Un es teicu es gaidīju C#m A Tevi vai nāvi B F#m C#m A Un tagad tu mani vedīsi tur kur dvēsele var zvilnēt B F#m C#m A B F#m Klubkrēsla pie kamīna un atgūt zaudētos spēkus C#m A B F#m C#m A Jo es zinu ka vismaz uz brīdi tu sniegsi mierinājumu B F#m C#m A Un man likās ka redzu tās acīs svilstam aizvēsturiskas skumjas B F#m Tad viņa it kā pasmaidīja, C#m A Noliecās pār mani un teica: B F#m Puisēn, tu neesi dzīvojis, C#m A Tava āda kā piens, prāts ir spožs B F#m Kā monētiņa kaut tu esi dumjš C#m A Tu spīdi un laisties, spīdi un slaisties, B F#m bet nezini to ko zinu es! C#m A Es tevi vīstīšu un glābšu! B F#m Tevis dēļ vītīšu un slāpšu! C#m A Bet nekad nekas no tā kas ir mans B F#m Tas nebūs tavs! Tas nebūs tavs! C#m A Es it kā neklausījos, jo negribēju dzirdēt B F#m To ko vēlos saprast daudz vēlāk C#m A B F#m Mana labā acs ir sūdzam Bībele, kad saku: C#m F#m Es zinu ka vismaz uz brīdi tu man sniegsi mierinājumu, mierinājumu C#m F#m Es zinu ka vismaz uz brīdi Tu man sniegsi mierinājumu, mierinājumu C#m F#m Es zinu ka vismaz uz brīdi Tu man sniegsi mierinājumu, mierinājumu C#m A B F#m C#m A B F#m C#m A B F#m C#m A B F#m Nīlsens

Eb tev naktī zvanu Db Ab un līdzi ņemu Eb ņem somu savu Db Ab mēs zagsim visu Eb Db ko dzīve vien mums dod Ab Eb sev ņemsim visu to Db Ab Db tāpat te nepaliks nekas Db Eb viss izdzisīs Piedz (2x) Eb Gb Db redzu septiņi septiņi septiņi Ab manas ceļa zīmes cipari Eb Gb ( Db ) visur norādes ko negaidi Db Ab nāk pārmaiņas ko neredzi Eb par ilgu gaidīts Db Ab laiks labāks naivi Eb ņem somu savu Db Ab mēs zagsim visu Eb ( Db ) man dzīve nepiedos Db Ab Eb un pati sev neko Eb ( Db ) Db ja visu labāko Ab var tikai nosapņot Piedz (2x) Eb ( Db ) šeit noteikumu nav Gb Ab un zaudētāju nav Eb ( Db ) it neko mēs nepaņemsim līdz Gb Ab arī visas sāpes izgaisīs Eb ( Db ) šeit noteikumu nav Gb Ab un zaudētāju nav Eb Db it neko mēs nepaņemsim līdz Gb Ab tikai tīra gaisma mūs iznesīs Piedz 2x Outro: Eb Gb Db Ab (2x)

Vai tas brīnumzīmulis, Vai tā burvju ota, Šķiet, ka visa pasaule Tikko nokrāsota. Tikai celiņš gluži balts Un pa to var doties katrs, Kuram nesas prāts, kuram nesas prāts, Kurš grib nokrāsoties. Rūķis krāsas jauc un jauc, Līdz tās sajūk arī, Sarkans, dzeltens, zaļš un zils, Nezin vairs, ko darīt. 2x Zaļais apmet kūleni, Pazūd zālē zaļā, Sienāzim aiz brīnumiem Mute paliek vaļā. Sarkanais uz purvu jož, Ielec mīkstā cinī, Smejas dzērvene, smejas dzērvene, Lūdzu, nekutini! Brūna krāsas pilīte Iekrīt meža sūnā, Paskat, tur jau gozējas Baravika brūnā. 2x Dzeltenais sev atradis Mazu mīļu nieku Rūķis klāt tam piezīmē Lielu rūķa prieku. Tikai zilais pazudis Nav no tā ne miņas, Zvaigžņu actiņām, zvaigžņu actiņām Raugās debestiņa. Gan tās krāsas pašas nāks, Kad tām slēpties apniks, Rūķis steidz un paslēpjas Krāsainajā sapnī. 2x

