A G D A G F Gaisma no tevis krīt - tādas vai citādas vielas A G D F#m Dm A Piepildās ne vien sapņi, bet arī ielas; A G D A G F Gaisma no tevis krīt, smaržo mazliet pēc līmes C Gm F Bb F Piepildās ne vien sapņi, bet arī ielas. F Bb C F Dm Pielīmē tikai ar mani, es dzirdu pa radio Skonto; Dm Gm C F Dm Kāpēc tu domā, ka saule spīd tikai Toronto? Dm Bb C F Dm Pielīmē tikai ar mani, es dzirdu pa radio Skonto; Dm Gm C F Kāpēc tu domā, ka saule spīd tikai Toronto? A G D A G F Pielīmē tikai ar mani, skatlogi reklamē līmi, A G D F#m Dm A Gaisma no tevis krīt, ēna ar pretējo zīmi. A G D A G F Kāds tev meta ar ēnu, un gaisma no tevis krīt; C Gm F Bb F Gaisma no tevis krīt, tev nebija jāpakrīt. F Bb C F Dm Pielīmē tikai ar mani, es dzirdu pa radio Skonto; Dm Gm C F Dm Kāpēc tu domā, ka saule spīd tikai Toronto? Dm Bb C F Dm Pielīmē tikai ar mani, es dzirdu pa radio Skonto; Dm Gm C F Kāpēc tu domā, ka saule spīd tikai Toronto?

Jau atkal es brienu pa kritušām rudens lapām, Man pāri dzērves kliegdamas tālē slīd. Es nezinu kādēļ ir tik sāpīgi, smagi, Šīs brīnišķi zeltītās lapas saminiet. Piedz.: Nekliedziet, manas dzērves, nekliedziet! Man arī aizgājušā atstāt ir žēl. Nekliedziet, manas dzērves, nekliedziet! Reiz katrai sāpei kā oglei jāizkvēl. Tās varbūt nav lapas, bet dzīves skaistākie mirkļi, Ko nevar neviens man atdot ne atpakaļ griezt, Bet varbūt es saminu sen jau zudušos sapņus, Kas lika man toreiz kā ziedus tos atvarā sviest. Piedz.: Nekliedziet, manas dzērves, nekliedziet! Man arī aizgājušā atstāt ir žēl. Nekliedziet, manas dzērves, nekliedziet! Reiz katrai sāpei kā oglei jāizkvēl.

Pa piekto intersteitu uz LA Es dzenos pakaļ karotei. Glāžu kurpi piemērīt, Lai nepieder tā tev. Pifpaf un vienradzis ir nomedīts Uz grīdas noslīd siltais zīds. Dabūt teritorijas ir zaudētāju mīts. Mātes, tēvi, brāļi, Māsas, omītes. Slēpiet rožu dārzus, jo tuvojamies mēs. Ai Rīgas ielā mājā nummur trīs, Kur dzīvo makarons un rīss. Bēres rīko sakaram, tas izrādījies īss. Mātes, tēvi, brāļi, Māsas, omītes. Slepiet rožu dārzus, jo tuvojamies mēs. Slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. Tāpēc slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. O-o-oo. Slēpiet, slēpiet, slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. Tāpēc slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. Vēlreiz slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš. Tāpēc slēpiet, slēpiet. Tuvojamies mēs. Grāmatā ir pareģots, ka ziedus noraus vējš.

C G Es sēdēju uz Gaujas krasta C Reiz skumjās, sāpēs, asarās. F Man katra priede ausīs šalca: G C Tev jāšķiras, tev jāšķiras! 2 X Tev jāšķiras no tēva mājām, Tu tajā esi svešinieks; Tev jāiet projām tālu, tālu - Varbūt tur tevi gaida prieks. Es gāju, centos, vīlos, cietu, Pēc laimes druskām meklēdams. Bet sapņos vienmēr parādījās Mans vecais, mīļais tēva nams. Un diena pagāja pēc dienas, Bet laimes nebij it nekur, Tās vietā posts kā dzelžu sienas Arvienu ciešāk mani tur. Ak, cik es jūtos viens un atstāts! Cik nemīlēts un nesaprasts! Kaut varētu es atkal raudāt Pie tevis, mīļais Gaujas krasts!

C G Am Neskaties atpakaļ, es taču esmu tev blakus! G F C Lietus ir beidzies, putnus padarot trakus. C G Neskaties atpakaļ! Am Uzliec man roku uz pleca! G F Mēs esam jauni, C vien šī zeme ir veca. F Es tevi mīlu vairāk par visu, C Am Vairāk par brīvības eņģeļiem kārniem, F G C Jo mēs viens bez otra... Tā kā akmeņi ceļmalā Un tā kā viļņi bez krasta, Mazi un melni kā kuģi bez masta Es tevi mīlu vairāk par visu, Vairāk par brīvības eņģeļiem kārniem, Jo mēs viens bez otra tā kā putni bez spārniem. Es tevi mīlu vairāk par visu, Vairāk par brīvības eņģeļiem kārniem, Jo mēs viens bez otra tā kā ..... Es tevi mīlu vairāk par visu, Vairāk par brīvības eņģeļiem kārniem, Jo mēs viens bez otra tā kā putni bez spārniem. Es tevi mīlu vairāk par visu, Vairāk par brīvības eņģeļiem kārniem, Jo mēs viens bez otra tā kā .....

