Kā [H]plēsīga čūska žņaudz [F#]auto straume [H]mani Pilsētas torņi zvana, un laternas [F#]sauc Bet te [E]bērnības draudzene [F#]zvana, -[H]hei, tas būtu par [E]daudz? Ja Tu [H]atvērtu durvis un [F#]ielaistu vasaru [H]sevī Kā vasara ziemu, tā atkal raizes grauž mani Radio viļņi švilpo un petardes šņāc Bet te bērnības draudzene zvana, -hei, tas būtu par daudz? Ja Tu atvērtu durvis un ielaistu vasaru sevī No rīta griež kaulus, un vakarā to tik mani Ka sagriezās galva un pienācis pasaules gals Bet te bērnības draudzene zvana, -hei, tas būtu par daudz? Ja Tu atvērtu durvis un ielaistu vasaru sevī

[C]Kādreiz, no tiesas, es [Em]spēju vien steigt Ne [Dm]plakstiņu pacelt, ne [C]saulīti [G]sveikt [C]Bet kad rudens, nu [Em]krāsoties sāk Arī [Dm]gaisma no manis, nu [C]laižas ko [G]māk PIEDZ: [Am]Neona mēness, lai [E]debesīs skrien Es uz [F]perona [G]tukša tevi [C]gaidu [G]aizvien Un kamēr [Am]dālijas zied vēl, tās [E]sadegs un teiks Tas [F]notika [G]aprīli [Am]reiz, jā, jā, [F]notika [G]aprīli [C]reiz Un dzīve kā degvīns man kabatā silst Vajag apstāties mirkli, kādu vārdu tev bilst Bet tā notikās, lemts bija krist Un lūk pienāca diena, kad beidzies viss Un veltīgi censties, tik ātri rit laiks Un no lūgšanām manām, vai akmens top maigs? Vai kā malduguns, dālijas zied Kamēr kārtu pa kārtai uz pasaules snieg

Bij [A]beigusies nakts, un jau [E]novītis riets [D]Apavi slapji, -laiks [A]sabozies Bet gar [D]veikala skatlogu [A]veda mans ceļš Un [H]runci zābakos [E]pirku es tev Tad domājām ilgi, kāds bijis tā ceļš Vai no dienvidu salām, kā ļaudis melš Kaut kur vientuļā salā, varbūt kanibāls snauž Un no ļautiņu matiem sev kreklu auž PIEDZ: [A]Hūte galvā, un [E]ūsās smaids [F#m]Zābaki laistās, bet [C#]sirdī jau maijs Un lai [D]ģimenē strīds, kad [A]krēslus lauž Viņš tik [H]klusē un neko [E]neizpauž Jocīgi liekas, reizēm notiek tā Ka ziedi un krelles, laimi negadā Un nav lielāka prieka, pat ne šķirnes suns Jo runcis zābakos pieder mums Tagad mode nav modē, un to nezin neviens Kāpēc ceļmalas āzim vairs negaršo siens Kāpēc nelido stārķi, un neskābst piens Un pasakām lāga vairs netic neviens

/ G [B] / G [B] / D / D / A / A / D / D / Tu man dāvāji [A]sevi, kā pasauli [D]plašu Kur ziedošas [A]pļavas un debesjums [D]zils Kā man aizmirst par [G]tevi, ja vārdi nāk [D]dzejā Un rūgtākais [A]alus kā medutiņš [D]plūst / G[B] / G[B] / D / D / A / F#m / Em /Em/ PIEDZ: Vai tu zini ko [A]lapas čukst vējā Vai tu zini kam [D]jasmīns tik balts Vai tu zini, ka [A]vienreiz vien mūžā Vairs liktenim neprasu [D]daudz Es tev dāvāju rozi, kas nenovīst mūžam Tā caur visu dzīvi- zaļo un zeļ Bet ilgas kā bites starp mums abiem ceļo Un saldākos skūpstus kā nektāru dzer Tu man dāvāji sevi, kā pasauli plašu Tevi pieminu vienmēr, un vēl mazuliet Kā man aizmirst par tevi, ja mēness aiz loga Kā spožākās pērles un dimanti mirdz

D G Rakstu rakstus izrakstīju Em A D Bāleliņu gaidīdama, gaidīdama Bm Em Ceļu ceļus izpaisīju Em A Bm Kā pupute vaidēdama, vaidēdama Kā pupute atgriezos(i) Ilgu bēdu pūpodama, pūpodama Ozolā(i) apmetos(i) Pazarīti šūpodama, šūpodama. Starpspēle! Ozoliņi brāļa koks(i) Tu Dieviņu pajautāji, pajautāji Tu siltos(i) vakaros(i) Par saviem(i) paraudāji, paraudāji Tev serdīte izdegusi Ļaužu karus karojoti, karojoti Zaru stakle iztrupuse Putnu bērnus barojoti, barojoti Man zemīte sūta ziņu Pie bāliņa aizvedīsi, aizvedīsi Vējš nolauza ozoliņu Sabirst zīles debesīsi, debesīsi Starpspēle!

