C# F# G# Bbm Cm D#m Kāpēc, kad citi smej mēs klusējam, Kad nav vairs mūzikas mēs dejojam Kāpēc ar acīm plati aizvērtām Mēs abos upes krastos klusi sapņojam Piedz. Jo dzīvojam mēs, divās pasaulēs Tepat šeit uz zemes Kaut kur - Tu un Es Bet pasaule jūt, Ka mēs satiksimies Lai nešķirtos ne, mūžam (vairs) Varbūt mēs turpināsim izlikties Lai kāds par mums var atkal pasmieties Ka nespējam un negribam mēs sameklēt Tās durvis, kuras ved uz divām pasaulēm Pasaule smejas, pasaule gaida, bet nav kas mieru tev dod Un nav jau neviena, kas spētu to izskaidrot Bet pasaule lūdzas, ir jādzīvo tālāk Ar cerību, klusi kā zieds Un gaidīt, kad pasaules divas reiz apvienosies.

Bm Cm Bm Vai tu jau aizej, gaišā ceļabiedre? Bm G Bm Mēs ilgi kopā gājām, tu un es. Mēs dzērām blāzmas, jaunībai kas pieder Un augļus garšojām no debess ābeles. Tu nepastāvīgā, vai teiksi atvadoties, Ka mūsu sapņi, neaptumšotos prieks Uz īsu laiku bij no tevis doti Un atpakaļ man pieprasīti tiek. Tad ņem šo brīnišķīgo vecenīti, Bet pirms mūs aizsauc ceļš un katrai savs, Vēl maniem plakstiem pieskaries uz brīdi, lai man, sirdī paliek attēls tavs.

Em Kur gan jūs esat, tālo gadu sniegi, Am Em kur tagad lido baltais lapseņspiets? G Em C Es gaidu to šai nosalušā dārzā, G C G D G D kur tikai smiltis vējš man sejā triec. G D Em G kur tikai smiltis vējš man sejā triec. G Am Em kur tikai smiltis vējš man sejā triec. Es gaidu tevi, dzeloņainā laime, un saucu puteņus, lai naktis klūp - Ir manas ilgas izsalkuši vilki, un viņu zobos dienu akmens drūp. Šai dārzā vientuļā, kur mēness blandās kā izbēdzis no elles rūsgans suns, Es grību atvērt acis visiem kokiem, lai mana elpa plūst kā zaļa guns. Ir laime izdzert rūgtumu līdz mielēm, un gļēvās stundas pakārt laternās. Un baltā neprātā triekt kailu sirdi, Līdz akmens spārni visas rētas klās.

Septiņi sapņi C Es gāju pa ielu un nokļuvu pļavā, Dm G7 C Tad pērkona lietū ar mēnesi galā. C D F C No tā gaisma nāca, tik spilgta ar joni, F C F G C Te augstu, te zemu, kā baznīcas tornis. Es aizvēru acis un gāju vien tālāk - Ir tādi, kas gaida un tādi, kam janāk. Es rāpos pret kalnu, bet nokļuvu krastā, Tai vietā, kur cerību pudeles atstāj. C Dm Kaija Aizklaigāja Manu vārdu tālumā. G7 C Kaija Nezināja, Tevim gribu tuvumā. Instrumentāla iespēle C \Dm G7 C Kaija Aizklaigāja Manu vārdu tālumā. Instrumentāla iespēle C \Dm G7 C Kaija Nezināja, Tevim gribu tuvumā. Instrumentāla iespēle C \Dm G7 C Kaija Aizklaigāja Manu vārdu tālumā. Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā, Kad Ziemsvētku sveces pie debesīm kūrās. Man palika septiņi sapņi no gala. Kurš tos piepildītos, kurš tos zaudētos, kurš tos gaidītos dala? Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā, Kad Ziemsvētku sveces pie debesīm kūrās. Man palika septiņi sapņi no gala. Kurš tos piepildītos, kurš tos zaudētos, kurš tos gaidītos dala? Piedziedājums

Ripo, naudiņ, Tu zem galda, Ripo taisni Daugavā - Zaļais ūdens lai savalda Manu bēdu rītausmā ! Tie, kas kala, neizkala Tādu sieku rāvienā, Ko man nenotriekt līdz galam Vienā vēja brāzienā ! Tā, kas sauca, nesasauca Manu sirdi nomodā, Citas nāca, kārtis jauca Katra savā valodā ! Ko es rēju, to mīlēju, Kam negāju apraudzīt !? Pats sev acis aizmālēju, Ka ne vella saskatīt ! Tie, kas rāja nezināja Kādu sodu pieprasīt, Tādiem vārdiem nozākāja, Ka pat bail ir atstāstīt ! Dod man, Dieviņ, tādu sodu, Tādu darbu noslogo, Lai neklausu es to jodu, Kas man prātu izkūko !

