Dzerauņis žigolo Pants Bm A -pa rinķi Piedziedājums D A Bm G -3x D A Bm A (pāriet pantā) Dzerauņī ir ļela bāda, pasaruodei žigolo Is izļeida nu seriāla, i naļīk mīra buobeņom p. Oij joi joi jo o pasaruodei žigolo oij joi joi jo o dzerauņī ir žigolo Is ira taids kai eistyns mačo, teirs stiļeigs ari dīzgon gļeits Jau vysys mjaitys par jū sapņoj, naz kurai šudiņ pasaveiks p. Is apcīmuoja sīvys tod kod, īt veiry olu krūgūs siukt Bet ja par agru atsagrīžas, tod vajag žigam dreižai mukt p. Veiri sen tū dīnu gaida, kod varas nūtvert naļīti Bet tai kai žiga dreižai skraida, is skrīn iz cytu dzerauņi p.2x Shmakownix

(A DAĻA) C G C G C Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgai neliec ciest, C G C G D G Vārdi ir, kas latvju sirdīs deg un kvēl un nenodziest. C G C G C Vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo dienu skan, C G C G D G Jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man. (B DAĻA) C G C F Kungs, mēs ticam, ka tu gribi un ka tas tavs svētais prāts, C Dm Am Dm G Lai arvien šī tauta dzīvo un šīs zemes ražu vāc. C G C F Lai pār lejām šīm un kalniem mūsu latvju mēle skan, C Dm Am Dm To man klusi čukst šī zeme, to ik akmens saka man. G C To ik akmens saka man. (C DAĻA) C Am Em F C Tu tak negribi, lai važās atkal reiz mūs svešnieks kaļ. Am C F C G C Lai mēs, redzējuši sauli, krītam naktī atpakaļ ! C Am Em F C Tu tak negribi, lai atkal latvju tauta ceļos krīt Am C F C G C G Un lai mūs, kas šodien brīvi, atkal važās saslēdz rīt. (B DAĻA) C G C F Tu tak negribi, lai svešā mēlē tevi lūdzam mēs. C Dm Am Dm G Tu, kas devis mums šo zemi, tu, kas esi mūsu tēvs ! C G C F Vai nav skaistas mūsu dziesmas? Nē, tās nedzied verga sirds ! C Dm Am Dm Tāpēc mūžam tavai saulei latvjus brīvus jāapmirdz . . . G C latvjus brīvus jāapmirdz . . . (C DAĻA) C Am Em F C Tāpēc sargi mūs tais dienās, tornī sargs kad trauksmi sauc, Am C F C G C Tad, kad, nāves izkapts nopļauts, drauga rokās nomirst draugs – C Am Em F C Tad, kad svina bišu spieti plosīs latviešus un dzels, Am C F C G C Tad, kad baltu krustu birzis neredzamas rokas cels ! (A DAĻA) C G C G C Vai šī brīvība tik sapnis mūsu tautas gaitā būs, C G C G D G Un pēc gadiem sveši kungi atkal klaušās izdzīs mūs ? C G C G C Nē, tik grūti ir tam ticēt ! Nē, šī doma sirdī sāp . . C G C G D G . Tāpēc lūdzam šajā dienā: Kungs, no sava troņa kāp ! (B DAĻA) C G C F Nāc un pārstaigā šo zemi, kamēr tā vēl sauli jauž, C Dm Am Dm G Nāc un sakausē mūs klintī, lai neviens mūs nesalauž. C G C F Nāc un svētī mūs un vieno un mums darba spēku dod, C Dm Am Dm Lai reiz liktenīgā stundā negaida mūs briesmīgs sods. G C Negaida mūs briesmīgs sods. (C DAĻA) C Am Em F C Šodien, Kungs, mēs tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust, Am C F C G C Liec mums vienmēr tavu sauli brīviem pāri galvām just – C Am Em F C Līdz tiem laikiem, kuŗus šodien nezin vēl nekur neviens, Am C F C G C Mūžam brīvs lai latvju ērglis, savus spārnus sizdams, skrien! (C DAĻA) C Am Em F C Lai pret nezināmiem laikiem cauri mūžiem ejam mēs, Am C F C G C Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, tēvs ! C Am Em F C Lai pret nezināmiem laikiem cauri mūžiem ejam mēs, Am C F C G C Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, tēvs !

Bbm Ab Es esmu te, kaut nekad te nav būts Bbm Ab Kā upes ūdens kas izlauzies palos D# Fm Kā asara silta uz vaiga un pirkstu g C# alos D# Fm F# Jūtu, ka esmu te, kaut arī nepiedalos Kad mēness spīd dzintara dzeltenumā Un zvaigznes tālas pār alejām snieg Kad cilvēki ļauni zaglīgus soļus pie tevis liek Es sēžu visaugstākā kalnā un lūdzos, lai neaiztiec Ab C# Kaut es spētu būt tev klāt, Ab C# Kaut es spētu būt tev klāt Ab Cm C# Es būtu atbalss, tu mana balss Fm D# C# Kaut es spētu, būt klāāat Es esmu te, kaut nekad te nav būts Kā janvāra saule, kas pamalē spīd Kaut nespēšu tevi es nekad skaut vai sasildīt Es esmu ar tevi kad simtiem zvaigznes pār alejām krīt Kaut es spētu būt tev klāt, Kaut es spētu būt tev klāt Es būtu atbalss, tu mana balss Kaut es spētu, būt klāaat Kaut es spētu būt tev klāt, Kaut es spētu būt tev klāt Es būšu atbalss, tu mana balss Kaut es spētu, būt klāat Kaut es spētu, būt klāt