C Kamēr vien akmens B/C Kamēr vien akmens Dm A Dm Kamēr vien akmens augs; G E Am Dm Tu būsi Tu būsi Tu Būsi G Mans draugs; C Kamēr vien akmens Em Kamēr vien akmens Am Kamēr vien akmens augs; F Em Am Dm G Tu būsi Tu būsi Tu būsi C G Mans draugs; Am Kamēr vien gliemeži skrien; F Kamēr vien gliemeži skrien Dm Em F G Am G Tu piederēsi man vien Am Kamēr vien gliemeži skrien F Kamēr vien gliemeži skrien Dm Em F G C Tu piederēsi man vien. Kamēr vien akmens Kamēr vien akmens Kamēr vien akmens augs Tu būsi Tu būsi Tu būsi Mans draugs

Kad pār [D]dzīvi, un baznīcu [G]galiem Nokrīt [A]nakts un atbildes [F#m]nav, kā bijis, [Hm]kāpēc Un vai no [G]jauna, Tevi [A]varbūt satikšu reiz? Kur tas sākās, kad nāci man pretī Un pēc ievziediem smaržoja rīts, kad vēl likās Kad man likās, kāds kādu mūžam satikties steigs PIEDZ: Un Tu [G]vaicāji man, kā [D]bija pēc tam? Un vai [A]šaipus Daugavas, [Hm]viss ir pa vecam? Kā[G] iet, un vai vēl [D]Siguldā zied - mūsu [A]dzīves [G]apved[D]ceļš? Nē, mēs nesāksim visu no jauna To kas bijis, ir paņēmis laiks, tā bija, tāpēc Viss kas beidzies, tikai nemieru atpakaļ sauks

Kā reiz [C]nozaga ozolam lapas, jūlija [Dm]vidū Tā uz [G]pasaules malu, tevi klusējot aizveda [C]cits [E] Kā uz atvadām [Am]līst, un zini man septembra [D]lietū [G]Dvēsele kļuvusi, kaila, kā ozola [C]zars To vēl pieminu, vienu no dažām laimīgam dienām Kad mani skāra, kā veldze tavs atvadu skūpsts Un kas man par to, par to ka cits manā vietā Tevi par savu, tevi par vienīgo sauc Un ja nu kādreiz, es sapņoju ilgajās pilnmēness naktīs Pienāks tā diena, kad sirdi tu blakus man liec Žēl nav vairs kas tic, un dzērves prom aizlido tālē Bet dvēsele nekļūs vairs maiga kā jasmīna zars

[G]Pirms satumst, kam lai ceļu [C]prasu [D]Un vai vēl tēva mājas [G]stāv Mirdz ceļa galā Gaujas [C]krasti [D]Tur garām ejot jāpie[G]stāj PIEDZ: [G]Gauja, Gauja nesmejies par [C]mani [D]Vai par visu nav vēl samak[G]sāts [G]Gauja, Gauja šūpo liegi [C]mani [D]Vakaros kad reizēm raudiens [G]nāk [G]Šeit egle dzied man šūpļa[C] dziesmu [D]Gan dzidri spoguļojas [G]strauts Te ievas sirmas, bet vēl staltas Gar viņām ceļa gājums balts Lai zibens zīmē uguns krustus Tavs ritums nebeigs gadiem stāt Šeit atkal sēžot gaujas krastos Var visu dzīvi izdziedāt

Intro: Am Dm F C G (2x) Am Viņš neder it ne kam Dm Oi papariruram E Tas ir vecais labais Am Koka Klucis Konstantīns Am Viņš neder it ne kam Dm Oi papariruram E Tas ir vecais labais Am Koka Klucis Konstantīns Am Dm Cilvēks mēbele, cilvēks mēbele, F C G E Uz ielas, zem tilta un preču stacijā. Am Dm Cilvēks mēbele, cilvēks mēbele, F C G E Uz ielas, zem tilta un preču stacijā. PIEDZ. Am E Liliputi guļ ar muti uz augšu, Am Liliputi guļ ar muti uz augšu. Am E Liliputi guļ ar muti uz augšu, Am Liliputi guļ ar muti uz augšu. Am Dm Cilvēks mēbele, cilvēks mēbele, F C G E Uz ielas, zem tilta un preču stacijā. Am Dm Cilvēks mēbele, cilvēks mēbele, F C G E Uz ielas, zem tilta un preču stacijā.