Jūra izskaloja zvaigznes. Ne tās saskaitīt, ne aiznest, Ne uz mājām, ne uz krogu, Ne pie krūtīm spraust par godu! Vēja māte aizslaucīja F/Dm Visas pēdas, kas vēl bija, F/Dm Gan uz zemes, gan uz prātiem, Dm/Am Gan pie Paradīzes vārtiem. C/G Pajautā man, (F)/Dm/F Kur es biju tik ilgi prom! Dm/G/C/G Pajautā man, (F)/Dm/F Lai man iemesls būtu Dm/G/ Par to padomāt Dm/G Un atbildēt arī sev! Dm/G/C/G Tumša nakte piemānija, Citu ceļu iestāstīja, Kur pa labi, kur pa kreisi, Kur pār strīpu gaužām greizi! Svešā mala kārdināja, Manu galvu aizrunāja. Pats sev uzliku šo sodu, Ka es Tevis neatrodu! Pajautā man, Kur es biju tik ilgi prom! Pajautā man, Lai man iemesls būtu Par to padomāt Un atbildēt arī sev!

G Klausies, meit', ko teikšu es... D Man viņš ļoti patīk, papucīt! Vai viņš tevi mīlēt spēs? G Mīl viņš ļoti, precēt grib tūlīt. Bet vai viņš tev īstais būs? C Papu, viņa dēļ vai mirstu nost! D Labi, bet ko māte teiks? G Ja es lūgšu, nebūs tā. PIEDZIEDĀJUMS G Papu,saki mammai pats, papu, saki mammai pats... D Paklausies, meit', vai tev prāts, G Ej un runāt sāc! Papu, saki mammai pats, papu, saki mammai pats... D Paklausies, meit', vai tev prāts, G Mani bailes māc. Papu, saki mammai pats, papu, saki mammai pats... D Paklausies, meit', vai tev prāts, G Ej un runāt sāc! Papu, saki mammai pats, papu, saki mammai pats... D Paklausies, meit', vai tev prāts, G Māte dusmās šņac. Klausies, meit', ko teikšu es... Otra tāda nav vairs pasaulē! Vai viņš nemīl sīvo mest? Papu, nedzer viņš un nepīpē. Kur viņš mācās un kad beigs? Ir jau diploms viņam kabatā. Labi, bet ko māte teiks? Ja es lūgšu, nebūs tā. PIEDZIEDĀJUMS

Ak cik labi Ka tu klabi Drīz mēs abi Grabēsim Ceļa stabi Nedzer šņabi Bet mēs dzersim Dziedāsim Un kad saule kāps no gultas Abi grāvi sildīsim Ak cik velniš - Ķīgi labi Ka tu klabi Tikai tad Kad ielej Vienu šņabi Ka tu nekla- Bi tāpat.

Baigi drūmo Bēdu stāstu Stāstīšu tev Klusu klusu Apkrāvies Ar kaķa lāstu Nenoķēru Zelta blusu Nezinu Ko tagad darīt Laikam nāksies Bekot iet AUGSTU AUGSTU KĀDĀ ZARĀ ZELTA BLUSA DAIĻI DZIED

B E Vien paklausies, kā lakstu gailis B E Tik koši kārklu krūmā pogā, A E Un pazudīs tev visas bailes, B B7 E Tu jutīsies kā lācis ogās. Piedz. E Un tāpēc rīt vai aizparīt A Mēs varam nonākt lielos naidos. E Nekā tur nevarēs vairs darīt - F# A E Par šito es visdiktāk baidos(dikti,dikti baidos). B E Pavisam drīz jau tevi cienās B E Un, ja būs pacienājuši, tad arī mīlēs. A E Tu labi zini, kad šis brīdis pienāks, B B7 E Un ne par piparkūku nepārspīlē. Piedz. E Un tāpēc rīt vai aizparīt A Mēs varam nonākt lielos naidos. E Nekā tur nevarēs vairs darīt - F# A E Par šito es visdiktāk baidos(dikti,dikti baidos). SOLO B E B E A E B B7 E E A E F# A E B E Pavisam drīz jau tevi cienās B E Un, ja būs pacienājuši, tad arī mīlēs. A E Tu labi zini, kad šis brīdis pienāks, B B7 E Un ne par piparkūku nepārspīlē. Piedz. E Un tāpēc rīt vai aizparīt A Mēs varam nonākt lielos naidos. E Nekā tur nevarēs vairs darīt - F# A E Par šito es visdiktāk baidos(dikti,dikti baidos). -K. Ruņģis