Am C Dm F G Am Es nesaportu šo valodu Am C Ir cilvēki, kas nāk no tik dažādām vietām C Labi kopa dzīvo, māk saprasties Dm F G Tikmēr ģimene nevar vienā virtuvē atrasties Es saku tev labrīt Bet tu atcerti, kas ir kā vilņi kas triecas pret krastu Sagraujot visu, nespēj apstāties Tikmēr mēs varam iepauzēt, ieklausīties Ja atvērtu to lādīti zelta Un ielaistu vardus kurus velku tev no sirds Tas izskaidrot to Kāpēc runāju ar tevi itkā negribot Nesaprotu kāpēc gribi mani mācīt Sāk no jauna stāstīt vēl un vēl, un vēl Vai nevari tu salasīt Kas rakstīts manās acīs Nesaprotu, nemāku Kāpec dusmojos, kad dusmojies tu Sūtu balss ziņu, esmu tūrists Kurš nesaprot valodu, nelasa kartes Un nezinu īsto valūtu Bet tu mani pārtin pāri, es pazūdu Ja atvērtu to lādīti zelta Un mainītu vardus kurus velti man no sirds Tas izskaidrotu to Kāpēc runāju ar tevi itkā negribot Es nesaprotu, еs nemāku Nesaprotu kāpēc gribi mani mācīt Sāk no jauna stāstīt vēl un vēl, un vēl Vai nevari tu salasīt Kas rakstīts manās acīs Es nеsaprotu kāpēc gribi mani mācīt Sāk no jauna stāstīt vēl un vēl, un vēl Vai nevari tu salasīt Kas rakstīts manās acīs Es nesaprotu, es nemāku Nesaportu, nemāku Es nesaprotu, es nemāku Nesaprotu, nemāku Es nesaprotu, es nemāku Nesaprotu, nemāku Es nesaprotu, es nemāku Nesaprotu, nemāku Gribi mani mācīt Sāk no jauna stāstīt vēl un vēl, un vēl Vai nevari tu salasīt Kas rakstīts manās acīs C Nesaprotu kāpēc gribi mani mācīt C G Sāk no jauna stāstīt vēl un vēl, un vēl G Dm Vai nevari tu salasīt Dm F G Kas rakstīts manās acīs

Kompešu kaste un dālijas zieds Mūsu nolūks ir skaidrs un mērķis viens Mēs redzam jūs kā peles sieru Bet tas, protams, nav nekas jauns Ideāls vīrs un lieliska sieva Bērni, kas aiziet, kad pienāk diena Ziniet tas viss notiek ar mums Bet tas arī nav nekas jauns Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Mēs vietām ar Raiču pie klievīša grunts Ka kopumā ņemot dzīve ir štrunts Mēs domājām vairāk kā gribam spēt Bet tas arī nav nekas jauns Bet domāsim brīvi, kad zināms vien pī Ir ģimene, baznīca un MTV Ziniet, tas viss notiek ar mums Bet tas arī nav nekas jauns Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur

Noliecas zari kāp saulīte lejā Ceļš mans mājup nu iet Un liepas jau lielas čalīt ū-ū uz tavas ielas Kur vecais ceļa stabs Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Un pēc divdesmit gadiem tik viegli būt labiem Kad piedots un aizmirst vai ir viss Vai jaunības gadi mani ceļa stabi Laiku stāsta tikai tiem, kas vēl zin Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vai svēlme braucam Smalkus kokteiļus jaucam Un katrs trešais virs simts Jā liepas jau lielas čalīt ū-ū uz tavas ielas Kur vecais ceļa stabs Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats

Tīts galdauts uz galda Un vīns tavā glāzē Šķiet, pagājis vēl kaut kāds gads Un, ko man jums lielajiem pasakas stāstīt Vai no rīta viss nebūs tāds pats? Ļauj es izslēgšu gaismu Lai miers ir ar jums Lai jums nezināt dienu, kas sāp Un viena izplēsta lapa vēl stāsta par mums Līdz aizsniegt debesjums Krīt ceļmalas dubļos varbūt pēdējās pārslas Dziest nenodzēsts pasaules gals Šķiet, es zinu Tu redzēji labāku mani Nekā citi un nekā es pats Ļauj es izslēgšu gaismu Lai miers ir ar jums Lai jums nezināt dienu, kas sāp Un viena izplēsta lapa vēl stāsta par mums Līdz aizsniegt debesjums Es pasmaidu sevī, kad atceros tevi Tu jau arī es zinu šā tā Bet nu jāiet lielajiem pasakas stāstīt Lai visus skar enģeļa plecs Ļauj es izslēgšu gaismu Lai miers ir ar jums Lai jums nezināt dienu, kas sāp Un viena izplēsta lapa vēl stāsta par mums Līdz aizsniegt debesjums Un viena izplēsta lapa vēl stāsta par mums Līdz aizsniegt debesjums

Diena, kad saule bez ēnas Šeit laternu gaismās, kāds zīmējis mūs Sevī skan putnu bēdas Tur jau kāds lido, bet tā nebiji tu Dzīve pa straumei Bet tu vēlējies būt kaut kas vairāk kā Liepājas pasts Un likteņa varā ir upes, kas žūst Bet, kurš paliks ar tevi, kad krit Varbūt pēdējais sniegs Zirgs tā sameklē tevi Jūru ceļā uz debesīm sasmacis gaiss Vienmēr mazliet par vēlu Kāds nolēma nekrist, bet šoreiz ne tu Dzīve pa straumei Bet tu vēlējies būt kaut kas vairāk kā Liepājas pasts Un likteņa varā ir upes, kas žūst Bet, kurš paliks ar tevi, kad krit Varbūt pēdējais sniegs Diena, kad saule bez ēnas Šeit laternu gaismās, kāds zīmējis mūs Vienmēr mazliet par vēlu Kāds nolēma nekrist, bet šoreiz ne tu Dzīve pa straumei Bet tu vēlējies būt kaut kas vairāk kā Liepājas pasts Un likteņa varā ir upes, kas žūst Bet, kurš paliks ar tevi, kad krit Dzīve pa straumei Bet tu vēlējies būt kaut kas vairāk kā Liepājas pasts Un likteņa varā ir upes, kas žūst Bet, kurš paliks ar tevi, kad krit Varbūt pēdējais sniegs

G C G Nakts ugunīs sadeg tumsa G D Em Bet tumsas ir ļoti daudz Am Un viņa ugunis mūsu Em D Par maldugunīm sauc C G Nakts ugunīs tumsā caurumi izdeg C G Gaisma ietek un iztek Am Bm D Ugunīs tumsā caurumi izdeg G (īsa starpspēle) G C G Kā tā ietek un iztek G D/F# Em Tu pat nepamani Am Nakts vējā un nakts tumsā Em D Iet vientuļi gani G C G Kā gaisma ietek un iztek G D/F# Em Tu pat nepamani Am Nakts vējā un nakts tumsā Bm D Iet vientuļi gani C G Nakts ugunīs tumsā caurumi izdeg C G Gaisma ietek un iztek Am Bm D Ugunīs tumsā caurumi izdeg (2x) C Am Em D Nakts ugunīs tumsā caurumi izdeg (3x) D #D --> Gaisma ietek un iztek D# Bb F C Am Nakts tumsā vientuļi gani Em D Uguni kur C Am Tu prasi kur es būšu Em D Es būšu tur

Mana dzīve kopš Marta Šķiet, kā cukurgailīt's salds Jo uz ielām un tiltiem dejojam mēs - Es un Marta Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau tumšie mākoņi skrien Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Lai man nepietrūkst spēka Lai tavs skaistums nenovīst Tu man piezvani vēl un iesim mēs sagaidīt rītu Tikai vēl mazliet viņa smēja aizvien, jo šeit sārtās mākones zied Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau tumšie mākoņi skrien Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Mana dzīve kopš Marta Šķiet, kā Rio karnevāls Jo gar sētām un sienām dejojam mēs - Es un Marta, Marta Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau košās mākones zied Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau tumšie mākoņi skrien Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau tumšie mākoņi skrien Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te)

