1. A Rūtuodama es staiguoju, rūtoj, E Sovys laimis vaicuodama, rūtoj, Īraudzieju sovu laimi, rūtoj, A Papardeitis galeņā (i), rūtoj… Saule pyna vaiņudzeņu, rūtoj, Pošā Juoņu reiteņā (i), rūtoj, Vaiņudzeņa vejumā, rūtoj, Munys laimis atsliedzeņa, rūtoj! Piedz. D Uzzīdi, papardeit, uzzīdi, A Kaut ari tev natic nivīns, E Uzzīdi, papardeit, pusnaktī, A Zemi ar dabasim vej. 2. Juoņa bārni izgaisuši, rūtoj Juoņa zuolis laseidami, rūtoj! Mieness vysus izkaiseja, rūtoj, Saule kūpā salaseja, rūtoj, Saule sēja zalta jūstu, rūtoj Apleik munu tāvu zemi, rūtoj Myusus kūpā savīnuoja, rūtoj, Styprom laimis atslāgom, rūtoj! 3. Kurit gaišu juoņuguni, rūtoj, Soltajā (i) naksneņā, rūtoj, Nūsoluši juoņabārni, rūtoj, Ap guņteni sasāduši, rūtoj! Dzīdit garys juoņudzīsmis, rūtoj, Eisajā naksneņā, rūtoj, Lai syltuma napītryuka, rūtoj, Vysu eisū vasareni, rūtoj, Rūtoj, rūtoj, rūtoj, rūtoj!!!!! Pastuovi, sauleite, kolna golā, Rūtojīs, sauleite, jiurenis molā, Itūnakt sauleite, mienešam muosa, Myusu asnis ir saulgrīžu kruosā…. Rūtoj, rūtoj, rūtoj, rūtoj!!!!!

[C] Stāsti man kur [F] gan sākas [G] jūra, [C] Stāsti man kā [F] deg uguns[G]kuri. [Am] Stāsti man kā tagad [G] lietus [Am] līst, [F] Mākoņi neiz[G]klīst. [C] Stāsti man kas [F] ir dzīve [G] tāda, [C] Stāsti man ko [F] šīs zīmes [G] rāda. [Am] Stāsti man ko tev vēl [G] uzraks[Am]tīt, [F] Vēstule pienāks [G] rīt. Jo baltā [C] dūja tūlīt celsies debe[F]sīs, Un manu [G] vēstuli pie tevis aizne[C]sīs, Bet to kas [C] rakstīts tajā [F] būs, es neatklāšu it ne[G]vienam, Nekad, ne[C]kad. Jo baltā [C] dūja tūlīt celsies debe[F]sīs, Un manu [G] vēstuli pie tevis aizne[C]sīs, Bet to kas [C] rakstīts tajā [F] būs, es neatklāšu it ne[G]vienam, Nekad, ne[C]kad. [C] Stāsti man kā [F] tev tagad [G] klājas, [C] Stāsti man kur [F] ir tavas [G] mājas. [Am] Stāsti man ko glabā [G] tava [Am] sirds, [F] Rasa uz spārniem [G] mirdz. [C] Stāsti man vai [F] tu ziņu [G] gaidi, [C] Stāsti man kā [F] skan vēja [G] vaidi. [Am] Stāsti man ko vēl [G] tev uzraks[Am]tīt, [F] Vēstule pienāks [G] rīt. Jo baltā [C] dūja tūlīt celsies debe[F]sīs, Un manu [G] vēstuli pie tevis aizne[C]sīs, Bet to kas [C] rakstīts tajā [F] būs, es neatklāšu it ne[G]vienam, Nekad, ne[C]kad. Jo baltā [C] dūja tūlīt celsies debe[F]sīs, Un manu [G] vēstuli pie tevis aizne[C]sīs, Bet to kas [C] rakstīts tajā [F] būs, es neatklāšu it ne[G]vienam, Nekad, ne[C]kad.

