Ai — nāve, nāve, nāvīte — pa draugam būsim mēs: tāpat tavs dvašas uzpūtiens reiz mani uzvarēs! Reiz mani uzvarēs! Tu nenāc ļauna, dusmīga — bez līkās izkapts nāc! Vai man uz tevi ar' kādreiz ir dusmīgs bijis prāts? Tu nenāc tumšā pusnaktī, kad vēji baigi vaid, — ak, kas tik vēlā stundā vairs tik mīļu viesi gaid! Ai — nāve, nāve, nāvīte — pa draugam būsim mēs: tāpat tavs dvašas uzpūtiens reiz mani uzvarēs! Reiz mani uzvarēs! Nāc tad, kad siltā saulītē dīgst pirmās puķītes! Tad zaļā klusā pļaviņā ar tevi tikšos es. Tu plūksi cīruļactiņas, es pīšu vainagā. Mēs skatīsimies pūpolos un debess dzidrumā. Ai — nāve, nāve, nāvīte — pa draugam būsim mēs: tāpat tavs dvašas uzpūtiens reiz mani uzvarēs! Reiz mani uzvarēs! Un vainadziņš kad gatavs būs, to uzliec galvā man. Es pasmiešos un izsaukšos: "cik saldi gaisā san!" Un tad jau vari aiziet tu — gan mani atradīs. Un ļauna vārda it neviens uz tevi nesacīs. Ai — nāve, nāve, nāvīte — pa draugam būsim mēs: tāpat tavs dvašas uzpūtiens reiz mani uzvarēs! Reiz mani uzvarēs! Reiz mani uzvarēs!

Un viņš izkāpa ārā no Daugavas kreisajā krastā. Un viņš izkāpa ārā no Daugavas kreisajā krastā. Un viņš izkāpa ārā no Daugavas kreisajā krastā. Un nostājās stingri kā statīvs. Un viņš aizsedza skatienam pusi no panorāmas. Un viņš aizsedza skatienam pusi no panorāmas. Un viņš aizsedza skatienam pusi no panorāmas. Masīvs kā Pļavnieku masīvs Ar mazā pirkstiņa nagu viņš kanālu raka uz jūru. Mainīja darbu pret zeltu un uzpirka betona būrus Ar mazā pirkstiņa nagu kanālu raka uz jūru, mainīja darbu pret zeltu un pirka betona būrus Kad zemes grāmata aizvērās, cilvēki saprata kļūdu. Kad zemes grāmata aizvērās, cilvēki saprata kļūdu. Milzis jau dzīvoja ievācies vienatnē Solitūdē Milzis jau dzīvoja ievācies vienatnē Solitūdē

Kāpēc man nāk smiekli par to, par ko citiem cilvēkiem nenāk? Kāpēc vieni prot izstāstīt anekdoti, bet sievietes parasti nemāk? Mums jāsmejas kopā, hahahaha, banāna miza, hahahaha. Joko vīrietis, uzkrāso lūpas un ieģērbjas sieviešu drēbēs. Joko sieviete, pielīmē ūsas, visi izliekas, nemanām krūtis. Mums jāsmejas kopā, hahahhaa, paliksim draugi, hahahaha. Kad nava ko teikt, var arī klusēt. Bet skolā to nemāca, tur māca tusēt. Skolotāj, skolotāj, nevajag raudāt, piedalies viktorīnā, būs jautrāk. Mums jāsmejas kopā, hahahhaa, sitiens pa olām, a-oū hahahaha. Mums jāsmejas kopā, jāsmejas kopā

