Man [C] dzīvē šai laimējies [G] ļoti: Netrūkst man, par ko raudāt un [C] smiet. Gan [F] brīnišķi mirkļi man [C] doti, Gan [G] veiksmes ar līkumu [C] iet. Gan [F] brīnišķi mirkļi man [C] doti, Gan [G] veiksmes ar līkumu [C] iet. Ja [C] kādreiz kļūst pārlieku [G] smagi, Kad dzīve drūma un pelēka [C] šķiet, Man [F] uzsmaida cilvēki [C] labi, Un, [G] liekas, - pat akmeņi [C] zied. Man [F] uzsmaida cilvēki [C] labi, Un, [G] liekas, - pat akmeņi [C] zied. Tā [G] dienas kā pajūgi [C] aši - Pa [F] dažādiem [G] ceļiem prom [C] trauc, Bet [F] kučieri [G] esam mēs [C] pa[Am]ši, Vien [Dm] kļūdāmies [G] bieži un [C] daudz. Vien [Dm] kļūdāmies [G] bieži un [C] daudz. Cik [C] daudz dzīves paletē [G] krāsu, Tās visas aicina mani un [C] sauc. Sev [F] gribētu balto par [C] māsu, Bet [G] likten`s tai citas klāt [C] jauc. Sev [F] gribētu balto par [C] māsu, Bet [G] likten`s tai citas klāt [C] jauc. Ne [C] pēlēju trūkst man, ne [G] skauģu, Kas manas bēdas un nelaimes [C] svin, Un [F] gadās, ka labākie [C] draugi Vis[G]mazāk par mani ko [C] zin. Un [F] gadās, ka labākie [C] draugi Vis[G]mazāk par mani ko [C] zin. Tā [G] dienas kā pajūgi [C] aši - Pa [F] dažādiem [G] ceļiem prom [C] trauc, Bet [F] kučieri [G] esam mēs [C] pa[Am]ši, Vien [Dm] kļūdāmies [G] bieži un [C] daudz. Vien [Dm] kļūdāmies [G] bieži un [C] daudz.

A D E A Sniegi jau kusa, zālīte zēla A D E A sasaucās putnu bari. A D E F#m Zaļajā mežā sirsniņa mana Bm E A slavēja pavasari. Piedz. E A E A D E A Dziedāja dziesmas koki un zvēri, ūdeņi burbuļoja. E A E A D E A Atvērās ziedi, atvērās sirdis, debesis vīteroja. Debesīs augstu mākonis nāca Ēna aiz viņa gāja. Biezajiem koku kupoliem cauri saulīte mirkšķināja. Dosimies birzīs, dosimies pļavās beigusies ziema garā. Augstāk par visiem karaļiem troņos cīrulis saules starā.

C Am F G Maiga migla pa pļavmalu veļas C Em F G Tūlit saulei būs japieceļas Am Em F G Tūlit govis ganīties nāks Am F G C Gani stabules stabulēt sāks Bb F Rīta klusums Bb F G Rīta klusums Dienas vārti līdz apvārsnim vērsies Kur gan jodi un raganas tversies Saule zelta cekulus lies Visi joņos klaigās un skries G Bet kāmēr saule nav uzlēkusi C G Aizturi elpu G Un ieklausies kā ezerā niedrēs C G C G Vēži ar zivīm sačukstās klusi Am Em F G Kāmer saule nav uzlekusi Am F G C Aizturi elpu un ieklausies E|8-8-3-3- 5-5-5-------------1-1-0-----------| B|-----------------3-----1-1-1-------3-1-0-1-|

Am Dm 1.Kad dzērves atkal projām dodas G C Tās gaidot skatās vēl uz mums Am Dm Un nesagaida, kur viņš rodas G C Starp mums šis mēmais pārmetums Am Dm 2.Balts putns lido debess klajā G C Un pēkšņi krīt, un viss, un beigts Am Dm Un paliek mutē aizslēgtajā G C Tas pārmatums, kas nepateikts C Dm Piedz: Viens otru dzērām, kad mums slāpa G C Bet tagad balta puķe lūdz Am Dm Tu lūdzu aiztaupi man sāpes G C Kāpēc tev mani jāapsūdz 3.Vai lapai var ko pārmest lapa Un ko drīkst sacīt ziedam zieds Bet manu galvu kā pie kapa Tāds dīvains smagums lejup liec Piedz: Un kad tu balta nāc pār pelniem Man spēka nav tev pretī skriet Ar kādiem ziediem smagi melniem Pret tavu sirdi mana zied

C Jūra ir bez viļņiem Am Kad tu nāc C Putni kokos klusē Am Ja runāt sāc F Pārstāj raudāt debess C Kad tu smaidi G Kad es vēlos tev ko teikt Vēji piekūst gaidot Kad tu sauc Acumirkli gaidīt Tev par daudz Saules rieta sārti tavi vaigi Kad es sāku atzīties Piedz. C Tu esi lietus, kas liegi līst Am Tu esi zvaigzne pirms pienāk rīts F C Tu esi nenotverts vējš, tik ļoti brīvs C Tu esi nakts, kad dienai gals Am Tu esi uguns, ja ārā salst F C Tu esi vienīga man kā es tev Gaidu tevi naktī Vai tu nāc? Vēlos tevi satikt Kā norunāts Saules rieta sārti tavi vaigi Kad es sāku atzīties Tu esi lietus kas liegi līst Tu esi zvaigzne pirms pienāk rīts Tu esi nenotverts vējš, tik ļoti brīvs Tu esi nakts kad dienai gals Tu esi uguns ja ārā salst Tu esi vienīga man kā es tev