[C] Tā aiziet dienas labā[G]kās, [G] Tā aiziet pašas sliktā[C]kās. [C] Bet kāpēc jānožēlo tā, [G] reiz tā būs, Tā diena, ko negaidu [G] es, Tā diena, ko negaidu [C] es. [C] Tā diena būs, tā diena [G] būs, [G] Kad jaunas meitas vecas [C] kļūs. [C] Kad ienaidnieki prieku gūs, [G] šajā dienā Tai dienā, ko negaidu [G] es, Tai dienā, ko negaidu [C] es. [C] Tā diena [G] klusa, klusa būs, jā klusa gan, [G] Jo viņai tukša, tukša [C] muca tālu skan. [C] Tai dienā, [G] kad es došos klusēt, dusēt. Jums būs klusēt, jums būs [G] klusēt, Jums būs klusēt, [C] jā! [C] Lai draugi šodien, mēs cits [G] citu nebaidām, Tā diena atnāks pati, [C] ko mēs negaidām. Lai atmiņām, cik tomēr [G] pārāk ilgi Tukša muca, tukša muca, tukša muca [C] skan. [C] Tai dienā, kad es dzisī[G]šu, [G] Uz sliedēm tramvajs apstā[C]sies. [C] Bet kāpēc jākustina [G] tas, ja reiz tas būs tramvajs, ko negaidu [G] es, Tas būs tramvajs, ko negaidu [C] es. [C] Tas tramvajs tukšs un vientuļš [G] būs, [G] Tas vecu meitu tramvsjs [C] būs. [C] Tra, tra, tra, tra, tra, tra, tra [G] tramvajs būs tai dienā ko negaidu [G] es, Tai dienā, ko negaidu [C] es. [C] Tā diena [G] klusa, klusa būs, jā klusa gan, [G] Jo viņai tukša, tukša [C] muca tālu skan. [C] Tai dienā, [G] kad es došos klusēt, dusēt. Jums būs klusēt, jums būs [G] klusēt, Jums būs klusēt, [C] jā! [C] Lai draugi šodien, mēs cits [G] citu nebaidām, Tā diena atnāks pati, [C] ko mēs negaidām. Lai atmiņām, cik tomēr [G] pārāk ilgi Tukša muca, tukša muca, tukša muca [C] skan.

[C] Kad es esmu pavasaros savās mājās viens [C] Tad es atceros cik silts bij mātes pieskāriens [F] Tad es atceros tās dienas sārtas rītausmā [C] Pavadītas darbus darot siltas vakarā [G] Pavadītas darbus darot un tik siltas [C] vakarā Tad es atceros kā [F] mājās māte sagaidīja [C] mūs Un mēs zinājām ka [G] tūlīt silta zupa galdā [C] būs Tad es atceros kā [F] mājās māte sagaidīja [C] mūs Un mēs zinājām ka [G] tūlīt silta zupa galdā [C] būs [C] Kad es esmu pavasaros mājās atgriezies [C] Tad uz brīdi man pat liekas atpakaļ laiks iet [F] Arī tad ja grūti ticēt cik tas vienkārši [C] Laiks mūs savieno uz mūžu un uz mūžu šķir [G] Laiks mūs savieno uz mūžu un uz mūžu arī [C] šķir Tad es atceros kā [F] mājās māte sagaidīja [C] mūs Un mēs zinājām ka [G] tūlīt silta zupa galdā [C] būs Tad es atceros kā [F] mājās māte sagaidīja [C] mūs Un mēs zinājām ka [G] tūlīt silta zupa galdā [C] būs

Vai Tu [Am] atceries to dienu Silti [E7] sārtā rudenī? Vēji [E7] kokus purināja, Lapas [Am] metot ūdenī. Vai Tu [A7] atceries kā saule Atva[Dm]dījās norietot? Vai šo [H7] aizejošo laiku Nāka[E7]mais var aizvietot? Vai Tu [Am] atceries to dziesmu, Kurai [E7] melodijas nav? Vai Tu [E7] atceries to dienu, Kura [Am] aizgājusi jau? Vai Tu [F] atceries to dziesmu, Kurai [H7] melodijas nav? [E7] Kura aizgājusi [Am] jau? [E7] Silti [Am] sārtā rudens dienā Sirds ar [E7] sirdi satikās, Kaut kas [E7] neparasti parasts Mums ar [Am] Tevi notikās. Vai Tu [A7] atceries to dienu? Kokus [Dm] purināja vējš, Dega [H7] rudens sārtu liesmu, Laiks to [E7] liesmu nenodzēš. Vai Tu [Am] atceries to dziesmu, Kurai [E7] melodijas nav? Vai Tu [E7] atceries to dienu, Kura [Am] aizgājusi jau? Vai Tu [F] atceries to dziesmu, Kurai [H7] melodijas nav? [E7] Kura aizgājusi [Am] jau? [E7]

