G Em C Em G Em C G Em C Ja tu esi mans prezidents, stāsti, kā iet, Em Vai šis ūdens ir dzerams vai nē? Bm Em C Kā pa svaigi pļautu zāli var iet, Em A Nesadurot kājas uz naglām? E A Kā tu izvairies no AIDS Em Un vai esi kādreiz bijis ASV? Ja tu esi mans prezidents, C D Em Ķer mani ciet, tu esi tāds pats kā es. C D Bm Em C D Tu esi tāds pats kā es. Am Ja tu esi mans prezidents, māci man zagt, Zagt domas un būvēt pilis, Kur nebūs ne cigāru, ne auto, nekā, Tur dzīvos sirdis, kurām nav ko mīlēt. Es nezinu kāds ir tavs totēms, Vai tev garšo piens vai zemeņu krēms, Bet, ja tu esi mans prezidents, Ķer mani ciet, tu esi tāds pats kā es. Ja tu esi mans prezidents, nedod man daudz. Liec saviem ministriem pievaldīt zobus. Dod prātu policistu nūjām, kad sist, Raķetēm šaut un rozēm kad ziedēt. Tu neesi ne dievs, ne velns, Tavas asinis nav sarkanā krasā, Bet, ja tu esi mans prezidents,

G Tu zvejo zivis upē duļķainā, Un nenoķēri tur it nekā, C D G G Un nenoķertu ar`, ja gribētu, Jo šajā upē zivis nedzīvo. C D G No rīta agri tu cēlies augšā, Lai dotos uz upi zivis ķert, Bet nevarēji zināt to, Ka nenoķersi it neko. G C Tu zvejo zivis, zivis, zivis, zivis, D G Tu zvejo zivis upē duļķainā.

C Am Em G Am C F C Vēl viens gads ir aizgājis projām, Am C F G Kas to zin, kad nākamais nāks: Am C F C Kas to zin, kad pasaule ies bojā, Am C F G Kas to zin, kad kļūšu savādāks. Vēl viens gadu simts ir aizlidojis projām. Kas to zina, kāds būs nākamais. Ko mums Nostradamus pareģojis, Paliks zeme, uguns, ūdens, gaiss. Piedz. C G Am Vēl viens gads ir beidzies, C G Am Vēl viens gads ir beidzies, C G Am Vēl viens gads ir beidzies, Em G Un sākas no jauna. Vēl viens mirklis aizlidojis projām, Kas to zina, kāds būs nākamais? Aiziet klusu mīlestība bojā, Paliek zeme, uguns, ūdens, gaiss. Piedziedājums: Vēl viens gads ir beidzies, Vēl viens gads ir beidzies, Vēl viens gads ir beidzies, Un sākas no jauna. :o]

Vai šodien vēl, vēl lietus līs, Vai saule atmirdzēs? Vai šodien mēs vēl satiksimies Uz lielā ceļa tā, kuru kopā mums iet? Vai šodien vēl, vēl smiesimies Par to, kas paredzēts? Par to, kā nav, par to, kas ir, Uz lielā ceļa tā, kuru mums kopā iet? Piedziedājums: Zelta laiks Rit mūsu dzīves pulksteņos. Zelta laiks Tik mierīgi un lēni rit. Zelta laiks Tik mierīgi un lēni aizrit. Zelta laiks zelta stundu sit. Vai šodien vēl mēs lidosim, Kur sapņi aiznesīs? Vai šodien vēl mēs skatīsimies Tur baltās debesīs, kur lidinās vējš? Piedziedājums: Zelta laiks Rit mūsu dzīves pulksteņos. Zelta laiks Tik mierīgi un lēni rit. Zelta laiks Tik mierīgi un lēni aizrit. Zelta laiks zelta stundu sit. :o]

Mēness guļ apgāzies debesīs melnās, Viegli ar mākoņiem spēlējoties. Es tevi gaidu kā zvaigzni, kas kritīs Vietā, kur pasaule iesākusies. Piedziedājums: Nesteidzies, nesteidzies, nesteidzies, Man vienīgi jāzina to, ka tu nāc. Nesteidzies, nesteidzies, nesteidzies, Man vienīgi jāzina to, ka tu nāc. Pusnakts ir bezgala klusa un maiga, Apkārt viss vientuļi mierīgs un silts. Es tevi gaidu tajā vietā, kur mēness Pārliecies upei guļ pāri kā tilts. Piedziedājums: Nesteidzies, nesteidzies, nesteidzies, Man vienīgi jāzina to, ka tu nāc. Nesteidzies, nesteidzies, nesteidzies, Man vienīgi jāzina to, ka tu nāc. Iela tik tukša kā tuksnesī aka, Izdzerta sausa jau ilgi pirms tam. Es tevi gaidu tai pieturā svešā Vietā, kas nepieder vairāk nekam. Piedziedājums: Nesteidzies, nesteidzies, nesteidzies, Man vienīgi jāzina to, ka tu nāc. Nesteidzies, nesteidzies, nesteidzies, Man vienīgi jāzina to, ka tu nāc. :o]

