"Vientule", kāpā Īve kliedz. Jūrā kliedz, manī kliedz, kliedz kā dvēsele Skumja nopūta vilni pārlido, Kaija manī noburta klusi ielido. Saucu es, Tevi: "Atgriezies" Īve sauc, Kaija sauc vējā atbalss dziest, Izgaist Tava balss rieta mākonī, Lūdzu nenāc atpakaļ - Kaija vilnī krīt. Tālu, tālu Tavu balsi jūrā dzirdēt var, Skumjā Kaija saviem spārniem mani neaizskar, Lai ir sāpe Īvei krastā, lai ir sāpe man, Klusāk, klusāk Tava balss vēl manā sirdī skan. Sentiments, sāļais sentiments, "Aizmirsties, aizmirsties", kāpā Īve kliedz Vējā ieklausies, mana balss vēl skan, Rimstas Kaija jūrā iet, tālāk jāiet man.

Visapkart viss kā parasti no monotoniem blokiem likts zem blokiem pamata ir zeme pa vidu visam eju es man izsisti no sliedēm sapņi nezinu kur tālāk iet Horizonta svītru neredz Izdevīgās durvis ciet eju atpakaļ uz centru no jauna visu velreiz sākt es sameklēju lielu somu kur sapņus līdzi var savākt es neaizeju prom no centra man negribas būt starpsienai es gribu iesakņoties vidū Un palikt tur līdz pirmdienai (x2) Visapkārt viss kā parasti no mono Visapkart viss kā parasti no monotoniem blokiem likts zem blokiempamata ir zeme pa vidu visam eju es man izsisti no sliedēm sapņi nezinu kur tālāk iet Horizonta svītru neredz Izdevīgās durvis ciet eju atpakaļ uz centru no jauna visu velreiz sākt es sameklēju lielu somu kur sapņus līdzi var savākt es neaizeju prom no centra man negribas būt starpsienai es gribu iesakņoties vidū Un palikt tur līdz pirmdienai (x3)

Ar kapli pa apli Ar kāju pa māju Ar roku pa koku Un basta! Mēs dzīvojam zaļi Kā maziņi vaļi Un aizpeldam tālu No krasta Ar smaidu pret naidu Ar prieku pret nieku Ar pienu pret sienu Un basta! Mēs dzīvojam zili Un zīmējam pili Ar karogu baltu Uz masta Ak, vai, vai, nu ir tracis Ak, vai, vai ko nu tad? Dzīve kā jampadracis Un tas nebeigsies nekad Ar vārdu pa zārdu Ar kuģi pa bruģi Ar puķi pa suķi Un basta! Mēs dzīvojam rozā Gan dzejā, gan prozā Šī dziesma nemaz nav Tik prasta Jo šodien ir tracis Viens liels jampadracis Un kaza ir maza Un basta! Mēs dzīvojam zaļi Kā maziņi vaļi Un aizpeldam tālu No krasta

Em Mēs uzbūvēsim smilšu pili Līdz pat debesīm Un uzrāpsimies kukuragā Plecos mēnesim Am Em Mēs pacelsim šo zemeslodi B Em Un tad smiesimies Am Em Un ne pie vienas pieturzīmes B Em Neapstāsimies Am Nē,nē,nē Mēs neapstāsimies Em Nē, nē, nē Mēs nepadosimies B Nē, nē, nē Tas miers ir mirklis īss Em Jo mums ir galva dūņās Un kājas debesīs Mēs apceļosim pasaulīti Vai tur šķīst vai plīst Un izbradāsim visas peļķes Kamēr lietus līst Mēs apēdīsim ananāsus Visu kas ir salds Jo mums zem kājām griesti ir Bet griestu vietā galds Mēs izdziedāsim visas dziesmas Kamēr vien skan balss Un aizskriesim līdz tālai aizai Kur ir zemes gals Mēs smiesimies par sevi paši Kamēr dzīve rit Pat naktī mums zem galvas visiem Palikts mākonīt's Akordi: jolana_bases

C Am Paskaties uz augšu, re, kā zvaigznes F G C Visu nakti dejo fokstrotu Ak, kā gribētos man tur kaut reizi Aizlidot ar gaisa balonu Tad mēs lidinātos pāri jūrai Skatoties kā lejā gaismas mirdz Kaut es nezinu vai tā reiz notiks Skaidri zinu – tā grib mana sirds G Lidojums ar gaisa balonu F C Grozā iekšā tikai es un tu G Am F Tā no Kolkas līdz pat Rēzeknei C G C Pāri mūsu mīļai zemītei Paskaties uz leju, re, kā pļavās Ziedu valsi zilas puķes dej Paskaties kā varavīksnes tiltu Pasakaini gaismu stari lej Re, kur apakšā liec lokus Gauja Paskaties kaut reizi arī tu Ak, cik jauks šis lidojums uz sauli Ir ar mūsu gaisa balonu

Kaujot domas savā atmiņā, Nevar piespiest justies savādāk. Nevar atzīt, nespēt pakļauties. Tik vien, kā laiks tev bija piebiedroties. Bet nu jau sens - nevar atcerēties, Par maz mums laiks bija sagrupēties. Un sākam lūgties - "Lūdzu paņemiet līdz!" Visiem garām tik bezcerīgs strīds. Piedz. Mēs spējam doties Tev līdz. Tas kaitina un lēnām dzīst. Jo no debesīm krīt sadrupis krīts, Kas manā atmiņā, tas bija kāds cits. Tik žēl - nevar atpūsties. Jo vainīgais vēl meklēts tiek. Kā jau katrs mēdzam kļūdīties. Vienreiz mūžā varam atļauties.

