A E Pie Dzintara jūras, kas Kurzemi vij, D A Reiz vientuļā krastā tie tikušies bij. A A7 D Viņš Daugavas laivinieks, kam strauji pukst sirds, A E Tā zvejniece jauna, prieks acīs tai mirdz. A E Nāc līdz manā dzimtenē meitene teica E A A7 Draugs mans, klusi iemīlot sirds tevi sveica. D A Mēs saderam kopā, tā man vidzemnieks teic, E A A7 Kā Kurzemes vēji, tā dzied Vidzemes vējš. D A Mēs saderam kopā, jo tu laivinieks stalts E A Un dzintara jūrā, mūsu laimei tie šalc No Daugavas krastiem stalts laivinieks brauc, To Dzintara jūra un meitene sauc. Kur Kurzemes krastā tie tikušies bij`, Tur nākotnes laimei tie gredzenus mij. Nāc līdz manā dzimtenē meitene teica Draugs mans, klusi iemīlot sirds tevi sveica. Mēs saderam kopā, tā man vidzemnieks teic, Kā Kurzemes vēji, tā dzied Vidzemes vējš. Mēs saderam kopā, jo tu laivinieks stalts, Un Dzintara jūrā, mūsu laimei tie šalc.

A D D A - priekšspēle A Jel, saki – jūras dziļumā kas tur mīt, E Jel, saki – vētrā liedagā kas tur spīd, Caur taviem pirkstiem mirdzēdams kas tur krīt? ADDA Kā sarkans pavediens. Kas tavām naktīm melnajām liks lai gaist, Kas tavām dienām baltajām liks vēl kaist, Kas tev uz krūtīm maigajām degs tiks skaists? Tik dzintars, dzintars vien. Piedz. Vēros tavos matos – dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos – dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars vien. Kas taviem mirkļiem laimīgiem liks vēl augt, Kas nāks pie tevis atmiņās vēl kā draugs, Kas mīlēt, sapņot, ilgoties sauks un sauks? Kā sarkans pavediens. Jel, saki – mīla mūžīgā kas ir tā, Jel, saki – laime ilgotā kas ir tā, Un mūsu dzīve skrejošā kas ir tā? Tik sarkans dzintars vien. Piedz.

Jel, saki - jūras [A] dziļumā, kas tur mīt, Jel, saki - vētrā [E] liedagā, kas tur spīd, Caur taviem pirkstiem mirdzēdams, kas tur krīt Kā sarkans pave[A]diens? [E] Kas tavām naktīm [A] melnajām liks, lai gaist, Kas tavām dienām [E] baltajām liks vēl kaist, Kas tev uz krūtīm maigajām degs tik skaists? Tik dzintars, dzintars [A] vien. [E] Veros tavos matos – [A] dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – [E] dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos - dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars [A] vien. [E] Veros tavos matos – [A] dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – [E] dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos - dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars [A] vien. [E] Kas taviem mirkļiem [A] laimīgiem liks vēl augt, Kas nāks pie tevis [E] atmiņās vēl kā draugs, Kas mīlēt, sapņot, ilgoties sauks un sauks Kā sarkans pave[A]diens? [E] Jel, saki - mīla [A] mūžīgā, kas ir tā, Jel, saki - laime [E] ilgotā, kas ir tā, Un mūsu dzīve skrejošā, kas ir tā? Tik sarkans dzintars [A] vien. [E] Veros tavos matos – [A] dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – [E] dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos - dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars [A] vien. [E] Veros tavos matos – [A] dzintars tajos mirdz, Tavās lūpās skatos – [E] dzintars tajās kvēl, Tavā balsī klausos - dzintars tajā skan, Tikai sarkans dzintars [A] vien. [E]

Am Kā laika liecinieks, kā soģis cēls Dm Šis vecais pulkstenis vai notiesā vai žēlo, E7 Bij` prieka zvans tik tīrs, kad durvis vēri tu Am Sirds atbalsoja katru sitienu. Kad projām aizgāji, zvans izdzisis Man lika domāt laiks būs mēmās sāpēs miris, Bet iedunējās zvans kā atvadoties žēli Un vecais pulkstenis joprojām iet. Piedz. Am Dzīvi nav lemts mums pagriezt atpakaļ, E7 Vai laiku apturēt vien tik uz mirkli, Am F Kaut vientulīgs mans ceļš caur nakti tumšo rit E7 Ik stundu vecais pulksten`s rāmi sit. Tev, durvis aizverot, bij` skatiens tāls Tāds sirdij stīgas rauj un pulksteņzvaniem mēles. Bet nevarēju es tad laiku apstādināt Un nespēju pat tevi aizkavēt. Piedz.