Varbūt, ka beigās viss būs labi, Un it neviens tev nejautās Par to, kur tu šo laiku biji, Un noslēpumu neatklās. Varbūt, ka beigās viss būs labi, Un kauna stabā nesitīs. Bet atļaus tavai sirdij lidot Sen apsolītās debesīs. Piedziedājums: Manu asaru, Asaru nepietiek. Manu asaru nepietiek Šo pasauli izraudāt. Varbūt, ka viss reiz labi beigsies, Un it nevienu nesodīs Par to, ka ceļš, pa kuru ejam, Ir grūts un bezgalīgi īss. Piedziedājums: Manu asaru, Asaru nepietiek. Manu asaru nepietiek Šo pasauli izraudāt. Manu asaru, Asaru nepietiek. Manu asaru nepietiek Šo pasauli izraudāt. :o]

Nesaki nekā, Nemaz nerunā. Man acīs paskaties Un vēl neatvadies. Gribu tev ko teikt, Gribu tev ko lūgt. Lai tu nāc man līdz` Šajā ceļojumā. Piedziedājums: Kur, mēness zelta staros vīts, Pāri upei liecas tilts. Mums jātiek pāri Vēl līdz rītam, Vēl līdz rītam Pāri jāpāriet. Vēl līdz rītam, Vēl līdz rītam, Kamēr mēness vēl riet. Nesaki nekā, Nemaz nerunā! Neatskaties! Vēl ir tālu ko iet. Gribu tev ko teikt, Gribu tev ko lūgt. Nāc ar mani līdz`! Pāri upei ved tilts. Piedziedājums: Kur, mēness zelta staros vīts, Pāri upei liecas tilts. Mums jātiek pāri Vēl līdz rītam, Vēl līdz rītam Pāri jāpāriet. Vēl līdz rītam, Vēl līdz rītam, Kamēr mēness vēl riet. :o]

Es vaicāju mātei, Ko nozīmē būt Šai pasaulē vienam Un nesaprastam. Es vaicāju brālim, Ko nozīmē būt Šai pasaulē vienam Un neparastam. Piedziedājums: Neatbildēja neviens, Nepienāca tuvāk klāt. Tikai pačukstēja vējš: Tev ir labāk to nemaz neuzzināt. Es vaicāju upei, Ko nozīmē plūst Šai pasaulē vienai Un nebeidzamai. Es vaicāju sirdij, Ko nozīmē būt Šai pasaulē vienai Un nesaprastai. Piedziedājums: Neatbildēja neviens, Nepienāca tuvāk klāt. Tikai pačukstēja vējš: Tev ir labāk to nemaz neuzzināt.

E B Es vēlos tikai pavisam nedaudz, E B E Es vēlos tikai pavisam mazliet. A Es vēlos zvaigzni E Celt no debesīm. A Vēlos tevi E Ņemt sev līdz! Es vēlos tikai pavisam nedaudz, Es vēlos tikai pavisam mazliet, Es gribu kalnā Kāpt visaugstākā, Vēlos tevi Ņemt sev līdz! Piedziedājums: E A E Ar tevi kopā lai uguns deg, E A E Ar tevi kopā lai vēji pūš! E A Ar tevi kopā, kad saule riet, E A E Ar tevi kopā es vēlos iet! Es vēlos tikai pavisam nedaudz, Es vēlos tikai pavisam mazliet, Es gribu baltā Kuģī aizpeldēt, Vēlos tevi Ņemt sev līdz! Piedziedājums: Ar tevi kopā lai uguns deg, Ar tevi kopā lai vēji pūš! Ar tevi kopā, kad saule riet, Ar tevi kopā es vēlos iet!

D G D Ir katrreiz vairāki, kas vienmēr atgriežas, G D Pa vienam, divatā, pa simtiem kolonnās. D F#7 G Kad skaļi runājas, kad klusu dziesmu dzied G B Em Gm Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet, D A D Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet. D G D Cik daudz Tu skatījies, cik daudz Tu biji tur - G D Pat spožai adatai reiz garām jāaizdur. D F#7 G Un Tevī ievēries es arī skrēju līdz, G B Em Gm Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts, D A D Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts. D D(b9) D Es vairs par sevi nebai-dos, D D(b9) D Man vairs nav Tevis žēl, G G(b13) G Pat tad, ja atkal atgrieztos Bb C D Mēs abi divatā. D G D Man šķiet es zināju kā tam ir jānotiek, G D Kur jābūt negausim, kur punktu jāpieliek. D F#7 G Es sevi sajaucu, tas nebiju vairs es, G B Em Gm Tik citā izskatā, uz citas pasaules, D A D Tik citā izskatā, uz citas pasaules. (2. pants) Cik daudz Tu skatījies, cik daudz Tu biji tur - Pat spožai adatai reiz garām jāaizdur. Un Tevī ievēries es arī skrēju līdz, Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts, Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts. (piedziedājums) Es vairs par sevi nebaidos, Man vairs nav Tevis žēl, Pat tad, ja atkal atgrieztos Mēs abi divatā. (1. pants) Ir katrreiz vairāki, kas vienmēr atgriežas, Pa vienam, divatā, pa simtiem kolonnās. Kad skaļi runājas, kad klusu dziesmu dzied Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet, Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet.