Saule kausē antarktīdu Āfrikā drīz sals Šokolādi nabags nopērk sunim nedzimušu bērnu balsīs Ģenerāļi raud Pasaule ir paradīze nāvei Profesors nesaprot neko Deg uguns un apledo Teroristi debess vārdā Savus brāļus kauj Konserviem kauj ziloņus kā cūkas Izmiruši visi svētie Pīšļi jāpielūdz Rituāli mīlestību vajā Profesors nesaprot neko Deg uguns un apledo Apmācies un līst Līst manu brāļu asinis Templī lūgsnu dzied Par dzīvajiem lūdz mirušie Apmācies un līst Nogurusi primadonna Frizētavā guļ Viņas dēlu aprok zonas kapos Drīz būs joku spēle galā Priekškars aizvērsies Visi tēli izklīdīs pa ellēm Profesors nesaprot neko Deg uguns un apledo Apmācies un līst Līst manu brāļu asinis Templī lūgsnu dzied Par dzīvajiem lūdz mirušie Apmācies un līst Māmiņ kas ir patiesība Tēt kas esmu es Neder man šī nāves paradīze Jāsakrāj ir lidmašīnai Projām jālido Debesīs tik daudz ir brīvu vietu Profesors nesaprot neko Deg uguns un apledo

Capo 3 Am,Em,Am,Em Am,Em,Am,Em Am Em Am Em Ar pirkstu smiltīs viņš zīmēja Am Em Am Em Ar pirkstu no Bētlemes kūts Am Em Am Em Viņš uzzīmēja tevi Am Em Am Em Un piesprauda zemei pie krūts Am Em Am Em Pat muļķis ir līdzīgs Dievam Am Em Am Em Bet gudriem to nepamanīt Am Em Am Em Uz altāra nolaižas telefons Am Em Am Am G Un neprātīgi sāk zvanīt C G Dm Hallo ir iestājies vakars F G Ēd pērminders svētītu vistu C G Dm Un runā brīvības raidītājs F G Lūdz nerunāt visu par Kristu Am,Em,Am,Em Am,Em,Am,Em Hallo jau stabilās grāmatas Kā siseņi mākoņos lasās Rīt officiāli aizklāsim debesis Lai ienāktos ticība masās Bet tāpēc es esmu muļķis Un neiešu enģelim zvanīt Tās smiltis un pirksts no Bētlemes Tas viss vēl joprojām ir manī C G Dm Hallo ir iestājies vakars F G Ēd pērminders svētītu vistu C G Dm Un runā brīvības raidītājs F G Lūdz nerunāt visu par Kristu Mans Kungs Tu esi mana klints Bet Tevī cērt nedzīvas sejas Tik daudz izmirušas acis Tik maz acis kas smejas Mans Kungs es nezinu visu Bet tāpēc jau Tu man esi Ņem manas nogurušās smadzenes Par upura delikatesi C G Dm Hallo ir iestājies vakars F G Ēd pērminders svētītu vistu C G Dm Un runā brīvības raidītājs F G Lūdz nerunāt visu par Kristu Am,Em,Am,Em Am,Em,Am,Em Am,Em,Am

Kliedziena attālumā no sirds Dzīvo cilvēki un ceļ savas pilis Debesis ir melnas melnas Tikai akmeņi lido zili Putni dzied kā pelni savos kokos Un koki elpo aiz pieraduma Mirušas upes iztek caur mani Visa baznīca smaržo pēc ruma Tā ir pasaule kurā tev jāmācās dzīvot Bet tu vari arī nomirt ja gribi Svarīgi notikumi ir tikai avīzēs Bet tu esi neaprakstāms Un tikai kā zvaigzne zibi Šeit visu vajag gribēt tikai sev Un iegūt kāroto pirms laika Cik tāda aprēķināta dzīve ir slima Cik tāda neiemīlēta nāve baiga Klusumā rosās izmisums nenobriedis Kādā mātē veidojas cilvēks nekam Bet pasaule pulcējas maniakāli Pēdējam bojā gājienam Kliedziena attālumā no sirds Notiek dzīvība gaistošā vizmā Es neklausos ko melo radio Es pats izčukstu vārdu: kataklizma

