Nav neviens kā Tu Intro: │Em C│G D7sus D│ Chorus: G D C G Nav neviens kā Tu, C G Am7 Dsus D Kas var aizskart manu sirdi kā Tu G D G C G Ļoti ilgi es meklēju un atradu G D G Nav neviens kā Tu Verse: Cmaj7 C G Em7 Tava žēlastības upe plūst Am7 D G Tavas rokas mūs dziedina Cmaj7 C G Em7 Un tie, kas ciešs Tevī drošību rod Am7 C D Jo nav neviens kā Tu.

G D Uz galda glāzē stāv krizantēmas, G Un rozes sen jau vītušas. Em Am Nenāc pie manis, nemeklē laimi, D G Kas bija sen, jau aizgājis. Tas bija toreiz, kad Tevas acis Vēl spēja mani valdzināt, Bet tagad tumšās rudeņa naktīs Man atliek tikai pasmaidīt. Kas pirmā atnāks, tai piederēšu, Ar krizantēmām rotāšu. Un smaidīdami mēs grēkā grimsim Kā ievas ziediņš atvarā. No rīta svešos ļaudīs ejot, Mums skats būs tīrs un nevainīgs. Tik krizantēmas uz galda glāzē. Bet tās jau muļķes nesaprot... sabba

Uz galda [G] glāzē stāv krizan[D]tēmas, Un rozes sen jau vītu[G]šas. Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi, Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis. Nenāc pie [Em] manis, nemeklē [Am] laimi, Kas bija [D] sen, jau aizgā[G]jis. Tas bija [G] toreiz, kad Tavas [D] acis Vēl spēja mani valdzi[G]nāt, Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt. Bet tagad [Em] tumšās rudeņa [Am] naktīs Man atliek [D] tikai pasmai[G]dīt. Kas pirmā [G] atnāks, tai piede[D]rēšu, Ar krizantēmām rotā[G]šu. Un smaidī[Em]dami mēs grēkā [Am] grimsim Kā ievas [D] ziediņš atva[G]rā. Un smaidī[Em]dami mēs grēkā [Am] grimsim Kā ievas [D] ziediņš atva[G]rā. No rīta [G] svešos ļaudīs [D] ejot, Mums skats būs tīrs un nevai[G]nīgs. Tik krizan[Em]tēmas uz galda [Am] glāzē. Bet tās jau [D] muļķes nesa[G]prot... Tik krizan[Em]tēmas uz galda [Am] glāzē. Bet tās jau [D] muļķes nesa[G]prot...

INTRO G A G Bm G A D / Dsus2 D Em A Tā tas bija, tā gadījās D Em A Vēl viens, vēl viena ieskatījās D Em A Kā mēdz notikt, tā notikās D Viņš viņu bez prāta un atgūšanas, Em A Bet viņa viņu nemaz... Starpspēle: G Dsus2 Em A , G D2 Bm D Em A Viens ar otru tie runāja D Em A Viens ar otru tie dejoja D Em A Viens ar otru tie dzīvoja D Kaut viņš saprata - viņa to nemīlēja, Em A Tomēr apsolīja G D Ja Tev nav ūdens, Em A Es būšu tas ! G D Ja Tev nav maizes, Em Bm Es būšu tā ! G D Ja Tev nav uguns, Em A Es būšu tas ! G D Bm Ja Tev nav, Tu, cietsirdīga, ja Tev nav Starpspēle: G Dsus2 Em A , G D2 Bm D Em A Vai pēc tam kaut kas mainījās, D Em A Vietās savās vai nostājās ? D Em A Un pat tad, ja viss izbeidzās, D Es zinu, ka vienmēr būs kāda vai kāds, Em A Kas piedāvājās: 2x { G D "Ja Tev nav ūdens, Em A Es būšu tas ! G D Ja Tev nav maizes, Em Bm Es būšu tā ! G D Ja Tev nav uguns, Em A Es būšu tas ! G D Bm Ja Tev nav, Tu, cietsirdīga, ja Tev nav" } OUTRO G A G Bm G A D

DZENISHI – Nakts, kurā snieg (½ vārdi no Toma Vītola) Ievads: Em A D D Em A G A/D…D G A/D…D Em A A Saul aiz apvāršņa sarkana riet, Bm Bm nakts savus tumšos tīklus sāk siet. Em A A Mēness met gaismu sudrabaini bālu, Bm Bm garas, melnas ēnas stiepjas tāli tālu. Fm# Fm# Šur tur pa zvaigznītei debesīs, Bm Bm kas mirgo un varbūt drīzi dzisīs, Fm# Fm# kas gaismu uz zemi nekad vairs nenesīs, Bm Bm un dvēsele kāda tad drumslās plīsīs. Piedz.: Em Em A A Savāda burvība piemīt šai naktij, D D viss pakļauts klusuma un tumsas taktij. Em Em A A Pār zemi gaistoša dūmaka tvan, G G A D un skaļi klusums spiedīgi skan….. x2 Snieg. Jau zeme ir ar baltiem svārkiem, Mums pie saviem logiem jāpaliek, Jākļūst baltākiem un patiesākiem. Snieg. Cik tomēr neprātīgi snieg! Snieg. Jau zeme ir ar baltiem svārkiem, Mums pie saviem logiem jāpaliek, Jākļūst baltākiem un patiesākiem. Snieg. Cik tomēr neprātīgi snieg! Piedz.: Savāda burvība piemīt šai naktij, viss pakļauts klusuma un tumsas taktij. Pār zemi gaistoša dūmaka tvan, un skaļi klusums spiedīgi skan. …Snieg. Mēs abi šodien ziemu sākam, Palūgsim, lai vakars vēlāk tumst, - Jākļūst baltākam un patiesākam Liktenīgam tālumam starp mums. Snieg. Starp mums viss baltā miglā tinas, Ceļš un dzīve balts un līdzens tiks – Sniegi visas grambas nolīdzinās … Nolīdzinās, tikai ļoti stigs. Piedz.: Savāda burvība piemīt šai naktij, viss pakļauts klusuma un tumsas taktij. Pār zemi gaistoša dūmaka tvan, un skaļi klusums spiedīgi skan.

