Viegli un satraukti sirds mana sitas Klusi, klusiņām došos es ceļā Uz vietu, ko tikai savējie zina Pārējiem atliks sekot vai minēt Am Dm Ziniet, tik reti sanāk būt vienam C E Tā mēs tās dienas skrienam un skrienam Am Dm Drīz taujāšu spogulim Kas tā par seju C Tāpēc es ceļos un eju E Un eju Am Dm Nakts C E Māsa nāc, soļo man blakus Am Dm Jau rīt C E Rīt mūs nošaus kā suņus trakus Am Dm C E Am Dm Māsiņ, nebaidies, nāc C E Vēl dejot ar mani sāc Starpsp. Am Dm C E Am Dm Viens C E Tālāk vēlos es doties Am Dm Krist un celties, celties un krist C Tu man novēli, novēli E Nepadoties Dm C Uzsauc tostu cēlu Dm C Sievām lielus vēderus Dm C C E Vīriem atgriezties vienmēr Am Dm Vienmēr, kaut vēlu C E Māsiņ, nebaidies, nāc Am Dm Vēlu C E Vēl dejot ar mani sāc Starpsp. Am Dm C E 2x Dm Am 3x C E Am Dm Vienmēr, kaut vēlu C E Māsiņ, nebaidies, nāc Am Dm Vēlu C E Vēl dejot ar mani sāc Am Dm C E Am Dm Vienmēr, kaut vēlu C E Am Tu jau zini es pārnākšu vienmēr, kaut vēlu

[D] Ir grūti īstos [A] vārdus atrast [Em7] Ir grūti gribēt [G] otru [A] saprast [D] Ir viegli savus [A] brāļus tiesāt, [Em7] Ir grūti pabeigt [G] to, kas [A] iesākts. [D] Ir grūti vētrā [A] čukstus dzirdēt, [Em7] Ir viegli pārēs[G]ties un [A] smirdēt. [D] Ir viegli vējam [A] līdzi plīvot, [Em7] Ir viegli nomirt, [G] grūti [A] dzīvot. [D] Kāds esi tu [A]? Kāds esmu [Em7] es? [G] Kādi [A] esam [D] mēs? 2x [D] Ir viegli atdzist, [A] grūti sildīt, [Em7] Ir viegli solīt, [G] grūti [A] pildīt. [D] Ir viegli otram [A] zaru vīlēt, [Em7] Ir grūti patie[G]sību [A] mīlēt. [D] Ir grūti dot, ir [A] viegli paņemt, [Em7] Ir viegli nepeln[G]īti [A] saņemt. [D] Ir viegli mīlest[A]ību nodot, [Em7] Ir viegli nīst, bet [G] grūti [A] piedot. [D] Kāds esi tu [A]? Kāds esmu [Em7] es? [G] Kādi [A] esam [D] mēs? 2x Vai viss, kas spīd, ir patiess zelts, Uz siržu altāriem, kas celts? Vai derīgs viss, ko darīts ļauts Jo tas, kas sēts, tiks arī pļauts.

F C Ai, jel manu vieglu prātu: F Jauns apņēmu līgaviņ`! F C/E Dm7 Ai, jel manu vieglu prātu: F/C C7 F Jauns apņēmu līgaviņ`! Ne gadiņa nedzīvoju, Sola kungi karā ņemt. Es kungiem`i atbildēju: Vai es viens`i karavīrs. Vēl daža`i māmiņai Aug deviņi bāleliņ. Tie varēja bruņas nesti, Zobentiņus cilināt. Ai, jel manu vieglu prātu, Jauns apņēmu līgaviņ!

D Bm7 Em7 A7 D A/C# Bm7 Čuči, guli, līgaviņa, uz manāmi rociņami! Em7 A7 D Bm7 G Em7 G/A A7 D Čuči, guli, līgaviņa, uz manāmi ro-ci-ņām! 2. Kad tu vienu nogulēsi, Tad es tevim otru došu. 3. Kad tu otru nogulēsi, Tad es tevi modināšu. 4. Celies, mana līgaviņa, Jau gailītis nodziedāja! moonwalking

F F/A Bb C4 C Dm Bb C7 F Div` pļaviņas es nopļāvu sarkanā(i) āboliņ`, F F/A Bb Gm7 F/A Bb C7 F Div` pļaviņas es nopļāvu sarkanā(i) āboliņ`. Dod, Dieviņi, siltu sauli, Labu vēju kaltējot! Pati māku sienu pļauti, Pat` izkapti asināt. Tik vien lūdzu tautu dēlu, Lai sameta kaudzītē. Es uzdevu baltu kreklu Savam siena pļāvējam. Lai tas līdzi līgojās(i) Ar balto(i) āboliņ`. moonwalking