Vai tur nāve jūras malā nedejo pa akmeņiem? Kas tik savāds galu galā spīguļo uz akmeņiem? Vai tur nāve jūras malā nedejo pa akmeņiem? Kas tik savāds, bailes sacīt, cilvēku nav tuvumā, jāvelk elpa, jāslēpj galva, jāmūk tavā tuvumā. Vai tur nāve jūras malā nedejo pa akmeņiem? Kas tik savāds galu galā spīguļo uz akmeņiem? Siltums kluss no tava klēpja, vēji pūš, un priedes šalc, nebaidos, bet tikai slēpjos. Kas tur mirgo? Priedes šalc. Vai tur nāve jūras malā nedejo pa akmeņiem? Kas tik savāds galu galā spīguļo uz akmeņiem? Ak, tas būs man tikai licies, saules mirga akmeņos. Tas būs licies. Tikai licies. Liels un dzīvs – un nebaidos. Nē, patiesi, nespīdēja tur nekas, jā, it nekas, staignas smiltis, paiet nevar, jātic, nespīd, jātic, nespīd, nedejoja tur nekas. Vai tur nāve jūras malā nedejo pa akmeņiem? Kas tik savāds galu galā spīguļo uz akmeņiem? Vai tur nāve jūras malā nedejo pa akmeņiem?

Dzin, dzin, dzin, dzin, dzirdu konduktora zvaniņu Pirmais aiziet no depo uz galiņu Tikai milicis nesteidz uz darbu, milicis nesteidz uz darbu, milicis dzīvo uz drošības saliņas. Regulēt, regulēt, nevienu stundu negulēt, dzīve uz ielas, atklāj īpašas spējas. Tiš, tiš, tiš, tiš, tā viņš šaudās ar bandītiem, dažas no lodēm, aiziet pa gājējiem. Pilsoņi tomēr par milici balso, tomēr par milici balso, uzticas viņam vairāk kā tiesnešiem. Rokas aukšā, kājas plati, izrādi cieņu, varas pārstavim, varas pārstāvim, varas pārstavim, varas pārstāvim, varas pārstavim, varas pārstāvim, varas pārstavim, varas pārstāvim. Un krūšu kabatā dziļi, dziļi aiz soda kvītīm, tur, kur ir vieta sirdīj, zīmīte pārlocīta. Un reizi 12 gados, pie miliča jaunekli atved, ja pirkstu nospiedums derēs, tam pilnvaras milicis atdos. Gā-gā-gā. Viņam signalizē mašīna. Mirkšķina sieviešu dzimuma persona. Milicis aizņemts un sveicienu neatņem, aizņemts un sveicienu neatņem. Viņš visu redz un saglabā arhīvā. Satiksme noklust, pilsēta pierimst Par milici nekļūst Par milici piedzimst, par milici piedzimst, Par milici piedzimst, par milici piedzimst, Par milici piedzimst, par milici piedzimst, Par milici piedzimst, par milici piedzimst,

Mums ir tik nevienlīdzīgs pieprasījums-piedāvājums Mums ir tik nevienlīdzīgs pieprasījums-piedāvājums Kā var sacensties mans vājums un tavs vilinājums? Pastaigājos, ne ar vienu nerunājos Cigeretes ir, bet uguns nav un būtu jāiet mājās. Uz tavas ādas krējums, saldējums un tetovējums. Uz tavas ādas krējums, saldējums un tetovējums. Ar tevi tevi palieku, kaut sen jau beidzies komandējums. Pastaigājos, ne ar vienu nerunājos Cigeretes ir, bet uguns nav un būtu jāiet mājās. Pastaigājos, ne ar vienu nerunājos Cigeretes ir, bet uguns nav un būtu jāiet mājās. Pastaigājos, ne ar vienu nerunājos Cigeretes ir, bet uguns nav un būtu jāiet mājās. Pastaigājos, ne ar vienu nerunājos Cigeretes ir, bet uguns nav un būtu jāiet mājās.

