Dm Bbmaj7 C7 F Kūko, kūko dzeguzīte, kūko, cik tev tīk. Dm Gm7 A7 Dm Kūko, kūko dzeguzīte, man vēl neapnīk. Dm Bbmaj7 C7 F Raudi, raudi debestiņa, lielām asarām. Dm Gm7 A7 Dm Raudi, raudi, mirgodama zvaigznes vasarā. Piedz. D7 Gm Ceļš uz mājām putekļiem klāts un balts. C7 F A7 Ceļš, kur gājām dzeguzi ķert, dzeguzi ķert. Dm Bbmaj7 C7 F Kūko, kūko, dzeguzīte, siltos vakaros, Dm Gm7 A7 Dm Kūko, kūko, dzeguzīte, skaiti mirkļus šos. Dm Bbmaj7 C7 F Kūko, kūko dzeguzīte, kūko, cik tev tīk. Dm Gm7 A7 Dm Kūko, kūko dzeguzīte, man vēl neapnīk. Dm Bbmaj7 C7 F Raudi, raudi debestiņa, ceļus noskalo, Dm Gm7 A7 Dm Raudi, raudi dvēselīte tāpat - ne par ko. Piedz. D7 Gm Ceļš uz mājām putekļiem klāts un balts. C7 F A7 Ceļš, kur gājām dzeguzi ķert.

Am Dzīvoja reiz lapa zarā, Dm Dzīvoja tā visiem garām, E Am Arī sev, arī sev. Am Alkdama pēc zvaigznēm kāri, Dm Dzīvoja tā lapām pāri, E Am Arī sev, arī sev. Piedz. Am A7 Dm Skaties, ceļiniek! Tur augstu, augstu gaisā E Am Staigā ziemelis un māsas lapas kaisa. Viņš jau nežēlos, viņš metīs tieši sārtā Lapas dzeltenās un lapas tumši sārtās. Nemanot tā mūsu lapa, Nemanot par zvaigzni tapa. Arī tu, arī tu. Nemanot tā zemē krita, Sadegot turpat, kur citas, Arī tu, arī tu. Piedz.

A D A Savāda vasara kādreiz bij. E7 D A Teic, kur tā steidzās! D A Savāda gaisma vēl sirdi vij, E7 A A7 Vēl sirdi vij. Piedz. D A Nejautā, kāpēc gan roze vēl E7 D A Smiltīs samīta smaržo, D A Nejautā, kāpēc gan laimes žēl, E7 A Kad projām ir tā! Savāda dziesma bij kādreiz man Teic, kur tā beidzās! Savādi vārdi vēl sirdī skanm Vēl sirdī skan. Piedz. Kad projām ir tā, Kad projām ir tā.

C G F C Smaržo pasaule kā nepasacīts vārds, F Em G Cauri dzīslām izlīst neciešamas gaidas, C F Em Am Liepu gatves galā vēsta uzraksts kāds - F C G C Vienkārši un nesatricināmi - "Smaidas". C G F C Jā, patiesi, tā šīs mājas tiešām sauc, F Em G Kur jau tik daudz gadu nepaguris eju, C F Em Am Kur, pār slieksni kāpjot, izraudāties ļauts, F C G C Kaut sirds dziļumos es kā bez prāta smeju. Piedz. C G7 "Maajas", "Maajas", mana tēva "Smaidas", C Manas mātes "Maajas", piedodiet! Am Dm Ja vēl manos spēkos noplūkt nātres, G C Noplūkt nātres, kas uz sliekšņa zied. C G F C Bet uz sliekšņa jau vairs tiešām nātres zied, F Em G Un par vēja vijoli raud loga rāmis. C F Em Am Drīz i jūs no ārdiem, "Smaidas", nokāpsiet, F C G C Lai pa lielo ceļu projām dotos rāmi. C G F C Jā tur smaržos viss kā nepasacīts vārds, F Em G Jā tur dzīslām caurlīs neciešamas gaidas, C F Em Am Jaa tur gatves galā vēstīs uzraksts kāds - F C G C Vienkārši un nesatricināmi - "Smaidas". Piedz. C G7 "Smaidas", "Smaidas", mana tēva "Smaidas", C Manas mātes "Smaidas", piedodiet! Am Dm Ja vēl manos spēkos noplūkt nātres, G C Noplūkt nātres, kas uz sliekšņa zied.

G Upē naktī pīles kliedz, un tu arī neiemiedz! D Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc. C G Varbūt ka ir ņemts par daudz,varbūt, ka par maz ir ļauts, Am7 D7 G Un varbūt par maz ir arī sāpēts. Izeju no mājām kluss Zvaigznes spīd un dubļi dus. Un var skaidri redzēt laimes naudu. C Tas nekas, ak, tas tik tā, G Tas tik tādā klusumā, Am7 D7 G Tik no malas izliekas, ka raudu. Upē naktī pīles kliedz, Un tu arī neiemiedz. Visur kaut kāds troksnis kluss un slāpēts. Tas nekas, ak, tas tik tā, Tas tik tādā klusumā... Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc.