Am 1. Dar' ko darīdams, teic ko sacīdams A7 Dm Vai uz katra soļa tev misējas? E Am Misējas, misējas E Am Un viss mūžam iznāk otrādi Am Jebšu negribot, jebšu tīšuprāt, A7 Dm Bet tie paši labākie nodomi E Am Vēl aizvien, vēl aizvien E A Vēl aizvien Tev vējā izsējas. A D A Piedz: Muļķe sirds, tai nekad nekur nav gana, E A Mīlu to jo tikai mana, mana ir šī muļķe sirds. 2x 2. Kur tu liksies tāds viens pats pasaulē? Bet vai tādēļ tomēr vērts paļauties, Paļauties, paļauties Jau tūlīt tev gaužām žēlabām? Neba pirmoreiz, neba pēdējo Sirds par tevi izrādās stiprāka, Stiprāka, stiprāka, Un tev atliek vien tai paļauties Piedz:...

Am Paņem sev šo violeto debesi Un šos mākoņsodrējus... Nav jau diezkas, nav jau diezkas, Bet varbūt, ka noderēs! C Paņem paņem manu nogurumu, Es, es pie tevis gribu. F Fm F Man vienalga, Kā to sauc, C Var, var arī par mīlestību. Ab Eb Es tev, es tev neprasu nemaz Ab Eb Pasauli pasauli šo piesildīt. Ab Eb Tad jau, tad jau nākamajā brīdī Ab Eb Pieprasītu piepildīt. C Paņem paņem manu nogurumu, Es, es pie tevis gribu, gribu, gribu. F Fm F Man vienalga, kā to sauc, C Var, var arī par mīlestību. Am Nav jau diez kas, nav jau diez kas, Bet varbūt, ka noderēs. Paņem sev šo violeto debesi Un šos mākoņsodrējus. pantiem dažādi taktsmēri:12/8, 4/4,

Iespēle: G A D C Pants: G A D C Piedziedājums: F C G *(un var arī kāpinājumu uz leju pēc G likt F# un tad atkal F)

E||----------------------------------------------------------| B||----------------------------------------------------------| G||-----0-----0-----0-----0-----0-----0-----0-----0----------| D||---5-----5-----5-----5-----5-----5-----5-----5------------| A||-3-----3-----3-----3-----6-----6-----6-----6--------------| E||----------------------------------------------------------| E|-----------------------------------------------------------|| B|-----------------------------------------------------------|| G|-----0-----0-----0-----0-----0-----0-----0-----0-----------|| D|---5-----5-----5-----5-----5-----5-----5-----5-------------|| A|-----------------------------------------------------------|| E|-6-----6-----6-----6-----5-----5-----5-----5---------------|| Uz ielas satrauktu cilvēku ēnas Kāds kliedz bet es nedzirdu vairs Tik viegls vējš pirms lidot Es atpletu rokas un biju tik brīvs Tik stīviem pirkstiem tu sažņaudz aizkarus Bet zini man vairs nav žēl Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids Un nāca rīts tik sterili tīrs Tu piekliedz nakti tukšiem vaidiem Es stāvēju logā un vēlējos iet Tavi trauslie kailie pleci sārtās lūpas Es aizeju brīvs Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids Bet zini man vairs nav žēl Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids Un nāca rīts tik sterili tīrs Made by Engel1s

A2 F#m7(11) Ķēniņš diženais, ietērpts godibā D2 Lai zeme gavilē, lai zeme gavilē A2 F#m7(11) Viņš gaisma spožakā, tumsa paslēpjas D2 Kad atskan Viņa balss, kad atskan Viņa balss A2 Cik Liels Mūsu Dievs, dziedi līdz F#m7(11) Cik Liels Mūsu Dievs, lai visi redz D2 Esus – E A2 - D/A - A2 Cik Liels, cik liels Mūsu Dievs A2 F#m7(11) Pār laiku valda Viņš, caur gadu simteņiem D2 Viņš sākums ir un gals, viņš sākums ir un gals A2 F#m7(11) Trīsvienīgais Dievs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars D2 Viņš Lauva ir un Jērs, Lauva ir un Jērs Cik liels... A2 F#m7(11) Tavs vārds visaugstākais, viss gods un slava pieder Tev D2 Esus – E A2 - D/A - A2 Mana sirds lai dzied – cik liels mūsu Dievs Cik liels... A D A F#m7 Tad līksmo sirds un sauc Tev pretī, Dievs Bm7 Esus – E A Tu esi liels, Tu esi liels A D A F#m7 Tad līksmo sirds un sauc Tev pretī, Dievs Bm7 Esus – E A Tu esi liels, Tu e - si liels