Am Dm G C Sniegs jau snieg un putina manī prieka nav Am Dm G C Dzīve citus lutina mani augstums skauj. Dm E7 Am F Man viss savādāk man viss citādāk Dm E7 Am A7 Es tik pīlādžoga rūgtenā. Dm E7 Am F Ai, pīlādžoga rūkti saldā kādēļ tu paliki Dm E7 Am A7 Viena pati ziemas salā pamesta aizmirsta Dm E7 Am F Ai, pīlādžoga rūkti saldā kādēļ tu paliki Dm E7 Am Viena pati ziemas salā aizmirsta. Am Dm G C Putenis nav pierimis man jau liekas silts Am Dm G C Esmu visu sapratis mūžs man tāds ir dots Dm E7 Am F Man viss savādāk man viss citādāk Dm E7 Am A7 Es tik pīlādžoga rūgtenā. Dm E7 Am F Ai, pīlādžoga rūkti saldā kādēļ tu paliki Dm E7 Am A7 Viena pati ziemas salā pamesta aizmirsta Dm E7 Am F Ai, pīlādžoga rūkti saldā kādēļ tu paliki Dm E7 Am Viena pati ziemas salā aizmirsta.

Capo2 G Em Ar neredzamām saitēm savieno tās ilgas Izžuvušas upes, nodeguši mūsu tilti Tu mēģini izmazgāt un izberst pagātnes kļūdas Es nodedzu visas gaismas, iededzu sveces istabā Kaķis murrāja un saprotoši lūkojās acīs Fonā skanēja kaimiņu klaigas un 80to hīti Zvaigznēs ietinies, bez prāta, skaitu domās laiku Bet rīt atkal atvērsies pienenes un supermārketi. F#m G Un tas viss ir tikai pagaidām Veci stāsti mūsos samainās Em A Pieriebušies sen jau atmiņā D Tas tikai pagaidām, pagaidām Em A Varbūt ejam dzīves pastaigā Em A Varbūt mūs vēl kāds tur vēl sagaida D Tu saki “Pagaidām, mazliet pagaidām” Em Lietus zemi pabaros A Bm Pērkons laukus gatavos F#m Tu saki “Pagaidām” Saule jūru sasildīs Visu lieko dedzinās Tu saki “Pagaidām” Pagaidām Putni mājas atradīs Baznīcās zvanus iezvanīs Tu saki “Pagaidām” Ooo Em A Govis ganos palaidīs G Cilvēks sirdi iepazīs...

D A Es ik vakaru Bm F#m gaidu brīnumu, G A Kas mani prom D A No šis skumjās malas sauks. D A Sauks un aizvedīs, Bm F#m Kur mirdzošs viss un jauks. G A D A Ik vakaru es gaidu brīnumu. Pre-chorus G A Bet tumsā kāds man G A Klāt manai pierei roku liek Piedz. D D/C# Bm Bērns brīnumi vairs nenotiek D D/C# Bm Bērns brīnumi vairs nenotiek A A/G F#m Bērns brīnumi vairs tagad nenotiek Vairs nenotiek. D A Es ik vakaru Bm F#m gaidu brīnumu, G A Kas mani prom D A No šis skumjās malas sauks. D A Sauks un aizvedīs, Bm F#m Kur mirdzošs viss un jauks. G A D A Bb Ik vakaru es gaidu brīnumu. Solo Eb ; Bb ; Cm ; Gm ; G# ; Bb ; Eb ; Bb. 2x Pre-chorus Ab Bb Bet tumsā kāds man Ab Bb Klāt manai pierei roku liek Piedz. Eb Eb/D Cm Bērns brīnumi vairs nenotiek Eb Eb/D Cm Bērns brīnumi vairs nenotiek Bb Bb/Ab Gm F Bērns brīnumi vairs tagad nenotiek Vairs nenotiek. Eb. Eb/D Cm (Ik vakaru, Ik vakaru) Es gaidu, gaidu brīnumu Eb. Eb/D Cm (Ik vakaru, Ik vakaru) Es gaidu, gaidu brīnumu Eb. Eb/D Cm (Ik vakaru, Ik vakaru) Ab. Bb Es gaidu, gaidu brīnumu Eb. Eb/D Cm Ik vakaru Ik vakaru Es gaidu, gaidu brīnumu Eb. Eb/D Cm (Ik vakaru, Ik vakaru) Es gaidu, gaidu brīnumu Eb. Eb/D Cm (Ik vakaru, Ik vakaru) Es gaidu, gaidu brīnumu