Bm F#m G D 1.Virs galvas putni uz dienvidiem iet, Em Bm F#m Bm Siltā rudenī vēlreiz ķirši zied. 2X Viena zvaigzne ar otru saskrienas Un saule uz stundu izbeidzas D G A D Bet tavu acu augstumā ir taksometra jumts D G A D Tavu acu augstumā ir durvju zvans G A D Tavu acu augstumā ir telefona guns D G A D Tavu acu augstumā ir mana sirds 2. Zem kājām konfekšu papīri kliedz Un gājēju pārejas līnijas liec. Spožs sudraba ritenis apstājas 2x Simts metrus pirms pēdējās pieturas Piedz. 2x arnisvitols@gmail.com

Am Ja es varu nokavēt, tad es gribu nepaspēt. Em Am Man piecas pāri plikai rokai, mazie un lepnie. Am Pasēdēsim pieturā, tumšā sliežu klusumā. Em Am Mēs varam arī kājām aiziet, mazie un lepnie Dm Cm Kas ir draugs un kas nav draugs, vai es pats sev esmu draugs? G F Man pašam savas cigaretes, mazie un lepnie. Am G Am Am G Am C G |2x Am Māsa trešā nodaļā, Zvīļa matu kodaļā Em Am Es, viņa manī iemīlēsies, mazie un lepnie Am Em Vari mani sagaidīt, apskatīt un pavadīt, ee. Am Tāda mūsu mīlestība, mazie un lepnie Dm Cm Ko tas nozīmēja, sāp, nozīmē, ka nesanāk G Ee, mēs viens otram kreisā pusē F Am Em Mazie un lepnie, mazie un lepnie, mazie un lepnie, D mazie un lepnie Am Cm G |2x Dm Cm Mana roka labi dzird, tumsā runā tava sirdis G Nē, it neviens mūs nesagrauzīs F Am Em Mazie un lepnie, mazie un lepnie, mazie un lepnie, D mazie un lepnie. D C G F Dm C G F Am

C G C Zvani un sveces, un pīrāgu smarža, C G C Galdauti balti un eglīte mirdz. F C Ārā aiz loga mirdz debesīs zvaigzne, G C Starojot gaismu tik siltu kā sirds. Zvani un sveces ar dīvainu liesmu, Galdi ir klāti, ir putra un siers, Klusi dzied bērniņi Marijas dziesmu, Pasaulē šajā ir iestājies miers. Zvani un sveces un pīrāgu smarža, Pasaule tīra un balta kā sniegs, Zvani un sveces un eglīte zaļa, Latvieša Ziemasvētku mīļums un prieks. Zvani un sveces šo pasauli sargā, Modinot dziesmas, kas dvēselē skan. Sasildot sirsniņas ziemelī bargā, Palīdzot brīnumu ieraudzīt man. Zvani un sveces ir Latvieša daba, Katram šai brīdī ir kaut kas tāds dots. Latvietis dziesmu un siltumu glabā, Zvani un sveces ir Latvieša gods. Zvani un sveces un pīrāgu smarža, Pasaule tīra un balta kā sniegs, Zvani un sveces un eglīte zaļa, Latvieša Ziemasvētku mīļums un prieks. arnisvitols@gmail.com

G desmit stāsti par mīlestību C bet romeo jo projām brīnās G kāpēc uz zemes nav vienprātības C un džuljetas vairs nevienas nav brīvas G C nav jau ko nožēlot G C ja neko nesaprot Am D un mana sirds kā neprātīga gavilē Am D un ierauj mani tavā zvaigžņu kabarē F G lai vējš mūs plēš F galaktikā ieslodzīti C mani zvaigžņu satelīti D jupiters vai zemes mala G nebūs mūsu stāstam gala pieci mazi bundzinieki krimināli noziedznieki sestais tur aiz stūra mulsi aprok manu sirdi klusi desmit stāsti bez mīlestības uz zemes tiešām nav vienprātības dienas sākums tas ir vai beigas man prātā sajukt būs laika bez steigas

Dm A7 Dm Ūšys molā, vacajā solā Bb F Gm Dzeivoj muna babeņa vēļ, Bb F Dm Bārni Praiļūs, unuki Reigā, Gm Dm A7 Dm Dzeds zam zemis jau šmakouku dzar. Stuov vēļ klieveņā juos vīna gūteņa, Pīpļaun sīna sābrys, kod var, Apleik sātys sabierst jau uobuli, Navā, kam salaseit, navā, kam art. Nūmiers babeņa, sasaguozs ustoba, Palyks škūrstyns i uobuļu suods; Īs kurs celinīks, īīs jis pogolmā, Pasavērs, nūsapyuss, aizīs, kur guojs. http://ansis.lv/