], Es nezinu[Em], kas es bez tevis būtu[A], Tu[D] esi, un es tevi jūtu[D+7], Es nezinu[Em], kas es bez tevis būtu[A]. Pants Tu esi[D] tā kā lietus lāse, Kā ziedi, kuri manā galda vāzē[D+7], Tu esi[Em], un es arī esmu, Ik rītu tad, kad vējš ceļ rīta dvesmu[A]. Piedz.

[E][H][E][H] Kad es satiku viņu, tas nebija pērkons no skaidrām debesīm, ne arī zemestrīce 8 balles pēc Rihtera skalas, un droši vien es būtu pagājis viņai garām pat neatskatījies, bet.. Es gaidu [E]Tevi, jau sešos rītā Kad pienāk pusnakts, -eju prom Jau drīz es teikšu: "man pietiek gaidīt" Es gribu visu, - te .. tūlīt PIEDZ: Un, [A]griežos ap Tevi kā [E]komēta lieka Bez [H]Tevis es, - nomests [E]smēķa gals [A]Ticu visam [E]ko Tu man stāsti Kaut [H]saceri Tu – pasa[E]kas Man draugi teica, - tā neies cauri Tā nava labi, tā nemēdz būt Tā aiziet vilciens, pilns skumju rēgu Tā paiet diena, kad tevis nav Uz galda svece, un galvā tukšums Starp četrām sienā, es šodien viens Bet drīz jau teikšu, man pietiek gaidīt Es gribu visu, - te.. tūlīt

Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā 2X Dm A Tu man ļoti nepatīc - varens, liels un cildīgs. Dm Kaut tu būtu lācītis, zāģu skaidām pildīts! Gm Dm Tad es teiktu: Pinkainīt, pietiek vienam dvašot, A Dm Vīlīti es atrastu, kur tā vājāk sašūts. Piedziedājums : Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā Dm 2X Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā Dm A Caurumiņu izurbtu un no prieka mirtu, A Dm Ja no tava puncīša zāģu skaidas birtu. Gm Dm Birtu, birtu, izbirtu, satecētu riekšām. A Dm Tāpēc jau es urbinu, lai tur tiktu iekšā. Piedziedājums : Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā A Dm 2X Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā Dm A Tad mēs būsim vesels viens. Dzīve mums būs šāda: Dm Mana galva, prāts un acs, klāt vēl tava āda, Gm Dm Tad mēs būsim vesels viens, kopā iesim bitēs, A Dm Un mums abiem medus būs, kas gar vaigiem ritēs. Piedziedājums : Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā A Dm 2X Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā Dm A Mazo, mīļo lācīti, mēs jau tevi baidām, Dm Ja tās skaidas tavējās, paliec tad ar skaidām! Gm Dm Mazo, mīļo lācīti, mēs jau tevi baidām, A Dm Ja tās skaidas tavējās, paliec tad ar skaidām! Piedziedājums : Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā A Dm 2X Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā

[A] [G] [F] [E] Ko [A]liegties, Jūs mīlu, teica Karloss uz Annu Gan gulēt, gan ēst, gan domāt man [E]liegts Jā, lietoju vīnu, jo sirdī deg liesmas Un sāpes ko jūtu, tad mazākas [A]šķiet PIEDZ: [A]Karsta Latgales [D]nakts Sirdī dedz [A]liesmas Karsta Latgales [D]nakts Silti sievietes [A]glāsti Un [Hm]aizmirsties [E]Tu Kad Līvānos tumšs jau, Dons Karloss zem loga Un dziedātais meldiņš gana labs Lai priecētu mūzas Karloss tver vīnu Un strauja kā dzīve, paiet nakts Ai, Kārli, mans Kārli, teica Anna uz donu Jel, ejiet ,mans draugs, sen visi grib snaust Ja nebeigsiet trokšņot, nāks donna Berta Un atgriezties šurpu, jums nebūs vairs ļauts

PIEDZ: [A]Ļauj lai lietas [D]notiek, ļauj lai mīla sirdī [A]nāk Un šai rudenīgā [E]lietū, sirds atkal mīlēt [A]sāk [A]Auksta sirds Tev tā kā [D]ledus Ziedi manās rokās [A]salst Auksti Tavi [E]pieskārieni Bet tos vairs [A]neatsaukt Sirdi salauztu es gāju Slapjām kājām pamests viens Ne man draugu, ne man mājas Kur patverties Tumša krēsla manā sirdī Jo Tu smaidot citam māj Tāpēc Tevi tagad lūdzu Mani neatstāj

[D]Piezvani man, ja ir auksti kā uz mēness Ja [A]nosala plaukstas, ja nežūst [D]siens Piezvani man, ja ir karsts tā kā ellē Un [A]nestāv vairs rindā, pēc [D]Tevis neviens PIEDZ: [G]Lei-ej, lai [D]dvēsele dzied Un [A]meitene nepaliek [D]nenoskūpstīta [G]Lei-ej, lai ir [D]alus un siers Un [A]mūžīgi vasara [D]vien Uzraksti man, kā tev klājas tur aiz jūras Kad nevedās lietas, kad sirds tava sāp Uzraksti man, kad nekuras uguns Nav ēnas nevienas un skumjas māc Jo, kamēr tu skumsi, tev ies visi garām Bet, kamēr tu dziedi, varbūt kāds vēl dzird Pajautā man, ko tev darīt kad dienas Kā vienmuļas sienas un mēness raud

[G][C][C/H][Am] Man [G]pamāji [C]toreiz, lai [G]pavadot [C]mājās Lai tā [G]notiek, [C]vai tad man [D]žēl Un bija labi, vien pārbrauca radi tavi Un vietās nostājās [G]viss PIEDZ: Un tā, [G]li[C]do, [G]lido [C]vēl Kamēr [G]mēness [C]gaismu matos [D]lej [Em]Krīt kāda [C]zvaigzne [G]lejā [C]Tā tevi [C/H]mieri[Am]nās, mieri[G]nās Atkal ir diena, un netrūkst neviena Tā jau pasaulē iekārtots reiz Kur tavi spārni, kāpēc sapņi bāli tādi Vietās kad atgriežas viss Bet tāda ir dzīve, tik trausla kā stīga Te netrūkst nekā, labs vai slikts Un varam mēs klejot, spēlēt un dejot Kamēr vietās nostājās viss

[G][C][D][G] [G]Skatos debesjumā ilgi, [Am]lasu avīzes [D]Mēnešus un gadus gaidu, kad [G]lietus projām [D]ies [G]Neguļu un neraudu, - nav [Am]spēka vairāk man [D]Tikai vienu domāju, kad šis [G]lietus projām [D]ies PIEDZ: Mana [G]sirds, kā lapa vējā Jo man [Am]Tevis vienmēr trūkst Nekad [D]netikt tai vairs lejā Jo šeit [G]rudens, - līst un [D]līst Mana [G]sirds, kā lapa vējā Jo man [C]Tevis [C/H]vienmēr [Am]trūkst Nekad [D]netikt tai vairs lejā Jo šeit [G]rudens, - līst un [D]līst Kad no rīta logā paveros tur apnicīgi līst Domas sīkas maziņas, tik bezcerīgi klīst Ja lietus drīz jau nebeigsies tad sagāzīsies nams Izskalodams pamatus, un tad cauri karnevāls