Kandida D Kaut kur, kaut kad bija meitene man jauka, A Zelta mati, acis spulgākās, A7 A A7 Vasaras tveicē, ziedu klātā laukā, A D Pavadījām dienas brīnumskaistākās. Piedz. O-o, G D Kandida, kad būsim atkal mēs kopā, A Dosimies prom roku rokā, D Dzīve lai straujāk trauc. G D O-o, Kandida, sveicienus tālumi raida, A Saulainas dienas mūs gaida D A Zvaigžņotās naktis mūs sauc. Kaut kur, kaut kad bija jāšķiras mums abiem, Palika tik saldas atmiņas. Tikties ar viņu lūdzu gariem labiem, Cerības man sirdī vēl nav gaisušas.

Ievads: - Am Em C Em Am Em Satiec mani kāpnēs un ielās C G Satiec vēlu Kronvalda parkā Am Em Mani kā aploksni paņem C G Nolīmē mani ar markām Am Em C Em Am Em satiec mani galotnēs augstās C G satiec ziedošā pūces astē Am Em noturi mani savās plaukstās C G turi, bet neiemet pasta kastē Dm turi mani nelaimē C turi mani katrā jokā Dm turi mani spītīgi C kā dzeļošu lapseni rokā Dm gandrīz kā toreiz C pastkastītē ieklīdis kāds Dm gandrīz kā toreiz C tavā slazdā ievilināts Am Em satiec rīta kafijā savā C G un par to es pateicīgs būšu Am Em pastkastītē gulēšu tavā F G ielūgts, ieslēgts, uz mūžu Dm turi mani nelaimē C turi mani katrā jokā Dm turi mani spītīgi C kā dzeļošu lapseni rokā

Bm Mana elpa ir blakus tev, D tava ir blakus man. c Tu drīz dosies un drīz došos es D tālumos spožos. G D Mēness saka tāpat, tāpat. Bm Tava roka vēl manā elš, D manā jau pulsē ceļš. C Tu drīz dosies un drīz došos es D tālumos spožos. G D Mēness saka tāpat, tāpat. G Nevar pavēlēt ugunij, C vienu dzīvi vēl iepriekš tas bij, D prasu rasai un saulei prasu, G D saule maza vēl, viņa nezin neko, neko. G Nevar pavēlēt ugunij, C vienu dzīvi vēl iepriekš tas bij, D prasu rasai un saulei prasu, G saule maza vēl, viņa nezin neko. Bm Auto taurē un zirgi zviedz, D dzērves arī jau kliedz. C Tu jau posies, arī pošos es D tālumos spožos. G D Mēness domā tāpat. Bm Tava roka vēl manā elš, D manā jau pulsē ceļš. C Tu drīz dosies un drīz došos es D tālumos spožos. G D Mēness saka tāpat, tāpat. G Nevar pavēlēt ugunij, C vienu dzīvi vēl iepriekš tas bij, D prasu rasai un saulei prasu, G D saule maza vēl, viņa nezin neko, neko. G Nevar pavēlēt ugunij, C vienu dzīvi vēl iepriekš tas bij, D prasu rasai un saulei prasu, G saule maza vēl, viņa nezin neko. Ievietoja: Šalka

Jāņa Sudraba dzejoļa "Lācis" muzikālā interpretācija grupas "Vilki" izpildījumā. Dziesmu iespējams noklausīties šeit - http://vilki.lv/Vilkudiski/BrivibasKareivji/latvju-atriebeji.html Akordi: E, B, A Dziesmu iespējams spēlēt dažādos veidos. Oriģināli tiek spēlēta 1. versija ar slāpēšanu, taču piedāvāšu jums arī citu variantu. Versija 1: E B A E||---7---|---7---|---5---| B||---7---|---7---|---5---| G||---9---|---7---|---6---| D||---9---|---9---|---7---| A||---7---|---9---|---7---| E||---x---|---7---|---5---| Versija 2: E B A E||---0---|---0---|---0---| B||---0---|---0---|---2---| G||---1---|---4---|---2---| D||---2---|---4---|---2---| A||---2---|---2---|---0---| E||---0---|---0---|---x---| E B Mēs latvju atriebēji esam, B E Sev nāvi līdzi nesam. A E Mēs dodamies viss bars, B E Kur runā tērauds, varš. E B Lai šrapnels' skrej, lai lodes dej'. B E Mēs savu ceļu ejam, A E Lai kāri zeme as'ni dzer, B E Mēs pāri ejot smejam. E B Ko mums var laupīt krievu bars, B E Kad savu darbu darām. A E Šai izšķirošā kautiņā, B E Tik' galvu zaudēt varam. Kaspars Ondzulis