Am Dm G C F F Dm E E kāds ginekologs Petens Žanis reiz bija atnācis pie manis un pastāstīja sapni svaigu viņš man par patiesību baigu reiz sapnī Žani apmeklēja kaut kāda embrijveida feja un teica: princese es dakter jums sveiciens no mums visiem slakter cik ģēniju tu izoperē bet tauta otro šķiru perē no septiņiem ko kauj ar varu ir vismaz pieci dižu garu kā tu to zini?: Žanis taujā bet princese tam ielec saujā: ir abortēto paradīzē mums tie kas līdzētu jums krīzē tur ir viens embrijs vārdā Janka ja būtu dzīvs tam būtu banka kas ekonomiku tā celtu ka katram tiktu maiss ar zeltu un embrijam kā vārds ir Vija uz zemes būtu ministrija kas rūpētos par latvju tautu un nevis aplaupīt to ļautu vēl embrijs kāds ko sauc par Līgu slēpj sevī dzimtu dižciltīgu ja nebūtu to aborts dzēsis savs karalis mums būtu Cēsīs vēl embrijs kāds ko sauc par Klaidu mums zāles radītu pret aidu un tādus ienākumus raustu ka mūs pat emirāti skaustu un vēl viens embrijs saukts par Tāli mums dzejotu tik ģeniāli un atkal tautu saliedētu ka augt un vairoties tā spētu vēl princese man teica sāļi: mēs abortētie tur kā brāļi bez skaudības un naida esam un godam latvju vārdu nesam tad viņa teic: nāk tiesa Žani! un grūtniecē tā pārvērš mani: nu draudziņ ievelc dziļāk dvašu es abortēšu tevi pašu kā zarnu mani plēsa laukā un svieda atkritumu traukā: nav paradīzē vieta dum’iem tev jāpaliek starp atkritumiem trīc Žanim žoklis rumpis raustās pēc patiesības tikko paustās: daudz ļauna darījis es tiku nu pāriešu uz politiku man šķiet es embrijs dižciltīgais un karalis drīz kļūšu Rīgai es visu sēklu izlietošu un tautai dižu cilti došu jau Žanis pakāpies uz galda tam šķiet viņš karal’s jau kas valda: hei embriji jūs paradīzē es ģēnijs kas var līdzēt krīzē! tam nesanāca lietot sēklu jo apvilka tam trako kreklu pēc neiroleptiķiem gan dziņa gan saprāts pazuda no viņa šim stāstam morāle ir viena – reiz katram dakterim nāks diena bars embriju kad laukā rautu tam pārmetīs ka izkauj tautu bet kā gan trakos jākļus valdīt tos kuriem velti baušļus skaldīt nav falls vien regulējams statīvs šķiet kompromiss vien – prezervatīvs

Capo 1 A Mašu nacionālisti E pārtaisīja par Ilzi E un pēc eksāmena A saderināja ar latviešu milzi A milža izskūtā pakauša septiņās D speķainajās rievās A bij lasāms ka krievi vislabākie E A esot latviešos pārvērstie krievi milzis iegrūda lzīti savā melnajā mersedesā pie spoguļa pakārts bij Lāčplēsis kas latvisku simbolu nesa mājās saderinātos gaidīja guļbaļķu baseins friziere Bārtas kostīmā un prievītēm nokārts masieris baseinā milzis Ilzīti sava vēdera kalnā vilka Ilzīte nikni nošņāca: v puzu bi ķebe vilku… samulsa milzis skaidrodams: ar visām es līdzīgi sāku… Ilzīte atbild ar akcentu: man gribas ko latviskāku vēl sacīja Ilzīte milzim tai griboties somu pirti milzis atbild: šī iemesla dēļ mēs rīt jau būsim šķirti pamodās Ilzītē Maša un kliedza ar slāvisku sparu: kāpēc? bet milzis svinīgi: man pirts ar latvisku garu lai notiek: sacīja Ilzīte: būs labi ar tādu pašu bet milzis juta ka Ilzīte vēl pārāk atgādina Mašu tas izsauca tetovētāju no folkloras kopas “Venta” un lika tai uz dibena uztotevēt īsti latvisku ornamentu Ilzīte ļāvās vēl cerībā reiz kļūt par latvisku sievu – nu dibens vismaz būs jau latviešu kaut dvēsele tā pati krievu milzim šī pārmaiņa patika viņš tautiski gandarīts tika un deviņas dienas Ilzītei pliku pakaļu staigāt lika devītās dienas vakarā milža māja bij pilna viesu latviski runājoši krievi nāca novērtēt Ilzītes miesu dibens atausa milzīgā ekrānā viesi sauca: nu prjamo kak diņa… uz katra vaiga pa auseklim pašā vidū margrietiņa Ilzītei gan milža rituāls ne visai nacionāls šķita tā paķēra sprigulīti un videokamerai sita viesi izvilka savus šaujamos bet milzis uzsauca: mieru! nav vērts savus stobrus svilināt lai latvietī pārvērstu “sieru” bet Ilzītei uzpirkts bij terorists tas parāva aukliņu tievu – viss baseins gaisā uzgāja un bariņš latvisko krievu kad sprādziena putekļi nosēdās Ilze sauca: živ ti moi Saša? no drupu kaudzes izlīda vīrs tetovēts saukdams: da Maša! tie abi sirsnīgi apkampās puskrieviski sarunājās viņš teica: kislotoj tvaju zadņicu očisķim pie manis majas… bij laimīga Maša ka beidzies viss un dvēselē lūdza Dievu: par vienkāršu krievieti ļauj man būt ne latviski izceptu krievu

Kā man pateikt, kā man zīt. Kā man piedot, kad tevis nav Kā man nojaust ko tu vēlies Kā man tevi mierināt. Piedz. Dienu nomaina nakts, tā paliek bez krāsas Kad esi tu prom joprojām man sāp Viss paies un drīz būsim mēs kopā Viss būs kā reiz bijis un nemainīsies. Kā man raudāt, kā man smiet Kā man rītu sagaidīt. Kā man pietrūkst tavu glāstu Kā man tevis nepietiek. Piedz. Dienu nomaina nakts, tā paliek bez krāsas Kad esi tu prom joprojām man sāp Viss paies un drīz būsim mēs kopā Viss būs kā reiz bijis un nemainīsies. Piedz.(2x) Dienu nomaina nakts, tā paliek bez krāsas Kad esi tu prom joprojām man sāp Viss paies un drīz būsim mēs kopā Viss būs kā reiz bijis un nemainīsies.

Bb Baltas ābeles zied B Ziediem baltiem kā sniegs B Ziediem baltiem kā sniegs Eb Kā jaunības sapnī Eb Un šis mirklis man šķiet F7 Balts kā ābeles zieds F7 Balts kā ābeles zieds Bb Saldām skurbuma smaržām apņemts Bb Vai šīs dienas, kas nāk Bb Vai šīs dienas, kas iet Bb Vai šīs dienas, kas iet Eb Kā zvaigzni redz krītam Eb Ak es zinu mans draugs F7 Draugs mums neaizskriet vairs F7 Draugs mums neaizskriet vairs Bb Basām kājām līdz pieneņu rītiem Piedz. Bb Eb Tomēr dziļi zem pelniem klusa cerība dzimst Eb F Bb Tomēr dziļi zem pelniem klusa cerība dzimst Bb Eb Redzot neprātu balto mīlā mūžam pukst sirds Eb F Bb Līdz pat ziemelim saltam neļauj mūžam tai rimt Vai šīs dienas, kas nāk Vai šīs dienas, kas iet Vai šīs dienas, kas iet Kā zvaigzni redz krītam Ak es zinu mans draugs, Draugs mums neaizskriet vairs Draugs mums neaizskriet vairs Basām kājām līdz pieneņu rītiem Baltas ābeles zied Ziediem baltiem kā sniegs Ziediem baltiem kā sniegs Kā jaunības sapnī Un šis mirklis man šķiet Balts kā ābeles zieds Balts kā ābeles zieds Saldām skurbuma smaržām apņemts Piedz. 2x