[C] Kur Gauja apmet loku Un lokās līkumos, Tur pašā upes [G] krastā Es sēžu vaka[C]ros. [C] Un noraugos pa straumei, Kas ātri projām skrien, Un vienkārši tāpa[G]tās Sirds mana dzied ar[C]vien Kā [F] lakstīgala sirds mana dzied Ik vakarus, kad saulīte riet, Ik vakarus, kad saulīte [C] riet, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana dzied, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana dzied, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana [C] dzied. [C] Es dzirdu putnu balsis, Tā sēžot upmalā, Un dungojot par [G] dzīvi Pati savā noda[C]bā. [C] Un ko man vairāk vajag, Vien upi, kurā plūst Un sirdi, pilnu [G] laimes, Kas nekad neiz[C]zūd. Kā [F] lakstīgala sirds mana dzied Ik vakarus, kad saulīte riet, Ik vakarus, kad saulīte [C] riet, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana dzied, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana dzied, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana [C] dzied. [C] Un atkal klāt ir vakars Un viss ir savādāk, Jo blakus man ir [G] Tava sirds, Kas arī dziedāt [C] māk. [C] Ko vēl es varu gribēt, Ko vairāk vēlēties? Ak, likteni, mans [G] labais, Tev gribu patei[C]kties! Kā [F] lakstīgala sirds mana dzied Ik vakarus, kad saulīte riet, Ik vakarus, kad saulīte [C] riet, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana dzied, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana dzied, Kā [G] lakstīgala [F] sirds mana [C] dzied.

Vārdu tik [C] daudz šai Pasaulē, bet izman[Am]tojam Mēs tikai [F] nedaudz tikai [Am] nedaudz no [F] tiem jo baida[C]mies no savām sajūtām tik ļoti [Am] patiesām jā, es [F] vēlos, es [Am] vēlos Tev [F] teikt Tavs smaids tik [C] skaists un [Am] nemirstošs, ka paliek [F] bail man pajautāt - vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk ir jājau[C]tā - vai iespējams uzreiz ir [Am] iemīlēt, [F] tāpat vien, [Am] tāpat vien - [F] tāpat no pirmā [C] acu skatiena - tik ļoti [Am] patiesa jā, es [F] vēlos, es [Am] vēlos Tev [F] teikt Tavs smaids tik [C] skaists un [Am] nemirstošs, ka paliek [F] bail man pajautāt - vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk tikai nedaudz vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk tikai nedaudz Tavs smaids tik [C] skaists un [Am] nemirstošs, ka paliek [F] bail man pajautāt - vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk tikai nedaudz vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk tikai nedaudz [Am] man [C] man [F] [Am] man [C] man [F]

Nav [C] nozīmes laikam, viss sliktais izgaist kā [G] vējā, Kad [G] mīlas kvēlošā uguns tevi dāvāja [C] man. Kā [C] divas karstas sirdis mēs griežamies [G] dejā, Kā [G] noreibis tango mums mīlas balāde [C] skan. No visas [F] sirds Es vēlos dāvāt tev klēpi [C] laimes, Un ziedus kas neno[G]vīst, Un vasaras sauli kad [C] līst. No visas [F] sirds Es vēlos dāvāt tev klēpi [C] laimes, Un ziedus kas neno[G]vīst, Un vasaras sauli kad [C] līst. [C] Dzīvē var kļūdīties dzīvē var pagurt [G] kājas, Kad [G] likteņa upē uz pretējo pusi sāk [C] brist. Bet [C] vienmēr ir ceļš, ceļš pa kuru iet [G] mājas, [G] Mājās kur palika puse no dvēse[C]les. No visas [F] sirds Es vēlos dāvāt tev klēpi [C] laimes, Un ziedus kas neno[G]vīst, Un vasaras sauli kad [C] līst. No visas [F] sirds Es vēlos dāvāt tev klēpi [C] laimes, Un ziedus kas neno[G]vīst, Un vasaras sauli kad [C] līst.