Kad sirds ir viena, tad nevajag sāpēt ik dienas, Un ilgoties meklējot to - vienīgo, to ar kuru kopā Tev būt. Kad atnāk ziema, Tu atdotu visu par vienu, Tik saulainu vasaras dienu, divatā - divatā. Piedz. Jo kad ieplūst silta elpa plaukstās, Tad man šķiet, ka ziemas vairs nav tik aukstas, Bet vasarās - Tu ļauj man smaidīt kā sanāk (kā sanāk). Rudenī un pavasarī, Es pēc Tevis ilgojos un Tu arī, Gaidi kad - būs atkal vasara klāt, Būs atkar vasara klāt. Kad svētki beidzas un vasara projām jau steidzās, Un rudens tik smeldzīgi dzied, Ka man šķiet - vai mums kādreiz kopā vēl būt. Kad atnāk ziema, Tu atdotu visu par vienu, Tik saulainu vasaras dienu, divatā - divatā. Piedz. Kad ieplūst silta elpa plaukstās, Tad man šķiet, ka ziemas vairs nav tik aukstas, Bet vasarās - Tu ļauj man smaidīt kā sanāk (kā sanāk). Rudenī un pavasarī, Es pēc Tevis ilgojos un Tu arī, Gaidi kad - būs atkal vasara klāt. Būs atkal vasara klāt (x2) Rudenī un pavasarī, Es pēc Tevis ilgojos un Tu arī, Gaidi kad - būs atkal vasara klāt. Būs atkal vasara klāt (x3)

Ja sauli dziedam uz mani Tu smaidi Vēl mazu drusciņ un es ietu Tev līdz Bet tā nav mīla Tu pareizi jūti Un tikai sapņus māj paradīzes krasts Bet tā nav mīla Tu pareizi jūti Un tikai sapņus māj paradīzes krasts Kāds pārskries ceļu, kāds teiks labuvakar Bet ne jau Tev citam vijole dzied Un noriet saule vienmēr tur, kur vakar Žēl tikai sapņos māj paradīzes krasts Un noriet saule vienmēr tur, kur vakar Žēl tikai sapņos māj paradīzes krasts Vien pārkāp slieksni jau atvadies klusi Kam dedzi sveci viss piepildīts jau Un tā jau vienmēr paliec tur, kur Tu esi Žēl tikai sapņos māj paradīzes krasts Un tā jau vienmēr paliec tur, kur Tu esi Žēl tikai sapņos māj paradīzes krasts Un deldē čības vēl tūkstošiem stundu Bet skaita dienas, bez atmiņām nakts Bet tālā ceļā sildīs vīraks Tev dūšu Un panāks pretī pats paradīzes krasts Bet tālā ceļā sildīs vīraks Tev dūšu Un panāks pretī pats paradīzes krasts Uz jumta sēdi un domā par visu Kur sākas diena un notiek nekas Tā paiet dzīve vien īsceļa gājums Un tikai sapņos māj paradīzes krasts Tā paiet dzīve vien īsceļa gājums Un tikai sapņos māj paradīzes krasts Tā paiet dzīve vien īsceļa gājums Un tikai sapņos māj paradīzes krasts

Uz palodzes stāvēja puķe trīs gadus Un vēroja kā paiet laiks Bet, kad kļuva skumji nāca kino burvji Un sākās jauns Vestsaidas stāsts Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Vien ilgojās puķe Skriet līdzi putniem visapkārt, kur debess jums zils Bet aizcirtās durvis nāca kino burvji Un sākās jauns Vestsaidas stāsts Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Puķe slepeni mīlēja to klibo suni Kurš dziedāja mēness, kad pilns Puķe aizvēra durvis, kad kļuva skumji Un sākās jauns Vestsaidas stāsts Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi

Vēj pļavā siena laikā. Kamēr rudzpuķe zied, Ar basām kājām tā, lai miesa jūt, Jo, kamēr mani meklē, Vēl tavs gaisa skūpsts, Šķiet rudens salnas atkal neskars mūs, Piedz. Sen tālā atbalss mani māt griezies sauc, Kā šodien, kā vakar un rīt, Es mēness pļavās vienmēr pārdzimstu brīvs, Kā šodien, kā vakar un rīt, Viss notiek savā laikā, Drīz jasmīni zied, Un tumšā kapa naktī upe plūst, Un kamēr brīvi lido vēl tavs gaisa skūpsts, Šķiet rudens salnas atkal neskars mūs, Piedz x3 Sen tālā atbalss mani māt griezies sauc, Kā šodien, kā vakar un rīt, Es mēness pļavās vienmēr pārdzimstu brīvs, Kā šodien, kā vakar un rīt,

Vara skūpstu skolotāja Īss bij ceļš, ko toreiz gājam Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Tad, kad upi ledus klāja Beidzās ceļš pie tavām mājām Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Kā uz svešiem suņi rēja Vientuļš vējš pār zemi skrēja Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Starspēle Tik uz jūru upe steidzās Ziedam sarunās dziesma beidzās Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi

Krīt zvaigznes ezerā Nakts steidz uz rīta pusi Kūst gaisma pamalē Tu jaunu dienu sāc Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Neskriet un neapstāties Kā lemts tā arī notiks Pirms migla aizlaižas Pirms aizmieg sapņu nakts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Krīt zvaigznes ezerā Jau mēness nodziest klusi Pie loga pieklauvē tavs otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts

F#m E D Gaidu Tevi, pulkstens tikšķ D A E Kas būtu domājis, ka atvadīties nāc F#m E D Gaidu Tevi rokām kailām D A E Varbūt tāpēc tāds stāsts Bm F#m E Es zinu kļūdos šai pasaulē Bm F#m E Bet varbūt reizēm par daudz F#m Sorry, ka pievīlu es Tevi, mana mazā E Es toreiz nedomāju, tagad esmu savācies D Bm Tā man šķiet, Tā es gribētu cerēt F#m Sorry, ka pievīlu es Tevi, mana mazā E Zinu bez asarām un manis Tev būs labāk D Bm Kā tev šķiet F#m E Gaidu tevi pulkstens Bm Sorī mazā, pulkstens nosit jau piekto reizi Bm A Redzu dusmas, redzu skumjas tavās acīs E Saki lūdzu vai es atkal būšu nošāvis greizi F#m E Tu jau zini kāpēc esmu te Bm Tā izskan vārdi no Tevis, Nespēju to aptvert pie sevis Bm A Tik milzīgs kamols kaklā, Bet es saku nē E Lai gan patiesībā viss ir skaidrs E Sirds man sāp un tās ir beigas A Sorry, ka pievīlu es Tevi, mana mazā C#m Es toreiz nedomāju, tagad esmu savācies F#m Tā man šķiet, D Tā es gribētu cerēt A Sorry, ka pievīlu es Tevi, mana mazā C#m Zinu bez asarām un manis Tev būs labāk F#m Bm Kā tev šķiet A C#m Mazā F#m D Mazā A C#m Mazā F#m Bm Mazā A C#m Sorry, ka pievīlu es Tevi, mana mazā F#m D Zinu bez asarām un manis Tev būs labāk A C#m Sorry, ka pievīlu es Tevi, mana mazā F#m D Zinu bez asarām un manis Tev būs labāk A Sorry, ka pievīlu es Tevi, mana mazā C#m Es toreiz nedomāju, tagad esmu savācies F#m Tā man šķiet, D Tā es gribētu cerēt A Sorry, ka pievīlu es Tevi, mana mazā C#m Zinu bez asarām un manis Tev būs labāk F#m Bm Kā tev šķiet A C#m Mazā F#m D Mazā A C#m Mazā F#m Bm Mazā