DZENĪŠI - Par puķu dobi – Intro: G Em C D x2 C D G Em Piedz.: Gan Ilona, gan Laimonis, gan Muris, gan pat Feģa, Am C D G Ik rītu dobē satikās un vienu sastiķēja …… G Em Lien slieka vārdā Ilona C D No rīta puķu dobē G Em Tā priecājas par brīvību C D Jo makšķernieki copē. Bet izlien kurmīts Laimonis Brokastot pie dabas Un notiesā tas Ilonu Jo gaļa bija laba. C D G Em Piedz.: Bet nepazūd nekas no tā, kas bijis brīžos jaukos – Am C D G Tie visi atkal satiekas, tik citos medīblaukos. 2x To visu kokā vērojis Bij kaimiņruncis Muris Tam piegriezušies kolibri Nu klusē arī kurmis. Ar vēju atskrien vēl kaut kas Kas izskatās kā sunis Tas nekad mūžā dresēts nav Bet vēderā jau Muris. Piedz.: Bet nepazūd nekas no tā, kas bijis brīžos jaukos – Tie visi atkal satiekas, tik citos medīblaukos. 2x Un kolīdz tiek viņš adoptēts Un saņem vārdu Feģa Kā arī smalku barību Tam aizsprūst zarnu eja. Piedz.: Bet nepazūd nekas no tā, kas bijis brīžos jaukos – Tie visi atkal satiekas, tik citos medīblaukos. 2x Starpspēle: G Em C D x2 C D G Em Piedz.: Gan Ilona, gan Laimonis, gan Muris, gan pat Feģa, Am C D G Ik rītu dobē satikās un vienu sastiķēja ……

E A B7 E Pie Dieviņa gari galdi, gari galdi C#m F#m B E Tur sēž pati mīļā Māra, mīļā Mār' Tur sēž pati mīļā Māra, mīļā Māra Villainītes rakstīdama, rakstīdam'. Izrakstīja, saskaitīja, saskaitīja, Atdod Dieva rociņās(i), rociņās. Nu, Dieviņi, Tava vaļa, Tava vaļa, Nu Tavās(i) rociņās(i), rociņās. Nu Tavās(i) rociņās(i), rociņās(i) Pašas Laimes atslēdziņa, atslēdziņ'. Dod, Dieviņi, kalnā kāpt(i), kalnā kāpt(i), Ne no kalna lejiņā(i), lejiņā. Dod, Dieviņi, otram dot(i), otram dot(i), Ne no otra mīļi lūgt(i), mīļi lūgt.

---------------------------------------- ---------------------------------------- ---------------------------------------- --0-0---7--5-5---5--7-7---7--10-7-5-7---

D A “Ik katru sestdiens vakaru — arvien, arvien D Pie Trīnes gāju klētiņā — arvien,arvien G “Ik katru sestdiens vakaru D A D Pie Trīnes gāju klētiņā — arvien,arvien, arvien arvien arvien Bet reiz pie klēts es piegāju — arvien, arvien Un iekšā troksni dzirdēju — arvien, arvien Tur Ješka iekšā sēdēja — arvien, arvien Un manu Trīni bučoja — arvien, arvien Ak, Trīnīt, manu sirdspuķīt — arvien, arvien Tu solījies reiz mana būt — arvien, arvien Bet nu tu mani pievīli — arvien, arvien Un Ješkam sirdi atdevi — arvien, arvien Es došos prom uz austrumiem — arvien, arvien Tu manis vairāk neredzēs — nekad, nekad Mēs sitīsim tos utainos — arvien, arvien Pēc tam tos zili pelēkos — arvien, arvien Lai latvju Saule nenoriet — nekad, nekad Lai latvju zobens nesarūs — nekad, nekad Lai dzīvo Kārlis Ulmanis- arvien, arvien Un ģenerālis Balodis- arvien, arvien Uz austrumiem es nebraukšu nekad, nekad Un krievam ogles nerakšu nekad, nekad, nekad Lai sapūst karogs sarkais un sarūs sirpis āmuris, arvien arvien arvien

Pants C Am C G Piedz. Em A vai Bm ( kā labāk skan ) C G C Am Lietus nolijis, C G Mākon's projām peld un lietus tā nav lijis C Am Lietus nolijis C G Un man šķiet, ka tā jau kādreiz bijis. C Am Lietus nolijis, C G Kaimiņsunis rej, viņš sargā savas mājas. C Am Lietus nolijis, C G Tur uz veļas striķa palags plivinājās. Piedz. Em A vai Bm Rīts... kā jau agrs rīts C G Tikai lietus naktī pāri mums lijis, Lietus nolijis, Skaitot stundas, pulksten's nozvana pie sienas. Lietus nolijis, Nograb durvis, soļi dzirdami uz ielas. Lietus nolijis, Ļaudis mostas, steidz uz darbu, sarunājās. Lietus nolijis, Ļaudis nemana to, nemaz nepriecājas... By Richii