[D]Jau zvaigznes drīz bālē, un [G]jauns ausīs rīts Tak [D]dažreiz mani atmiņas [A]rauj Tev [D]piezvanu, prasu: ”vai [G]atceries [D]mani?” Ak, Jānīt, [G]kā nu, [D]protams, bet cik [A]tas bija [D]sen Ir nakts sen jau pusē, un kaķis mans snauž Tik peles pa pagrabu skrien Tev piezvanu, prasu: ”vai atceries mani?” Ak, Jānīt kā nu, protams, bet cik tas bija sen PIEDZ: [D7]Jo tikai [G]tāds, likten’s nolemts un [D]vainīgs Tāds [D]kuram dzīve krustu šķērsu [A]iet Jo tikai [G]tāds, mazliet iereibis, bet [D]laimīgs Tev varu savu [A]dziesmu [D]nodziedāt Jau atmiņas bālē, jauns ataust rīts Un ļaudis uz darbu jau steidz Tev piezvanu, prasu: ”vai atceries mani?” Ak, Jānīt kā nu, protams, bet cik tas bija sen Vēl asin’s man pulsē, vēl pulkstenis iet Tik dažreiz kad pilnmēness spīd Tev piezvanu, prasu: ”vai atceries mani?” Ak, Jānīt kā nu, protams, bet cik tas bija sen

Jā, [C]jauka dzīve Liepājā, un jauka arī [G]Preiļos Un visam ko viņš radījis, lai slava: hip, [C]urrā Gan siena šķūnī, klētiņā, gan [C7]meitenei pie [F]sāniem Es dzirdu: "Lūdzu [C]ielejiet, man [G]garšo[G] alus [C]salds" PIEDZ: Tāpēc, [F]turu Tevi [C]ciešāk], [G]jā [C]turu Un ik [F]gadu Jāņos [C]kuru, - [G]uguns[C]kuru Tāpēc [F]leju kausā [C]alu, [G]jā [Am]alu Lai [F]netiek man [G]liktenis [C]klāt Jā, jauka dzīve Ventspilī, un jauka arī Cēsīs Un tiem kas laikus mājās nāk, lai slava: hip, urrā Gan tuvumā, gan tālumā, gan svešumā, gan mājās Es teikšu: "Lūdzu atkārtot, man garšo alus salds" Jā, jauka dzīve Smiltenē, un arī šepat Rīgā Un visiem kas šeit pulcējas, lai slava: hip, urrā Gan paradīzē -debesīs, gan lejā elles katlos Es saku: "Lūdzu ielejiet, man garšo alus salds"

Dm C Am Man smagi bij' līdz asarām, Dm C Am Man bij', kā zaudētu es prātu Dm C Am Te jutu es, kāds klusiņām, Dm Bb C Pie manas gultas nāca klāt(u). Un noliecās kā pavasars, Pār mani diena, nakts lai slābtu, Te jutu es, tas bij' Tavs gars, Kas nācis bij', lai mani glābtu. F Am Dm Jo Tu nāc tikai tad, Bb F Kad vairs negaidu to, Bb C (negaidu to) F Am Dm Un Tu sauc tikai tad, Bb G Kad vairs negribu to C Dm C Am... (negribu to), es negribu to.

[D]Ko lai dara, dzīve vienā [G]steigā [Em]Ko lai dara, sapnis bij’ tik [A]īss [D]Tur kur gāji, palika tik [G]rasa [Em]Tur ku gaidu, tagad nav [A]nekā PIEDZ: [G]Teici, ka [A]mīli, man [D]Jūlija [G]naktī [E]Kur tagad esi, un kā Tev [A]iet Ātrāk nožūst asaras, kad smaidi Ātrāk miglas stundas skrien Ceļa galā tur kur Tevi gaidu Liekas dzīve rāmāk rit

Jau [G]pagājis [C]laiks, un es [D]atkal šai [G]pusē Tik [Em]savādi [Am]domāt, ka viss pagājis [D]jau Gan [G]liepa aiz [C]stūra, gan [D]ceļš vienmēr [G]pusē Tik [Em]savādi [Am]dzirdēt, ka ar citu Tu [D]jau PIEDZX: Es biju [G]jūra, Tu – [C]krasts Mūsu [D]mājas bija vien [G]debesīs Jo kad [Em]atmiņas [Am]dziest Kā lai [D]viļņi krastā tiek Iespēle:[B][F][C][D] Man neaizmigt šonakt, kamēr mēness spīd logā Kad aizmirsās vārdi, kurus nepateikt vairs Gan liepa aiz stūra, gan ceļš vienmēr pusē Tik savādi dzirdēt, ka ar citu Tu jau