Es tiešām nezinu kā jums pa dzīvi iet, Bet man ar to liekas, kaut kas nekārtībā šķiet. Vai laime smaidīs, vai pa ceļu kaķis skries Nekad es nezinu, kas tālāk notiksies. Piedz. Kā pa [C] miglu mana dzīve iet, Kā pa [G] miglu, kas nekad [C] nepāriet Kā pa [C] miglu, vai tā nav [Am] kauna [F] liet Kā pa [G] miglu, miglu, miglu mana dzīve [C] iet. No rīta prasu sievai, kas būs vakariņās mums, Vai cūka, aita, vista, vai kāds cits radījums? Tā krata galvu nikni, lamā, Tu vecais suns, Tik tālu plānot nākotnē nav iespējams. Kad darbā prasu bosam, kad būs algas pielikums? Tas izliekas ka nedzirdams ir mans jautājums, Kad atkārtoju skaļāk, cik vien es to spēj', Pa logu skatās viņš un saka: O, nice day. Kad automašīna man vairāk negrib skriet, Tad stumju to ap stūri uz benzīna viet’, Kas prasu mehāniķim, kas vainas vāģītim? Viņš rokas plāta, norūc, ka tā mistērija šim. Kad vienreiz saņēmu es visu savu dūš', Pie zīlnieces es gāju, taujāt kāds būs mūžs. Tā kārtis lika, kristālbumbā skatījās Un rezultātā līdzjūtīgi izteicās. Kā pa miglu Tava dzīve ies, Kā pa miglu,kas nekad nepāries! Kā pa miglu, vai tā nav kauna liet? Kā pa miglu, miglu, miglu Tava dzīve ies!

D A Ak, pavasar, ak pavasar, D Tu visiem sirdis dulnas dar`! G Forī, forā, forallalā, \ A D 2X Tu visiem sirdis dullnas dar`! / Zēns ņēmis savu ģitāru, Pie meičas loga dziesmu dzied, Forī, forā, forallalā, Nāc laukā, daiļā meitiņa. Bb D# Bb Pat vecīts jautā večiņai: D# "Vai tici otrai jaunībai?" G# Forī, forā, forallalā, Bb D# Tā viņam smaidot saka: "Jā"! Tad viņa nopūš svecīti Un apkampj savu vecīti. Forī, forā, forallalā, Tiem sākas otra jaunība. Ak, pavasar, ak pavasar, Tu visiem sirdis dulnas dar`! Forī, forā, forallalā, Tu visiem sirdis dullnas dar`!

[D] Tu tik [G] skaisti mani [D] mīli Un tik [G] slaidi putni [Em] slīd Gaisā lido domas [D] tādas Kas kā [G] jāņtārpiņi [D] mirgo [D] Pietiek [G] mīlestības [D] manas Diviem [G] lieliem čemo[D]dāniem Liku [Em] likām būtu [D] gana Vien ar [G] sešiem [D] milijardiem [G] [Em] Esmu [D] gatavs apēst [G] tevi [Em] Ieska[D]tīt aiz plaksti[G]ņiem [Em] Ieklau[D]sīt caur ausīm [G] iekšā [Em] Aptaus[D]tīt un [A] iespurkties [D][G][Em][A] [D][G] [D] Es tik [G] skaisti tevi [D] gribu Ka tik [G] skaisti nevar [Em] būt Acis [D] aizvērt cieti [G] baidos Baidos [D] tevi neie[G]gūt [D] Ja to [G] dabūtu kāds [D] zināt Ja to [Em] pamanītu [D] kāds Vai man [G] dieniņ 7 [Em] Krieviņ Bezspē[G]cīgs būs [D] advokāts [G] [Em] Esmu [D] gatavs apēst [G] tevi [Em] Ieska[D]tīt aiz plaksti[G]ņiem [Em] Ieklau[D]sīt caur ausīm [G] iekšā [Em] Aptaus[D]tīt un [A] iespurkties [Em] Esmu [D] gatavs apēst [G] tevi [Em] Ieska[D]tīt aiz plaksti[G]ņiem [Em] Ieklau[D]sīt caur ausīm [G] iekšā [Em] Aptaus[D]tīt un [A] iespurkties [G] Kāds man [A] prieks vis lielā[Bm]kais Tavam [A] klēpim pieglau[G]sties Iekrist [A] medus mucā [Bm] vienā Sasti[A]ķēties tandē[G]mā [G] Kāds man [A] prieks vis lielā[Bm]kais Tavam [A] klēpim pieglau[G]sties Iekrist [A] medus mucā [Bm] vienā Sasti[A]ķēties tandē[G]mā [Em] Esmu [D] gatavs apēst [G] tevi [Em] Ieska[D]tīt aiz plaksti[G]ņiem [Em] Ieklau[D]sīt caur ausīm [G] iekšā [Em] Aptaus[D]tīt un [A] iespurkties [Em] Esmu [D] gatavs apēst [G] tevi [Em] Ieska[D]tīt aiz plaksti[G]ņiem [Em] Ieklau[D]sīt caur ausīm [G] iekšā [Em] Aptaus[D]tīt un [A] iespurkties

Divreiz gadā viņu apciemo mate Ceļa galā pie zīmes bīstami Atstaj adītu vesti un vēstuli Viņš to sadedzina neizlasītu Divreiz nedēļā, satiekot ļaudis Reņgu viru un meiteni veikalā Viņš nojauš ko publika gaida Un piesedz seju ar necilu šalli Jūti, jūti tumsā, liekas tur kāds staigā Liekas tur kads staigā, nesauc viņu vārdā, Nesauc viņu vārdā, uz to pusi neskaties. It nevienam nevajag redzēt viņu vaigā Tici tikai to ko nevari noliegt Slazdus galvā un balsis pagrabā Vini izdzina, viņi aizdzina Saule noriet un pasaule noriet.