Vai par [C]Tevi domājot dziesma šī būs Kad [G]aizejot dvēsele skumst Nē, par [F]dienām kas bija un negaida mūs Un kā [Am]veļa virtuvē [G]žūst Nokrīt zvaigzne, es vēlos, lai atpakaļ nāc Lai kā agrāk man dvēsele dzied Un lai diena, kas aiziet un sasilda mūs Šodien bezgalīga kļūst PIEDZ: Bet pār [F]dienām, kas bija un negaida mūs Nakts jau krēslas palagus [C]klāj Un es [Dm]gaidu un cenšos lai asaras žūst Tavā [G]sejā, [C]šovakar Vai vēl spēsim mēs kādreiz, tik laimīgi būt Tu man vaicāji saule kad riet Un vai diena, kas aiziet un sasilda mūs Šodien bezgalīga kļūs Nokrīt zvaigzne tu vēlies tai vasarā būt Kurā tikties var vēl vienu reiz Kur par niekiem var smieties, par niekiem skumt Lai tā bezgalīga kļūst Dziedi vēlreiz kad skumji, lai asaras žūst Tu man teici kad pienāca nakts Lai tā diena, kas aizdedz un sasilda mūs Šodien bezgalīga kļūst

F#m Dvēs’le sāpēs asi kliedz A As’ras birst pasaulei. Hm G# Jel palīdziet, jel atnāciet, F#m Pasaule vaid. Kur esiet jūs, saules meitas? Kur esiet jūs, mēness dēli? Kur esi tu, saules smaids? Pasmaidi pasaulei. Ak, veldzē jel, sāpošās dvēseles! Ak, veldzē jel, sāpošās sirdis!

Intro: e |------------------------| b |--5-7-8--7-----8--5| g |-------------5---------| Akordi: Em - |022000| F#m - |244222| G - |320003| Bm - |035553| C - |032010| Verse: Em F#m G Bm C G Em Kad[Em] meitene bija maza[F#m], Un[G] viņai bij bizīte gara[Bm], Tad[C] viņai bij dzīve salda[G], Jo[Em] neredzēja tā ļauna. Solo (kaut kas līdzīgs šim): e |-------------------------------------------------------------| b |-5--5-5-7-7-7-7-8--8-8--12-12-12-12--5-5-8-5| g |-------------------------------------------------------------|

Nevar būt[D5], kad saule noriet, Nevar būt, kad mēnes vecs, Nevar būt, kad mani netur[C], Vairāk mana[G] drauga plecs[D5]. Nevar būt[D5], ka nesapratīs, Nevar būt, ka nepiedos, Nevar būt ka ņems un samals[C], Manu sirdi[G] putekļos[D5]. Piedz. Vai dzirdi[F], cik skumīgi[C] Skan šis pants[G] [Dm] Jo pārāk[F] sen, es jūtos[C] Emigrants[Dm]. Var jau būt[D5], ka esmu muļķis, Var jau būt, ka svādāks, Var jau būt, ka bēdām līdzi[C], Tūlīt prieka[G] mirkļi nāks[D5]. Var jau būt[D5], ka tā ir labāk, Var jau būt, ka tā jānotiek, Var jau būt, ka man ir pašam[C], Jāceļas[G] un jāaiziet[D5]. Piedz.

Šķiet[G] atkal jau esmu atmodies[D] rīts no visiem vējiem ar skrejošiem[G] zirgiem, No asarām siltām, Kas ezeros[D] krīt, es iemīlēšos tevī tūlīt[G]. Žēl, smilšu puksteņi krisdami[D] plīst, betsapņi uz šīs zemes, bērni[G] it visi. Griež zemeslodi uz otru[D] pusi jau desmito reizi pēc kārtas - ak, mūžs[G]. Es savu vājumu atnāku[D] nīst ar vārdiem, kas netīri dejo[G] un krīt, Ar vārdiem, vai drīkst tevi pielūgt[D] mazliet, un smieklus kā smilgas vainagā[G] siet. Piedz. Uz vecajām[C] kurpēm uzsmērēt[G] smēru un iemīlēties[D] tevī tūlīt[G]. Uz vecajām[C] kurpēm uzsmērēt[G] smēru un iemīlēties[D] tevī tūlīt[G]. Un iemīlēties[D] tevī... [G]