Cm Trīs lietas man zāļu skapītī stāv Ko meklēju brīžos, kad šķiet - C7 Vairs peldot es nesniegšu malu, Fm Cm Trīs lietas, tad glābiņš ir, pieminiet: D7 G7 C7 Asaras, dziesmas un alus Fm G7 Cm Asaras, dziesmas un alus Piedz. Cm Dvēsele vaļā, asaras sāļas, G7 Dzīve ir rūgta, alus ir salds. Dziesma ir gara, dzīve ir īsa, Cm Tas nav no svara - alus ir salds. Cm Trīs lietas man zāļu skapītī stāv, Ko lietoju brīžos, kad šķiet - C7 Jau šodien sev darīšu galu, Fm Cm Trīs lietas, tad glābiņš ir, pieminiet: D7 G7 C7 Asaras, dziesmas un alus Fm G7 Cm Asaras, dziesmas un alus Piedz. Cm Trīs lietas man zāļu skapītī stāv, Var brīnīties tikai un smiet, C7 Ak, kamdēļ tik ilgi es salu? Fm Cm Trīs lietas, tad glābiņš ir, pieminiet: D7 G7 C7 Asaras, dziesmas un alus Fm G7 Cm Asaras, dziesmas un alus

A E Trīs runči kādā krogā par Rīgas jumtiem dzied, E7 A Par jaunību kas garām un arī šķērsām iet, A7 D Cik meiteņu ir mīlēts, cik pelīšu ir ķerts, D A E E7 A No priekiem un no bēdām cik balderjāņu dzerts. Un saka pirmais runcis, tam donžuāna skats, Kad es vēl puika biju, man bija baiga acs, Par kilometru tumsā, pa trim, kad gaisma svīst, Es manīju kur kaķes pa jumtu kori klīst. Un saka otrais runcis, kad es vēl biju jauns, Ak, vai cik skaists es biju, cik elegants un glauns, Ja ne nu Harijs Liepiņš, tad Jakovļevs, jā gan, Un visas Rīgas kaķes tad pakaļ skrēja man. Un saka trešais runcis to garo runča miau, Es biju pirmais tenors, vairs kaķiem tāda nav, Uz jumta dāmu bariņš man allaž bija klāt, Nudien, pat Kārlis Zariņš tā nespēj uzdziedāt. Trīs runči kādā krogā vēl ilgi maļ un maļ, Par jaunību, kas paiet un nenāk atpakaļ, Bet pienāk jaunais runčuks un saka: “Veči, čau! Man nav, kas jums reiz bija, bet ir kas jums vairs nav.” E E7 A Un tādēļ saucam mēs - skaista ir jaunība, A7 D E E7 A Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs. E E7 A Tā nenāks, nenāks vairs, tā neatgriezīsies, A7 D E E7 A ( E A ) Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs.

C Vecmāmiņ labā, dosimies dabā G Mēs šajā vakarā. C Pasniedz man roku, eh tavu joku - G Atkal te dur un sāp. Piedz. F C Tik lēnām, tikai pamazītēm G C Pie joda! Kas tad tas?! F C Ģikts kaulos vecos, sāpe jau plecos. G C Ai ai ai ai ai! Vectētiņ, ko tu! Nāc, es vēl protu Šeiku un ča - ča - ča! Solis pa kreisi, eh atkal greizi, Atkal te dur un sāp. Piedz. Eh, kas par niekiem, ļausimies priekiem, Lēksim kā jaunībā! Solis pa kreisi, eh atkal greizi, Atkal te dur un sāp. Piedz.

[C] Vecmāmiņ labā, dosimies dabā [G] Mēs šajā vaka[C]rā. [C] Pasniedz man roku, eh tavu joku - [G] Atkal te dur un [C] sāp. Tik [F] lēnām, tikai [C] pamazītēm Pie [G] joda! Kas tad [C] tas?! Ģikts [F] kaulos vecos, [C] sāpe jau plecos. [G] Ai ai ai ai [C] ai! [C] Vectētiņ, ko tu! Nāc, es vēl protu [G] Šeiku un ča - ča – [C] ča! [C] Solis pa kreisi, eh atkal greizi, [G] Atkal te dur un [C] sāp. Tik [F] lēnām, tikai [C] pamazītēm Pie [G] joda! Kas tad [C] tas?! Ģikts [F] kaulos vecos, [C] sāpe jau plecos. [G] Ai ai ai ai [C] ai! [C] Eh, kas par niekiem, ļausimies priekiem, [G] Lēksim kā jaunī[C]bā! [C] Solis pa kreisi, eh atkal greizi, [G] Atkal te dur un [C] sāp. Tik [F] lēnām, tikai [C] pamazītēm Pie [G] joda! Kas tad [C] tas?! Ģikts [F] kaulos vecos, [C] sāpe jau plecos. [G] Ai ai ai ai [C] ai!

D A7 D Klau, vēja zvans skan vēju stundā A7 D Un lapas krīt un apmaldās. D G A7 G D Ja esi mans šai vēju stundā, G D A7 D Tad pretim nāc un atsaucies, D G A7 G D Dod roku man šai vēju stundā, G D A7 D Mums garām vējš un lapas skries. Stāj vēja zvans un zari kaili, Drīz kritīs sniegs kā sentiments. Ja esi mans šai vēju stundā, Tad pretim nāc un atsaucies, Dod roku man šai vēju stundā, Mums garām vējš un lapas skries. Ja esi mans šai vēju stundā, Tad pretim nāc un atsaucies, Dod roku man šai vēju stundā, Mums garām vējš un lapas skries.