A Ša A Ša A C#m Šamani, nobur mani, F#m Nobur man prātu, Dm E A Lai atkal es sirdī dzirdu A Ša A Ša A Reiz mamma man teica, F#m Tas būs čiks un viss, C#m Pat rēta nepaliks. A Es toreiz nenojautu, F#m Tas ir lēts, bet visiem C#m Zināms triks. D B Bet trauma skatam ļaujas, D Dm Ieskauj mani, kā ciešas čaulas. Piedziedājums A C#m Šamani, nobur mani, F#m Nobur man prātu, Dm E A Lai atkal es sirdī dzirdu A C#m Šamani, nobur mani, F#m Nobur man prātu, Dm E A Lai atkal es sirdī dzirdu A Ša A Ša Atkal guļu gultā, Šoreiz tie ir ceļgali....

G#m C#m G#m Vai tu jūti vēsāks palicis laiks C#m Arī mēs ik dienu vēsāki (atdzisuši) Nevaru pieskarties tev Ar rokām tik ledainām. Man salst. Pat vasarā. Piedz. Kāpsim kalna galotnē, lai vējā Augstas domas aizlido Aizlaidīšu bēdu šeit pa vējam Aizlaid arī savējo Vai tu redzi elpa ledaina man Lūdzu nāc man klāt un virsū pūt siltu dvašu. nevaru pateikt neko Un lūpas man nekustās. Man salst. Pat vasarā. Piedz....

Piedz. Am C G Cilvēce mainās un es mainos tai līdz C F Viss pasaulē mūsu pašu nodarīts Am C G Cilvēce mainās un es mainos tai līdz C F Viss pasaulē mūsu pašu noārdīts Pasaule ieskrējusies, pazaudējusi prātu Kur ņemt to spēku lai to apstādinātu Trubas karstas, mēs kaļam sev to lāstu Deleģējam uzvalku puišus, kas taisa kāšus Kur mums dotas, ja nākošā pietura galapunkts Kas mēs esam, kad vairākums ir izmisums Kur tā bumba ripo, kāpēc ne vārtos?...

(Ievads) C C/E G G C Amin D G C F C G C F C G Silti vēji priežu silus glāsta, C F C F G G G G Bites zilos viršos rāmi san. C Em F F G G Upe ko mums šalcot klusi stāsta, Em Em Em F D G C Neaizmirsti nekad to tev un man. Neaizmirst nekad to rudens dienu, Bikli soļi skolai pretī nes, Un starp simtām tikai tevi vienu Pirmo reizi ieraudzīju es....

Kurp iesi tu, jau saule riet Un klusītēm dzied vijolē vējš, Nesteidzies, ieklausies, Tā mūsu dziesma būs Tu pasmējies un gāji prom, Ar skatienu, kas aicina līdz, Tik patiesi un skanīgi, Tā mūsu dziesma būs Varbūt, mums paveicās, varbūt lemts bija tā, Ierakstīts mūsu plaukstās, Kopīgs ceļš un satikšanās, Kas to, lai zin Piedz. Mums pieder rīts, zelta saules lēkts, Mums pieder nakts, zvaigžņu ugunsgrēks, Mums pieder viss, bet, ja lemts būs tam reiz zust, Vai mums, kas mainīsies?...

