F Gm Dm Bb Dm Bb Dm F/A C F F Gm Bb C F Tu vari padot roku, lai pāri upei tiktu. F Gm Bb C Dm C/E Atnākt ciemos, lai viens es nepaliktu. F Gm/Bb F/A Gm/Bb C D C/E Tu vari neteikt ne vārda un blakus klusi būt. F Bb Dm Bb C F Tu vari tālu klejot, bet mana sirds to jūt. F Gm Dm Bb Dm Bb Dm F/A C F F Gm Bb C F Es varu padot roku, lai pāri upei tiktu. F Gm Bb C Dm C/E Atnākt ciemos, lai viens tu nepaliktu. F Gm/Bb F/A Gm/Bb C D C/E Tu vari neteikt ne vārda un blakus klusi būt. F Bb F Bb C F Tu vari tālu klejot, bet mana sirds to jūt. Piedz. F Bb Dm Es zinu tu esi, es zinu tu esi mans draugs. Am C Bb Kamēr vien saule spīdēs F Bb Kamēr vien puķes plauks C D Es zinu tu būsi mans draugs. Gm F Es zinu tu būsi mans draugs. F Gm Dm Bb Dm Bb Dm F/A C F F Gm F/A Bb C F Tu vari uzminēt manas slēptākās domas. F Gm F/A Bb C D C/E F Tu vari palīdzēt nest manu skolas somu. F Gm/Bb F/A Gm/Bb F/A Edim D C/E Tu vari dalīties priekā ikkatru mīļu brīdi F Bb F/C Dm C/E F Tu proti atvērt sirdi un nelaist tajā strīdus. Piedz. F Bb Dm Es zinu tu esi, es zinu tu esi mans draugs. Am C Bb Kamēr vien saule spīdēs F Bb Kamēr vien puķes plauks C D Es zinu tu būsi mans draugs. Gm F Es zinu tu būsi mans draugs. F Gm Dm Bb Dm Bb Dm F/A C Bb C Bb/D C/E Dm/F C/G Bb C Bb/D C/E Piedz. 2x

C Cmaj7 F Katru rītu es redzu, kā piecelies - labrīt C Cmaj7 Mati gaisā, skatā baisā F Bet man tas dažreiz patīk C C7 Tu paskaties tik mīļi F D7 Un laime nolīst tā F C Kā lietus siltā vakarā C Cmaj7 Tu paņem somu - ieliec visu F Kas šķiet būs vajadzīgs C Cmaj7 Dažas drēbes, pāri kurpju F Bet prāts ir nedaudz bažīgs C C7 Tu paskaties tik skumji F D7 Un laime izdziest tā F C Kā zvaigznes rītausmā F Fm C Cmaj7 Bet, ja cilvēks, par kādu vēlies rītdien kļūt F Fm C Cmaj7 Būs cilvēks, ko blakus nesajūt F Fm Es lēnām drupšu un biršu C D7 Līdz nepazīsi vairs F Fm C Būšu kaktuss - mājās atstātais F Fm C Būšu kaktuss - mājās aizmirstais

[G]Daudz baltu dieniņu Laimiņa [C]do[D]di, [G]Diženi, [C]raženi [D]dzīvojo[G]ti! [G]Diženi, [C]raženi [D]dzīvojo[G]ti! [G]Daudz baltu dieniņu Laimiņa [C]do[D]di, [G]Diženi, [C]raženi [D]strādājo[G]ti! [G]Diženi, [C]raženi [D]strādājo[G]ti! [G]Daudz baltu dieniņu Laimiņa [C]do[D]di, [G]Diženi, [C]raženi [D]mīlējo[G]ti! [G]Diženi, [C]raženi [D]mīlējo[G]ti!

Var jau neticēm tam, ka neviens nevar likteni mainīt Un nav nozīmes zīlēt un pusnaktī skatīties spainī Viss ir paredzēt jau, darīt savādāk nav mūsu varā Kādam jāsaraujas, lai būtu liels savā garā Kādam jāsaraujas, lai būtu liels savā garā Var jau neticēt tam, ka tavs ceļš sen jau iezīmēts kartē Un tavs motors ir čupā, tu veltīgi viņu tā startē Viss ir paredzēt jau, darīt savādāk nav mūsu varā Kādam jābūt tam jēram, kas paliks taj' vilkaču barā Kādam jābūt tam jēram, kas paliks taj' vilkaču barā Piedz. Sen jau zināms, ka muļķis ir tas, tas kurš dzīvo ar cerību sirdī Sen jau zināms, ka nebūs nekas no tā visa, ko pasakās dzirdi Sen jau zināms, ka cilvēki var ilgi sēdēt viens otram uz kakla Sen jau zināms, ka tevi tas skar Sen jau zināms, ka laime ir akla Var jau neticēt tam, ka mēs neesam šeit pirmo reizi Un ir zināms jau tas, ka atkal viss noies greizi Viss ir paredzēt jau, darīt savādāk nav mūsu varā Kādam jāsaraujas, lai būtu liels savā garā Kādam jāsaraujas, lai būtu liels savā garā Piedz. 》2x Sen jau zināms, ka muļķis ir tas, tas kurš dzīvo ar cerību sirdī Sen jau zināms, ka nebūs nekas no tā visa, ko pasakās dzirdi Sen jau zināms, ka cilvēki var ilgi sēdēt viens otram uz kakla Sen jau zināms, ka tevi tas skar Sen jau zināms, ka laime ir akla Starpspēle. Piedz. Sen jau zināms, ka muļķis ir tas, tas kurš dzīvo ar cerību sirdī Sen jau zināms, ka nebūs nekas no tā visa, ko pasakās dzirdi Sen jau zināms, ka cilvēki var ilgi sēdēt viens otram uz kakla Sen jau zināms, ka tevi tas skar Sen jau zināms, ka laime ir akla

Kolumbīne, svešas liesmas Šonakt tavās acīs mirdz. Arlekīns sniedz sirdī saujā, Neaizej, ak, neaizej! Kolumbīne, kurpju smailēs, Tavā sirdī sitas dzelzs. Šonakt balles kvēlā lokā Cits man sārtu rozi sniegs. Kolumbīne, Kolumbīne, Tev zem kājām upe plūst. Sirds tai pāri lika laipu, Kolumbīne, laipa lūst! Sārta roze izzied rokā, Glāzē dzirkstī zeltains vīns. Stīgas sarauj skaņu velni, Kluss uz mūžu Arlekīns. Kolumbīne, ērkšķu smailes, Tavā sirdī sitas dzelzs, Nomet masku, Kolumbīne, Kolumbīne, laiks ir vēls!

C G C Ātri toreiz vakars dzisa, C G C Smiltis tavas pēdas dzēš. F G C Tur, kur tavi mati risa, C F G C Vēji meža būdu plēš. Piedz. C G C Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna, C G C Tur kur vējš no rītiem pūš, C G C Tur man zuda zelta cauna, C G C Tur man zuda vai viss mūžs. Tad mēs nebijām vairs sveši, Taks zem kājām sūnām bij' klāts. Pulkstens sita tikai seši, Un jau tad man mulsa prāts. Vai es tevi sagūstīju, Kam to zināt, kam to teikt. Mirkli tikai tuvu biju, Tagad laiks nu tālāk steigt. Zelta cauna, zelta cauna, Vai tas bija tikai malds? Reiz tu biji skaista, jauna, Un es biju leitnants Glāns.

Kādēļ skumjas tavās acīs Šovakar, mans draugs? Prieka brīžus garām laistus- Tos vairs neatsauks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks. Mīla dzeļ un mīla glāsta- Atver sirdi tai. Nes tā tevi prieka brīžos Pretī jaunībai. Neatļauj, neatļauj Ka tā garām trauc. Sniegs kad matos sidrabos, Tad mīlēt nebūs ļauts. Neatļauj, neatļauj Ka tā garām trauc. Sniegs kad matos sidrabos, Tad mīlēt nebūs ļauts. Šovakar mums pilnas glāzes Putu ziediem, draugs Kas to zin vai citu rītu Laime kopā sauks. Līksmojies, līksmojies Kamēr ataust rīts Atkal jaunu rūpju dienu Atnestdams sev līdz. Līksmojies, līksmojies Kamēr ataust rīts Atkal jaunu rūpju dienu Atnestdams sev līdz. Lai ko liktensplecos veltu- Tas mūs nesalieks. Cauri visiem dzīves ērkšķiem Ievedīs mūs prieks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks.

Tu esi aizgājis tik tālu, Cik vien tik dzīvē aiziet var. Aiz sevis gadus nopļāvu kā siena vālu, Bet sirds vēl sāp tāpat kā tovakar. Bij Jāņu nakts, un kalnos dega liesmas, Man galvu sedza jasmīn vainags balts. No visiem mežiem vēji nesa dziesmas, Sirds laimē kūsāja kā vīna šalts. Deg atkal kalni, atkal meži līgo Un atkal mirklim veras burvju zieds. Man sirmi pavedieni matos zvīļo, Sirds, tevi meklējot, kā aizšauts putns kliedz. Ai, baltā nakts, ai, krāšņie dzīves maldi, Kas mirklim plaucis, mirklī nāvi rod. Caur sirdi gadi brien kā zirgi asi kalti, Bet jaunību neviens vairs neatdod.

Am G Dm C Uz laiku vārti slēgti ciet, Tik tikko dzirdams pulkstenis iet, tā šķiet Bez vēja nekustīga liesma Palicis viens Dziedējot rētas, pārskrien ēnas Pametot skatu atpakaļ Klusums pirm vētras, kalni, ēkas Akmeņu grēdas putekļos maļ Un arvien ātrāk, ātrāk, ātrāk Pārdomu straumes nepāriet Un arvien tālāk, tālāk, tālāk Aizejot saproti, nav jau kur iet Un arvien ātrāk, ātrāk, ātrāk Lepnums pārtop lepnībā Un arvien tālāk, tālāk, tālāk Atbildes jāmeklē kabatā Melojot un maigi krāpt Tu nevarēsi augstāk kāpt un sāp Kā zemu lidojoši putni Paliksi viens... Dāvā, bet neatdod - paturi savās plaukstās Glāsta, bet nepiedod - kāpēc tik ledus auksta.

Capo 5 lada (original) G D C Em D G Ikdiena un brīvdienas D Prieks un bēdu asaras C Em D Mazliet ziemas un mazliet vasaras G Joki, drāmas, laipnības D Dzīves prieku gudrības C Em D Mazliet īsts un mazliet pasakas G Neprātīgas sarunas D Jautrības un intrigas C Em D Patikšanas un nepatikšanas G Sarunas un īsziņas D C Mazītiņas greizsirdības Em D C D Tāpēc paliec ar mani uz brīdi klusumā G C Mēness nozags sauli bez atrunām C D Pat ja dziesmas neviens šeit vairs nedziedās G C OOO.. Tu vēl būsi mans draugs C D Tāpēc paliec uz brīdi, lai varam mēs parunāt G C Sniegs krīt lēnāk, kad pošamies atvadām C Pat ja dziesmas neviens D Šeit vairs nedziedās G C Piedz.1x