G Svētdien panācu uz ceļa Meiteni ar kallu ziediem. Am7/D Acis zilas, zilas, zilas, Kas tu esi, Margarita? G Takas malā zāle glāsta Slaidas, brūnas, basas kājas. Am7/D Un kā pirmā mīlestība Matu pīne guļ uz krūtīm. Piedz. G C G D7 Kas tavs Fausts būs, Margarita? C G Solveiga, Pērs Gints ir melis. Em Am Apauj kājas, aizvedīšu, D7 C G Kur, vienalga, kur tu gribi. G Šodien ciematā ir svētki, Cilvēku un ziedu jūra. Am7/D Iepin savā matu pīnē Savus sapņus, Margarita. G Kur es braucu, vēl joprojām Dzirdu tavu mazo paldies. Am7/D Kāpēc man bij jāved citam Meitene ar kallu ziediem? Piedz.

Kāpēc kādam jārunā Ja visa patiesība skan tā – Ej vai neej! Dari vai nē! Visam vienmēr būs kāds JĀ un NĒ! Tu un es Kā divas Dvēseles, rāmī ierāmētas Mēs divatā Vienmēr nomodā… Pieskaries, varbūt iemīlies! Kāpēc gan nē? Vaicā tie, kam tas neinteresē! Acis vēro, bet tik un tā Kāds aklais teiks ka visu redz Citādāk! Tu un es Kā divas Dvēseles, rāmī ierāmētas Mēs divatā Vienmēr nemainīgā lidojumā…

C G Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka, C Tad asins bij’ karsta, tad gaišs bija laiks, G Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka, C Un nākotne spoža kā saules vaigs. C Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi, F Viss mira, kas agrāk bij’ daiļš, kas bij’ svēts, G Un dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi, C Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts. Un tukšām paliekot zinību slāpēm, Un beidzoties visam, kas daiļš bij’, kas svēts, Sirds pildījās nāvīgām asiņu sāpēm, Bet pagātne arī jau sāpes sedz. Un tagad es nicinu pasaules lietas, Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks, Pret laimi, pret nelaimi krūtīs ir cietas, Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

Band: Prāta Vētra (Brainstorm) Album: 7 soļi svaiga gaisa Song: Ziemu Apēst Capo: 2nd fret Intro: C Am Em 2x Chorus: C Am Em Kad paliek auksti es gribu ziemu apēst C Am Em G Sniegu apēst kā konfekti. Verse 1: C Am Ledus gabalu lauskas trauslas Em G Slēpjas zem septītās ribas C Am Un tad, kad paliek auksti Em G Es ziemu apēst gribu. C Am Bet naktīs nevaru aizmigt Em G Kad vētras ūdeņus plosa C Am Tad es jūtos kā vientuļa sala Em G Vai kā krūzīte bez osas. Chorus: C Am Em Kad paliek auksti es gribu ziemu apēst C Am Em G Sniegu apēst kā konfekti. C Am Em Kad paliek auksti es gribu ziemu apēst C Am Em G Sniegu apēst kā konfekti. Verse 2: C Am Caur blāvu virtuves logu Em G Rīta saule laužas iekšā C Am Kā ostā atgriežas kuģi Em G Tā es atgriežos tavā priekšā C Am Un kā reiz rakstīja dzejnieks Em G Tādas lielas laimes jau nava C Am Ir tikai mazas laimītes Em G Un tagad kopā mums ir katram sava Chorus: C Am Em Kad paliek auksti es gribu ziemu apēst C Am Em G Sniegu apēst kā konfekti. C Am Em Kad paliek auksti es gribu ziemu apēst C Am Em G Sniegu apēst kā konfekti. Instrumental: C Am Em 4x Verse 3: C Am Man pieder debesu gabaliņš Em G Tur starp Enguri un Roju C Am Kuru ikvakaru rietos, Em G Caur logu samīļoju C Am Un reizēm slīkstu asarās Em G Tās birst kā no sieka C Am Es vienkāršu raudu, Em G Raudu no prieka. Chorus: C Am Em Kad paliek auksti es gribu ziemu apēst C Am Em G Sniegu apēst kā konfekti. C Am Em Kad paliek auksti es gribu ziemu apēst C Am Em G Sniegu apēst kā konfekti.

