TEPAT TU ESI Zem blīviem bērzu vainagiem Blāv krēslā lielceļš – nesalijis. Nakts staigā soļiem gainīgiem, Un liekas man – viss ir jau bijis,- Gan spožā plaiksna debešos Kā tilts pret neaizsniegtām tālēm, Gan jāņtārpiņu punktis zālē, Gan sārts aiz upes plandījošs. Neko Tu nejautāji man, Un es Tev neteicu ne nieka, Vien pulsi delnās sasmējās Aiz kāda pirmatnīga prieka. Tepat bij vakars, te jau rīts Un jāņusārts, jau izplandījis, Un ausmā, gluds kā noslaucīts, Balts lielceļš, lietū nesalijis, Un kaut kas bijis, neizbijis, Skar agri stari padebesi....

Ļauj apsēsties pie tavām kājām, Un tavā klēpī galvu glaust. Tik ilgi šķirtus ceļus gājām, Cik ilgi to pat neapjaust. 2x Es dzīves ceļos maldījos, Gan gāju prom, gan atgriezos. Tik ilgi šķirti bijām mēs, Cik ilgi to pat neapjaust. Vien tevi mīlot sirdi skaidru, Es spēju tavus ceļus iet. Tik atceroties tavu smaidu, Es ziedu nespēju pat mīt. 2x Es dzīves ceļos maldījos, Gan gāju prom, gan atgriezos. Tik ilgi šķirti bijām mēs, Cik ilgi to pat neapjaust....

Kā no jauna piedzimis laimīgs Dvēselē un prātā viss izmainīts Tagad varu patiesi gaidīt To dienu kad es būšu tur Tur kur saule spīd Spožāk vēl kā rīts Un kā zelts izkaisīts Vārdos neizsacīt To cik tagad viss Kļuvis patiesi īsts Jauna diena jauna cerība Tev Viss ir mainījies nav ko izlikties Pat ja visa Zeme nostājas pret Zini ka Tev ir Dievs kas liek nepadoties Zini ka Tev ir miers kas liek nepagurt Vai Tu esi piedzimis laimīgs Ja nu nē tad nāc būsi izmainīts Tagad vari patiesi gaidīt To dienu kad Tu būsi tur

Skaists ir mirklis šis..... Kad noguris esmu no ikdienas steigas Un vietējā bārā sen apnicis viss, Tad „Hārleja” seglos es sēžos un līdzās Ir mīļotā meitene man. Projām no pilsētas trokšņa un kņadas, Kur kāpās aiz liedaga mājiņa stāv. Tur Mēness spīd spoži kā Alabamā, Vien atslēgu jāpagriež man Tu du tū du tu du dū ....... Arvien tālāk un tālāk un tālāk ved ceļš Tu du..... Arvien tālāk un tālāk ved ceļš....

Kad nāc man klāt Sirds pukstēt sāk Man prātā vairs nekas nenāk kā Tu, Mana mīļā meita kā Tu Bez Tevis es vairs dzīvot nevaru, Nāc baby nāc, Nāc baby nāc, Nāc baby nāc, Nāc baby nāc, Nāc baby nāc baby,baby nāc man klāt.

Kāda dziesma vienmēr atmiņā man skan, Draugs, ko šķiroties dziedāja man Lai ar kur būsim, draugs, domas kopā mūs sauks, Un mūsu draudzības ceļš neaizaugs. Lai no drauga draugs ir šodien tālēs šķirts, Tomēr bijušo tak nespēj aizmirst sirds. Lai ar kur esam, draugs, dziesma kopā mūs sauks, Un mūsu draudzības ceļš neaizaugs. It kā migla, dienas, gadi garām slīd, Un mūsu matos jau sudrab rasa krīt. Tomēr atmiņās, draugs, sirds kā jauna vēl sauks, Un mūsu draudzības ceļš neaizaugs....

Piedz.: es biju darijis šo visu manu dzīvi 3x Redzot kādu ciešam visu manu dzīvi 3x iekšā ārā problēmās visu manu dzīvi 3x tikai uz lapas ir kas paliek no visas dzīves, visas manas dzīves, visas manas dzīves. visa valoda mana aizgājusi cilvēkos es lieku ieroci nost lai ar pildspalvu dzīvību dotu, neprasu daudz, es vēlos muzicēt izmest šo paku, kontaktus likvidēt. betonu džuņgļos nikni pieminekļi sēž mums sejas aukstas, tik pat auksts ir vējš ja man būtu ļauts uz skatuves kāpt es uz tās būtu tevis dēļ....

mēs esam pieauguši, bet kopā darām muļķības savas es tevi cienu, tāpēc acu priekšā uztīt ir kauns paldies spēkam, kas uzturēja pie dzīvības tavas klade pilna ar mums, man liekas ka līniju par daudz guļam un nebaidamies, ka rīt no rīta 5 ir darbs ja celsies tu, kas to lai zin, varbūt piecelšos ar Nē, nē tu jauc man nevajag neko vairāk par tevi mūsu četri stiprie gadalaiki, kuri mainās kā zeme ar balto plīvuru un gredzenu, ja tu izskaties skaista es tevi mīlu par neko, pat ja izprast ir bail man patīk skatīties, kā guli, kā celies man blakus vēlie vakari pie filmām kuras neliec tu pati (bet ko) bet ko lai padara kad atkal sēžu savā nodaba trinot dūres tu par sīkumiem atkal jau brēc un es pieminu tev vecās kļūdas stāstīt mums to visu ko nevar mums rādīt man tas paliek pie sirds itkā trāpītu kāds kas šauj un tad tēmē tik prātīgi PALIEKAM DIVATĀ....

Kad sirdī sāpes pāriet sāk, Drīz pārbaudījums jauns būs klāt – No kura stūra piezagsies, Vai līdīs, vai kā suns tas ries. Vai spēsi tu tam pretī stāt Vai nāksies galvu līdzi māt, Kā aizšauts zemē gāzīsies Un vējš tev pāri brāzīsies? Tur kluss un vientuļš gulēsi, Par bērnu dienām domāsi, Kad zāle bija zaļāka Un Tava balss tā skaļākā, Kad itin visu zināji Un visas mīklas minēji. Tas laiks, kur atgriezties un būt, Kad darīji vien sirds ko jūt....

1.pants Es skatos pa logu laukā un baidos no pilnmēness ietekmes Varbūt es pārvērtīšos par zivi varbūt par kaķi piedz. Es aizveru visas durvis ciet Es aizveru visus logus ciet 2* Es palienu zem gultas Kur man stāv loki un bultas 2.pants Bailes mani pārņem Arī aukstums pārņem Nešaubos es par to Jo jūtu pašlaik arī to piedz*3