Nāc [C]sēdies un[G]stāsti, ko [F]dari, kā [G]iet Un [Am]ko tagad [D]mīl Tava [G]sirds Teic par [F]mīlu, kas [G]aizbēg un [E]negaidot [Am]nāk Un [F]nemācās no savām [G]kļū[C]dām Es paceļu kausu, lai smaidi aizvien Un lai dzīvojās kā dziesmās dzied Jo pēc lietus būs saule, un maijmēness jauks Un naktis kā skaistākā sapnī Vai atceries mirkli kas rūgts ir un salds Tas kā smaržojošs jaunības laiks Mūžs kā roze, ja strauji tad sāpīgi dzeļ Ja lēni var novīst aiz ilgām Vēl vasara ziedos, vēl acīs mirdz prieks Tak’ drīzi jau ziemelis pūš Un es paceļu kausu par vēju kas pūš Arvienu vēl cerības burās Es paceļu kausu par dienām kas bij’ Un par dienām kas vēl tikai nāks Lai kā putni mēs varētu pacelties Un aizlaisties zilajās tālēs

Pants Jau pieneņo[A] pļavas un ceriņo pagalmi, Jasmīni smaržoties sāk[E], Vienmēr šai laikā, kad ezero debesis, Domās bijušais nāk[A]. Atceros, kā bija toreiz, kad iebridām Abi nakts vijolēs mēs[E], Un miglas spilvenu pagalvī likām, To aizmirst vairs nespēju es[A]. Piedz Gan[A7] jau kaut kur reiz tiksimies[D] mēs: Dienā vai pusnaktī[A], Naktī vai mijkrēslī[E], Tas varbūt nejauši būs[A], Pērkonu[A7] tīrumos[D], Magoņu klajumos[A], Mūžīgi ziedošajos[E], Tas viss gan jau sagaidīs mūs[A]. Pants Vasaras[Bb] naktī kad, sirds sauc pēc laimes, Jo ceriņos meklēt nav vērts[F], Šķiet, kad tu esi kaut kur un tepatās- Tik saulains ir gundegas zieds[Bb], Noplūkt to negribu, lai paliek ilgāk, Var būt zieds šis pretīm tev ies[F], Un nosārcis iegulsies tavējās plaukstās, Jo kvēlāk vēl ilgošos es[Bb]. Piedz.

Pamostos[E], vēl nav rīts, kaut kas traucē manu miegu, Vaļā logs ievas zied, jūtu tevi[A], laiks tāds pats, bet jau cits. Augums nevar[E] aizmirst glāstus, un par tiem Es tagad stāstu[B] savaj sirdij[E]. Piedz. Tikai nedaudz[B] man ļauts, Tevi ievas[E] vārdā saukt, Līdz uzzied[A] un novīst un aizslīd[E]. Paņems vējš[B] izkaisīs, Kā es atpazīšu(E ) tevi[A]? Es lūdzu[E], vēl uzziedi[B] mānī[E]. Pants Nepiedodams [A] ir rīts, diena atņem tumsai skūpstu, Bet vēl smaržo ievas zieds. Esmu tevī[D], zvaigznēm acis krīt ciet, Lakstīgalas[A] aiziet dusēt. Kā lai iemācos[E] par notikušo klusēt[A]? Piedz.

Es ir [E]īstais vīrs, es vienmēr [B]tālredzīgi skatos Es nelietoju, nemēdzu, un [E]tīrs manis ratos Es ir īstais vīrs, tikai [A]kautrīgs mazliet Un [E]šaubos, un šaubos, un [B]šaubos aizvien PIEDZ: Kad par [E]Tevi un par mani paliks atmiņas [B]vien Kad par kariem un vaļiem lasīs [E]grāmatās vien Par to kā uzveicu bailes, tagad [A]Bībeles sien Jo es [E]biju un dzīvoju [B]katru [E]dien’ Es ir sīksts kā osis, es ir spēcīgs kā klints Man gēnos ir ierakstīts gadu simts Jā, es ir īstais vīrs, tikai kautrīgs mazliet Bet šaubos, un šaubos un šaubos aizvien Es kā meteors skrienu, es kā aligators lienu Es ir lieliskā formā katru dienu Jā, es ir īstais vīrs, tikai kautrīgs mazliet Un šaubos, un šaubos un šaubos aizvien

It neko[F] es nevaru tev solīt, Raibi kails[Bb] un izģērbies mans mūžs[F], Tu caur[Bb] miglu[F] atnāc dārzā ziedēt, Un pār sevi[Bb] nakti atļauj klāt[F]. Sapņi[Bb] snieg[F], bet asinīs kliedz rīti, Gribas skriet[Bb] un gribas piedzerties[F], Paradīzes[F] garšu mirklī ieliet, Un starp glāstiem[Bb] iekārt šūpolēs[F]. Piedz. Telpā šajā[Bb] viens tavs vārds gandrīz kā soģis[F], Liec un tirpās[Dm] manas[Bb] rokas sien[F], Ieaugšu[Bb] es miglā, kurā virmo[F], Augums[Dm] tavs kā marmors[Bb] un kā zīds[F].