Am F Man kādreiz bija diža valsts Am G ar septiņdesmit pilsētām, Am G tad nāca lielais draugu pulks F G un mēs to valsti nodzērām. Man palika vēl kabata ar septiņdesmit monētām, un atkal nāca draugu pulks un mēs tos grašus nodzērām. Cm Tā gāja mana dzīvīte Gm Cm ar septiņdesmit vasarām, Cm un daļu lielāko no tām Gm Cm mēs itin brangi nodzērām. Tur tālumā stāv debess pils aiz septiņdesmit atslēgām, bet, kā tur iekšā ietiksim, mēs nezinām, mēs nezinām.

C Pēdējam šakālim aizā Am un pēdējam kovārnim gaisā - F katram savs kliedziens Dm no dzimšanas līdzi ir dots, C tu man reiz atdevi Am savu visskaistāko dziesmu, F aizliegtā balss, Dm G man tavs klusums ir svētāks par to. Am Es tev reiz atdevu F manu visskaistāko dziesmu, Am tāpēc ka citam nevienam F G tā domāta nav, C dziesmiņu manu vēl tagad Am es redzu tev acīs, F un tev nav bijušas C skaistākas acis nekad. Dziesmiņu manu vēl tagad es redzu tev acīs, tīra kā zvaigzne pie debesīm ziemā tā mirdz, pazūd kā šakāļi bailes no dvēseles ellēm, paliek un nebaidās vienīgi ticoša sirds.

tas ruksis būs rikšotājs manā laukā dārzs pa pliko tas ruksis būs rikšotājs savai draudzenei pa pliko tas ruksis būs rikšotājs kas dabūs arī pats pa pliko ū ū ū lai skan garais ū mana māsa ir sēņotājs mežā viegli brien pa pliko mana māsa nav rikšotājs apmaldās pa pliko māsa atkal būs sēņotājs kopā iesim bekot pa pliko ū ū ū lai skan garais ū

Intro: G G Mi bandito gangsterito B Mi kasteto pistoleto G Mi streļanto ubivanto Bm Ograbļanto to i eto Em Am Postojanno pjom Činzano D G Postojanno sito pjano C D Ģeržim v banko milliono G I pļevanto na zakono G Ģevuška Em G Glaza tvoji siņije Em G Gubi krasivije Em G Gruģi masivnije Em G Nogi tak stroinije C D ti moja G Ģevuška Am Po Čaka iģoš D G Slovno plivjoš apjaķ

Vakars nāk, mani šausmas māc, Jo sāksies kārtējā trakā nakts. Sīkums it visi rūķi un pūķi - Lai paklausās, kā mana mīļā krāc: Trīc loga rūtis, krīt gleznas no sienām, Negribas gluži jau dzīvot vienam, Bet laikam gan nāksies doties pie citas, Kaut viņa ir no Mozambikas. Jo tikai Jūs, Cienījamā kundze, Spējat dāvāt man Skaistus mirkļus atmiņām.

gribi dancot visas dejas sievai patīk manas dejas sievai patīk prieki arī tā nav nekas ko negribēja nav nekas ko nemanīja nav nekas ko nedomāja sieva danco visas dejas man ar patīk sievas dejas man ar patīk prieki šā vai tā netiek it nekā kas tev tu paturi to visu sev un atsakies kaut daļu man dot satverts rokās pavediens tik pietrūkst viens mazs pieskāriens un kāds šai lietai pavērsiens uzzied baltas akācijas nomainījās pozīcijas kas tik vēl tur negadījās atceries kā lietū skrējām meklējām ko pazaudējām atrast tomēr nevarējām joprojām dodoties vēl turp tu tomēr gaidi mani tur kā toreiz tajā vakarā šis vakars meža zaļo koku zaļo vakars šis vakars kaili sniegto roku loku vakars

A E D A Pasaulē ir tāda vieta - Kolumbija - D A Manis pēc lai tā pa gaisu iet - A D Nebraukšu tur, bet palikšu es tepat E E7 A Trakie dzīvo arī Jelgavā. A Es saku: nav, nav, nav, Vairāk naudas man nav, E Bet pīpēt gribas un mazliet dzert, E Vecās tupeles plīst, Jo saules nav, bet līst. E D A E A Mīļā, lūdzu ielej man kaut ko. A E D A Aijai aijai aijai aijai Nav ne vainas mūsu pašu majonēzei, Arī margarīnam vainas nav, Kaņepju sviests un mammas skābputra - Nav šīs lietas tur Kolumbijā. Es saku: nav, nav, nav, Vairāk naudas man nav, Bet pīpēt gribas un mazliet dzert, Vecās tupeles plīst, Jo saules nav, bet līst. Mīļā, lūdzu ielej man kaut ko.

Manai meitenei ir divas ausis, Manai meitenei ir divas nāsis, Manai meitenei ir divas krūtis, Manai meitenei ir daudzi mati. Manai meitenei ir divas rokas, Manai meitenei ir divas kājas, Manai meitenei ir četri vaigi Un acis - augstas baigi. Piedziedājums: Māmiņ, kādēļ nedzemdēji mani Āfrikā, Māmiņ, tādēļ man joprojām salst. Manai meitenei nekad nav laika, Manai meitenei nav zilas maikas, Manai meitenei nav ziemā tvaika, Manai meitenei nav balalaika. Manai meitenei nav jaunas lelles, Manai meitenei nav spožas krelles, Manai meitenei nav sārti vaigi, Tik acis aukstas baigi. Piedziedājums: Māmiņ, kādēļ nedzemdēji mani Āfrikā, Māmiņ, tādēļ man joprojām salst.

Tu, tumsā kliedz, Tu tumsā raudi. Vai tev ir bail no gaismas, ja nu kāds redz? Tu tumsā kliedz, un tumsā raudi. Tev pazaudēt sirdi ir bail, ja nu tas sāp? Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts. Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts. Tu nejūties lieks, bet nav vairs neviena, kas uzklausīt spētu un saprast, kad Tev ir kauns. Par to, kas ir bijis, par to, kas vēl būs. Par lietām, kas pāriet nav taisnoties vērts. Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts. Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts. Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – vien pazemīgi klusēt ļauts!

Tu nesmejies, ja dzirdi mani raudam Un neaizej, ja sirds man sāpēs kliedz Aizver durvis un paliec, kaut uz brīdi kavējies, neaizej! Aizver durvis un paliec, kaut uz brīdi kavējies. Es, vēlos saprast ik katru vārdu, ik katru domu savās tīt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail pazaudēt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail pazaudēt. Un Tavu sirdi sajust cauri manai un atļaut sev noticēt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail pazaudēt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail pazaudēt. Tavu elpu sadzirdēt tik tuvu savai, lai ir bail...