Stāvot man uz ielas stūra Vējš viegli matus plivina Un domāju kur tagad doties Lai vakaram ir pilnība No tālienes es skaidri redzu Kā bariņš ļaužu šūpojas Cits citam droši sit uz pleca Un jautā "kā tad dzīvojas?" Piedz. Nāc vien iekšā piesēdi Kaut uz brīdi parunā Pacel augstu alus kausu Tikai nevelc garumā... Satieku es vecu draugu Sveicinos ar paziņām Dažu atceros es labi Citu miglas aizsegā Kurais kauss jau silda sirdi Man būtu laiks uz mājām iet Bet bārmenis man ielej alu Un uzsauc visiem IEDZERIET!...

Kāpēc ir jābeidzas tai pasakai, kas tikko sākās, Kāpēc sirds ilgojas pēc kādas dzīves savādākas? Kas atbildēt man spēs, kam debesīs ir tik daudz rētu? Es pats tās dziedātu, ja vien es spētu… Kāpēc man jāmeklē to, kas tepat vēl vakar bija, Kāpēc man jāzaudē šī mana skaistā ilūzija? Kas atbildēt man spēs, kāpēc tik daudz ir smieklu lētu? Bez tā es dzīvotu, ja vien es spētu… Piedz. Bet ja man būtu kaut mazliet, no tā kas nekad nepāriet....

Kā domu graudi miltos pārvēršas Tā laika plūsma smiltīs apstājas Kur prāts ar īstenību krustojas Tur pazūd visas šaubas neziņa Kungs es nezinu Bet es uzticos Kungs es neprotu Bet es paļaujos Vai esi aizmirsis kas tika teikts Kas neprāts jūsu acīm mums ir beigas Un arī sākums kas būs jauns vēlreiz Tad atceries cik ātri dienas steidzas Kā nevainīgi putni lidinās Bet dvēseli tie visu saplosa Kur prāts ar īstenību krustojas Tur acis atvērtas ir ticībā

Lauvas … Lauvas Visas zaudējušas galvas Stāv uz augstākās kraujas Lejā vēršas un klusē Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts. Lauvas manas Lauvas Visas spēcīgas un jaunas Stāv uz augstākās kraujas Un tām gribētos lejā lēkt Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts Lauvas … Lauvas Visas zaudējušas galvas Stāv uz augstākās kraujas Lejā vēršas un klusē Lauvas manas Lauvas Visas spēcīgas un jaunas Stāv uz augstākās kraujas Un tām gribētos lejā lēkt Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts Salna pēc salnas Nosarmo visas spalvas Šajā laikā stāvot laukā Visas raugās tās nogāzē Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts Kad no augstuma neaizbēgt Ak, kā gribētos lejā lēkt Smagums plecos tik ilgi krauts Kraujas malā šķiet viss ir ļauts

Vai jūti Tu, kā naktī pļava tvan, Vai dzirdi Tu kā naktsvijoles skan, Un zilā debess pulkstenī Mums spožas zvaigznes laimes mirkļus skaita? Kādēļ tik naktī lūpas uzdrīkstas, Kādēļ tik naktī rokas uzdrīkstas, Un arī naktsvijoles šīs Sāk spēlēt maigu melodiju mums? Piedz. To dziesmā tik daudz skurba prieka, Daudz gaišu skumju to dziesmā skan, Bet jūtu es, ka arvien smeldzīgāks Šis motīvs kļūst , kā rekviēms. Vai zini Tu, kas naktsvijole ir - Tā mūsu abu pirmā mīla, draugs, Nakts viņas laiks, nakts mūsu laiks Un visi zin, ka ilgi nezied tā....

Kā skaistā pasakā es sapņu zemē raugos. Logos gaisma spīd no sveču liesmiņām, Balti sniegi pārklājuši visu zemi, Vien miega eņģeļi visapkārt lidinās. Ir balta nakts, tik mēness apspīd zemi, Un šajā sapņu zemē esam mēs. Tā mūsu mazā, mīļā Latvija, Gaišu sapņu, mirkļu, domu pildīta. Tu esi mana sapņu zeme, Latvija, Ietērpta kā baltā pasakā. Tur, debesīs, virs tevis zvaigznes mīt, Pār tevi viņu atspulgs dzidri spīd. Bet pienāks rīts, un pasaka būs galā, Lai vakarā tā atkal atsāktos....

Kad pazaudēts ir tas ko neatgriezt Man gribas saulei pretī skriet Pa varavīksnes kāpnēm uzrāpties Un līdz ar viņiem pasmieties Bet pasaule ir tāda savāda Ka atpakaļ vairs negribas Kā redzi man ir labi arī tā Dzīvot pasakā Ļauj man Tevi noskūpstīt Uz atvadām lai paliek silti Gribu tagad un tūlīt Sajust to, ka esam brīvi Neaizmirst un apsolīt Ka atminēsimies šo brīdi Neatlaid vēl mani šodien Atmiņas kā šokolāde plūst Un pūdercukurs pāri kūst Vai kādreiz vēl tik saldi būs Jūtot pakrūtē kā sūrst Es zinu, ka būsi laimīga Tas mazliet traku padara Bet visas skumjas triekšu es Atvarā (2X) Ļauj man Tevi noskūpstīt Uz atvadām lai paliek silti Gribu tagad un tūlīt Sajust to, ka esam brīvi Neaizmirst un apsolīt Ka atminēsimies šo brīdi Neatlaid vēl mani šodien Neatlaid roku, mazliet vēl ir laiks Pāris stundas un man atiet reiss pēdējais Man tur viss kā parasti, koncerttūres, you know Daudz negulētas naktis, show after show Tāpēc viss ko vēlos tagad, vēl ar Tevi pabūt Apskaut, sajust, vēl dažas minūtes Un man jādodas, skūpsts uz atvadām, please Nevajag skumt, gaidi mani drīz (2X) Ļauj man Tevi noskūpstīt Uz atvadām lai paliek silti Gribu tagad un tūlīt Sajust to, ka esam brīvi Neaizmirst un apsolīt Ka atminēsimies šo brīdi Neatlaid vēl mani šodien

Ausīs jauns rīts, būs varbūt vieglāk, Par tevi nedomāt.... Līdzās vairs nav, un nekad nebūs! Tevis vairs ! Notraucu asaras, Kā pietrūkst tevis man! Nedzirdēt, neredzēt un nejust tevi klāt... Zvaigžņotās debesīs, nu spoži mirdzi tu... Ak Dievs, kā pietrūkst tevis līdzās man! Ko darīt man, vienai bez tevis Kā sirdī mieru, lai rod... Līdzās vairs nav, un nekad nebūs.. Tevis vairs.. Notraucu asaras, Kā pietrūkst tevis man! Nedzirdēt, neredzēt un nejust tevi klāt....

Āfrikā zem palmu zariem jautra dzīve rit Begimoti zvēriem lasa, kokosrieksti krīt Āfrikā zem palmu zariem šodien svētkus svin Ļaudis lūdzas svētiem gariem, tie jau visu zin. Ziemas dienas Āfrikā it ļoti siltas Izrotātas palmas koši mirdz. Ziemas dienas Āfrikā ir ļoti siltas Un vienalga kādā krāsā sirds. Āfrikā, tur palmu ēnā dāvā dāvanas Melodjia klusa, lēna viss kā pasakā. Āfrikā ir ziemas siltas, nesnieg baltais sniegs Zemi rotā karstas smiltis un visapkārt prieks....

Tā situsies sirds nav vēl nekad, Un kā acis tev mirdz, kaut vienmēr būtu tā, Un dvēsele kliedz no prieka un gavilē, Tu jau zini cik daudz tavs pieskāriens man nozīmē. Tu jau to zini, šī diena pieder mums, Un ceļam nav gala, ir tikai iesākums. Tu jau to zini, šī diena pieder mums, Un ceļam gala nav, ir tikai iesākums.