Ir tik grūti to aizmirst, kā pirmoreiz satiku tevi, Manos sešpadsmit pasaule likās kā gaišzila debess Skolas pagalmā, smaidoša, jauna ar jūniju matos, Manī raudzījies, mulsi, kā jautāji, kur es tā skatos Biju laimīgs, tu ļāvi man cerēt, ka reiz būsi mana, Tavu glāstu un skatu, man šķita nekad nebūs gana, Bet tu aizbrauci projām, man likās, es zaudēšu prātu, Tevi pielūdzot, gaidot un cerot, ka atpakaļ nāksi Vēl arvien savos sapņos es apmulsis klīstu un meklēju tevi, Vēl arvien viss ko spēju, es pasacīt vārdos, ka man tevis trūkst, Tikai nevaicā, kāpēc tik ļoti es mīlēju tevi, Jo es nespēju aizmirst, cik karsta reiz bij tava sirds Ko gan vairāk es vēlēties varu, viss dzīvē ir gana, Diezgan klīdis, pa pasauli plašo, es atgriežos mājās, Tikai vakaros garos, kad kamīnā ugunīs veros, Domās eju uz skoliņu veco, uz kaut ko vēl cerot Vēl arvien savos sapņos es apmulsis klīstu un meklēju tevi, Vēl arvien viss ko spēju, es pasacīt vārdos, ka man tevis trūkst, Tikai nevaicā, kāpēc tik ļoti es mīlēju tevi, Jo es nespēju aizmirst, cik karsta reiz bij tava sirds Tikai nevaicā, kāpēc tik ļoti es mīlēju tevi, Jo es nespēju aizmirst, cik karsta reiz bij tava sirds

Mākoņi balti un rozes Tas ir viss, kas mums ir, Laikam grāmatā lapas, Smejot liktenis šķir Un mums nevajag vairāk, Vairāk nevar vairs būt, Mēs dzīvojam dzīvi viens otram, Jo dodot var tūkstošreiz gūt Piedz. Bet, mākoņi balti un rozes Būs vienmēr ar mums un ziedēs, un plauks, Un pasaules divas kā vienu, Dievs pasmaidīs un mūsu vārdā sauks Aizripos dienas kā oļi, Lietus sudrabā līs, Zudīs uz lielceļiem soļi, Rētas lēnītēm dzīs Viss kā slavenās filmās, Beigās pieskāriens maigs, Jā, šī ir tā pareizā vieta, Un šis ir tas pareizais laiks Piedz....

106 Bpm C Am F G Ja tu viņu saprastu Ja visi vienā valodā runātu Ja neviens nevienu nekad nepamestu Ja laiku atpakaļ atgriezt varētu Ja mēs vienā ugunī sadegtu un to nekad vairs nenodzēstu Vai mēs būtu divatā, divatā Tu un es, tu un es? kā karogs uz mēness KĀ KAROGS UZ MĒNESS arī es un tu, ja tu dotu man iespēju arī es un tu, ja tu dotu OTRU iespēju no rīta un vakarā mostas mostas sienāži Gaujmalā tāpēc ka atskatās viens otram notic un iepazīstās arī es un tu, ja tu dotu man iespēju arī es un tu, ja tu dotu OTRU iespēju Am ja tu mani saprastu F Dm ja mēs vienā valodā runātu G ja mēs viens otru TĀ neaizmirstu Vai mēs būtu divatā, divatā Tu un es, tu un es?...

Kad dienas steiga beigsies, Un mēness pārstās pelt, Aiz mākoņ vāliem Saule pārstās dzelt Tad došos mēness pļavās, Zvaigžņu pulkus pārskaitīt, Līdz vējš steigs Pērkoņ vārtus atdarīt Piedz. Logā ieskrēja lietuslāse Un tā, šķiet nav pēdējā, Aklā ticībā degot Pret palodzi metās un nerimās tā Logā ieskrēja lietuslāse Un tā, šķiet nav pēdējā, Naivā cerībā mīlot, Pret palodzi metās un nerimās tā Kad vārdu plūdi beigsies, Un klusums iestāsies, Dažs steigsies Savās domās kavēties Nāc, iesim mēness pļavās Zvaigžņu pulkus pārskaitīt, Līdz pirmie saules stari Teiks labrīt Piedz....

Am Dm G C Sniegs jau snieg un putina manī prieka nav Am Dm G C Dzīve citus lutina mani augstums skauj. Dm E7 Am F Man viss savādāk man viss citādāk Dm E7 Am A7 Es tik pīlādžoga rūgtenā. Dm E7 Am F Ai, pīlādžoga rūkti saldā kādēļ tu paliki Dm E7 Am A7 Viena pati ziemas salā pamesta aizmirsta Dm E7 Am F Ai, pīlādžoga rūkti saldā kādēļ tu paliki Dm E7 Am Viena pati ziemas salā aizmirsta....