Reiz kādā vakarā pie kamīna sartajām liesmām Primo reizi es redzēju Tavu skaisto smaidu Tava bals mani apsedza, kā silta vilnas sega Es biju Tavs, Tev pat to nezinot Taj dienā kad grāmatu lapas vērojām degot Tu sacīji, “Ko Es bez Tevis iesākšu. Kā tālāk dzīvošu.” Bail bija savas jūtas izteikt skaļi Vai tiešām esam apbūrušies mēs abi? Tavās acīs rotaļājās saule, Tavs skatiens liek pasaulei zem kājām manām kust Šī mīlestība vēl ir tik jauna Vai ļausim tai kā ziedam izplaukt vai šim mirklim izzust Tu esi ota kura krāso manu pasauli košu Tevis dēļ es smejos un Tevis dēļ es raudu Tu esi brīva kā putnēns un es kā vējš kurš Tevi ceļ spārnos Man ir simts tūksošiem sapņu, kur Tu esi man blakus Tavās acīs rotaļājās saule, Tavs skatiens liek pasaulei zem kājām manām kust Šī mīlestība vēl ir tik jauna Vai ļausim tai kā ziedam izplaukt vai šim mirklim izzust Tu esi ota kura krāso manu pasauli košu Tevis dēļ es smejos un Tevis dēļ es raudu Tu esi brīva kā putnēns un es kā vējš kurš Tevi ceļ spārnos Man ir simts tūksošiem sapņu, kur Tu esi man blakus (Aaaooo) Tevis dēļ es smejos un Tevis dēļ es raudu (Ouuu Eeee) Tu esi ota kura krāso manu pasauli košu Tevis dēļ es smejos un Tevis dēļ es raudu (Jāaaa) Tu esi brīva kā putnēns un es kā vējš kurš Tevi ceļ spārnos Man ir simts tūksošiem sapņu, kur Tu esi man blakus

Man šodien dzimene Es gaidu draugus ciemos Galds jau klāts,,,,,spiid kalnos kaarotais kaaats.. O.u.. uo.oo.. visapkārt labi smaržo... Un man ir priecīgs prāts........Man šodien dzimene... Nu, mīļie draugi, piesēdiet Un kaut ko labu apēdiet O... O...oo ou Nu, mīļie draugi, ielejiet Un kādu glāzi paceliet....Par dzimeni...Hei, hei, hei! Paldies par dāvanām! ... Iedzersim pa vienai glāzei, iedzersim Iedzersim, pa vienai glāzei iedzersim! Kamēr jauni mēs,Kamēr kopā mēs Lai visiem priecīgs prāts ------------Solo------------- Man,Man ,Man šodien dzimene Man,Man ,Man paldies par daavaan.... Man,Man ,Man šodien dzimene---- Man,Man , ye ye ye yeee Nu, mīļie draugi, piesēdiet Un kaut ko labu apēdiet O... O...oo ou Nu, mīļie draugi, ielejiet Un kādu glāzi paceliet....Par dzimeni... Hei, hei, hei! Paldies par dāvanām! Iedzersim pa vienai glāzei, iedzersim Iedzersim, pa vienai glāzei iedzersim! Kamēr jauni mēs Iedzersim pa vienai glāzei, iedzersim x2 Iedzersim, pa vienai glāzei iedzersim! Kamēr jauni mēs Kamēr kopā mēs Lai visiem priecīgs prāts Man,Man ,Man šodien dzimene Man,Man ,Man paldies par daavaan.... Man,Man ,Man šodien dzimene----

C G D EM Sirdī es jūtu kaut kas raisās un zied Jo šonakt tā par tevi vienīgo dzied Un no mirkļa kad tikāmies mēs Ir dvēselei manai nolaupīts miegs Un tagad tai vajadzīgs ir tikai viens Tai vajadzigs tikai pieskāriens liegs Un nesaprast kā viens skatiens var tā Pārsteigt mani kā sniegi vasarā piedz 2x Domāju par tevi mana mīļā sirds Tā tam vienmēr jābūt jo tu mana mīlestība Manās domās esi vienīgi tu Nevaru aizmirs tavu reibinošo skatienu Jo no mirkļa kad tikāmies mēs Ir dvēselei manai nolaupits miegs Un tagad tai ir vajadzigs tikai viens Tai vajadzigs tikai pieskāriens liegs Un nesaprast kā viens skatiens var tā Pārsteikt mani kā sniegi vasarā