Tas būs[D] mazliet[G] no vasaras, Kad smaržos tiko[D] pļautais siens, Kad saldas, saldas liepas būs, Un bites medu sūks[G]. Es nākšu[D] kreklu[G] nometis, Jo pļavu būšu[D] pļāvis viens. Tik saldas, saldas liepas ir, Man vajag veldzēties[G]. Piedz. Un tad es gaidīšu[D], ko dosi man: Vai ūdeni[G], ko padzerties, Vai rādīsi[D], kā bites medu lies[G], Bet tas būs tikai[C] vasarā, Bet tas būs mūsu[G] vasarā, Kad mūsu saldās[D], saldās lūpas satiksies[G]. Pants Un vienmēr[D], kad[G] būs vasara, Kad atkal vītīs[D] pļautais siens, Kad saldas, saldas liepas būs, Un bites medu sūks[G]. Es gribētu[D] būt[G] atnācis, Pie tevis noguris[D], kā miegs, Lai saldas, saldas lūpas ir, Kā bitēm medus zieds[G]. Piedz.

[D]Dū – [E]dū - da - di – [A]dū 2x [A]Gan jau kaut kad norims vējš Un [D]putni aizlidos [Hm]Gan jau kādreiz atkal ziedēs [E]ievas [A]Kamēr lietu dzeguzīte [D]sauks, bet nesasauks [Hm]Ļausim mūs dziesmai vēlreiz [E]skanēt PIEDZ: Kamēr [A]naktsvijoles smaržo Kamēr [D]vecais tornis stāv Kamēr [Hm]vējš vēl zvanus šūpo, saki [E]vēlreiz, vēl Kamēr [A]karavāna ceļā Kamēr [D]vecās eņģes čīkst Čuksti [Hm]ausī man kā toreiz, saki, [E]vēlreiz, vēl [D]Dū – [E]dū - da - di – [A]dū 2x Var jau būt es kļūdījos Man likās ka Tu sauc, atkal doties pļavās ziedus lasīt Un kā allaž darām mēs, tad nedaudz paslēpties Tur kur tumšāks - zvaigznes skaitīt

Kā[C]pēc, man [G]atkal pietrūkst [C]Tevis Man liekas, Tev [D]nestie ziedi [G]vīst Un [F]kāpēc, [G]redzot tagad [Am]Tevi [D] Man ir tik [C]grūti, pieiet [G]klāt un pasmai[C]dīt Aust rīts, man mazliet žēl ir sevis Un naktī, mans miegā Tevi sauc Vai tāpēc, ka sēju vējā Tās domas kurām, Tevi sasildīt Kāpēc, man vienmēr pietrūkst Tevis Un dzīves malā stāvu kluss Tas tāpēc, ka gāju ziemā Ar basām kājām Tevi apraudzīt

D G Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc, A7 D Pie mājas pelēks akmens klaudz. G Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan. A7 D Un svēta, dārga tā ir man. A7 G D Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu, A7 D Kur citas skaņas skan un citu domu rod? A7 G D Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu? G D A7 D Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. D G Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc, A7 D Te gaisma akmenī pat aust. G Jau sen te Daugaviņas dziesma skan A7 D Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu… D G Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc, A7 D Te mums sensenis dzīvot ļauts. G Jau sen te manas tautas dziesma skan A7 D Un svēta, dārga tā ir man.

Sirds [G]stājas, pulsu skaitu, kad [D]redzu tavu [G]gaitu Mans [Em]Dievs, te ir gan grācija, gan [Am]šarms Vai [C]iespējams tas [Cm]kļūtu, ka [G]tā reiz Tava [Em]kļūtu? Jūs [Am]pasmaidāt, jo [D]zināt -kāpēc [G]ne? Gan lidoji, gan gājis, viņš aizmirsa kur mājas Par visu mīļāks viņam ceļa stabs Vai iespējams tas būtu, viņš citur mieru gūtu? Jūs pasmaidāt, jo zināt -kāpēc ne? PIEDZ: Nāc [Em]parunāsim [Hm]atklāti, par [C]to, kā viss reiz [G]sākās Kas ātrāks draugs, vai [A]mašina vai [D]zirgs? Ir [Cm]koks ar 4 galiem, vai [G]nams bez sievas [Em]radiem? Jūs [Am]pasmaidāt, jo [D]zināt -kāpēc [G]ne? Ja lietojis tu alu, vai jūti rauga sparu Nu protams, visi skaļāk dzied! Un vēl pēc desmit gadiem, lai slava miežiem Taviem Jūs pasmaidāt, jo zināt -kāpēc ne?