[C] Kad gliemežvāka šalkās [G] ieklausos, [G] Tā mirkļa smaržu es vēl [C] atceros. [C] Zem magnolijām pirmais [G] skūpsts, [G] Reibināja [F] mūs nakts un mīla [C] Dienvidos. [C] Līdz rīta gaismai kopā [G] staigājām, [G] Mums bij` tik labi un mēs [C] klusējām, [C] Jo mīlestībai vārdu [G] nav, nakts tik ātri [F] gaist [G] Un mums šķirties [C] laiks. Bet naktīs brīnum[F]skaistās, No sapņiem tilts pār jūru [C] laistās. Pār to pie tevis vēlos [G] aiziet, Pie magnolijas atkal [C] būt. Bet naktīs mēness[F]gaismā, Es ilgojos pēc sapņa [C] skaistā, Jo tālā zeme mani [G] gaida, Un krāšņais magnolijas [C] zieds. [C] Bet nu pēc gadiem atkal [G] Dienvidos, [G] Es naktīs ilgi zvaigznēs [C] lūkojos. [C] Ap sirdi mazliet skumji [G] kļūst, Kaut vēl reiz to [F] just, [G] Kas ir mīla [C] Dienvidos. [C] Līdz rīta gaismai viens es [G] klejoju [G] Un savu brīnumziedu [C] meklēju. [C] Bet zieds šis ļoti ātri [G] vīst, [G] Nakts kā svece [F] dziest, [G] paliek [C] atmiņas. Bet naktīs brīnum[F]skaistās, No sapņiem tilts pār jūru [C] laistās. Pār to pie tevis vēlos [G] aiziet, Pie magnolijas atkal [C] būt. Bet naktīs mēness[F]gaismā, Es ilgojos pēc sapņa [C] skaistā, Jo tālā zeme mani [G] gaida, Un krāšņais magnolijas [C] zieds. Bet tas jau tikai [Am] sapnis vien, Vēl smaržo magnolijas [C] zieds. Pie jūras smaržu [F] pilna nakts, Man plaukstā tikai [G] gliemežvāks. Bet naktīs brīnum[F]skaistās, No sapņiem tilts pār jūru [C] laistās. Pār to pie tevis vēlos [G] aiziet, Pie magnolijas atkal [C] būt. Bet naktīs mēness[F]gaismā, Es ilgojos pēc sapņa [C] skaistā, Jo tālā zeme mani [G] gaida, Un krāšņais magnolijas [C] zieds.

Un [C] kad cerības grūst, Un kad sirds tava [Am] lūst, Un kad laika vairs nav Kaut ko nožēlot [F] jau, Cirkā aizbēdzis klauns. Smieklu tā jau par [G] daudz. Tu brīnies. [C] Skaties – pilns debesjums Baltām zvaigznēm! Un [Am] mums Nav jābūt tiem, kas tur skumst! Viņām tāds pienā[F]kums. Skaties – eņģeļi triec! Centies, neatpa[G]liec Pat soli! [F] Nepāries – tu zini labi. [Am] Durvis ciet, un ceļa stabi [F] Pavadīs un pastāstīs, ka [G] beigās viss būs tomēr labi. [C] Nav kur bēgt Var zemi brīdi [Am] apturēt, Var galaktiku [F] ierāmēt. Tu baidies lēkt? Būs [G] jauni spārni jānopērk! [C]Paskaties Pat Arlekīnam [Am] aizmirsies, Kurš asaras vairs [F] tagad lies. Tu paraksties Uz [G] brīdi tajā ielaisties, Būt [F] brīvs! [C] Desmit soļu par daudz. Pieci – atkal par [Am] maz. Kur lai noslēpjas – kur?! Ceļš jau ved it ne[F]kur... Tevi paķēris vējš, Kaut kur mākoņos [G] met. Tu brīnies. [C] Aiz bailēm paslēpies spīts Ne draugs, bet tavs ienai[Am]dnieks. Skat, jau pienācis rīts Grib būt tavs lieci[F]nieks Tam, ka tev pieder viss, Pat ja cirks aizbrau[G]cis. Tu cīnies. [F] Nepāries – tu zini labi. [Am] Durvis ciet, un ceļa stabi [F] Pavadīs un pastāstīs, ka [G] beigās viss būs tomēr labi. [C] Nav kur bēgt Var zemi brīdi [Am] apturēt, Var galaktiku [F] ierāmēt. Tu baidies lēkt? Būs [G] jauni spārni jānopērk! [C]Paskaties Pat Arlekīnam [Am] aizmirsies, Kurš asaras vairs [F] tagad lies. Tu paraksties Uz [G] brīdi tajā ielaisties, Būt [F] brīvs! Tik [C] brīvs!