Bet es nepar[B]ko tos neat[E]dotu, Tos vienkāršos [G#m] rītus mūsē[A]jos. Bet es nepar[B]ko, to nepārdo[E]tu, To kafijas [G#m] krūzi tavē[A]jo. Tā jau [E] ilgi stāv te [B] plauktā, tā jau [C#m] ilgi atpū[G#m]šas. Tā jau [A] ilgi gaida [E] tavus brīžus, [F#] vienkāršus un nesteidzīgus, [F#] pierastus un nesavtī[A]gus. [B] Bet nu vairs ne[B]ko, mums jāpārdzī[E]vo. Tos vientuļos [G#m] mirkļus pelē[A]kos, Es visu atdo[B]tu, lai tik redzē[G#m]tu, to kafijas [G#m] krūzi, pielie[A]to. Tā jau [E] ilgi stāv te [B] plauktā, tā jau [C#m] ilgi atpū[G#m]šas. Tā jau [A] ilgi gaida [E] tavus brīžus, [F#] vienkāršus un nesteidzīgus, [F#] pierastus un nesavtī[A]gus. [B] Starpspēle [E][B][C#m][G#m] [A][G#m][F#] [F#][A][B] Tā jau [E] ilgi stāv te [B] plauktā, tā jau [C#m] ilgi atpū[G#m]šas. Tā jau [A] ilgi gaida [E] tavus brīžus, [F#] vienkāršus un nesteidzīgus, [F#] pierastus un nesavtī[A]gus. [B] Tā jau [E] ilgi stāv te [B] plauktā, tā jau [C#m] ilgi atpū[G#m]šas. Tā jau [A] ilgi gaida [E] tavus brīžus, [F#] vienkāršus un nesteidzīgus, [F#] pierastus un nesavtī[A]gus. [B]

[G] Dzirdi, [D] smaida [Bm] stīga, [C] kura dejo [G] Gaismi[D]ņa, kā [C] ka[C]moliņš, veļās [G] Dzirdi, [D] smaržo [Bm] brīnums [C] klusumā [G] Klusu[D]mā, tas [C] mostās, [C] mostās, mostās [G] Dzirdi, [D] smaržo [Bm] gaiss pa [C] kuru ejam [G] Sajū[D]ti, kā [Bm] ka[C]moliņš aizripo [G] Dzirdi, [D] brīnu[Bm]mu, kas [C] dejo tumsā [G] Dejo [D] tumsā un [Bm] mostās [C] [G] Es tevi [D] mīlu, mīlu un [Bm] jūtu elpo[C]ju un dzirdu [G] Es tevi [D] dziedu savā [Bm] klusu[C]mā na na [G] nā, na na na na [C] na na na na na [D] nā, na na na na [C] na na na na na [G] nā, na na na na [C] na na na na na [D] nā ha ha [G] hā... [C][D][C][G][C][D][C] ha ha hā (es tevi mīlu, mīlu un jūtu, elpoju un dzirdu, es tevi dziedu savā klusumā) ha ha hā (es tevi mīlu, mīlu un jūtu, elpoju un dzirdu, es tevi dziedu savā klusumā) [G] Es tevi [D] mīlu, mīlu un [Bm] jūtu elpo[C]ju un dzirdu [G] Es tevi [D] dziedu savā [Bm] klusu[C]mā

[F#] Pieskaries [E] lēnāk, viss tik [F#] brīvs, nav jau kur [E] steigties, iemī[D]lies! Tikai uz [B] soliņiem, uz parka [E] celiņiem tā līst. [F#] Apkārt tik [E] līst un līst, bet [F#] es jūtos, ka [E] nav vairs pasau[D]les. tu vari [B] nerunāt, tu vari [E] nejautāt, lai tik līst! un mazliet [F#] sal[D]st, bet [E] tu esi te. Ja nu tu [A] sev, paņemsi [E] sev Visu, kas [F#] vēl Nepieder [D] tev.. Un [A] kaut kas tad kļūs Tik [E] dīvaini tuvs, Un ko man [F#] darīt ar to, ar [D] mums? [F#] Bērni ar [E] sārtiem balo[F#]niem iznieko [E] gaisu galo[D]niem, bet man vairs [B] elpas nav. nu, lūdzu, [E] aizdodiet mazliet! un mazliet [F#] slā[D]pst, bet [E] tu esi te! Ja nu tu [A] sev, paņemsi [E] sev Visu, kas [F#] vēl Nepieder [D] tev.. Un [A] kaut kas tad kļūs Tik [E] dīvaini tuvs, Un ko man [F#] darīt ar to, ar [D] mums? vāveres purns aiz žoga tik skumjš un klusi vēro mūs. nu dari kaut ko un nepārdzīvo, ja tu vairs neesi tu! Ja nu tu [A] sev, paņemsi [E] sev Visu, kas [F#] vēl Nepieder [D] tev.. Un [A] kaut kas tad kļūs Tik [E] dīvaini tuvs, Un ko man [F#] darīt ar to, ar [D] mums?