Es biju īstenībai tik tuvu Ka no tās gandrīz neatšķīros Tur bija viss kā bija Tikai vēl miers kā krustā sistos karavīros Arī tu man iznāci pretīm Un visa pasaule čokurā rāvās Es neatceros neko un visu Bet mīlestība uz dzīvību un nāvi kāvās Enģeļi meta jocīgus lokus Tie mirdzēja zaļāk kā lielas spāres Vulkāniem sastings lava uz lūpām Štrunts par pasauli gan tā pāries Es dzīvoju dzemdētājas klēpī Tik mokoši ar jums visiem sasitīts Ka vienmēr kad nāk vecie laiki Ir pretīgi reizē un skaisti Es dziedu sev iekodies lūpā Reibis no asinīm savām Akmeņi lido tik tuvu Manu noslēpumu dievišķajam gravām Ir sirds mana krustcelēs vienmēr Un vienmēr es ceļos lai kristu Lai nepiesauktu vairs sevi Bet Kristu Kristu Kristu

Es dziedu un eju un izeju nabagiem Viņiem nav nekā - uz trijiem viena aura Tie ir mani vienkāršie ļaudis kas savās sāpēs dzied Es aicinu jūs līdzi caur pasaules nabagiem iet Šī pasaule pārtiek no tiem las tai lieki Tā dzīro un krāj - lieko bēdas tās prieki Debess nabagu pilna jau ieliekušās sijas Visi liekie ir svētie no citas dimensijas Hei uzdziedam tiem kuru naktsmājas pagrabs Pastiep savu tukšo roku - gan Dievs to sagrābs Dejo kopā ar Viņu un tiem kas iet bojā Iet liekajiem bojā nozīmē beidzot tikt projām Es dziedu tikai ar nabagiem Es dejoju tikai ar liekajiem Ietin avīzē sirdi liec parkā zem galvas Mums nav paredzētas citas vērtīgākas balvas Guli zem tiltiem lido ielās kā taurenis Lai brēc autobusu un policistu kurlās taures Ne dzimtenei tu esi vajadzīgs ne arī savai tautai Tu piederi dienai neizvarotai nenokautai Sit laiku cik spēka sit nost to beigtu Sen jau viss ir pateikts nav sāpju nepateiktu Lido santīmu oblātas tavai cepurei mutē Ne jau tas ir sakraments bagātam nabagu stutēt Tava oblāta mēness - baudi pielūdz un dejo Tavu acu ālinģos bagātie dzīvību zvejo Es dziedu tikai ar nabagiem Es dejoju tikai ar liekajiem Re kur dzejnieki dzejo nabagu ausīm garām Re kur skaņraži kaifo sveši nabagu garam Lieko cilvēku armija lido miskastēs zilās Velti pasaule mūs meklēs un kapu vākus cilās Ar liekajiem pilna debess - jau ieliekušās sijas Ne enģeļi tur bazūnes pūtīs - Nabagi savas melodijas Visi māņticīgie mīl šo pasaules elli Dievs mums nav to devis kā paliekamu celli Veraties cietumu vārti veraties pagrabu durvis Šonakt mūs izglābt var viens vienīgais dzīvais burvis Hei tie kas esam vēl dzīvi kas velkamies nenosisti Dejosim kopā aiz visliekākā nabaga - Kristus Es dziedu tikai ar nabagajiem Es dejoju tikai ar liekajiem