“Šāvēji bijuši trīs,” lietpratīgi noteica detektīvs. Jādabū rokā tas, kurš ir palicis dzīvs. Sekojiet cauri purviem, neuzķerieties uz malduguņiem Un sledziet vaļā būrus, dzīsim ar suņiem. Suņi seko, tevi atrast ir viegli, tev ir tik smaržīgi smiekli, tik viegli. Tu smejies, sakošļā tabakas ziedu, nospļaujies savās pēdās: “Ar Dievu.” Septiņos atsāka gāzt, sajaucās kopā asins un māls. Nodzisa lāpas, izsekotāji padevās. Robeža pienāca drīz, tabakas ceļu tu izgāji nemanīts Vientuļa bēgļa vienīgais draugs ir nikotīns. Suņi seko, tevi atrast ir viegli, tev ir tik smaržīgi smiekli, tik viegli. Tu smejies, sakošļā tabakas ziedu, nospļaujies savās pēdās: “Ar Dievu.” Vientuļa bēgļa vienīgais draugs ir nikotīns, Vientuļa bēgļa vienīgais draugs ir nikotīns, Vientuļa bēgļa vienīgais draugs ir nikotīns, Vientuļa bēgļa vienīgais draugs ir nikotīns.

G C Dm C F Am Man pienāca kaste ar dažādām sirdīm, ar dažādām sirdīm, Em Am G kā vēzīšiem sārtiem. C C C F Am Em Kaste ar dažādām sirdīm, ar dažādām sirdīm, kā vēzīšiem Am sārtiem. Starpspēle: Am Am Un vakars jau bija, C Bet es vēl pie loga Fm Vēroju zarus, Cm G# Kas klanījās vējam. Am Es vēroju zarus, C Kas klanījās vējam. Fm Un viļņus, kas mudīgi Cm Skrēja pa zāli. G C Dm C F Am Man pienāca kaste ar dažādām sirdīm, ar dažādām sirdīm, Em Am G kā vēzīšiem sārtiem. Starpspēle: C Dm C F Am Em Am G Am C Pulkstenis tikšķēja, krāsniņa arī Fm Cm G# Un putekļi degunā cirtās un cirtās Am Nu paskat kāds vājprāts, C Neviens tak nav vainīgāks Fm Cm Ticis no šitādiem, šitādiem sūtījumiem G C Dm C F Am Man pienāca kaste ar dažādām sirdīm, ar dažādām sirdīm, Em Am G kā vēzīšiem sārtiem. C C C F Am Em Kaste ar dažādām sirdīm, ar dažādām sirdīm, kā vēzīšiem Am sārtiem.

Bandu bērni sabraukuši, ritenīšus atstājuši savvaļā Nopirkuši mācītāju, salikuši krustus visa pagastā. Kaklus gludi noskuvuši, savilkuši cūku ādas mugurā Gaļu ēda, gaļu dzēra, savu bēdu slīcināja atekā Kā tu domā, kā es te izskatos? Kā tu domā, kā es te iederos? Vai zini deju “ četvereņķi”? Varbūt man vajag citas asinis? Viva Voleros, Viva Voleros, Viva Voleros, Viva Voleros, Kad būs sniegi nokusuši, tos kas ilgi gulējuši, atradīs, Atnāks divi liecinieki, uzmanīgi apskatīs un nepazīs. Ko var visi paragrāfi, kad ar īkšķa nagu kaklu noglaudīs Neskatos uz tālo dzīti, varbūt mani neaizskartu atlaidīs. Kā tu domā, kā es te izskatos? Kā tu domā, kā es te iederos? Vai zini deju “ četvereņķi”? Varbūt man vajag citas asinis? Viva Voleros, Viva Voleros, Viva Voleros, Viva Voleros,

Akmens krīt ezerā, Izgaist laiks no nekā. Sasildīs mani tā diena, Kad paliksim divatā. Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims. Viens pakāpiens pretī tām, Sen aizmirstām cerībām. Kad sitīs pulkstenis mūžību, Tad ceļi nešķirsies mums. Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims. Kas uz zemes mani tur...? Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims. Mēs sāksim no jauna savas pasaules celt, Un sāksim no jauna savas acis vaļā vērt. Gaismas ātrumā dzīvība dzims, tā cerība, kas nekad nenorims.