F#m x4 Bm Bm F#m Bm G A Rēc jūra, pamodusies krastu dragā. Bm A Em Tu viļņiem, saulei pretim ej. G A F#m G Cērt viļņi smiltīs cērt kārkli vagā, Em Bm A Un dzintaru par sēklu sēj. G A Bm Pūt, vējiņi, un aizpūt projām bēdas D A Em Un miglu to, kas manu zemi tin! G A Bm Pūt, vējiņi, un iznīcini pēdas, D A Em Ko svešas zoles vēl joprojām min. G A G D Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Bm A Pūt aizvien spēcīgāk, G A G A D Bm A Bm Dievs palīdzi šai vējā nostāvē – ē–ēt! Bm F#m Bm G A Dīgst dzintars, kuru šajā krastā sējām, Bm A Em Ar asinīm un sviedriem apslacīts. G A F#m G Sen Dievs ir nokāpis mums blakus vējā Em Bm A Tik sāpi savā sirdī pierakstīt. G A Bm Es pielūdzu šo sauli, kura nenoriet, D A Em Un kura dziedot mani rītos ceļ. G A Bm Pūt, vējiņi un līdzi ceļu noiet to, D A Em Redzēt to, kā kāpās dzintars zeļ. G A G D Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Bm A Pūt aizvien spēcīgāk, G A G A D Bm A Dievs palīdzi šai vējā nostāvē – ē–ēt! G A G D Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Bm A Dzen projām nelaimes, G A G A D Bm A Dievs palīdzi šo laiku izsāpē –ē –ēt! G A … A .. A# G# A# G# D# Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Cm A# Dzen projām nelaimes, G# A# G# A# Cm G# A# Dievs palīdzi šo laiku izsāpē – ē ē ē ē ēt G# A# G# D# Pūt, vējiņi! Pūt..

Cadd11 (0 3 2 0 1 1) CAPO 3 Iespēle: C Cadd11 C Kad nav vairs nekā, es domāju tā Am Em F G Man paliek vēl dziesma ko nodziedāt tev! C Par laimi ko liet, par ceļu ko iet, F G F G Kā vilcieni projām pa metāla sliedēm, Am F Uz tālajām pieturām ziemeļpolā, Am G Kur brīvība dzīvo, bet vairāk nekā Am F Ik reizi kad tālumā brīnumu jūt, F G Es vēlos vēl tuvāk tev būt! Piedz. C G Nekā ,kad nav vairs nekā, Am es vēlos tev nodziedāt, F G C Dziesmu par laimi, kas nāk, G Kas negaidot nāk, Am Un paņem aiz rokas mūs F G C Dziesma par laimi, kas būs. Srarpspēle: C Cadd11 C Kad nav vairs nekā, es domāju tā: Am Em F G -Man paliek vēl debesīs skrejošais vējš, C Un saule, kas riet, tālie ceļi ko iet F G F G Pār septiņiem tiltiem un deviņām jūrām, Am F Uz siltajām zemēm kā gājputni jau Am G Tur viss ir kā sapnī, bet tevis tur nav. Am F Ik reizi , kad tālumā brīnumu jūt, F G Es vēlos vēl tuvāk tev būt! Piedz. C G Nekā ,kad nav vairs nekā, Am es vēlos tev nodziedāt, F G C Dziesmu par laimi, kas nāk, C G Kas negaidot nāk, Am Un paņem aiz rokas mūs F G C Dziesma par laimi, kas būs. CHORDS BY MĀRTIŅŠ B.