C G Pasaki man, ko jūti C G Pasaki tu, kas esi man C Am Un kas gan es būtu Em C Ja ar tevi nesatiktos G C D Tur, kur dzimst saule G C G Es tev kā ūdens tīrs Am Kad dvēselei slāpst Em C Dzer mani lieliem malkiem sausu G C G Es tev kā atradums Am Slēp azotē sev Em C Nes kamēr neiekrītu dziļi sirdī

D A Mēs sen jau zinājām, ka viņa ar to pelna F#m E Bet pēc vakardienas, droši - ej pie velna! D A Algas vietā viņai sajūsma un bauda F#m E Jo skaidrs viens, šeit runa nav par naudu, Runa nav par naudu D A Runa nav par naudu, Runa nav par naudu (eeii) F#m E Runa nav par naudu, Runa nav par naudu Bm Var sataisīt ģitāru, mašīnu A Pieraudāt spilvenu, uzpīpēt kāsi F#m Bet kā lai salabo sirdi? E Kā lai salabo sirdi? Bm A Liesma pazūd, liesma izdziest, sākas aptumsums F#m E Šī ir lauzto siržu dziesma, draugs D A Mēs sen jau zinājām, ka viņa ar to pelna F#m E Bet pēc vakardienas, droši - ej pie velna! D A Algas vietā viņai sajūsma un bauda F#m E Jo skaidrs viens, šeit runa nav par naudu, Runa nav par naudu D A Runa nav par naudu, Runa nav par naudu (eeii) F#m E Runa nav par naudu, Runa nav par naudu Bm Bij man reiz meitene jauka, A Krājām mēs laimes kā monētas kastītē F#m Bet pienāca pēdēja vasara E Salauza sirdi un saplēsa kastīti Bm Tagad pa jaunam tās krāju A Vācu, lasu, meklēju, gaidu F#m Zinu, ka draugiem bij līdzīgi E Bet kurš gan atklāti raudās Bm Raugos ar cerībām nākotnē A Pavadīt vasaru beidzot kā nākas F#m Jo kaut kur aiz septiņiem apvāršņiem E Gaida mani, gaida kāds Bm Bet atnāks cita F#m Atkal, sāpes, liesmas, aptumsums E Jo šī ir lauzto siržu dziesma draugs. Piedz. F#m Tu lauz, lauz, lauz A Vai tev tur maksā daudz? Bm Tu lauz, lauz, lauz Cik tev tur maksā daudz? F#m Tu lauz, lauz, lauz A Vai par to tev maksā daudz? Bm Tu lauz, lauz, lauz, lauz. Piedz. D A Emocijas, kas var salauzt sirdi F#m E Bieži vien ir tās, kas var arī sadziedēt D A Tāpēc atceries vienu, šeit runa nav par naudu F#m E Runa nav par naudu, runa nav par naudu

C Em Am Pavadi, lūdzu nesmaidi. negribi, laikus projām aizlaidi. nav neviens, kam acis nelīp ciet. vēlējies. nepāriet, sāp un durvis ciet. tas nav viss, sniegs nav nokusis. turpini, liekas smieklīgi vēl un vēl un vēl un vēēl. man ir silts, man. man ir silts, vairāk, vairāk nekā. šeit ir silts, šeit ir silts un nevainīgs, viss ir tīrs, laikus lietus nolījis. nesagriezt. rokas, kas grib spiest apstāties. nav neviens, es zinu nav neviens, kas gaidīs. rokas izstiepiet un lūdzu tikai laidiet. esmu tu un tu varbūt, ka esi es un vēl, un vēl un vēl un vēl un vēl. man ir silts, man. man ir silts, vairāk, vairāk nekā. nevar, nevar, nevar, nevar, nevar, nevar to. nevar, nevar, nevar, nevar, nevar, nevar, nejoko. nevar, nevar, nevar, nevar, nevar, nevar to. nevar, nevar, nevar, nevar, nevar, nevar, to. tev ir kājas, tev ir rokas, tev ir mati visi lokās. un tikai sāksies, un tikai beigsies. visu labu! tev vienmēr veiksies. tev ir kājas, tev ir rokas, tev ir mati, visi lokās. un tikai sāksies, un tikai beigsies. visu labu! man ir silts. man. man ir silts, vairāk .. hahahahahāā .