D F#m Bm G A Kā es gribētu būt dārznieks Bez dārza un bez naudas. Vai tad tikai tas ir dārznieks Kam ir dārzs, kam ir dārzs? ja man jautātu: "Kā tev ar prātu?" "Bet kā tev?" es pārjautātu. Pa vienām kāpnēm mēs kāpjam, bet Katrs savā stāvā dzīvojam. Tā nav mana māja, Tas nav mans dārzs, Dārznieku tik daudz, ka vai neprāts. Kur ir tāda māja Kur ir tāds dārzs Kur kāds dārznieks jau nemitinās? Kā lai priecājos bez tevis? Vilcienos un stadionos Varu pierādīt pats sevi Bet vai tas būtu vajadzīgs? Tā nav mana māja, Tas nav mans dārzs, Dārznieku tik daudz, ka vai neprāts. Kur ir tāda māja Kur ir tāds dārzs Kur kāds dārznieks jau nemitinās? Kā es gribētu būt dārznieks Bez dārza un bez naudas. Vai tad tikai tas ir dārznieks Kam ir dārzs, kam ir dārzs, kam ir dārzs? Tā nav mana māja, Tas nav mans dārzs, Dārznieku tik daudz, ka vai neprāts. Kur ir tāda māja Kur ir tāds dārzs Kur kāds dārznieks jau nemitinās?

C Guli, mans bērniņ Mans vilka bērniņ G Am Arī mednieks lai noguris guļ C Guli, mans bērniņ Mans vilka bērniņ G Am Visiem sapnī spārni aug C G Kas tu esi, kas tu būsi, zina tikai tava sirds Am Kas tu esi, kas tu būsi, zina tikai tava sirds///2X F Am Hei, hei, hei Džonatan Kaija!(livingston) F Am Atlido vilka sapnī! G Am To izved caur bailēm kā vārtiem G Am To izved caur laikiem un ugunīm..

Tuning – D,G,C,F,A,D Am G F E E7 Mans ezers ap manu salu Am G F E Ar dienu tuvāk man nāk Am G F E E7 Un viļņu smeldzošā roka Am G F E Jau lejas līmeni skar E Am Mans ezers kalna galā C/G Mans ezers G Am E Visdziļāko atvaru rok Am C/G Un putnu ligzdas kā laivas G Am E Pa viļņiem prom aizšūpo Am Kā suns C/G Es klusumu loku G Am E No ezera sava Am Pie gaismas C/G No jums G Am E pirms aizeju prom Am,G,F,E,E7, Am,G,F,E,A Mmmmmmmm

G C No teikas uz teiku D G Aiziet cilvēks mazs G C G Un Staburags raud gaužas asaras G C Aizej tu D G Un aizeju es G C G G7 Kad Staburagu noslīcina HES Piedz: C D Es esmu svešs un tāls G Em Kā dolomītam māls C D G Uz aklas āderes laiks mani nes Vai laivā sēdi tu Vai krastā els Vienalga pasaule sev HESus cels Līdz Daugava kā kuce laizīsies Un pakaļ superprogresīviem skries Piedz: es esmu svešs un tāls kā dolomītam māls uz aklas āderes laiks mani nes No teikas uz teiku Aiziet cilvēks mazs Un Staburags raud gaužas asaras Aizej tu Un aizeju es Kad Staburagu noslīcina HES

intro: G C7 G Eb9 D9 G Vēl gribu gulēt Am7 Savu maigu miegu Bm7 Es jau neļauju E7 Acīm atvērties Am7 Kad acis vērsies D7 Ko viņas redzēs G Vai viņas redzēs E7 Ko sapņojušas iespēle: Am7 D7 G C7 G Eb9 D9 G Ja viņas redzēs Am7 Ko sapņojušas Bm7 Vai viņas gribēs E7 Vēl citus sapņus Am7 Ja viņas gribēs D7 Vēl citus sapņus G Vēl citus sapņus E7 Kas viņām dos iespēle: Am7 D7 G C7 G Eb9 D9 solo: G C7 G C7 G E7 Am7 D7 G C7 G Eb9 D9