Am Em (B7) (Em)Am Kamēr tu šo spēli spēlē, kamēr tu šo dzīvi spēlē vien, G F C F B7 Em Tava kailā dvēselīte, dvēselīte purvus brien. Starpsp. Em|G F|C|F B7|Em|| Am Em (B7) Em Am Atlido pa gaisu vēji, četri vēji, četri vēji un G F C F B7 Em Visiem četriem paņemoša, paņemoša acīs guns. Am Am/G Em/G B7/F# Em Am/C Kāda, draugs, ir tava daļa te, zem saules, te, zem saules šīs? G/B F/A C/G F B7 Em Vēji ņems un dvēselīti, dvēselīti izlaupīs. ____ ____ | 1. |2. Starpsp. ||: G/F|G/F|F| B7:|| E || Am Em B7 Em Am Un Tu brien pa vēju pēdām, brien un savu dvēselīti sauc. G F C F B7 Em Melna zīme aust pār tevi, aust, un vārna melni krauc. Am Em B7 Em Am Vārna, vārna dvēselīte, dvēselīte tava noburt? G F C F B7 visus vējus izbridusi, tagad melna uguns tā. Starpsp. G/F|G/F|F|E7|| Am Em (B7) (Em)Am Kamēr tu šo spēli spēlē, kamēr tu šo dzīvi spēlē vien, G F C F B7 Em Tava kailā dvēselīte, dvēselīte purvus brien. Starpsp. Em|G F|C|F B7|Em|| Moonwalking

G C D7 G Maza, maza meitenīte solījāsi mana būt. 2x G C D7 G Mūžīgi, laicīgi tu jau mana būsi, Em Am7 D7 G Mūžīgi, laicīgi tu jau mana būsi. 2x 2. Izaug liela, nāk pie prāta, Nesolās vairs mana būt. 3. Vai man savus vikszābakus, Bij par velti noviksēt? 4. Vai man savu kumeliņu Bij` par velti apseglot?

A# F D# A# F A# F A# F F Digitāla man gūteņa A# Digitālu pīnu deva F Digitāla man gūteņa Virtuālā pļovā gonās Digitālys pučis ēda Digitālys pučis ēda A# F A# F Digitāla saule lēca Svešu laužu videņā Digitāla saule lēca Virtuālim storim teita Svešim vuordim izraksteita Digitāla saule lēca D# C# Atver acs i pazaverīs G# Digitāla mygla reitā F Voi Dīveņi tu redzieji D# Taida vysa pasaueite 2x Digitāla saule lēca Svešu laužu videņā Digitāla saule lēca Virtuālim storim teita Svešim vuordim izraksteita Digitāla saule lēca Digitāla man gūteņa Digitālu pīnu deva Digitāla man gūteņa Daīs itū pīnu dzerti Bodā digitāli nūsprogt Bodā digitāli nūsprogt Atver acs i pazaverīs Digitāla mygla reitā Voi Dīveņi tu redzieji Taida vysa pasaueite

Am Dm G Uzzīmē sauli uz sienas, C Am Lai tā vairs nenoriet Dm G Uzzīmē mākoņu ziedus Am Lai tie zied Dm G Iekrāso spogulim acis C Am Lai varam skatīties Dm G Sāpes jau pašas no sevis Am Nepāries E Am Es solos būt ar Tevi, līdz nāve mūs šķirs, E Am Un projām vedīs vakara krāsmatās. E Am Un liekot roku cieši uz savas sirds, G F E Tev apsolu vēlreizi šo pasauli glābt. Notici vēlreiz šai dziesmai, klausies, kā viņa skan. Notici vējam aiz loga, un tad man. Zinu ka viegli tas nenāk, un arī neaiziet. Uzzīmē prieku, kas mūžam, nepāriet. Es solos būt ar Tevi līdz nāve mūs šķirs, Un projām vedīs vakara krāsmatās. Un liekot roku cieši uz savas sirds, Tev apsolu vēlreizi šo pasauli glābt. Notici vēlreiz šai dziesmai, klausies, kā viņa skan. Notici vējam aiz loga, un tad man. Zinu ka viegli tas nenāk, un arī neaiziet. Uzzīmē prieku, kas mūžam - nepāriet. Nevajag rūgtumu glabāt, brīnumu gaidīt. Atvērtās durvis nekad vairs, never ciet. Uzzīmē smaidu uz sejas, lai varam smaidīt. Skumjas jau pašas no sevis - nepāriet. Uzliekot rokas uz sirdīm apsolām mīlēt, Ilgi tik ilgi, līdz kamēr - nāve šķirs.

A# F Man dzīvē šai laimējies ļoti: A# Netrūkst man, par ko raudāt un smiet. D# A# Gan brīnišķi mirkļi man doti, F A# Gan veiksmes ar līkumu iet. Ja kādreiz kļūst pārlieku smagi, Kad dzīve drūma un pelēka šķiet, Man uzsmaida cilvēki labi, Un, liekas, - pat akmeņi zied. F A# Tā dienas kā pajūgi aši - D# A# Pa dažādiem ceļiem prom trauc, D# A# Bet kučieri esam mēs paši, F A# Vien kļūdāmies bieži un daudz. Cik daudz dzīves paletē krāsu, Tās visas aicina mani un sauc. Sev gribētu balto par māsu, Bet likten`s tai citas klāt jauc. Ne pēlēju trūkst man, ne skauģu, Kas manas bēdas un nelaimes svin, Un gadās, ka labākie draugi Vismazāk par mani ko zin. Tā dienas kā pajūgi aši, Pa dažādiem ceļiem prom brauc, Bet kučieri esam mēs paši, Vien kļūdamies bieži un daudz.